Uzturēšanās atļauju noteikumi
53. (Svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 492)
53.1 Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 32. punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā pēc maģistra vai doktora studiju programmas apguves Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai pēc pētniecības projekta pabeigšanas, viņš iesniedz valsts atzīta augstākās izglītības diploma kopiju par studiju programmas apguvi vai pētniecības iestādes apliecinājumu par pētniecības projekta sekmīgu pabeigšanu. Ja termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī students vēl nav ieguvis diplomu vai pētniecības projekts vēl nav pabeigts, ārzemnieks iesniedz izglītības vai pētniecības iestādes apliecinājumu par studiju vai pētniecības projekta virzību, bet valsts atzīta augstākās izglītības diploma kopiju par studiju programmas apguvi vai pētniecības iestādes apliecinājumu par pētniecības projekta sekmīgu pabeigšanu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.
54. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 11.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai ārstētos, viņš iesniedz līgumu par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē.
55. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 16.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, lai veiktu reliģisku darbību, viņš iesniedz:
55.1. ārvalsts reliģiskās organizācijas nosūtījuma vēstuli;
55.2. ordinācijas dokumentu vai tam pielīdzināmu dokumentu.
56. Ja ārzemnieks atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktam vēlas uzturēties Latvijas Republikā, jo viņam pieder nekustamais īpašums Latvijas Republikas teritorijā, viņš iesniedz:
56.1. dokumentu, kas apliecina, ka samaksa par nekustamā īpašuma iegādi veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā;
56.2. dokumentu, kas apliecina, ka viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu, ja nekustamais īpašums viņam pieder ilgāk nekā gadu;
56.3. sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinumu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības atbilstību Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktā norādītajai vērtībai, ja iegādātā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība neatbilst Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta "d" apakšpunktā noteiktajai.
56.1 Pārvalde pārbauda, vai iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.
57. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)
58. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši Imigrācijas likuma 31.pantam, jo 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, viņš iesniedz Latvijas pilsonību apliecinošus dokumentus.
59. Ja ārzemniekam uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta trešo daļu vai 24.panta otro daļu:
59.1. humānu apsvērumu dēļ, – viņš iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārzemniekam ir nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā;
59.2. pamatojoties uz starptautiskajām tiesību normām vai Latvijas valsts interesēm, – valsts tiešās pārvaldes iestāde iesniedz iekšlietu ministram adresētu iesniegumu, kurā apliecināta nepieciešamība ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā.
60. Pārvalde atzinumu par šo noteikumu 28.punktā un 59.2.apakšpunktā minēto dokumentu atbilstību un ārzemnieka iespējām pieprasīt uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, kā arī pārvaldes rīcībā esošo papildu informāciju iesniedz iekšlietu ministram.
VII. Dokumenti atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai
61. Atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai 90 dienu laikā pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, ārzemnieks uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju) un iesniedz šo noteikumu 28.4. un 28.6.apakšpunktā minētos dokumentus. Šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto dokumentu ārzemnieks iesniedz, ja viņš pieprasa uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu vai viņš ir Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta papildu aizsardzība, vai ja mainījušās iepriekš iesniegtajā dokumentā norādītās ziņas. Ja iepriekš iesniegtajā dokumentā norādītās ziņas nav mainījušās, ārzemnieks iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā norāda uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslu un termiņu, uz kādu pieprasa uzturēšanās atļauju.
62. Ja, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai ne vēlāk kā 90 dienas pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, nemainās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemesls, ārzemnieks, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šo noteikumu 44., 45.punktā, 47.2.apakšpunktā, 48., 49., 50.punktā, 51.1.apakšpunktā, 52., 53., 54.punktā, 55.1., 56.2. vai 59.1.apakšpunktā minētos dokumentus. Ārzemnieks, kuram piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā dalībvalstī un kurš gadu uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 6.punktu, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību, iesniedz darba līgumu vai tā projektu.
63. Ja, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai ne vēlāk kā 90 dienas pēc uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, mainās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemesls, ārzemnieks, ņemot vērā uzturēšanās iemeslu, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šo noteikumu IV, V vai VI nodaļā minētos dokumentus.
64. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka komercsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 21 350 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1750 euro.
65. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā kapitālsabiedrības dalībnieks, kas veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katra iepriekšējā pārskata gada laikā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 40 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 3300 euro.
65.1 Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā kapitālsabiedrības dalībnieks, kas veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā kapitālsabiedrība atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 8300 euro.
66. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā individuālais komersants, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam veicis valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 14 230 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1150 euro.
67. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā pašnodarbināta persona, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam veicis valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 9 960 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 800 euro.
68. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju, arī mainoties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemeslam, papildus šo noteikumu 61. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārvalsts komersants izpildījis šo noteikumu 49.1 punktā minēto biznesa plānu, un dokumentus, kas apliecina ārvalsts komersanta pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.
69. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)
70. Ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, pārvalde pārbauda informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu un to apmēru. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt samaksātām no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, izņemot gadījumu, ja ārzemnieks kalendāra gada laikā ne ilgāk kā vienu mēnesi atradies atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.
VIII. Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas kārtība
71. Pārvalde lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņem pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, intervijas un citu ziņu pārbaudes. Lēmumā par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, kas pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, norāda rekvizītus maksājuma veikšanai saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta astoto daļu un rekvizītus maksājumam, kas paredzēts bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ja termiņuzturēšanās atļauja piešķirta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktu. Pārvalde lēmumu izsniedz vai nosūta ārzemniekam, ja dokumenti iesniegti pārvaldē. Ja dokumenti iesniegti pārstāvniecībā, lēmumu, ko paredzēts izsniegt ārzemniekam, nosūta pārstāvniecībai, kuru norādījis ārzemnieks, kā arī pārstāvniecībai, kurā iesniegti dokumenti. Lēmumu izsniedz vai nosūta arī uzaicinātājam.
72. Pēc ieceļošanas Latvijas Republikā ārzemnieks likumīgās uzturēšanās termiņa laikā personīgi ierodas pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju:
72.1. atbilstoši juridiskās personas adresei, ja uzaicinātājs ir juridiska persona;
72.2. atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai norādītajai papildu dzīvesvietai, ja uzaicinātājs ir fiziska persona;
72.3. jebkurā citā pārvaldes teritoriālajā nodaļā, ja dokumentiem, kas iesniegti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, pievienots iesniegums ar atbilstošu norādi.
73. Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks:
73.1. uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu;
73.2. uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, izņemot gadījumu, ja termiņuzturēšanās atļauju saņem ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība;
73.3. iesniedz Latvijas ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav normatīvajos aktos par veselības traucējumiem un slimībām minēto veselības traucējumu vai slimību. Izziņu par veselības stāvokli neiesniedz, saņemot uzturēšanās atļauju, kas atkārtoti pieprasīta iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā vai 90 dienu laikā pēc iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām;
73.4. iesniedz parakstītu pieteikumu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ja termiņuzturēšanās atļauju saņem saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktu. Parakstot pieteikumu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ārzemnieks apņemas ievērot šos noteikumus un normatīvos aktus, kas reglamentē valsts vērtspapīru izlaišanu. Ārzemnieka parakstītais pieteikums bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei pēc tā iesniegšanas ir galīgs un neatsaucams;
73.5. iesniedz dokumentus, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu. Minētos dokumentus neiesniedz, ja tie ir iesniegti vienlaikus ar izsaukuma vai uzturēšanās atļaujas pieprasījumu un ja ārzemniekam ir deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā.
73.1 Ārzemnieks, kuram piešķirta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, saņem termiņuzturēšanās atļauju pēc Imigrācijas likumā minētās summas samaksas valsts budžetā atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta astotajai daļai.
73.2 Šo noteikumu 73.1 punktā minēto maksājumu vai tā daļu atmaksā, ja:
73.2 1. ārzemnieks četru mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesniedzis rakstisku pieprasījumu par maksājuma atmaksu, ja veikta pārmaksa vai maksājums veikts nepareizi;
73.2 2. ārzemnieks četru mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesniedzis rakstisku pieprasījumu par maksājuma atmaksu un šajā laikposmā termiņuzturēšanās atļauju nav saņēmis;
73.2 3. ārzemnieks nav saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un ir miris vai atrodas bezvēsts prombūtnē un ārzemnieka mantinieks četru mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesniedzis rakstisku pieprasījumu par maksājuma atmaksu un pieprasījumam pievienojis mantojuma tiesības apliecinošu dokumentu (notariālu aktu).
73.3 Maksājumu, kas veikts Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktā minēto bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei, ārzemniekam atmaksā, ja viņš triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu nav saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.
73.4 Ja mainījušies ārzemnieka pieteikumā bezprocentu valsts vērtspapīru iegādei norādītie personas dati vai ārzemniekam nepieciešams mainīt norēķinu kontu, uz kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu paredzēts izmaksāt naudas līdzekļus par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktā minētajiem dzēstajiem valsts vērtspapīriem, ārzemnieks ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgo valsts vērtspapīru dzēšanas dienas personīgi ierodas pārvaldē un, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu, iesniedz iesniegumu par personas datu maiņu vai norēķinu konta maiņu. Iesniegumā par norēķinu konta maiņu norāda informāciju par jauno norēķinu kontu, kas atvērts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē. Ārzemnieka parakstītais iesniegums par norēķinu konta maiņu pēc tā iesniegšanas ir galīgs un neatsaucams.
74. (Svītrots ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.304)
75. Lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir derīgs trīs mēnešus no tā spēkā stāšanās dienas vai no lēmumā norādītās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Ja šajā laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, ārzemnieks dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz atkārtoti. Humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīgi atļaut izsniegt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz lēmumu, kam nokavēts iepriekš minētais termiņš, ja ārzemnieks to dokumentu vietā, kuriem beidzies derīguma termiņš, iesniedz jaunus dokumentus. Lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, kas pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, ir derīgs trīs mēnešus no tā pieņemšanas dienas, un tā derīguma termiņš nav pagarināms.
76. Ja uzturēšanās atļauju atsaka, anulē vai ārzemnieks šo noteikumu 75.punktā minētā lēmuma derīguma termiņa laikā uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā.
77. Pārvalde informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu par katru nepilngadīgu ārzemnieku, kurš Latvijas Republikā ir saņēmis uzturēšanās atļauju, ja pār viņu ārvalstīs ir nodibināta aizbildnība un viņa aizbildnis ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kuram Latvijas Republikā ir uzturēšanās atļauja.
IX. Uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas kārtība
78. (Svītrots ar MK 15.07.2016. noteikumiem Nr. 470)
79. Lai reģistrētu uzturēšanās atļauju, ārzemnieks:
79.1. uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu (ja dokumentus iesniedz pa pastu vai elektroniski, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju);
79.2. uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise (ja viņš reģistrē termiņuzturēšanās atļauju). Ja ārzemniekam ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, viņš minēto dokumentu neuzrāda;
79.3. iesniedz brīvas formas iesniegumu, kurā norāda informāciju par pašreizējo uzturēšanās vietas adresi Latvijas Republikā un ārvalstī, uzturēšanās dienu skaitu Latvijas Republikā laikposmā no uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai iepriekšējās reģistrācijas brīža un nodarbinātību, ja ārzemnieks reģistrē saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai viņš ir Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta papildu aizsardzība.
79.1 Ārzemnieks, kuram uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar mācībām vispārējās vidējās izglītības iestādē, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz izglītības iestādes apliecinājumu par to, ka ārzemnieks turpina mācības šajā izglītības iestādē.
80. Ārzemnieks, kuram uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar to, ka viņam pieder nekustamais īpašums Latvijas Republikas teritorijā, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.
81. Ārzemnieks, kuram uzturēšanās atļauja izsniegta sakarā ar to, ka viņš ir veicis finanšu investīcijas saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz kredītiestādes izziņu par to, ka noguldījuma līgums nav izbeigts pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
82. Komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka komercsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 21 350 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1750 euro.
83. Kapitālsabiedrības dalībnieks, kurš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 40 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 3300 euro.
83.1 Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā kapitālsabiedrības dalībnieks, kas veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta "b" apakšpunktu, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība visa ārzemniekam izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksājusi valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 8300 euro.
84. Individuālais komersants, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka individuālais komersants visa termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā katrā iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam veicis valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 14 230 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī nav mazāka par 1150 euro.
85. Ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu 79. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārvalsts komersants izpildījis šo noteikumu 49.1 punktā minēto biznesa plānu, un dokumentus, kas apliecina ārvalsts komersanta pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.
85.1 Pārvalde, izskatot saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punktu izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijas iesniegumu, ir tiesīga Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto atbalsta programmu administrējošajai iestādei pieprasīt atzinumu par ārzemnieka atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 33. punkta "b" apakšpunktam iesniegto progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību.
86. (Svītrots ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 300)
87. Ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, pārvalde pārbauda informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu un to apmēru. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt samaksātām no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, izņemot gadījumu, ja ārzemnieks kalendāra gada laikā ne ilgāk kā vienu mēnesi atradies atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Ja ārzemnieka rīcībā ir minētā informācija, ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt šo informāciju apliecinošus dokumentus.
88. Lēmums par uzturēšanās atļaujas reģistrāciju ir derīgs trīs mēnešus. Ja šajā laikā ārzemnieks uzturēšanās atļauju nesaņem, iesniegtos dokumentus ārzemniekam neizsniedz un iekasēto valsts nodevu neatmaksā. Humānu apsvērumu dēļ pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona ir tiesīgi atļaut izsniegt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz lēmumu, kam nokavēts iepriekš minētais termiņš, ja ārzemnieks to dokumentu vietā, kuriem beidzies derīguma termiņš, iesniedz jaunus dokumentus.
X. Kārtība, kādā atmaksā atlīdzību
89. Ārzemnieks, kurš saņēmis atlīdzību un vēlas pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, atmaksā saņemto atlīdzību:
89.1. tai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādei vai starptautiskajam (ārvalsts) fondam vai iestādei, kas šo atlīdzību izmaksājusi;
89.2. valsts pamatbudžeta ieņēmumos, ja šo noteikumu 89.1.apakšpunktā minētā iestāde vai fonds ir likvidēts vai atsakās pieņemt izmaksāto atlīdzību.
90. Ja par atlīdzību piešķirta dzīvojamā platība, atlīdzības apmēru nosaka pēc pašreizējās tirgus vērtības atbilstoši dzīvojamās platības atrašanās vietai un to novērtē attiecīgā pašvaldība vai cita kompetenta iestāde (institūcija). Ja dzīvojamā platība pārdota, ārzemnieks atmaksā summu, kas atbilst dzīvojamās platības tirgus vērtībai pārdošanas brīdī.
91. Ja atlīdzību saņēmušas vairākas personas un uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā pieprasa kāds no atlīdzību saņēmušajiem ārzemniekiem, viņš atmaksā savu daļu proporcionāli atlīdzību saņēmušo personu skaitam.
XI. Ilgstošas prombūtnes pieteikšanas kārtība
92. Ārzemnieks, kuram nepieciešams uzturēties ārvalstīs ilgāk par Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas 4.punktā minēto laikposmu, iesniedz pārvaldē attiecīgu iesniegumu un prombūtni attaisnojošus dokumentus.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)