Zaudējis spēku - Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.62Rīgā 2010.gada 30.martā (prot. Nr.30, 18.§)

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 9.punktu,Meža likuma 8.panta otro daļu un Ministru kabineta 2006.gada 29.augustanoteikumu Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 12.punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtību, ārpus meža zemes augošu koku ciršanas kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

2. Visi apstādījumi Rīgas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība.

3. Apstādījumi, kas atrodas Rīgas pilsētas publiskajā ārtelpā (ielās, bulvāros, laukumos, parkos, skvēros un krastmalā) un kas bez ierobežojuma pieejami sabiedrībai, ir publiski apstādījumi.

4. Šie saistošie noteikumi neattiecas uz aizsargājamo koku uzturēšanu, aizsardzību un ciršanu.

II. Apstādījumu uzturēšana un aizsardzība

5. Apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Rīgas pilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde).

6. Par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

7. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:

7.1. nodrošināt nokaltušu koku, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un avārijas stāvoklī esošu koku nociršanu;

7.2. pirms koku ciršanas saņemt Būvvaldē ciršanas atļauju, izņemot šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos;

7.3. nepieļaut savā zemesgabalā darbību, kura izraisītu piegulošā zemesgabala apstādījumu bojāeju.

8. Publisko apstādījumu zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam papildus 7.punktā noteiktajam ir pienākums:

8.1. kopt kokus profesionāla koku kopēja (arborista) uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības;

8.2. pēc ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (aizvākt koksni un zarus, izfrēzēt celmus, uzbērt auglīgu augsni 10 cm kārtā utt.).

9. Apstādījumos aizliegts:

9.1. bez Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas (turpmāk – Komisija) lēmuma par koku ciršanu un ciršanas atļaujas saņemšanas cirst kokus, izņemot šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos;

9.2. lauzt koku zarus, bojāt mizu, stumbru un saknes, kā rezultātā bojājuma dēļ koks daļēji vai pilnībā zaudē savu augtspēju.

10. Publiskajos apstādījumos papildus 9.punktā noteiktajam aizliegts:

10.1. bojāt apstādījumus – visas ar augiem apaudzētas, dabīgā vai mākslīgā veidā veidotas un koptas teritorijas;

10.2. braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu;

10.3. veikt stādījumu (aleju, rindu stādījumu u.tml.) kopšanas darbus (vainagu veidošana, apdobes veidošana, stumbru aizsardzības nodrošināšana u.tml.) ielu sarkanajās līnijās, neievērojot ielas vai kvartāla robežās raksturīgo ainavu visā tās garumā.

11.1. 1.kategorija – Rīgas vēsturiskā centra (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas [UNESCO] Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekts Nr.852) un tā aizsardzības zonas teritorijā esošie pilsētas kultūrvēsturiski nozīmīgie publiskie apstādījumi, dendroloģiskās, mākslinieciskās un vēsturiskās vērtības neatkarīgi no īpašuma formas;

11.2. 2.kategorija – Rīgas priekšpilsētas (rajona) vai mikrorajona nozīmes publiskie apstādījumi un ielu apstādījumi;

11.3. 3.kategorija – vietējas nozīmes skvēri un ielu apstādījumi, dzīvojamo māju pagalmu, iestāžu, uzņēmumu, skolu, slimnīcu teritoriju un kapsētu apstādījumi;

11.4. 4.kategorija – citi un speciālas nozīmes apstādījumi: kāpu un nogāžu stiprinājumi, trokšņu un vēju aizsargi u.c. pēc to ierīkošanas vai rekonstrukcijas.

III. Ārpus meža zemes augošu koku ciršanas kārtība

12. Ārpus meža zemes augošu koku ciršanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” un šie saistošie noteikumi.

13. Koku ciršana pieļaujama, ja tie rada draudus iedzīvotāju veselībai un īpašumam, satiksmes drošībai, būvēm vai komunikācijām, pamatojoties uz būveksperta slēdzienu, apstādījumu uzturēšanas (kopšanas) vai rekonstrukcijas nolūkos, kā arī saistībā ar plānoto būvniecību.

14. Avārijas stāvoklī esošu koku ar vizuāli redzamiem bīstamiem bojājumiem (dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (80%), aizlūzis, daļēji sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams koks), kas rada reālus draudus cilvēku veselībai, dzīvībai vai īpašumam, atļauts nocirst bez ciršanas atļaujas saņemšanas, ja koka nociršana nav atliekama un pirms darbu veikšanas ir veikta situācijas fotofiksācija un informēta Būvvalde.

15. Zemesgabala īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc avārijas stāvoklī esoša koka nociršanas (novākšanas) rakstveidā par to informēt Būvvaldi, iesniegumam pievienojot dokumentu, kas apliecina, ka koks pirms nociršanas bijis avārijas stāvoklī (piemēram, fotofiksācija pirms koka nociršanas, avārijas dienesta rakstveida apliecinājums par avārijas stāvoklī esošu koku u.tml.). Būvvalde apseko situāciju dabā un noformē apstādījumu apskates aktu.

16. Koku ciršanas saskaņošanai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Būvvaldē motivētu rakstveida iesniegumu, kuram nepieciešamības gadījumā pievieno zemes īpašuma (valdījuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas, zemesgabala robežu plāna apliecinātu kopiju un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu.

17. Būvvalde veic koku apskati, noformējot apstādījumu apskates aktu, un apstādījumu apskates aktu kopā ar iesniegumu iesniedz Komisijai lēmuma pieņemšanai. Ja, veicot koku apskati, Būvvalde konstatē, ka koks ir nokaltis vai arī avārijas stāvoklī esošs koks, Būvvalde noformē apstādījumu apskates aktu un izsniedz koka ciršanas atļauju.

18. Komisija mēneša laikā no iesnieguma par koku ciršanu saņemšanas Būvvaldē pieņem lēmumu par koku ciršanu, nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai un ciršanas atļaujas saņemšanai, vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu.

19. Komisijas lēmums par koku ciršanu ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas brīža. Ja beidzies Komisijas lēmuma par koku ciršanu derīguma termiņš, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu, Būvvalde atkārtoti apseko kokus un nodod apstādījumu apskates aktu Komisijai lēmuma pieņemšanai par koku ciršanu.

20. Pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu publiskajos apstādījumos rīkojama sabiedriskās apspriešanas procedūra.

21. Komisija lēmumā par sabiedriskās apspriešanas procedūras organizēšanu nosaka sabiedriskās apspriešanas organizēšanas uzsākšanas dienu un termiņu. Būvvalde ne vēlāk kā vienu dienu pirms sabiedriskās apspriešanas procedūras uzsākšanas paziņojumu par sabiedriskās apspriešanas procedūras rīkošanu ievieto Rīgas pilsētas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv, Būvvaldes mājas lapā, kā arī izvieto Būvvaldes un Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju telpās.

21.1 Koku ciršanas ierosinātājs līdz sabiedriskās apspriešanas procedūras uzsākšanai sagatavo un iesniedz Būvvaldē saskaņošanai planšeti divos eksemplāros (ne mazāku kā A1 formātā), kurā norādīta ciršanai plānoto koku fotofiksācija, atrašanās vieta zemesgabalā un teritorijas fotofiksācijas. Planšetē papildus jānorāda šādas ziņas:

21.11. koku ciršanas ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese) un kontakttālrunis;

21.12. zemesgabala, kurā plānots cirst kokus, adrese un kadastra numurs;

21.13. informācija par ciršanai plānotajiem kokiem (koku suga, skaits, diametrs);

21.14. Komisijas lēmumā noteiktais sabiedriskās apspriešanas procedūras norises laiks, kas ir ne mazāks kā 14 dienas;

21.15. koku ciršanas ieceres prezentācijas vieta un laiks šo saistošo noteikumu 21.2punktā noteiktajā gadījumā;

21.16. informācija par plānoto būvniecību (būvniecības ieceres nosaukums, projektētājs), ja koku ciršana saistīta ar būvniecību.

21.2 Koku ciršanas ierosinātājs sabiedriskās apspriešanas procedūras laikā par saviem līdzekļiem ir tiesīgs organizēt un rīkot prezentāciju par plānoto koku ciršanu, pirms tam Būvvaldē saskaņojot prezentācijas materiālus, norises vietu un laiku.

22. Rakstiskas atsauksmes par sabiedrisko apspriešanu koku ciršanai iesniedzamas Būvvaldē sabiedriskās apspriešanas laikā.

23. Būvvalde ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc sabiedriskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo sabiedriskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, noraidījumus, atsauksmes u.tml.) un sagatavo Komisijai ziņojumu par sabiedriskās apspriešanas procedūru.

23.1 Sabiedriskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja sabiedriskās apspriešanas laikā nav saņemts neviens priekšlikums, norādījums vai atsauksme.

24. Komisija pēc Būvvaldes ziņojuma par sabiedriskās apspriešanas procedūru saņemšanas izvērtē sabiedriskās apspriešanas rezultātus un pieņem lēmumu par koku ciršanu.

25. Ja koku izciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī plānoto koku ciršanai, tad papildus nav nepieciešams organizēt sabiedrisko apspriešanu koku ciršanai saskaņā ar šo saistošo noteikumu 21.–24.punktu.

26. Komisija, izskatījusi jautājumu par koku ciršanu, nosaka zaudējumu atlīdzības apmēru saskaņā ar šo saistošo noteikumu 1.pielikumu.

27. Ja koku ciršana plānota publisko apstādījumu uzturēšanas (kopšanas) nolūkos un koku ciršanas darbus finansē Rīgas pilsētas pašvaldība, Komisija neaprēķina zaudējumu atlīdzību.

28. Koku ciršana veicama tikai pēc ciršanas atļaujas saņemšanas ciršanas atļaujā noteiktajā termiņā, kas ir vienāds ar Komisijas lēmuma par koku ciršanu derīguma termiņu.

29. Koku ciršanas atļauja saņemama Būvvaldē pēc zaudējumu atlīdzības samaksāšanas, uzrādot maksājuma dokumenta, kas apliecina zaudējumu atlīdzības samaksu, oriģinālu vai apliecinātu kopiju. Būvniecības gadījumā koku ciršanas atļauja tiek izsniegta tikai pēc būvatļaujas saņemšanas.

30. Ciršanas atļaujai koku ciršanas laikā jāatrodas darba izpildes vietā.

31. Par avārijas stāvoklī esoša koka nociršanu, ja persona Būvvaldē iesniegusi dokumentu, kas apliecina, ka koks pirms nociršanas bijis avārijas stāvoklī, un nokaltuša koka nociršanu zaudējumu atlīdzību neaprēķina. Par kalstoša koka (koks ar izteiktām kalšanas pazīmēm, nokaltušiem zariem un samazinātu lapojuma apjomu par vairāk nekā 50%) nociršanu zaudējumu atlīdzības apmērs tiek samazināts saskaņā ar šo saistošo noteikumu 1.pielikumu.

31.1 Par patvaļīgu koku ciršanu, kā arī par koku bojāšanu, kā rezultātā koks daļēji vai pilnībā ir zaudējis savu augtspēju, Komisija nosaka zaudējumu atlīdzības apmēru saskaņā ar šo saistošo noteikumu 1.pielikumu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu vai koku bojāšanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu vai koku bojāšanu, Komisija uzliek par pienākumu zemesgabala īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam samaksāt zaudējumu atlīdzību.

32. Zaudējumu atlīdzība maksājama Būvvaldes pamatbudžeta kontā.

IV. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

33. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pie Rīgas domes priekšsēdētāja. Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

34. Būvvaldes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

V. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

35. Par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

36. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē likums “Par policiju”.

37. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

38. Rīgas pilsētas būvvalde ir atbildīga par šo saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

VI. Publisko apstādījumu uzturēšanas finansējums

39. (Svītrots ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.139)

40. (Svītrots ar Rīgas domes 05.07.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.139)

41. Saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem visi Būvvaldes pamatbudžeta kontā iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:

41.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai;

41.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.

VII. Noslēguma jautājumi

42. Atcelt Rīgas domes 2009.gada 17.decembra saistošos noteikumus Nr.50 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”.

43. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 1999.gada 21.jūnija saistošie noteikumi Nr.38 “Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”.

44. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

1.pielikumsRīgas domes 30.03.2010.saistošajiem noteikumiem Nr.62

Zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzības apmēra noteikšanas kārtība

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

2.pielikumsRīgas domes 30.03.2010.saistošajiem noteikumiem Nr.62