Latvijas Republikas Zemessardzes likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.

(2) Likums nosaka Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk — Zemessardze) uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu.

2.pants. Zemessardze un tās vieta valsts aizsardzības sistēmā

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

3.pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmāca Zemessardzes personālsastāvu;

2) pilda valsts aizsardzības uzdevumus;

3) likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos;

4) piedalās uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus;

6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos;

7) (izslēgts ar 22.05.2014. likumu);

8) sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā;

9) sniedz atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām;

10) sniedz atbalstu Jaunsardzes centram valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai izglītības programmas īstenošanā;

11) piedalās valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.

4.pants. Zemessarga statuss

(1) Zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.

(2) Zemessarga statusu persona iegūst pēc zemessarga zvēresta došanas un līguma noslēgšanas ar Zemessardzes vienības komandieri vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvaroto komandieri (priekšnieku) par dienestu Zemessardzē. Zemessarga statusu persona zaudē, izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē. Līguma saturu, tā slēgšanas un pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē slēdz līdz dienestam Zemessardzē noteiktajam maksimālajam vecumam.

(4) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 06.05.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu)

(5) Zemessargam izsniedz zemessarga dienesta apliecību. Dienesta apliecības paraugu, tās izsniegšanas, lietošanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā. Kārtību, kādā zemessargus mobilizācijas gadījumā ieskaita aktīvajā dienestā, nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Kārtību, kādā Zemessardzes vienības tiek turētas paaugstinātas gatavības režīmā, nosaka aizsardzības ministrs.

4.1 pants. Izņēmumi attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam

(1) Šā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam nav pakļautas šādas personas:

1) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;

2) Saeimas deputāts;

3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;

4) Eiropas Parlamenta deputāts;

5) Eiropas Savienības komisārs;

6) Ministru kabineta loceklis;

7) ministrijas valsts sekretārs;

8) Valsts kancelejas direktors;

9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;

10) Valsts kases pārvaldnieks;

11) tiesībsargs;

12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;

13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;

14) (izslēgts ar 12.09.2024. likumu);

15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;

16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;

17) Satversmes tiesas tiesnesis;

18) Augstākās tiesas tiesnesis;

19) apgabaltiesas tiesnesis;

20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;

21) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;

22) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;

23) pašvaldības deputāts;

24) pašvaldības izpilddirektors.

(2) Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par šajā pantā minēto izņēmumu attiecināšanu arī uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētajām personām tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.

5.pants. Zemessarga zvērests

(1) Uzsākot dienestu Zemessardzē, Latvijas pilsonis dod zvērestu:

“Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”

(2) Zvēresta došanas un zemessargu savstarpējo attiecību kārtību, Zemessardzes dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

6.pants. Zemessardzes dienesta izpilde

(1) Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessargs pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar Zemessardzes dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm, līgumu par dienestu Zemessardzē un citiem šajā likumā noteiktajiem līgumiem, kas noslēgti ar Zemessardzi.

(11) Dienestu Zemessardzē uzskaita dienās. Par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu uzskata:

1) astoņas stundas vienas diennakts laikā, ja Zemessardzes uzdevuma izpildes vai apmācības laiks ir vismaz astoņas stundas diennaktī;

2) astoņas stundas vairāku diennakšu laikā, ja Zemessardzes uzdevuma izpildes vai apmācības laiks ir mazāks par astoņām stundām diennaktī.

(12) Zemessarga apmācība sastāv no:

1) individuālās apmācības, kas ietver pamatapmācību, kvalifikācijas apmācību un karjeras apmācību;

2) kolektīvās apmācības, kas ietver bruņoto spēku vienību vai apakšvienību, štāba, kombinētās, apvienotās un kompleksās apmācības un vingrinājumus.

(2) Zemessargu atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā līdz 30 dienām gadā, bet, ja zemessargs tiek nosūtīts uz aizsardzības ministra noteiktajiem kursiem vai pilda aizsardzības ministra noteiktā svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amata pienākumus starptautiskajās vai nacionālajās militārajās mācībās vai vingrinājumos, — līdz 90 dienām gadā no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, kā arī gadījumos, kad atbilstoši šā likuma nosacījumiem zemessargu atbrīvo no pamatdarba vai mācībām.

(3) Zemessargu var iesaistīt Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā arī vairāk par 30 dienām gadā:

1) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā;

2) ar zemessarga piekrišanu Zemessardzes komandiera vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotā komandiera (priekšnieka) noteikto dienesta uzdevumu pildīšanai un apmācībai;

3) atbilstoši šā likuma nosacījumiem noslēdzot papildu līgumu par aizsardzības ministra noteiktā, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītā amata pienākumu pildīšanu vai zemessarga apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;

4) dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

5) pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā.

(4) Izglītības iestāde atbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistīto zemessargu no mācībām (studijām), saglabājot tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms zemessarga iesaistīšanas Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā:

1) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā — zemessarga apmācībai;

2) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā — Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;

3) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā — līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;

4) līdz pusotram gadam — dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;

5) līdz 72 stundām reizi divos gados — dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

6) pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā — līdz šā režīma atcelšanai.

(41) Darba devējs atbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu:

1) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā — Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;

2) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā — līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;

3) līdz pusotram gadam — dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;

4) zemessargu mobilizācijas gadījumā, ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, — līdz dienai, kad Ministru kabineta lēmums zaudē spēku;

5) līdz 72 stundām reizi divos gados — dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

6) pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā — līdz šā režīma atcelšanai.

(42) Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku.

(43) Darba devējs ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas vienu reizi kalendāra gadā atbrīvo zemessargu kolektīvajā apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, izmaksā darbiniekam atlīdzību par zemessargu kolektīvajā apmācībā pavadīto laiku.

(5) Speciālā militārā apmācība tiem akreditēto augstskolu studentiem, kuri pilda dienestu Zemessardzē, notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(51) Kārtību, kādā zemessargu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos vai uz militārās izglītības iestādi vai Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, un ar zemessarga kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācībām saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad zemessargs neatmaksā ar viņa kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācībām saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

(6) Zemessargs informē savu tiešo komandieri, ja radušies apstākļi, kuru dēļ viņš nevar ierasties uz Zemessardzes uzdevumu izpildi vai apmācību.

(7) Kārtību, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā Zemessardzi iesaista šā likuma 3. panta 9. punktā minētā uzdevuma pildīšanā, nosaka aizsardzības ministrs.

(8) Kad zemessargs pilda Zemessardzes uzdevumus, uz viņu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, un tiesības, kas paredzētas grūtniecēm, sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(9) Zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, ir pienākums:

1) sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu, izmantojot viņa oficiālo elektronisko adresi vai pa viņa norādīto tālruņa numuru;

2) uzturēties Latvijas Republikā vai, ja zemessargs atrodas ārpus Latvijas Republikas, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem Zemessardzes norādījumiem.

7.pants. Zemessarga izdiena

(1) Zemessargam izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku Zemessardzē, ja viņš vismaz 20 dienas gadā piedalījies dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā.

(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, kad zemessargs saskaņā ar noslēgto papildu līgumu pilda aizsardzības ministra noteikto, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistīto amatu.

(3) Zemessarga izdienu ņem vērā, piešķirot viņam dienesta pakāpi un aprēķinot algu un kompensāciju: katram nodienētajam gadam piemēro koeficientu 0,8.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro, ja zemessargs pilda dienesta uzdevumus atbilstoši papildus noslēgtajiem līgumiem par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, vai par prombūtnē — ilgākā par sešiem mēnešiem — (turpmāk — ilgstošā prombūtnē) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(5) Rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā.

8.pants. Zemessardzes simbolika

(1) Zemessardzei un Zemessardzes vienībām ir savi karogi. Karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Katrai Zemessardzes vienībai ir savas atšķirības zīmes.

9.pants. Zemessardzes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, privātpersonām un to apvienībām

(1) Zemessardze, valsts un pašvaldību iestādes, privātpersonas un to apvienības sadarbojas likumā noteikto uzdevumu izpildē.

(2) Zemessardzē ir aizliegta politisko partiju (kustību) aģitācija.

(3) Kārtību, kādā Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā, nosaka Ministru kabinets.

II nodaļaZemessardzes uzbūve un vadība

10.pants. Zemessardzes vadība

(1) Zemessardzes vadību īsteno Zemessardzes komandieris, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(2) Zemessardzē ievēro vienvadības principu.

11.pants. Zemessardzes komandieris

(1) Zemessardzes komandieris:

1) atbild par Zemessardzes uzdevumu izpildi un dienesta organizāciju;

2) atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un citu prasību izpildi;

3) nodrošina Zemessardzes nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un par minēto resursu likumīgu un lietderīgu izmantošanu;

5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.

(2) Zemessardzes komandiera likumīgās pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem, Zemessardzē dienošajiem profesionālā dienesta karavīriem un strādājošajiem civilajiem darbiniekiem.

(3) Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt un saņemt no visām valsts un pašvaldību iestādēm ziņas jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes uzdevumu izpildi.

12.pants. Zemessardzes štābs

(1) Zemessardzes štābs ir Zemessardzes komandiera institūcija, kas nodrošina:

1) Zemessardzes komandierim iespēju īstenot Zemessardzes nepārtrauktu vadību;

2) lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju;

3) Zemessardzes komandiera likumīgo pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli;

4) šā likuma 3.pantā noteikto Zemessardzes uzdevumu izpildi.

(2) Par Zemessardzes štāba uzdevumu izpildi ir atbildīgs Zemessardzes štāba priekšnieks. Zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera priekšlikuma.

13.pants. Zemessardzes štatu komplektēšana

(1) Zemessardzes štatus komplektē no:

1) zemessargiem;

2) profesionālā dienesta karavīriem;

3) civilajiem darbiniekiem;

4) militārajiem darbiniekiem.

(2) To profesionālā dienesta karavīru dienesta tiesiskās attiecības, kuri dienestu pilda Zemessardzē, un Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku un militāro darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti.

III nodaļaPersonas uzņemšana Zemessardzē, zemessarga iecelšana amatā, atestēšana un pārcelšana

14.pants. Uzņemšana Zemessardzē

(1) Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem tos Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem:

1) kuri atbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, fizisko sagatavotību un valsts valodas zināšanām, kā arī morālajām un psiholoģiskajām īpašībām;

2) kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, valsts drošības iestādē, pašvaldības policijā, ostas policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldē;

3) kuriem likumā nav noteikti ierobežojumi amatu savienošanai ar dienestu Zemessardzē.

(2) Kārtību, kādā notiek uzņemšana Zemessardzē, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Persona, kura vēlas iestāties Zemessardzē, no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad noslēgts līgums par dienestu Zemessardzē, tiek uzskatīta par zemessarga kandidātu.

(4) Par zemessargu nevar būt persona:

1) kura ir atvaļināta no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem;

2) kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

3) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu;

31) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, — šā soda izciešanas laikā;

32) kura par šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāta, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

4) kura atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi vai kurai nodibināta aizgādnība;

5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;