Zaudējis spēku - Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.80Rīgā 2010.gada 15.jūnijā (prot. Nr.36, 21.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.5 un 36.1pantu, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta ceturto daļu, 6.pantu, 8.pantu, 9.panta ceturto daļu, 10.panta otro daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6.panta otro daļu,7.panta piekto un sesto daļu, 8.panta pirmo un otro daļu, 14.panta pirmās daļas 1.punkta "c" apakšpunktu,14.panta pirmās daļas 6.punktu, 14.panta septīto un astoto daļu, 15.pantu, 17.panta pirmo daļu, 19.pantu,24.panta pirmo daļu, 26.1panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz palīdzību.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

2.1. Administratīvā komisija – Rīgas domes Administratīvā komisija vai apakškomisija;

2.1.1 citas pašvaldības – Ādažu novada pašvaldība, Baldones novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība;

2.1.2 atsevišķi dzīvojoša persona – pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, vai vairākas šādas personas, kurām nav apgādnieka vai kuras dzīvo atsevišķi no saviem apgādniekiem;

2.1.3 dabiskā aizgādība – aizgādība, kuru veic vecāki – tēvs, māte (dabiskie aizbildņi) vai otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējie (vecvecāki) vai pirmās pakāpes sānu līnijas (brāļi, māsas) radinieki vai augšupējie sānu līnijas radinieki (vecāku brāļi, māsas);

2.2. denacionalizētā māja – denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.3. denacionalizēto māju īrnieki – personas, kas dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai arī lieto dzīvokli mājā, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, un kas lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī, vai personas, kuras likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī dzīvoja kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumam piederošā dzīvoklī, ja dzīvoklis nav privatizēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.4. Departaments – Rīgas domes Mājokļu un vides departaments;

2.5. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

2.6. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

2.7. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

2.8. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā un dzīvojamā telpa istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kur palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

2.9. Dzīvokļu pārvalde – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde;

2.10. Izīrēšanas komisija – Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija;

2.11. nekustamais īpašums – dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), jebkurš zemesgabals (izņemot zemesgabalu zem īpašumā esošas garāžas) Rīgā vai Jūrmalā, vai tāds zemesgabals ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas, kas lielāks par 1 ha (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals, kas lielāks par 1 ha);

2.12. pabalsts – vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts, kuru var saņemt denacionalizēto māju īrnieki sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu vai sakarā ar minēto personu izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28., 28.5pantā paredzētajos gadījumos;

2.13. pašvaldība – Rīgas pilsētas pašvaldība;

2.14. pašvaldības dzīvojamā telpa – pašvaldībai piederošs vai uz likumīga pamata pašvaldības nomāts dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

2.15. persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 400 euro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, – vidējie ienākumi nepārsniedz 320 euro mēnesī vienai personai un kuru naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru, turklāt to ienākumi deklarēti atbilstoši noteikumu 4.pielikuma nosacījumiem;

2.16. persona ar sevišķiem nopelniem – persona, kura devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, par sasniegumiem saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, guvusi valsts vai sabiedrības atzinību un kurai nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus;

2.17. politiski represētā persona – vientuļa politiski represēta persona vai politiski represētas personas ģimene šaurākā nozīmē (pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu nepilngadīgie bērni);

2.18. reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros;

2.19. Reģistrācijas komisija – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai;

2.20. servisa dzīvoklis – dzīvoklis, kas tiek izīrēts un pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi;

2.21. SD – Rīgas Sociālais dienests, kā arī citu pašvaldību sociālais dienests;

2.22. SD izziņa – Rīgas Sociālā dienesta, kā arī citu pašvaldību sociālā dienesta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu, izsniegta izziņa par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai izziņa par ģimenes (personas) atbilstību ģimenes (personas) ar noteiktiem ienākumiem statusam. SD izziņa par ģimenes (personas) atbilstību ģimenes (personas) ar noteiktiem ienākumiem statusam ir derīga vienu gadu;

2.23. SD atzinums – Rīgas Sociālā dienesta, kā arī citu pašvaldību sociālā dienesta atzinums par bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem turpmāk nav nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums; par personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa nav pielāgojama lietošanai riteņkrēslā; par personām, kurām ir nepieciešams servisa dzīvoklis; par personām, kuru izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personu ienākumus; par personu, kuras pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, spēju dzīvot patstāvīgi; par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem; par personām, kuras ir gulošas un kopjamas;

2.24. sociālais dzīvoklis – pašvaldībai piederošs dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā;

2.25. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvoklis vai dzīvojamā telpa (ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss un kura atrodas pašvaldībai piederošā vai tās lietojumā esošā mājā;

2.26. Apsekošanas komisija – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija;

2.27. VDEĀK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

3. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", likums "Par dzīvojamo telpu īri", likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un šie noteikumi, kā arī pašvaldības noslēgtie sadarbības līgumi ar citām pašvaldībām.

4. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību un atbilstoši tiesiskajam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā vai pašvaldības dzīvojamā telpā, kas atrodas citu pašvaldību administratīvajās teritorijās, rakstveida iesniegumā Departamentam norāda vēlamo palīdzības veidu (veidus), kā arī iesniedz šādu atbilstošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

4.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

4.2. pensionāra apliecības kopiju (pensionāri);

4.3. politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopiju (politiski represētās personas);

4.4. VDEĀK izziņas vai lēmuma kopiju (personas ar invaliditāti);

4.5. bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopiju;

4.6. rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu (denacionalizēto māju īrnieki);

4.7. citu noteikumos minēto dokumentu, kas nepieciešami attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, kopijas.

Personai var pieprasīt papilddokumentus informācijas precizēšanai.

5. Iesniegumu Departamenta speciālista klātbūtnē paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pasi vai identifikācijas karti). Ja persona iesniegumā nav norādījusi konkrētu palīdzības veidu (veidus), Dzīvokļu pārvalde rakstveidā to informē par iespējamajiem palīdzības veidiem, nepieciešamajiem dokumentiem un reģistrācijas kārtību.

6. Dzīvokļu pārvalde pārbauda informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personu īpašumiem pirms reģistrācijas palīdzības reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.

7. 4., 4.1, 7., 7.2, 8., 13.reģistrā reģistrētajiem denacionalizēto māju īrniekiem pirms palīdzības saņemšanas jāierodas Departamentā, lai noslēgtu vienošanos starp mājas īpašnieku vai viņa pilnvaroto personu un dzīvojamās telpas lietotājiem par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību (noteikumu 2. vai 3.pielikums). Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par palīdzības sniegšanu bez vienošanās noslēgšanas, pamatojoties uz īrnieka paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ vienošanās nav iesniegta.

8. Personai, kura vēlas reģistrēties palīdzības saņemšanai, ir pienākums viena mēneša laikā pēc noteikumu 4.punktā minēto dokumentu un citu dokumentu iesniegšanas deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli.

8.1 Personai, kura vēlas reģistrēties palīdzības saņemšanai vai kura jau ir reģistrēta kādā no reģistriem, ir tiesības uz servisa dzīvokļa izīrēšanu, ja saņemts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību un to, ka personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā esošo vai īrēto valsts vai pašvaldības dzīvojamo telpu nevar pielāgot lietošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā.

9. Dzīvokļu pārvalde veido šādus reģistrus:

9.1. reģistrē personas, kurām nepieciešama likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1., 2., 4. un 7.punktā minētā palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt:

9.1.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām (1., 3., 5., 6., 7., 7.2, 8.reģistrs);

9.1.2. pabalsta piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem pirmām kārtām un vispārējā kārtībā (4., 4.1reģistrs);

9.1.3. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (13.reģistrs);

9.1.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (14.reģistrs);

9.2. (svītrots ar Rīgas domes 25.11.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.125);

9.3. pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.5pantu un pārejas noteikumu 12.punktu, reģistrē denacionalizēto māju īpašniekus (viņu mantiniekus), kuri iesnieguši iesniegumus par vēlmi aizņemt dzīvokli savos namīpašumos (9.reģistrs);

9.4. pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu, reģistrē zemesgabalu īpašnieku, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, iesniegumus, kuros ir norādīts īpašuma kadastra reģistra numurs un zemesgabala grupa un grunts (11.reģistrs);

9.5. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā (12.reģistrs) - līdz 2010.gada 20.jūlijam reģistrētās personas.

10. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 5. un 5.1punktā minēto palīdzību sniedz SD.

11. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz divu gadu termiņu, līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda īres līguma nosacījumus.

11.1 (Svītrots ar Rīgas domes 19.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.212)

12. Lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Reģistrācijas komisija.

13. Personas, kuras, pamatojoties uz īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt reģistrētas tikai vienā reģistra lietā.

14. (Svītrots ar Rīgas domes 25.11.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.125)

14.1 Noteikumu 66.2.4. un 66.2.7.apakšpunktā minētās personas pēc laulības noslēgšanas saglabā tiesības palikt reģistrētām 13.reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai.

15. Jautājumu par personas ar sevišķiem nopelniem reģistrāciju palīdzības reģistrā Reģistrācijas komisija izskata pēc Izīrēšanas komisijas lēmuma saņemšanas.

16. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

17. Papildus noteikumu 16.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 6.reģistrā minēto palīdzību pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, ja:

17.1. (svītrots ar Rīgas domes 13.12.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.153);

17.2. persona pēdējo piecu gadu laikā īrētajā dzīvojamā telpā iemitinājusi citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību;

17.3. (svītrots ar Rīgas domes 19.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.212);

17.4. persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē, pēdējo piecu gadu laikā atsavinājuši nekustamo īpašumu;

17.5. (svītrots ar Rīgas domes 19.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.212);

17.6. pagājuši mazāk nekā pieci gadi pēc palīdzības saņemšanas sakarā ar personas izlikšanu no valsts vai pašvaldības dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.1 un 28.2 pantu.

18. Papildus noteikumu 16.punktā noteiktajam Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1., 4., 4.1, 7., 7.2, 8., 13.reģistrā minēto palīdzību denacionalizēto māju īrniekiem, ja:

18.1. personai vai tās laulātajam, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pieder nekustamais īpašums;

18.2. persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pēc 2004.gada 31.marta (t.i., pēc Rīgas domes 2004.gada 16.marta saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājuši tiem piederošo nekustamo īpašumu;

18.3. (svītrots ar Rīgas domes 19.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.212);

18.4. persona saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

18.5. (svītrots ar Rīgas domes 19.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.212);

18.6. persona ir nepilngadīgs bērns, kura vecākiem nav tiesību saņemt palīdzību.

19. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt noteikumu 26., 40., 41., 53., 58.punktā, 61.1., 66.2.1., 66.2.2. un 66.3.apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļu tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi ir saņēmuši palīdzību.

19.1 Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt noteikumu 66.2.7.apakšpunktā minēto personu, kuras lieto laulātā vai pirmās un otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējo un lejupējo radinieku īpašumā esošu dzīvojamo telpu, tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai.

19.2 (Svītrots ar Rīgas domes 25.11.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.125)

20. Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut noteikumu 19.punktā minētās personas pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgumā kā ģimenes locekļus.

20.1 (Svītrots ar Rīgas domes 04.09.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.185)

21. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums ir viena mēneša laikā pēc SD izziņas termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli, iesniegt Departamentā VDEĀK izziņas vai lēmuma par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju (uzrādot oriģinālu), īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja izdarīti grozījumi īres līgumā, dokumentus par izmaiņām ģimenes sastāvā, informāciju par personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu (adresi), tālruņa numuru, kā arī informēt Departamentu, ja persona ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu vai iestājušies noteikumu 24.1punktā minētie apstākļi.

22. Papildus noteikumu 21.punktā minētajam 1., 4., 4.1, 7., 7.2, 8.reģistrā reģistrētajiem denacionalizēto māju īrniekiem ir pienākums informēt Departamentu, ja iestājušies noteikumu 18.punktā minētie apstākļi.

23. (Svītrots ar Rīgas domes 19.03.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.212)

24. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu:

24.1. personām ar sevišķiem nopelniem (1., 7., 7.2, 8., 13.reģistrs);

24.2. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām ar noteiktiem ienākumiem, kuru izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personu ienākumus, ko apliecina SD atzinums (7.reģistrs);