Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/7Rīgā 2010.gada 14.aprīlī (prot. Nr.16, 12.p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 85.panta pirmo daļuun likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kārtību, kādā komersants aprēķina tarifu šādiem regulējamiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem:

1.1. siltumenerģijas ražošanai, izņemot siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās, ja energoapgādes komersants ražo elektroenerģiju arī kondensācijas režīmā vai ja energoapgādes komersants veic siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata un ir ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tās izmanto;

1.2. siltumenerģijas pārvadei un sadalei;

1.3. siltumenerģijas tirdzniecībai.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. divdaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo visu lietotāju pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Komersants saņem enerģijas maksu par pārdoto siltumenerģiju un jaudas maksu par lietotāju pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no lietotāju patērētā siltumenerģijas daudzuma;

2.2. gada vidējā kopkapitāla vērtība – kopkapitāla vidējā vērtība atbilstoši iepriekšējā perioda gada pārskatā iekļautajām vērtībām uz iepriekšējā perioda sākumu un beigām;

2.3. komersants – šīs metodikas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ir izsniegta licence siltumenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei vai tirdzniecībai;

2.4. kopkapitāls – uz regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem proporcionāli attiecināma daļa no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistību, par kurām ir noslēgti līgumi par siltumapgādes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem, atlikuma summas;

2.5. siltumenerģijas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas siltumenerģiju pērk no komersanta un patērē savām vajadzībām vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;

2.6. siltumenerģijas ražotājs – komersants, kas sniedz tikai siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu un pārdod siltumenerģiju par siltumenerģijas ražošanas tarifu;

2.7. uzstādītā siltuma jauda (bruto siltuma jauda) – siltumenerģiju ražojošo iekārtu kopējā siltuma jauda atbilstoši iekārtas izgatavotāja norādītajām iekārtu siltuma jaudām;

2.8. viendaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību. Komersants saņem maksājumus par siltumenerģiju pēc noteiktā viendaļīgā tarifa par patērēto siltumenerģiju;

2.9. dabasgāzes cena – dabasgāzes gala cena, kas ietver iepirktās dabasgāzes cenu, sistēmas un tirdzniecības pakalpojumu izmaksas.

3. Komersants siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu (turpmāk – tarifa projekts) Regulatoram iesniedz rakstiski dokumenta oriģinālu un elektroniskā formā. Kopā ar tarifa projektu komersants iesniedz informāciju un dokumentus, kas apliecina tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatojumu.

4. Komersants iesniedz informāciju Regulatoram par kārtējā gada sagaidāmajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām, faktisko un plānoto grāmatvedības bilanci.

5. Tarifa projektu aprēķina, balstoties uz izmaksām viena pilna gada laikā.

6. Komersants izvēlas tarifa veidu (viendaļīgais siltumenerģijas tarifs vai divdaļīgais siltumenerģijas tarifs). Tarifa projekta aprēķinā piemēro viena veida tarifu visiem lietotājiem.

7. Komersants tarifa projektu aprēķina atsevišķi katram siltumenerģijas apgādes pakalpojumam – siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai.

8. Iesniedzot tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai, komersants iesniedz arī katra atsevišķa siltuma avota siltumenerģijas bilanci un kurināmā aprēķinu (saskaņā ar 29.punktu) un informāciju par ražošanas tarifa izmaksām.

9. (Svītrots ar SPRK padomes 16.06.2011. lēmumu Nr.1/3)

10. (Svītrots ar SPRK padomes 03.11.2022. l­ēmumu Nr. 1/37)

10.1 Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām kurināmā cenām ar kurināmā cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja komersants visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju ražo pats. Komersants, iesniedzot tarifu projektu, var pamatot citu kurināmā cenas soli. Ja komersants izmanto dažādu veidu kurināmo, kurināmā cenu nosaka kā vidējo svērto kurināmā cenu par lietotājiem nodoto siltumenerģijas vienību saskaņā ar tarifu projektā iekļauto lietotājiem nodotā un no attiecīgā kurināmā saražotā siltumenerģijas apjoma īpatsvaru.

10.2 Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām iepirktās siltumenerģijas cenām ar iepirktās siltumenerģijas cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja izpildās viens no šādiem kritērijiem:

10.21. komersants iepērk visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju;

10.22. komersanta iepirktās siltumenerģijas cena piesaistīta paša komersanta ražotās siltumenerģijas izmaksām par vienu vienību.

11. Komersants tarifu projektā siltumenerģijas ražošanai izmanto saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, to pamatojot, kā arī iesniedzot attiecīgā kurināmā piegādes līguma kopiju.

12. Ja siltuma avotā saražotā siltumenerģija tiek izmantota tehnoloģiskajā procesā paša komersanta vajadzībām vai tiek izmantota citiem mērķiem, visas izmaksas sadala proporcionāli enerģijas apjomiem. Tarifa projektā iekļauj tikai to izmaksu daļu, kura attiecināma uz siltumenerģijas lietotājiem nodotās siltumenerģijas daļu, kurai rēķina konkrēto tarifu.

12.1 Ja komersants siltumenerģijas pakalpojumus sniedz vairākās tehniski savstarpēji nesaistītās centralizētās siltumapgādes sistēmās, komersantam ir tiesības aprēķināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus katrai centralizētās siltumapgādes sistēmai atsevišķi. Komersants iesniedz visu plānoto pastāvīgo izmaksu kopsavilkumu un to sadalījumu, attiecinot izmaksas uz katru centralizētās siltumapgādes sistēmu. Komersants pamato pielietotās izmaksu attiecināšanas metodes un izmaksu virzītājus.

12.2 Ja komersants sniedz arī citus regulētus vai neregulētus sabiedriskos pakalpojumus vai nodarbojas ar citu komercdarbību, tad, nosakot uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem netieši attiecināmās izmaksas, komersants izmanto izmaksu attiecināšanas metodes, ievērojot:

122.1. ja komersants izmanto ieņēmumu īpatsvara attiecināšanas metodi, komersants, aprēķinot ieņēmumus no siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanas un komersanta kopējos iepriekšējā pārskata gada ieņēmumus no visu pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumus samazina par kurināmā iegādes un iepirktās siltumenerģijas izmaksām (izmanto neto apgrozījuma metodi);

122.2. ja komersants izmanto citu izmaksu attiecināšanas metodi, komersants metodes izvēli un atbilstošos izmaksu virzītājus pamato ar aprēķiniem un pamatojošiem dokumentiem.

13. Tarifa projektā iekļautā aizņemtā kapitāla procentu likme:

13.1. ir pamatota ar faktiskajām kredītiestāžu līgumos norādītajām procentu likmēm, vai

13.2. ja aizņēmums nav no kredītiestādes, nepārsniedz jaunāko Latvijas Bankas publicēto vidējo ilgtermiņa aizņēmumu procentu likmi euro vai ārvalstu valūtā izsniegtiem kredītiem iekšzemes komersantiem.

14. Komersants precīzi un pārskatāmi atspoguļo siltumenerģijas ražošanai, sadalei, pārvadei un tirdzniecībai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar šiem darbības veidiem saistītos aktīvus un darbības.

15. Tarifa projektā neietver izmaksas šaubīgo un neatgūstamo debitoru parādu norakstīšanai un uzkrājumu veidošanai, izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos noteiktajos gadījumos, kad komersantam ir pienākums samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja komersants ar dokumentiem pierāda, ka savlaicīgi ir veicis visas darbības, lai nodrošinātu parādu atgūšanu un ierobežotu parādu apjomu.

16. Izmaksu prognozēs neietver inflāciju, kurināmā un elektroenerģijas cenu izmaiņas, nodokļu un nodevu izmaiņas un citu valsts noteiktu maksājumu izmaiņas.

17. Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas, ražošanas izmaksās iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar koģenerācijas staciju un no kopējām ražošanas izmaksām izslēdz ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas, kas reizināti ar koeficientu, kas nav mazāks par 0,94.

18. Tarifa projektā neiekļauj no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, par attiecīgu summu samazinot kopkapitāla vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu.

19. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības), pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

20. Maksimāli pieļaujamo kopkapitāla rentabilitāti aprēķina saskaņā ar formulu:

20.1 Ja komersants siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu sniegšanai izmanto dažāda veida ražošanas iekārtas, šīs Metodikas 20.punktā minēto peļņas aprēķina koeficientu noteic kā vidējo svērto attiecīgā koeficienta vērtību, vadoties no attiecīgo pamatlīdzekļu bilances vērtības.

21. Ja komersanta veiktu optimizācijas pasākumu vai investīciju siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai rezultātā ir panākts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu kopējo izmaksu samazinājums vairāk nekā par 2% salīdzinot ar kopējām izmaksām apstiprinātajā tarifā, komersants, iesniedzot jaunu tarifa projektu, var aprēķināt izmaksu samazinājuma ieguvuma komponenti. Tarifs, kura aprēķinā ir iekļauta izmaksu samazinājuma ieguvuma komponente, var tikt apstiprināts uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem no tarifa spēkā stāšanās brīža. Ja komersants trīs gadu laikā iesniedz jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, izmaksu samazinājuma ieguvuma komponentes piemērošanas laiku samazina tā, lai kopējais tās piemērošanas laiks nepārsniegtu 3 gadus.

22. Izmaksu samazinājuma ieguvuma komponenti aprēķina šādi:

viendaļīgā tarifa gadījumā: ISK=0,5 * (Iapst – I)/Qpiepr, [EUR/MWh];

divdaļīgā tarifa gadījumā: ISK=0,5 * (Iapst – I)/QJpiepr, [tūkst.EUR/MW],

kur: Iapst – kopējās izmaksas apstiprinātajā tarifā;

I – siltumenerģijas apgādes pakalpojumu kopējās izmaksas pēc optimizācijas pasākumu vai investīciju siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai veikšanas;

Qpiepr – lietotājiem nodotais siltumenerģijas daudzums;

Qjpiepr – kopējā pieprasītā siltuma jauda.

23. Komersants tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja ilgtermiņa kredīts izmantots siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izveidei.

24. Komersants var iekļaut tarifa projektā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izveidei izmantotā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts par attiecīgo kredītu iegādātu pamatlīdzekļu nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti.

25. Ja apstiprinātajā siltumenerģijas tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar 24.punktu, komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu.

26. (Svītrots ar SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 30.03.2017. lēmumu Nr. 1/10)

28. Ja par 10% mainās tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas apjoma rādītāji vai par 5% mainās tarifa aprēķinā iekļautās prognozētās kopējās izmaksas, komersants iesniedz jaunu tarifa projektu, kas balstīts uz koriģētajiem siltumenerģijas apjomiem un izmaksām.

II. Tarifa projekta aprēķināšanas, iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība

29. Komersants siltumenerģijas bilanci un kurināmā patēriņu aprēķina saskaņā ar 1.tabulu "Siltumenerģijas daudzums un kurināmā patēriņš".

30. Atsevišķu 1.tabulas rindu skaidrojumi:

31. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai aprēķina saskaņā ar 2.tabulu "Siltumenerģijas ražošanas tarifs", klāt pievienojot iekļauto izmaksu skaidrojumu un pamatojošos dokumentus.

31.1 Ja izmaksas, kas norādītas 2.tabulas 31.5, 31.8 vai 31.16 rindā, nepārsniedz 3% no siltumenerģijas ražošanas tarifa izmaksām, neņemot vērā kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas, komersants sniedz šo izmaksu detalizētu atšifrējumu, taču minēto izmaksu pamatojošos dokumentus komersants iesniedz gadījumos, ja konkrēto izmaksu pozīciju pieaugums pret spēkā esošo tarifu pārsniedz 30% vai pēc Regulatora pieprasījuma.

32. Atsevišķu 2.tabulas rindu skaidrojumi:

32.1. tabulas rinda 31.2. – aprēķina saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" atbilstoši kurināmā patēriņam;