Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.602Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.33 46.§)

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta trešo, sesto un 7.1 daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām un darbiniekiem, specializētajiem atašejiem, valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem (turpmāk – darbinieks) atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī un to izmaksas kārtību.

2. Saeima, Latvijas Banka, prokuratūra un nozares ministrija vai tās padotības iestāde (turpmāk – nosūtītāja institūcija) pabalstus pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē.

3. Algas pabalsta par dienestu ārvalstī (turpmāk – algas pabalsts), pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar Eiropas Savienības noteikto dzīves dārdzības (korekcijas) koeficientu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (turpmāk – dzīves dārdzības koeficients).

3.1 Ja dzīves dārdzības koeficients tiek mainīts, nosūtītāja institūcija, aprēķinot šo noteikumu 3.punktā minētos pabalstus, attiecīgo dzīves dārdzības koeficientu piemēro ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc mēneša, kad stājušās spēkā attiecīgās izmaiņas.

3.2 Algas pabalstam par dienestu ārvalstī, pabalstam par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstam par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekiem, kuriem dienesta vieta ir Beļģijā, piemēro dzīves dārdzības koeficientu 1.

3.3 Pēkšņu globāli ekonomiskos un dzīves apstākļus dienesta vietā pasliktinošos gadījumos vai krasu valūtas kursu svārstību gadījumos nosūtītājai institūcijai, ņemot vērā piešķirtos finanšu līdzekļus, ir atļauts palielināt šādu pabalstu un kompensāciju šajos noteikumos noteikto maksimālo apmēru:

3.31. algas pabalsta, pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru, bet ne vairāk kā par 10 % kalendāra gadā līdz aktuālā dzīves dārdzības koeficienta piemērošanas brīdim;

3.32. dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru, bet ne vairāk kā par 10 % kalendāra gadā.

3.4 Ja dzīves dārdzības koeficients ir mazāks par 0,55, tiek piemērots dzīves dārdzības koeficients 0,55.

4. Izdevumu kompensācijas nosūtītāja institūcija pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē vai tieši pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz izdevumu apmēru un samaksu apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, īres līgums, komunālo maksājumu apmēru apliecinoši rēķini, līgums ar skolu, čeki, kvītis).

5. Dienesta vieta ir pilsēta vai administratīvā teritorija, kurā darbinieks strādā un dzīvo dienesta laikā ārvalstī.

II. Algas pabalsts par dienestu ārvalstīs

6. Algas pabalstu darbiniekam nosaka atbilstoši amatam vai dienesta pakāpei un izmaksā, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai pildītu dienesta pienākumus, bet ne agrāk kā ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Algas pabalstu izmaksā par laiku, ko darbinieks pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Algas pabalstu pārtrauc maksāt ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Karavīram par laiku, ko tas pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, algas pabalsta vietā maksā komandējuma naudu.

7. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12. Ja algas pabalstu izmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu.

8. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad darbinieks:

8.1. atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

8.2. ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas;

8.3. atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas.

8.1 Ja karavīrs nosūtīts dienēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās vai šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un saskaņā ar minēto organizāciju lēmumu tiek nosūtīts uz starptautiskajām operācijām, algas pabalstu attiecīgajam karavīram aprēķina par karavīra ģimenes locekļu faktisko uzturēšanās laiku ārvalstī, no kuras viņš nosūtīts uz starptautisko operāciju, ņemot vērā karavīra ģimenes locekļu skaitu:

8.1 1. par vienu ģimenes locekli – 30 procentu apmērā;

8.1 2. par diviem un vairāk ģimenes locekļiem – 50 procentu apmērā.

III. Pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī

9. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbinieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērns, tajā skaitā ja viņam pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (turpmāk – ģimenes locekļi), ierodas viņa dienesta vietā, bet ne agrāk kā ar rīkojumā noteikto darbinieka pārcelšanās datumu. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā par laiku, ko ģimenes locekļi pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī pārtrauc maksāt ar dienu, kad ģimenes loceklis pārtrauc pastāvīgu uzturēšanos dienesta vietā, bet ne vēlāk kā ar rīkojumā noteikto darbinieka pārcelšanās datumu. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12. Ja pabalstu izmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu.

10. Ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī darbinieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu, izņemot šo noteikumu 10.1 punktā minēto gadījumu.

10.1 Ja karavīrs nosūtīts mācību komandējumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36. panta 7.1 daļas nosacījumiem un viņa ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstīs karavīrs saņem līdz dienai, kad tiek atstāta dienesta vieta, bet ne ilgāk kā līdz rīkojumā norādītajam mācību komandējuma beigu datumam.

11. (Svītrots ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 146)

12. (Svītrots ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 146)

12.1 (Svītrots ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 146)

13. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekam izmaksā līdz brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai pabeidz vidējās izglītības iestādi. Par vidējās izglītības turpināšanu pēc 18 gadu vecuma iestāšanās darbinieks rakstiski informē nosūtītāju institūciju un līdz kalendāra gada beigām iesniedz arī izglītības iestādes izsniegtu izziņu. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekam turpina izmaksāt pēc bērna pilngadības sasniegšanas un vidējās izglītības iestādes pabeigšanas, ja viņam pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

14. Ja laulātais vai bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, pabalstu darbiniekam izmaksā par faktisko laulātā vai bērna uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz darbinieka dienesta laiku dienesta vietā.

15. Darbinieks 10 dienu laikā no laulātā vai bērna uzturēšanās sākuma vai beigām rakstiski paziņo nosūtītājai institūcijai datumu, ar kuru sākot laulātais vai bērns uzturēsies dienesta vietā pastāvīgi vai faktiski, kā arī datumu, ar kuru sākot laulātais vai bērns dienesta vietā pastāvīgi vai faktiski vairs neuzturēsies.

16. Pabalstu par laulātā vai bērna uzturēšanos ārvalstī neizmaksā šo noteikumu 8. punktā minētajos gadījumos. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī neizmaksā arī tādos gadījumos, ja laulātais ir nodarbināts, saglabājot diplomātisko rangu, vai arī ir nodarbināts Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā.

IV. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei

17. Dodoties uz dienesta vietu vai atrodoties dienesta vietā, darbiniekam viena mēneša laikā, kopš rodas tiesības saņemt šo pabalstu, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.

18. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:

18.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi darbinieka pastāvīgā dzīvesvieta;

18.2. darbinieks darbā uz dienesta vietu tiek pārcelts uz laiku, kas ir mazāks par gadu.

19. Ja darbinieks uz dienesta vietu pārceļas kopā ar laulāto, kas tajā uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmērs tiek palielināts par 20 %. Par katru bērnu, kas dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi, tajā skaitā ja viņam pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, pabalsta apmērs tiek palielināts par 10 %.

20. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek darbinieka īpašumā.

21. Atkārtotas pārcelšanās gadījumā pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts, ja starp pārcelšanās datumiem, kas noteikti rīkojumos, ir pagājuši ne mazāk kā pilni divi gadi.

22. Ja darbinieki ir laulātie un viņi dodas uz vienu dienesta vietu atsevišķos laika periodos, pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei izmaksā tam darbiniekam, kurš uz dienesta vietu dodas pirmais, apmērā, kāds pienākas laulātajam ar augstāku amatu. Ja nosūtītājas institūcijas ir dažādas, pabalstu izmaksā institūcija, kuras darbinieks ieņem augstāku amatu. Ja darbinieku nosūtītājas institūcijas ir dažādas un institūcija, kuras darbinieks ieņem zemāku amatu un pirmais pārceļas uz dienesta vietu, savam darbiniekam jau ir izmaksājusi pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, tad institūcija, kuras darbinieks ieņem augstāku amatu, izmaksā savam darbiniekam attiecīgo pabalstu summas starpību.

23. (Svītrots ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 146)

V. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

24. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 140 euro mēnesī. Pabalstu izmaksā par laiku, kad darbinieks pilda dienesta pienākumus. Ja pabalsts jāizmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu. Pabalstu izmaksā par laiku, kad tiek izmaksāts algas pabalsts.

25. Pabalstu neizmaksā pārstāvniecības vadītājam un citiem darbiniekiem, kuri tiek nodrošināti ar dienesta transportu.

26. Kārtību, kādā tiek izmantoti specializēto atašeju un sakaru virsnieku lietošanā esošie dienesta transportlīdzekļi, ja tie ir nosūtītāju institūciju īpašums vai tiek nomāti, nosaka nosūtītāja institūcija atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

VI. Dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācija, kā arī ar dzīvokļa īres līguma slēgšanu saistīto izdevumu kompensācija

27. Nosūtītāja institūcija darbinieku nodrošina ar dzīvojamo platību. Ja nosūtītājas institūcijas rīcībā nav dzīvojamās platības (brīva dzīvokļa vai mājas), darbiniekam kompensē īres un komunālos izdevumus saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

27.1 Izņēmuma gadījumā, ja darbinieku pārceļ uz dienesta vietu ārvalstī uz īslaicīgu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, un nosūtītājas institūcijas rīcībā nav brīvas dzīvojamās platības, kā arī atbilstoši dienesta vietas īpašajiem apstākļiem un praksei nav iespējams vai ir ekonomiski nepamatoti izīrēt dzīvojamo platību uz īslaicīgu termiņu, nosūtītāja institūcija sedz darbinieka viesnīcas (naktsmītnes) izdevumus saskaņā ar normatīvajos aktos par komandējumu izdevumu atlīdzināšanu noteiktajām viesnīcas maksas normām. Katru šādu gadījumu apstiprina nosūtītājas institūcijas vadītājs, ņemot vērā pārstāvniecības vadītāja vai darbinieka, ja pārstāvniecības vadītāja nav, sniegto ekonomisko pamatojumu.

28. Ja faktiskie izdevumi par īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto maksimālo īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru vai nosūtītājas institūcijas noteikto apmēru, darbiniekam kompensē faktiskos izdevumus.

29. Īres un komunālo izdevumu kompensācijas summu vienam darbiniekam nosaka divu cilvēku ģimenei (laulātajiem). Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru palielina par 10 %.

30. Nosakot īres un komunālo izdevumu atbilstību noteiktajam limitam, par pamatu ņem grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu īres līguma noslēgšanas dienā. Lai noteiktu īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru nepilnam gadam, kalendāra gadā noteikto kompensācijas apmēru dala ar 12 un reizina ar apmaksājamo mēnešu skaitu. Īres un komunālo izdevumu maksimālo apmēru aprēķina par laikposmu, kad attiecīgie izdevumi faktiski radušies.

30.1 Īres un komunālajos izdevumos ieskaitāmi izdevumi par mēbelēta vai nemēbelēta dzīvokļa īri, mēbeļu īres un autonovietnes izdevumi un iepriekš ar nosūtītājas institūcijas vadītāju saskaņotie regulārie maksājumi par dzīvokļa uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem atbilstoši uzņemošās valsts likumam vai īres līguma noteikumiem (piemēram, dzīvokļa apdrošināšana, dažādu dzīvokļa sistēmu un ierīču apkope).

31. Ja darbiniekam vai viņa laulātajam dienesta vietā īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas, īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti.

32. Pārstāvniecību vadītājiem, tai skaitā ģenerālkonsulātu, konsulātu un vēstniecību atsevišķo kanceleju vadītājiem vai specializētajiem atašejiem, prokuroriem, augstāko un vecāko virsnieku sastāva karavīriem vai sakaru virsniekiem, atsevišķos gadījumos, ja tas ir pamatots ar reprezentācijas vajadzībām, var palielināt kompensācijas apmēru, saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju.

33. Ar īres līguma slēgšanu saistītos izdevumus (piemēram, māklera pakalpojumi, depozīta iemaksas), iepriekš saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju, kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot piecu mēnešu īres maksas apmēru. Ar īres līguma izbeigšanu saistītos izdevumus (piemēram, sertificēta dzīvojamo telpu novērtētāja pakalpojumi, profesionāla dzīvokļa tīrīšana atbilstoši uzņemošās valsts likuma vai īres līguma noteikumiem), iepriekš saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju, kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem.

VII. Darbinieka un viņa ģimenes locekļu ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija

34. Darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem ceļa izdevumus kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē.

35. Darbiniekam nodrošina personīgo mantu transportēšanu, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus un nepārsniedzot konteinera (12 m x 2,4 m x 2,6 m) transportēšanai paredzēto apjomu. Personīgo mantu transportēšanas izdevumos ieskaitāma personīgo mantu pakošana atbilstoši nosūtīšanas veidam, kravas iekraušana un izkraušana un kravas apdrošināšana.

36. Personīgo mantu transportēšanu nodrošina ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli. Ja nav iespējams nogādāt personīgās mantas ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli, izdevumus par kravas nogādāšanu ar citiem transportlīdzekļiem kompensē saskaņā ar iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem un ievērojot nosūtītājas institūcijas vadītāja noteikto personīgo mantu transportēšanas kārtību.

VIII. Darbinieka un viņa ģimenes locekļu apdrošināšanas un transportēšanas izdevumu kompensācija

37. Darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem kompensē izdevumus, kas saistīti ar:

37.1. veselības apdrošināšanu;

37.2. apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem;

37.3. transportēšanu smagas slimības vai nāves gadījumā.

38. Šo noteikumu 37.1. un 37.2. apakšpunktā paredzētos izdevumus kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet nepārsniedzot 3070 euro gadā pieaugušajam un bērnam, kuram pēc 18 gadu sasniegšanas noteikta invaliditāte ar cēloni slimība no bērnības un smago funkcionālo traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, ko apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un nepārsniedzot 1920 euro gadā bērnam līdz 18 gadu vecumam.

39. Nosūtītājas institūcijas vadītājs var lemt par šo noteikumu 38.punktā minēto apdrošināšanas prēmiju limitu paaugstināšanu, ņemot vērā pārstāvniecības vadītāja, specializētā atašeja vai sakaru virsnieka motivētu iesniegumu, apdrošināšanas prēmiju limitu detalizētu pamatojumu un piešķirto finanšu līdzekļu apmēru.

IX. Bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija

40. Darbiniekam kompensē šādus bērna skolas un pirmsskolas izdevumus:

40.1. bērna pirmsskolas izdevumus;

40.2. sagatavošanas klases un skolas izglītības iestādes izdevumus, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, ja bērns apmeklē dienesta vietas valsts skolu, pašvaldības, starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzēto skolu vai privāto skolu vai turpina izglītības ieguvi Latvijā tālmācībā un skolā ir noteikta mācību maksa.

41. Pirms pirmsskolas izglītības iestādes, sagatavošanas klases un skolas (turpmāk – skola) izvēles darbinieks iesniedz nosūtītājas institūcijas vadītājam izvērtēšanai informāciju par dienesta vietā esošajām skolām un skolas izdevumus apliecinošus dokumentus. Nosūtītājas institūcijas vadītājs pieņem lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju, pamatojoties uz nosūtītājas institūcijas vadītāja noteiktiem skolas izvēles apstiprināšanas kritērijiem. Izņēmuma gadījumā nosūtītājas institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par kopējā mācību maksā neiekļautu izdevumu segšanu, kas ir objektīvi nepieciešami izglītības iegūšanai (piemēram, mācību programmā iekļautie obligātie pasākumi, centralizēti iegādājamie mācību materiāli, skolas transporta izdevumi).

42. Ja bērns pārtrauc mācības skolā laikposmā, par kuru segta bērna skolas izdevumu kompensācija, un no izglītības iestādes nav iespējams atgūt naudu par laikposmu, kurā darbinieka bērns nemācās minētajā iestādē, jaunu bērna skolas izdevumu kompensāciju darbiniekam par jau kompensēto laikposmu neizmaksā. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā, Militārā dienesta likuma 26.pantā un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 14.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.