Invaliditātes likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) asistents — fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, — nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu;

2) darbspēju zaudējums — darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt;

3) funkcionēšanas ierobežojums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā;

4) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā noteikti funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši rehabilitācijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, norādot to īstenošanas termiņus, un kurš ir vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos;

5) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, lai personai ar invaliditāti samazinātu invaliditātes sekas;

6) prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze — funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšana un darbspēju zaudējuma noteikšana personai, kā arī invaliditātes riska vai invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamo pasākumu izvērtēšana;

7) (izslēgts no 01.05.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu);

8) persona ar invaliditāti — persona, kurai šajā likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte;

9) persona ar prognozējamu invaliditāti — persona, kurai šajā likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta prognozējama invaliditāte;

10) surdotulks — persona, kas zīmju valodā nodrošina personai ar dzirdes invaliditāti saskarsmi ar citām personām, arī profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, kur persona ar dzirdes invaliditāti apgūst izglītības programmu;

11) pavadonis — fiziskā persona, kas pavada un palīdz nokļūt no mājokļa uz izvēlēto galamērķi un atpakaļ personai ar invaliditāti, kurai ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kura nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā;

12) (izslēgts ar 07.11.2024. likumu).

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze, kā arī invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(2) Likumu īsteno, pamatojoties uz:

1) personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti iesaistīšanos atbalsta pasākumos, lai mazinātu invaliditātes risku (prognozējamas invaliditātes gadījumā) un invaliditātes sekas likumā “Par sociālo drošību” noteiktās līdzdarbības ietvaros;

2) sabiedrības iesaistīšanu ar invaliditāti saistīto jautājumu risināšanā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar Invaliditātes lietu nacionālo padomi, biedrībām un nodibinājumiem, kuri pārstāv personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti, arī ar profesionālajām rehabilitācijas organizācijām;

3) vienotu valsts un pašvaldību nodrošinātu rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti.

3.1 pants. Invaliditātes informatīvā sistēma

(1) Invaliditātes informatīvā sistēma (turpmāk — informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas datus. Informācijas sistēmas pārzinis ir tiešās valsts pārvaldes iestāde "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija" (turpmāk — Valsts komisija).

(2) Informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Valsts komisijas funkciju izpildi.

(3) Tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:

1) Valsts komisijai;

2) Labklājības ministrijai;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

4) Valsts darba inspekcijai;

5) Nodarbinātības valsts aģentūrai;

6) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

7) Bērnu aizsardzības centram;

8) Izglītības kvalitātes valsts dienestam;

9) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija";

10) biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība";

11) biedrībai "Latvijas Neredzīgo biedrība";

12) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

13) Valsts ieņēmumu dienestam;

14) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);

15) Iekšlietu ministrijas Informācijas centram;

16) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

17) Nacionālajam veselības dienestam;

18) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam;

19) Valsts probācijas dienestam;

20) Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;

21) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai;

22) pašvaldībām un to izveidotajām institūcijām, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām ar invaliditāti;

23) bāriņtiesām;

24) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);

25) Izglītības un zinātnes ministrijai;

26) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"";

27) valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centram;

28) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

29) Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam

30) Būvniecības valsts kontroles birojam;

31) izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrām;

32) Slimību profilakses un kontroles centram;

33) (apakšpunkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 12. punktu);

34) biedrībai "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"";

35) biedrībai "Latvijas Autisma apvienība";

36) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram;

37) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs".

(4) Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.

II nodaļaPrognozējama invaliditāte un invaliditāte

4.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.

(2) Prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Dokumenta paraugu, izsniegšanas un uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabinets.

6.pants. Invaliditātes iedalījums

(1) Personai līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās.

(2) Līdz 2014.gada 31.decembrim:

1) personām no 18 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai garīgo spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

2) personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē fizisko vai garīgo spēju ierobežojumu un, ja tas nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šīs daļas 1.punktā paredzētajam invaliditātes iedalījumam.

(3) No 2015.gada 1.janvāra:

1) personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos un:

2) personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu, tā pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte, II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte vai III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte, kā arī sakarā ar to nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(4) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

III nodaļaPrognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes organizēšana

7.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikumi

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim; Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kas legāli uzturas Latvijas Republikā; ārzemniekam, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, personai, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, vai minētās personas ģimenes loceklim, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

(2) Personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja:

1) tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem;

2) tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss;

3) tā ir alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklis;

4) tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;

5) tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā;

6) tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss;

7) tā ir Eiropas Savienības zilās kartes turētāja un tās pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republikas teritorijā;

8) tā ir Eiropas Savienības zilās kartes turētāja ģimenes loceklis un tās pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot konfidencialitāti, personas datu aizsardzības prasības un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta.

(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka Valsts komisija pēc personas iesnieguma saņemšanas. Iesnieguma veidlapas paraugu un veidlapā norādāmo informāciju nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

(1) Personas funkcionēšanas ierobežojumu izvērtē Valsts komisijas ārsti. Valsts komisijas ārsti funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā ir neatkarīgi.

(2) Pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, Valsts komisijas amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka:

1) invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no viena līdz pieciem gadiem, bet personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, arī līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

2) prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstniecības, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam);

3) darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no viena līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) invaliditātes cēloni;

5) darbspēju zaudējuma cēloni personām, kurām nav noteikta invaliditāte, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu ir iesniegusi dokumentus Valsts komisijai, izņemot šā panta 3.1 un 3.2 daļā minētos gadījumus. Ja ekspertīzi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai saskaņā ar starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā ir iesniegusi iesniegumu ārvalsts kompetentajai iestādei.

(31) Ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā laikposms no dokumentu saņemšanas dienas līdz iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigām ir mazāks par diviem mēnešiem un Valsts komisijai ir pamats personai noteikt vieglākas vai tādas pašas pakāpes invaliditātes grupu vai izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai, invaliditāti nosaka un atzinumu izsniedz ar nākamo dienu, kas seko iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigu datumam.

(32) Ja atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā laikposms no dokumentu saņemšanas dienas līdz iepriekš noteiktā invaliditātes termiņa beigām ir lielāks par diviem mēnešiem un personai:

1) ir pamats noteikt vieglākas pakāpes invaliditātes grupu, Valsts komisija to nosaka ar administratīvā akta izdošanas dienu;

2) nav pamata atkārtoti noteikt invaliditāti vai izsniegt atzinumu par nepieciešamajiem pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai, lēmumu, ar kuru iepriekš bija noteikta invaliditāte vai izsniegts atzinums, atceļ ar jauna administratīvā akta izdošanas dienu.

(4) Sarežģītos prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms administratīvā akta izdošanas, kā arī tad, ja administratīvais akts tiek apstrīdēts, Valsts komisijai ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Valsts komisijas amatpersona izvērtē personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un:

1) personai ar prognozējamu invaliditāti apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu;

2) ja personai ar invaliditāti funkcionēšanas ierobežojuma mazināšanai vai novēršanai ir nepieciešami medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sniedz attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam ieteikumus attiecībā uz individuālo rehabilitācijas plānu, kurā iekļaujami arī ārstējošā ārsta noteiktie turpmākās ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi;

3) apstiprina atzinumu par personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti individuālās rehabilitācijas plānā noteikto pasākumu izpildi, ja prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīze tiek veikta atkārtoti;

4) sniedz personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un personām ar darbspēju zaudējumu atzinumus par nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto pasākumu īstenošanu.

(6) Personai ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Pirms minētā termiņa persona var lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, ja veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, ko apliecina medicīniskie dokumenti.

(7) Valsts komisijas amatpersonai atkārtotas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes gadījumā ir tiesības izdot administratīvo aktu triju mēnešu laikā no iesnieguma invaliditātes ekspertīzes veikšanai saņemšanas dienas, ja iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš ir spēkā vismaz četrus mēnešus.

9.pants. Administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts komisijas vadītājam. Valsts komisijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti

(1) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti ir obligāta. Individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes nepieciešamību personai ar invaliditāti nosaka Valsts komisija.