Zaudējis spēku - Ieguldījumu brokeru sabiedrību mēneša pārskata sagatavošanas noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.131Rīgā 2003. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 27, 5. p.)

Izdoti saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 133. panta pirmo daļu

Ieguldījumu brokeru sabiedrību mēneša pārskats tiek sagatavots nolūkā iegūt informāciju uzraudzības veikšanai, kā arī Finanšu kontu pārskata un Maksājumu bilances un statistiskā pārskata sagatavošanai. "Ieguldījumu brokeru sabiedrību mēneša pārskata sagatavošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrību mēneša bilances pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Rezidenti — visas institūcijas, arī ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņēmums — studenti). Par rezidentiem uzskata arī Latvijas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs.

1.2. Nerezidenti — visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņēmums - studenti). Par nerezidentiem uzskata arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.

1.3. Klienti – fiziskās vai juridiskās personas, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tās licencē noteiktos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus.

1.4. Īstermiņa prasības un saistības — prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot), ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu.

1.5. Ilgtermiņa prasības un saistības — prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu ilgāku par vienu gadu, ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu.

1.6. Finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīru.

1.7. Finanšu aktīvs — aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt no citas personas naudu vai citu finanšu aktīvu vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu personu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai citas uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) kapitāla instruments.

1.8. Finanšu saistības — saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citai personai vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu personu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

1.9. Kapitāla instruments — vienošanās, kas apliecina tiesības uz uzņēmuma tīro aktīvu, t.i., uzņēmuma aktīvu, no kuriem atskaitītas visas šī uzņēmuma saistības, daļu.

1.10. Atvasinātie finanšu instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē.

1.11. Kredītiestādes — institūcijas, kuras publiski pieņem noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniedz kredītus. Latvijas Republikā par kredītiestādi šo noteikumu izpratnē uzskatāma banka, ārvalstu bankas nodaļa (filiāle) un krājaizdevu sabiedrība.

1.12. Finanšu institūcijas — institūcijas, kas nav centrālās bankas, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, bet kas veic ieguldījumu vai kreditēšanas operācijas vai sniedz ar šo operāciju veikšanu saistītus finanšu starpniecības pakalpojumus. Finanšu institūcijas ir, piemēram, sabiedrības, kas nodarbojas ar finanšu līzingu (finanšu nomu) un kreditēšanu pret klienta prasījuma tiesībām (factoring), eksporta/importa finansēšanas sabiedrības, lombardi, ieguldījumu fondi, biržas, ieguldījumu brokeru sabiedrības, sabiedrības, kas veic valūtu pirkšanu un pārdošanu, pārvaldītājsabiedrības (holding corporations), kas veic finanšu starpniecībā iesaistīto meitas uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) tiešo vadību un kontroli.

1.13. Apdrošināšanas sabiedrības un privātie pensiju fondi — finanšu institūcijas, kas veic finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības veic dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic sociālā riska apdrošināšanu fonda dalībniekiem, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu.

1.14. Nefinanšu uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība) — saimnieciska vienība, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) uzskatāmi arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

1.15. Privātpersonas — fiziskās personas vai fizisko personu grupas (mājsaimniecības), kuru pamatdarbība ir patēriņš un kuras ražo preces un pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam. Latvijas Republikā par privātpersonām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

1.16. Privātpersonas apkalpojošās bezpeļņas institūcijas — institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus privātpersonām vai privātpersonu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

1.17. Radniecīga uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība) — kredītiestāde, finanšu institūcija, apdrošināšanas sabiedrība, privātais pensiju fonds vai nefinanšu uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kas attiecībā pret pārskata sniedzēju ieguldījumu brokeru sabiedrību ir vai nu meitas uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), vai mātes uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), vai arī mātes uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) cita meitas uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība) (tālāk tekstā — arī radniecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja minētās saites vieno pārskata sniedzēju ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu ieguldījumu brokeru sabiedrību).

1.18. Saistīta uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība) — kredītiestāde, finanšu institūcija, apdrošināšanas sabiedrība, privātais pensiju fonds vai nefinanšu uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kurā pārskata sniedzējai ieguldījumu brokeru sabiedrībai pieder tiešā ceļā vai netiešā ceļā (izmantojot meitas uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību)) iegūta līdzdalība, kas aptver desmit un vairāk procentus pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz piecdesmit procentus no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru pārskata sniedzēja ieguldījumu brokeru sabiedrība var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā – arī saistītā ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja minētās saites vieno pārskata sniedzēju ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu ieguldījumu brokeru sabiedrību).

1.19. OECD valstis — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development) dalībvalstis (sarakstu sk. http://www.oecd.org/about/general/member-countries.htm).

1.20. ES valstis — Eiropas Savienības dalībvalstis (sarakstu sk. http://europa.eu.int/abc/eu_members/index_en.htm).

1.21. EMS valstis — Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstis (sarakstu sk. http://www.ecb.int/about/emu.htm).

1.22. Regulētais tirgus – organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu.

1.23. Pārējo terminu lietojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 noteiktajam.

1.24. Uzkrājumu veidošanas kārtība ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 25.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi". Pārējās ieguldījumu brokeru sabiedrības šim nolūkam var piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 21.12.2001. noteikumus Nr. 24/9 "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi".

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība par katru darbības mēnesi sagatavo “Ieguldījumu brokeru sabiedrības mēneša pārskatu” (turpmāk — pārskats) (pielikums), kas ietver:

2.1.1. "Mēneša bilances pārskatu" ar pozīcijas "Pārējie aktīvi" un pozīcijas "Pārējās saistības" izvērsumu šo noteikumu 2.5. punktā paredzētajos gadījumos un paskaidrojumu par izmaiņu iemesliem šo noteikumu 2.4. punktā paredzētajos gadījumos;

2.1.2. “Pozīcijas “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” izvērsumu”;

2.1.3. “Aktīvu pārvaldīšanā” pārskatu;

2.1.4. “Pozīciju “Atvasinātie finanšu instrumenti” izvērsumu”;

2.1.5. “Pozīciju “Pakārtotās saistības” un “Apmaksātais pamatkapitāls” izvērsumu”;

2.1.6. (svītrots ar FKTK 24.09.2013. noteikumiem Nr.213);

2.1.7. (svītrots ar FKTK 24.09.2013. noteikumiem Nr.213);

2.1.8. (svītrots ar FKTK 24.09.2013. noteikumiem Nr.213);

2.1.9. “Ieguldījumu brokeru sabiedrību turējumā esošo klientu naudas līdzekļu” pārskatu.

2.2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga veikt darījumus ar finanšu instrumentiem uz ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina, tā mēneša bilances pārskatā uzrāda tirdzniecības portfeļa aktīvu un saistību pozīciju atlikumus. Visas tirdzniecības portfelī iekļautās pozīcijas novērtē to tirgus vērtībā.

2.3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ieguvusi atvasinātos finanšu instrumentus, aizpilda pārskata 4. punktu "Atvasinātie finanšu instrumenti", kurā uzrāda dažādu veidu atvasināto finanšu instrumentu patieso vērtību kopsummu un nosacīto pamatvērtību kopsummu.

2.4. Ja mēneša bilances pārskata pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju ir mainījies vairāk nekā par piecpadsmit procentiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība "Mēneša bilances pārskatā" un "Aktīvu pārvaldīšanā" pārskatā aizpilda kolonnu ''Izmaiņu iemesli''.

2.5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mēneša bilances pārskatā uzrādīto pārējo aktīvu vērtība pārsniedz piecus procentus no aktīvu kopsummas, "Mēneša bilances pārskata" kolonnā ''1400. pozīcijas "Pārējie aktīvi" izvērsums'' sniedz pārējo aktīvu kopsummu veidojošo pozīciju darījumu skaidrojumu. Ja mēneša bilances pārskatā uzrādīto pārējo saistību vērtība pārsniedz piecus procentus no pasīvu kopsummas, ieguldījumu brokeru sabiedrība "Mēneša bilances pārskata" kolonnā ''3700. pozīcijas "Pārējās saistības" izvērsums'' sniedz pārējo saistību kopsummu veidojošo pozīciju darījumu skaidrojumu.

2.6. Pārskatā lietotā naudas vienība ir euro. Aktīvu, pasīvu, aktīvu pārvaldīšanā un ārpusbilances pozīciju atlikumi ārvalstu valūtā pārrēķināmi euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa pārskata mēneša pēdējā datumā. Pozīciju atlikumus bilances pārskatā uzrāda veselos euro.

2.7. Pārskatā uzrāda pārskata mēneša pēdējā datuma bilances, ārpusbilances un aktīvu pārvaldīšanā pozīciju atlikumus (dienas beigās).

2.8. Mēneša bilances pārskatā un tā “Pozīcijas “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” izvērsumā”, kā arī “Aktīvu pārvaldīšanā” pārskatā pozīcijas uzrāda iedalījumā pa rezidentiem un nerezidentiem.

2.9. Par pārskata pareizību atbild ieguldījumu brokeru sabiedrības vadītājs.

3. Speciālie noteikumi atsevišķu darījumu atspoguļošanai mēneša bilances pārskatā

3.1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība uzrāda aktīvus attiecīgajā mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijā arī tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tos ieķīlājusi kā ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību vai trešo personu saistību izpildes nodrošinājumu vai, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem, citādi nodevusi tos trešajām personām kā nodrošinājumu, vai apgrūtinājusi par labu trešajām personām.

3.2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība mēneša bilances pārskatā nedrīkst ietvert tai ieķīlātos vai kā citādi kā nodrošinājumu saņemtos trešo personu aktīvus (mantu).

3.3. Aktīvus, kuri iegūti, veicot klienta finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu saskaņā ar klienta pilnvarojumu, uzrāda mēneša bilances pārskata 3. punktā “Aktīvi pārvaldīšanā”.

3.4. Ja ir vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaistīta kā pārdevējs, tad tā turpina uzrādīt pārdotos aktīvus mēneša bilances pārskata attiecīgajā aktīvu pozīcijā, bet saņemtos līdzekļus uzrāda mēneša bilances pārskatā kā saistības pret aktīvu pircēju (repo darījums).

3.5. Ja ir vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaistīta kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijā, bet darījuma rezultātā samaksāto iegādes cenu uzrāda kā prasības pret aktīvu pārdevēju (reverse repo darījums).

3.6. Ja ir vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaistīta kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijā, bet summu, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, uzrāda ārpusbilances pozīcijā “Saistības pret klientiem”. Ja pārdotā aktīva patiesā vērtība kļūst zemāka nekā cena, par kādu puses vienojušās atpārdošanas gadījumā, starpību uzrāda mēneša bilances pārskata pasīvu pozīcijā “Atvasinātie finanšu instrumenti”.

3.7. Ja ir vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaistīta kā pircējs, tad nopirktos aktīvus uzrāda mēneša bilances pārskatā kā attiecīgā veida aktīvus.

3.8. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izsniedz vērtspapīru aizdevumu, tā turpina uzrādīt aizdotos vērtspapīrus mēneša bilances pārskata attiecīgā veida aktīvā. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņem vērtspapīru aizņēmumu, tā neuzrāda aizņemtos vērtspapīrus mēneša bilances pārskatā līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pārdod tos trešajai pusei. Peļņu vai zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet saistības atdot pārdotos aizņemtos vērtspapīrus uzrāda mēneša bilances pārskata pasīvā.

4. Mēneša bilances pārskata aktīvu un aktīvu pārvaldīšanā pozīcijas

4.1. Nauda kasē

Šajā pozīcijā uzrāda naudas līdzekļus nacionālās un ārvalstu valūtas banknotēs un monētās. Ārvalstu valūtas atlikumu uzrāda ailē “Nerezidenti”.

4.2. Prasības pret kredītiestādēm

Šajā pozīcijā uzrāda ieguldījumu brokeru sabiedrības prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, t.i., prasības, kuras var tikt izpildītas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbdiena, kā arī termiņnoguldījumus kredītiestādēs iedalījumā pa īstermiņa un ilgtermiņa noguldījumiem. Šeit uzrāda arī tādas prasības pret kredītiestādēm, kuras radušās darījumos par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repo), kā arī tās prasības pret kredītiestādēm, kuras rada kredītiestāžu emitētie parāda vērtspapīri, kas neatbilst 4.4. punkta noteikumiem. Šeit neuzrāda klientu naudas līdzekļu atlikumus norēķinu kontos kredītiestādēs, kas atvērti klientu naudas līdzekļu glabāšanai.

4.3. Prasības pret klientiem

Šajā pozīcijā uzrāda prasības pret klientiem, kas nav kredītiestādes, t.sk. aizdevumus, prasības, kuras radušās darījumos par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, prasības, kuras radušās nepabeigtos norēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem, un vekseļus, kas saņemti, aizvietojot debitoru parādus vai aizdevumus. Aizdevumus klientiem iedala īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumos. Šeit uzrāda arī tās prasības pret klientiem, kuras rodas no klientu emitētajiem parāda vērtspapīriem, kas neatbilst 4.4. punkta noteikumiem.

4.4. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

Šajā pozīcijā uzrāda ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošos pārvedamos parāda vērtspapīrus, t.i., vērtspapīrus, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, t.sk. valsts, pašvaldību, kredītiestāžu, finanšu institūciju, apdrošināšanas sabiedrību un citu uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) parāda vērtspapīrus. Parāda vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Visus minētos vērtspapīrus iedala īstermiņa un ilgtermiņa vērtspapīros.

4.5. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

Šajā pozīcijā uzrāda ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā (akcijas) un citus kapitāla vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmus vērtspapīrus.

4.6. Līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) pamatkapitālā

Šajās pozīcijās uzrāda ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumus saistīto un radniecīgo uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) pamatkapitālā.

4.7. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri

Šajā pozīcijā uzrāda ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošās ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmus vērtspapīrus.

4.8. Atvasinātie finanšu instrumenti

Šajā pozīcijā uzrāda ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu aktīvus, kas rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., uzrāda atsevišķu atvasināto finanšu instrumentu pozitīvo vērtību kopsummu.

4.9. Nemateriālie aktīvi

Šajā pozīcijā uzrāda koncesijas, patentu, licenču un tirdzniecības zīmju lietošanas tiesības, nomas tiesības, iegādāto komercsabiedrību un cita veida saimnieciskās darbības veicēju pozitīvo nemateriālo vērtību un citas par atlīdzību iegūtas bezķermeniskas lietas (aktīvus), kā arī programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

4.10. Pamatlīdzekļi