Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lūdz novērst pārkāpumu un informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par:

1) raidījumu, kurā konstatēts pārkāpums;

2) pārkāpuma būtību;

3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā;

4) iespēju viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas brīža vienoties par pieņemamu risinājumu.

(3) Ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis un attiecīgā valsts nav veikuši pasākumus pārkāpuma novēršanai vai šie pasākumi nav bijuši piemēroti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.

(4) Steidzamības gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atkāpties no šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās procedūras. Šādā gadījumā tā par veiktajiem pasākumiem iespējami īsākā laikā informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju, norādot steidzamības pamatojumu.

(5) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21.4 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai katalogā ir pārkāpti Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju noteikumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsti par konstatētajiem pārkāpumiem un meklē pieņemamu risinājumu Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju noteiktajā kārtībā.

(3) Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai katalogā ir nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpti šā likuma 24.panta devītās vai desmitās daļas vai 26.panta noteikumi un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas neizdodas panākt pieņemamu risinājumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.

(4) Visos pārējos iespējamo pārkāpumu gadījumos, ja pārkāpums turpinās astoņus mēnešus pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atbilstoši Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju noteiktajam lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.

(5) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21.5 pants. Aizliegums izplatīt citas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts, izņemot gadījumus, kad audiovizuālajā programmā vai katalogā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu vai katalogu veidošanas nosacījumi vai kad audiovizuālās programmas vai audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.

(21) Aizliegts sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura saturs pilnībā vai daļēji dublē tādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu saturu, attiecībā uz kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par izplatīšanas aizliegumu Latvijā. Aizliegums ir spēkā visu programmas retranslācijas aizlieguma periodu.

(3) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21.6 pants. Aizliegums izplatīt citas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo citas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammas izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad audioprogrammā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu veidošanas nosacījumi vai kad audioprogrammas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.

(3) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audioprogrammu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

III2 nodaļa. Aizlieguma retranslēt audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas īstenošanas kārtība

21.7 pants. Lēmums par audiovizuālo programmu retranslācijas pārtraukšanu, ja nav saņemta retranslācijas atļauja

Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka Latvijā tiek veikta audiovizuālo programmu retranslācija bez retranslācijas atļaujas, Padome pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju.

21.8 pants. Rīcība pēc tam, kad pieņemts lēmums par audiovizuālo programmu retranslācijas pārtraukšanu

(1) Ja Padomes noteiktajā termiņā retranslācija netiek pārtraukta, netiek saņemta retranslācijas atļauja vai ar Padomi netiek panākta vienošanās par tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarināšanu, Padome īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

(2) Ja Padomei nav iespēju īstenot šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības, tai ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek retranslētas audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot piekļuvi šīm tīmekļvietnēm uz laiku līdz 24 mēnešiem. Lēmuma darbības laikā tīmekļvietņu īpašniekiem vai pārstāvjiem ir tiesības vērsties Padomē ar iesniegumu retranslācijas atļaujas saņemšanai, ievērojot šā likuma 19. pantā noteikto kārtību.

(21) Ja šā panta otrajā daļā minētajā lēmumā noteiktais termiņš ir beidzies un Padomē nav saņemts šā panta otrajā daļā minētais iesniegums, nav izsniegta retranslācijas atļauja vai panākta vienošanās par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, Padome, pārliecinoties par to, ka audiovizuālās programmas tiek retranslētas bez atļaujas, ir tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei uz laiku līdz 24 mēnešiem, atkāpjoties no šā likuma 21.7 pantā noteiktās kārtības.

(3) Lai nodrošinātu šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto lēmumu izpildi, Padome savā tīmekļvietnē uztur un aktualizē šā panta otrajā daļā minēto tīmekļvietņu sarakstu.

(4) (Izslēgta ar 05.11.2020. likumu)

(5) Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka ir izveidotas jaunas tīmekļvietnes, kuras pēc būtības ir identiskas un aizstāj tīmekļvietnes, kuru darbība tikusi ierobežota (tas ir, tīmekļvietņu kopijas), Padomei ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve šīm tīmekļvietnēm, atkāpjoties no šā likuma 21.7 pantā noteiktās kārtības.

IV nodaļa. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi pēc pieprasījuma

22.pants. Tiesības sniegt elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma

(1) Lai sniegtu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz paziņojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

(2) (Izslēgta ar 17.12.2015. likumu)

(3) Paziņojumā norādāms:

1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods;

2) juridiskajai personai, personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

(4) Paziņojumam pievienojami:

1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda kataloga nosaukumu, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības mērķi, kataloga formātu, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām;

2) informācija par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets);

3) informācija par patieso labuma guvēju.

(41) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz pakalpojumu pēc pieprasījuma, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu.

(42) Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām.

(43) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai:

1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam;

4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(44) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome var pieņemt lēmumu aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(45) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(46) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami iesniegtā paziņojuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām.

(5) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus nepiemēro, ja nepieciešams frekvenču resurss, lai sniegtu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt apraides atļauju atbilstoši kārtībai, kāda noteikta šā likuma 16. un 17.pantā.

(6) Aizliegts sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura saturs pilnībā vai daļēji dublē tādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu saturu, attiecībā uz kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par izplatīšanas aizliegumu Latvijā. Aizliegums ir spēkā visu programmas retranslācijas aizlieguma periodu.

23.pants. Pēc pieprasījuma sniedzamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kataloga veidošanas nosacījumi un darbības ierobežošana

(1) Katalogā nedrīkst ietvert pakalpojumus, kas mudina uz naida kurināšanu vai aicina diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ.

(2) Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem.

(3) Katalogā un raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmu klasifikācijas indeksu.

(4) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, sniedzot pēc pieprasījuma tādus pakalpojumus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, nodrošina šiem pakalpojumiem ierobežotas piekļuves kontroli (lai parastos apstākļos tie nebūtu uztverami).

(5) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, savā katalogā vismaz 30 procentu apjomā iekļauj Eiropas audiovizuālos darbus un veicina šo darbu pieejamību un pamanāmību, tostarp marķējot tos, veltot tiem atsevišķu sadaļu vai meklēšanas rīkus.

(51) Šā panta piektajā daļā minētais pienākums neattiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, ar zemu apgrozījumu vai šaurai auditorijai, kā arī uz gadījumu, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ.

(52) Ja uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, nav attiecināma šā panta piektajā daļā noteiktā Eiropas audiovizuālo darbu kvota, tas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei šo faktu apliecinošu informāciju.

(53) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādā vadlīnijas zema apgrozījuma un šauras auditorijas noteikšanai, ņemot vērā Latvijas tirgus apstākļus, pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju un attiecīgās Eiropas Komisijas vadlīnijas.

(6) (Izslēgta ar 05.11.2020. likumu)

(7) Pastāvīgas piekļuves nenodrošināšana šā likuma 34. pantā minētajai informācijai ir pamats ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam. Ierobežojumu noteikšanai piemērojami noteikumi, kas paredzēti šajā nodaļā attiecībā uz aizliegumu sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma.

(8) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:

1) trīs reizes gada laikā ir administratīvi sodīts par būtiskiem nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanā;

2) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis;

3) apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

4) pēc Padomes vai kompetentās iestādes pieprasījuma vai mainoties patiesajam labuma guvējam nav noteiktajā termiņā iesniedzis papildu informāciju vai dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju;

5) tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir tādas personas īpašumā vai kontrolē, uz kuru ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam.

(9) Šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(10) Pēc šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas Padome veic šā likuma 23.2 panta otrajā daļā paredzētās darbības.

IV1 nodaļa. Pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanas ierobežojumi un video koplietošanas platformas

23.1 pants. Lēmums par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu, ja Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nav iesniegts paziņojums par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu

Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka Latvijā tiek sniegts Latvijas jurisdikcijā esošs pakalpojums pēc pieprasījuma bez paziņojuma iesniegšanas, Padome pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu.

23.2 pants. Rīcība pēc tam, kad pieņemts lēmums par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu vai aizliegšanu

(1) Ja Padomes noteiktajā termiņā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšana netiek pārtraukta un netiek iesniegts paziņojums par šā pakalpojuma sniegšanu, Padome īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē.

(2) Ja Padomei nav iespēju īstenot šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības vai tās nav nepieciešams veikt, tai ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, attiecībā uz kuriem Padome ir pieņēmusi lēmumu par to darbības aizliegšanu vai pārtraukšanu, un liegt piekļuvi šīm tīmekļvietnēm uz laiku līdz 24 mēnešiem.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktā lēmuma darbības laikā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējiem ir tiesības iesniegt Padomei paziņojumu par šā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ievērojot šā likuma 22. pantā noteikto kārtību.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētajā lēmumā noteiktais termiņš ir beidzies un Padomē nav saņemts paziņojums par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, Padome, pārliecinoties par to, ka pakalpojums pēc pieprasījuma tiek sniegts, ir tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei uz laiku līdz 24 mēnešiem, atkāpjoties no šā likuma 23.1 pantā noteiktās kārtības.

23.3 pants. Lēmums par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu, ja nav iespējams identificēt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju

(1) Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir identificējusi Latvijas jurisdikcijā esošu pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura sniedzēju nav iespējams noskaidrot, tai ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuru sniedzēju nav iespējams identificēt, un liegt piekļuvi šīm tīmekļvietnēm uz laiku līdz 24 mēnešiem.

(2) Lēmuma darbības laikā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējiem ir tiesības iesniegt Padomei paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, ievērojot šā likuma 22. pantā noteikto kārtību.

(3) Pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanai piemērojama šā likuma 23.1 un 23.2 pantā noteiktā kārtība.

23.4 pants. Lēmums par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības ierobežošanu, ja tas tiek izplatīts nolūkā aizstāt tādu pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura darbību Padome ir ierobežojusi

Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka ir izveidoti jauni pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuri pēc būtības ir identiski un aizstāj pakalpojumus pēc pieprasījuma, kuru darbība tikusi ierobežota (tas ir, tīmekļvietņu kopijas), Padomei ir tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve šiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma, atkāpjoties no šā likuma 23.1 pantā noteiktās kārtības.

23.5 pants. Vispārīgie video koplietošanas platformu noteikumi

(1) Pakalpojuma atbilstību video koplietošanas platformas būtībai šā likuma izpratnē izvērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(2) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs, kas nav dibināts Latvijā, tiek uzskatīts par tādu, kas ir dibināts Latvijā, ja tam ir mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums, kas dibināts Latvijā, vai ja tas ir daļa no sabiedrību grupas un kāds cits attiecīgās sabiedrību grupas uzņēmums ir dibināts Latvijā.

(3) Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad mātes uzņēmums, meitas uzņēmums vai citi sabiedrību grupas uzņēmumi dibināti dažādās dalībvalstīs, uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā dibināts tā mātes uzņēmums, vai, ja šāda dibinājuma nav, tajā dalībvalstī, kurā dibināts tā meitas uzņēmums, vai, ja šāda dibinājuma nav, tajā dalībvalstī, kurā dibināts cits sabiedrību grupas uzņēmums.

(4) Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad ir vairāki meitas uzņēmumi un katrs no tiem dibināts kādā citā dalībvalstī, uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā viens no meitas uzņēmumiem pirmais sāka savu darbību, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.

(5) Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad ir vairāki citi uzņēmumi, kas ir daļa no sabiedrību grupas, un katrs no tiem dibināts citā dalībvalstī, uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā viens no šiem uzņēmumiem pirmais sāka savu darbību, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.

(6) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, par kuriem uzskata, ka tie dibināti Latvijā, piemēro Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 10. un 11. pantu.

(7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido un regulāri atjaunina to video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju sarakstu, kuri dibināti vai par kuriem uzskata, ka tie dibināti Latvijā, un norāda, uz kuriem šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem kritērijiem balstās to jurisdikcija. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē Eiropas Komisiju par video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju sarakstu, tostarp par visiem tā atjauninājumiem.

(8) Ja, piemērojot šā panta noteikumus jurisdikcijas noteikšanai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nevar vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru par to, kuras valsts jurisdikcijā ir video koplietošanas platforma, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju.

23.6 pants. Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi video koplietošanas platformās

(1) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus pasākumus, lai pasargātu sabiedrību no tādiem raidījumiem un lietotāju veidotiem video un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuru:

1) saturs var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai;

2) saturs var apdraudēt plašāku sabiedrību un kuri satur kūdīšanu uz vardarbību un naida kurināšanu pret kādu personu vai personu grupu jebkura Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā vai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā minētā iemesla dēļ;

3) satura izplatīšana ir noziedzīgs nodarījums (terorisma publiska slavināšana vai attaisnošana, publisks aicinājums uz terorismu, terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiāla izplatīšana vai draudi īstenot terorismu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt īstenots, vai tāda pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana vai pornogrāfiska rakstura materiāla aprite, kurš satur bērnu pornogrāfiju, publisks aicinājums uz genocīdu, genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma publiska slavināšana vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma slavināšana, noliegšana, attaisnošana vai rupja noniecināšana un darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu).

(2) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji to iespēju un kontroles robežās attiecībā uz audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem ievēro šā likuma 35. panta otrās daļas 1., 4., 6., 7. un 8. punkta, septītās un devītās daļas, 36. panta otrās daļas, 37. panta otrās daļas un 38. panta noteikumus.

(3) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, tai skaitā tādiem, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un kuri var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību. Rīcības kodekss ietver arī noteikumus, kas attiecas uz audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu auditorijai paredzētos raidījumos, kā arī pirms vai pēc tiem, par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama. Rīcības kodeksu video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji publicē savā tīmekļvietnē.

V nodaļa. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošana un retranslācija

24.pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(2) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, ievēro cilvēktiesības un darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro tos darbības pamatnosacījumus, kurus tie iesnieguši Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai saņemtu apraides atļauju. Ja apraides tiesības iegūtas konkursa kārtībā, darbības pamatnosacījumus var mainīt ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišanu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu formāts nav maināma darbības pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā. Programmu pamata audiovalodas maiņa atļauta, veicot pamata audiovalodas maiņu uz valsts valodu. Valodas celiņš apraides atļaujas darbības laikā ir maināms.

(4) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.

(5) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu rīcības kodeksu, kurā norāda darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, tai skaitā tādiem, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un kuri var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību. Rīcības kodekss ietver arī noteikumus, kas attiecas uz audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu auditorijai paredzētos raidījumos, kā arī pirms vai pēc tiem, par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama. Rīcības kodeksu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi publicē savā tīmekļvietnē.

(6) Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem. Raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmu klasifikācijas indeksu.

(7) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu)

(8) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu)

(9) Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 aizliegts izplatīt audio un audiovizuālus darbus, kuros atainota fiziska vai psiholoģiska vardarbība, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas, ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni.

(10) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neizplata tāda satura audio un audiovizuālas programmas vai pakalpojumus pēc pieprasījuma, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad tiem ir izraudzīts cits, nevis šā panta devītajā daļā minētais raidlaiks vai kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina ierobežotas piekļuves kontroli. Pirms šādiem audiovizuāliem darbiem jādod akustisks brīdinājuma signāls, un tiem jābūt speciāli atzīmētiem ar vizuālu simbolu, kas raksturo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma satura iespējami kaitīgo būtību.

(101) Nepilngadīgo personas datus, kurus elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ieguvis, veicot ierobežotas piekļuves kontroli, nav atļauts izmantot komerciālos nolūkos, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pakalpojuma tiešai sniegšanai ar datu subjekta piekrišanu.

(11) Ja elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanu savos elektronisko sakaru tīklos, ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas veido savas programmas vai ar savu ieguldījumu piedalās citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, šāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidoto programmu izplatīšanai piemēro nosacījumus, kuri nediskriminē citus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

24.1 pants. Pieejamība personām ar invaliditāti

(1) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, ka tā pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti, un par to reizi gadā ziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

(2) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, izstrādā rīcības plānu, kurā norāda plānotos pasākumus pieejamības nodrošināšanai. Par rīcības plānu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi 14 dienu laikā no tā apstiprināšanas brīža.

(3) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz publiskus paziņojumus un informāciju par ārkārtējām situācijām (tostarp dabas katastrofu gadījumā), to dara personām ar invaliditāti pieejamā veidā.

25.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi uzņemas redakcionālo atbildību. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība šā panta izpratnē ir efektīva kontrole gan attiecībā uz raidījumu izvēli, gan attiecībā uz to organizāciju programmās un katalogos. Šie noteikumi neattiecas uz programmu retranslāciju.

26.pants. Programmu veidošanas ierobežojumi

(1) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz vardarbību vai naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai jebkuru citu motīvu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus;

7) aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

8) terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu vai publisku aicinājumu uz terorismu, vai terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiālus;

9) saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

(2) Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumus pēc pieprasījuma un raidījumus nedrīkst pārklāt vai grozīt komerciālos nolūkos vai bez attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atļaujas, izņemot gadījumus, kad:

1) to dara elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma saņēmējs personiskai lietošanai;

2) tā ir tehniska nepieciešamība elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma vai ierīces lietošanai;

3) to dara, lai sniegtu brīdinājuma informāciju vai sabiedrības interesēs esošu informāciju;

4) to dara subtitrēšanas nolūkos;

5) audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu ievietojis elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma sniedzējs pats;

6) tas ir paņēmiens elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pielāgošanai izplatīšanas līdzekļiem, nemainot saturu.

27.pants. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi

(1) Ministru kabineta apstiprinātos Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgos notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko to organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procentos Latvijas teritorijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar bezmaksas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

(2) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgs notikums atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem:

1) tas ir Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs valstisks vai kultūras pasākums;

2) tas ir starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, kurās piedalās Latvijas nacionālā komanda;

3) pasākums tradicionāli ir atspoguļots ar bezmaksas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas uzmanību.

(3) Ja Latvijas jurisdikcijā esošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir ekskluzīvas tiesības raidīt tādus notikumus, kurus cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts ir iekļāvusi savā sabiedrībai īpaši svarīgo notikumu sarakstā, šis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis attiecībā uz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem neizmanto savas ekskluzīvās tiesības, ja tādējādi būtiskai citas dalībvalsts sabiedrības daļai tiktu liegta iespēja sekot līdzi attiecīgajam notikumam ar bezmaksas televīzijas starpniecību.

(4) Ja Latvijas jurisdikcijā esošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir ekskluzīvas tiesības atspoguļot notikumus, par kuriem ir liela sabiedrības interese, cits Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā piekļūt pārraidošā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa signālam vai — ja tas nav iespējams — citiem pārraides materiāliem un iekļaut savu vispārējo ziņu reportāžās attiecīgo notikumu pārraižu fragmentus. Šādu iekļaujamo fragmentu raidlaiks nedrīkst pārsniegt 90 sekundes, un tos drīkst iekļaut vispārējo ziņu raidījumos ne vēlāk kā 30 dienas no atspoguļotā notikuma dienas. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto šādus materiālus, norāda to avotu. Par attiecīgo materiālu izmantošanu var prasīt maksu, kas nepārsniedz šo materiālu nodošanas (pārraidīšanas) vai kopēšanas izmaksas.

(41) Latvijas jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas atbilstoši šā panta ceturtajai daļai vēlas iegūt piekļuvi notikumiem, par kuriem ir liela sabiedrības interese, lūdz šo piekļuvi vispirms no Latvijas jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie pārraižu materiāli netiek iekļauti raidījumos, ko izplata pēc pieprasījuma. Šis nosacījums neattiecas uz to elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem pēc pieprasījuma, kuri attiecīgo ziņu raidījumu pirms tā iekļaušanas katalogā ir izplatījuši kā savas programmas sastāvdaļu.

(6) Informācijas izvietošana raidījumos nav atlīdzināma. Jebkuras informācijas, sižeta, komentāra, apskata, ziņu iekļaušana vai dalībnieka uzaicināšana piedalīties raidījumā, saņemot par to atlīdzību, uzskatāma par audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu.

28.pants. Programmas, raidījuma un reklāmas valoda

(1) Katrs raidījums notiek vienā valodā — raidījuma valodā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Televīzijas raidījumi un raidījuma fragmenti citās valodās nodrošināmi ar tulkojumu raidījuma valodā. Šis nosacījums neattiecas uz raidījumiem vai raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(21) Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma ir valsts valodā vai svešvalodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu svešvalodā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, kas ir valsts valodā, tulko valsts valodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu valsts valodā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, kas ir svešvalodā, var netulkot svešvalodā. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā.

(3) Demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Dublētais un ieskaņotais teksts paralēli oriģinālās skaņas pavadījumam un subtitri valsts valodā veidojami tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni. Bērniem paredzētās filmas dublē vai ieskaņo valsts valodā. Šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām, kuras saskaņā ar izsniegtajām apraides atļaujām un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem tiek raidītas Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem vai, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā. Filmas var būt ieskaņotas tikai vienā valodā, neskaitot oriģinālo skaņas pavadījumu.

(4) Televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā. Šis nosacījums neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras atbilstoši apraides atļaujai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

(5) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 10.12.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu)

(6) Raidījumos ievieto reklāmu raidījuma valodā vai valsts valodā. Šis nosacījums neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras atbilstoši apraides atļaujai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

(7) Ja Ministru kabinets konstatē, ka kādā valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta vai arī tās lietošana vai izplatība ir būtiski nepietiekama, tas lemj par pasākumiem valsts valodas lietošanas veicināšanai attiecīgajā teritorijā.

29.pants. Programmu uzskaite un glabāšana

(1) Katrs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, lai visas tā izplatītās programmas, izņemot retranslētās programmas, tiktu pilnībā ierakstītas tādā kvalitātē, kas ļauj skaidri un nepārprotami konstatēt ikvienas programmas saturu. Šo ierakstu uzglabā ne mazāk kā trīs kalendāros mēnešus pēc attiecīgās programmas izplatīšanas dienas, bet, ja programma tiek izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, pirms tautas nobalsošanas notiekošās aģitācijas periodā, par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periodā vai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu notiekošās aģitācijas periodā, — visu attiecīgo periodu un ne mazāk kā trīs kalendāros mēnešus pēc tā beigām. Tā kopija bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzama Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm.

(2) Katrs programmu veidojošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis patstāvīgi veic izplatīto programmu uzskaiti. Šie uzskaites materiāli bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzami Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm.

(3) Pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieprasījuma elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz tai informāciju par programmas un raidījuma nosaukumu, pārraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, blakustiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem, kā arī audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem. Šo informāciju uzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro gadu pēc attiecīgās programmas izplatīšanas dienas un bez maksas pēc pieprasījuma izsniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

(4) Audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina šā likuma 32. un 33.pantā minēto programmu un audiovizuālo darbu uzskaiti un reizi gadā iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pārskatus par šo pantu noteikumu izpildi.

30.pants. Raidījuma izlaiduma dati un raidījuma pieteikums

(1) Katra raidījuma beigās norādāmi tā izlaiduma dati.

(2) Raidījuma izlaiduma datos ietverami tā autori.

(3) Raidījuma izlaiduma dati veidojami valsts valodā. Ja raidījums veidots svešvalodā, raidījuma izlaiduma datus var norādīt raidījuma valodā.

(4) Neatkarīgā producenta veidota raidījuma pārraidīšanas un atsevišķa raidījuma retranslācijas gadījumā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis radio programmas raidījuma sākumā nepārprotami dara zināmu, ka attiecīgais raidījums ir neatkarīgā producenta veidots raidījums vai raidījuma retranslācija.

31.pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidoti literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un tamlīdzīgi radošie darbi;

2) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstoši audiovizuālie darbi, kas veidoti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.

(2) Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, par Eiropas audiovizuālajiem darbiem tiek uzskatīti arī kopražojuma audiovizuālie darbi, kas atbilst minēto nolīgumu nosacījumiem.

(3) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm;

3) šo valstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām, un kopražojumu nekontrolē viens ārpus šo valstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti saskaņā ar divpusēju kopprodukcijas līgumu, kas noslēgts starp Latviju vai citu Eiropas Savienības dalībvalsti un valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.

32.pants. Papildnosacījumi Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanai un valsts valodas lietošanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

(1) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā programmā nedēļas laikā vismaz 51 procentu no raidlaika, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, aizņemtu Eiropas audiovizuālie darbi.

(2) Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā televīzijas programmā vismaz 40 procentus no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika, izņemot spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, aizņemtu audiovizuālie darbi valsts valodā.

(3) Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajās televīzijas programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65 procentus no raidlaika.

(4) Televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(5) Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veido pārrobežu programmu, kura uztverama arī Latvijas teritorijā, tas nodrošina programmu ar valodas celiņu valsts valodā. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu, kas nav pieejama Latvijas teritorijā, nav nepieciešams nodrošināt valsts valodā.

33.pants. Citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu un neatkarīgo producentu veidoto darbu iekļaušana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

(1) Audiovizuālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās ne mazāk kā 10 procenti no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, paredzami neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Audiovizuālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiktu paredzēta pēdējo piecu gadu laikā neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

(2) Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā paša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotie raidījumi veido ne mazāk kā 90 procentus no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot skaņdarbu izpildījumus un reklāmu.

(3) Citas Latvijā vai ārvalstīs izplatītas radio programmas, šādas programmas raidījuma vai raidījuma fragmentu iekļaušana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā, ja vien šāda programmas vai atsevišķa raidījuma iekļaušana programmā netiek veikta retranslācijas kārtībā vai ja šī programma, atsevišķs raidījums vai raidījuma fragments neatspoguļo Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, ir aizliegta.

34.pants. Informācija par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina pastāvīgu piekļuvi vismaz šādai informācijai:

1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums;

2) adrese, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic uzņēmējdarbību;

3) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kontaktinformācija, tostarp elektroniskā pasta adrese vai tīmekļvietne;

4) atbildīgās uzraudzības iestādes — Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes — kontaktinformācija.

VI nodaļa. Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi, to veidošanas vispārīgie noteikumi un sponsorēšana

35.pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus veido atbilstoši šā likuma, Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst:

1) mudināt uz vides aizsardzībai kaitīgu rīcību;

2) izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu raidījumus vai sabiedriski nozīmīgus raidījumus;

3) tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta;

4) veicināt vai mudināt uz rīcību, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

5) ietvert, veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai bezatbildīgu cilvēka izturēšanos pret dzīvniekiem;

6) aizskart cilvēka cieņu;

7) kurināt naidu un aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības, valstspiederības vai citu apstākļu dēļ;

8) reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un smēķēšanu;

9) reklamēt maksas tālruņa pakalpojumus ar seksuālu raksturu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās no pulksten 7.00 līdz 22.00;

10) attēlot personas seksuāli pazemojošā veidā;

11) izrādīt necieņu pret Latvijas nacionālajām vērtībām un valsts simboliem.

(3) Audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma sniedzējam, kas nav attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, nedrīkst būt redakcionāla ietekme uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai raidījuma saturu.

(4) Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs.

(5) Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma izvietošanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

(6) Audio un audiovizuālā komerciālā paziņojumā izmanto tikai patiesas atsauksmes vai apstiprinājumus.

(7) Audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojumā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu.

(8) Audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu laika intervālā pirms audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma pārraidīšanas sākuma.

(9) Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti.

(10) Produktu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir atļauta, izņemot šā likuma 45. panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(11) Šajā likumā minētie audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.

(12) Izvietojot audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, tos sākumā un beigās ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem atdala no citām programmas daļām tā, lai šie paziņojumi būtu uzreiz atpazīstami un viegli identificējami.

(13) Reklāmu un televīzijas veikalu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā izvieto blokos. Nošķirti reklāmas un televīzijas veikala iestarpinājumi ir atļauti sporta pārraidēs.

(14) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās aizliegts izvietot reklāmas, kurās izmantots tāds akustisks līdzeklis, kas atgādina operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas signālu. Šādu akustisku līdzekli aizliegts izmantot arī reklāmas bloka sākuma un beigu atdalīšanai no pārējās radio programmas daļas.

36.pants. Ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītu audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi

(1) Ir atļauta alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti.

(2) Izvietojot ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītus audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus, ievēro šādus noteikumus:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst uzsvērt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā;

7) tie nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides.

(3) Šajā pantā minētie audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.

37.pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz zālēm un ārstniecību

(1) Ir aizliegti audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā vai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajai zāļu reģistrācijas procedūrai nereģistrētām zālēm, kā arī neatļautu ārstniecību.

(2) Ir aizliegti audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamām zālēm un ārstniecību.

(3) Ir aizliegts radio un televīzijas veikals zālēm, kurām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 6.novembra direktīvai 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, ir nepieciešama zāļu reģistrācija, kā arī radio un televīzijas veikals ārstniecībai.

38.pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgām personām

(1) Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi nedrīkst:

1) radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem;

2) rosināt nepilngadīgos, lai viņi pārliecina savus vecākus vai citas personas iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus;

3) izmantot nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) nepamatoti parādīt nepilngadīgos bīstamās situācijās;

5) tieši mudināt nepilngadīgos iegādāties vai īrēt (nomāt) preces.

(2) Tādu audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu mērķauditorija, kuros piedāvā iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, nedrīkst būt nepilngadīgas personas.

(3) Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgas personas, nedrīkst, reklamējot preci, norādīt uz papildu produktu, ja tas nav integrēts pamatprodukta sastāvā.

39.pants. Sponsorēšana un tās aizliegums

(1) Sponsorētā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu (īri). Sponsorētā raidījumā drīkst ievietot sponsora vai citas personas reklāmu atbilstoši reklāmas izvietošanas noteikumiem.

(2) Ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, šā raidījuma sākumā, kā arī vidū vai beigās par to informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu.

(3) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un programmu.

(4) Privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori. Raidījumos, kurus sponsorē privātpersonas, kuru darbība ir saistīta ar zāļu ražošanu vai tirdzniecību un ārstēšanu, atļauts popularizēt šādas privātpersonas (sponsora) nosaukumu vai tēlu, bet ne konkrētas zāles, kuras pieejamas tikai pēc ārsta receptes, vai ārstniecību pēc ārsta norādījuma.

(5) Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus un raidījumus par politiskajām aktualitātēm. Šis aizliegums neattiecas uz laika prognozēm, finanšu tirgus informāciju, sporta apskatiem un tamlīdzīgiem šauri tematiskiem raidījumiem, kuri skaidri atdalīti no ziņu un politisko aktualitāšu raidījumiem.

39.1 pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

VII nodaļa. Audiovizuāli komerciāli paziņojumi un produktu izvietošana

40.pants. Reklāmas veidi

Audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkst izvietot šāda veida reklāmu:

1) reklāmas klips;

2) ilgstoša reklāma;

3) daļēja ekrāna reklāma;

4) virtuālā reklāma;

5) interaktīvā (mijiedarbības) reklāma.

41.pants. Papildu prasības atsevišķu veidu reklāmas izvietošanai

(1) Izvietojot ilgstošu reklāmu, ievēro šādus noteikumus:

1) visā ilgstošas reklāmas laikā ir norāde, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstošu reklāmu nedrīkst pārraidīt no pulksten 19.00 līdz 23.00.

(2) Izvietojot daļēja ekrāna reklāmu, ievēro šādus noteikumus:

1) daļēja ekrāna reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu trešdaļu ekrāna;

2) daļēja ekrāna reklāmas laukums ir nemainīgs, viegli identificējams un skaidri, ar vizuāliem līdzekļiem nodalīts no pārējā ekrāna. Ja daļēja ekrāna reklāma tiek izvietota uz kadrā redzamā pulksteņa raidījumu starplaikos, to var nenodalīt ar vizuāliem līdzekļiem no pārējā kadra;

3) neatkarīgo producentu vai citu audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajos raidījumos elektroniskais plašsaziņas līdzeklis drīkst izvietot daļēja ekrāna reklāmu tikai ar tiesību turētāja piekrišanu;

4) daļēja ekrāna reklāma tiek ieskaitīta reklāmas apjomā, kas noteikts šā likuma 42. pantā.

(3) Izvietojot virtuālo reklāmu, ievēro šādus noteikumus:

1) raidījuma sākumā un beigās elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informē par raidījumā iekļauto virtuālo reklāmu;

2) audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nedrīkst izvietot virtuālo reklāmu bez pasākuma organizētāja, raidījuma producenta vai autora iepriekšējas piekrišanas;

3) pasākuma organizētājs nedrīkst ievietot virtuālo reklāmu televīzijas signālā bez pārraidīšanas tiesības ieguvušā audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekšējas piekrišanas;

4) virtuālo reklāmu aizliegts izvietot uz fizisko personu attēliem;

5) virtuālo reklāmu drīkst izvietot tikai uz tām virsmām, kas parasti tiek izmantotas reklāmai. Sporta sacensībās virtuālo reklāmu drīkst izvietot arī uz laukuma virsmas ārpus sacensību laika.

(4) Nodrošinot pieeju interaktīvās (mijiedarbības) reklāmas videi, pirms piekļūšanas detalizētam reklāmas saturam uz ekrāna raidījuma valodā izvieto brīdinājumu par iziešanu no raidījuma un iekļūšanu interaktīvās (mijiedarbības) reklāmas vidē.

42.pants. Reklāmas un televīzijas veikala apjoms

(1) Reklāmai un televīzijas veikalam (izņemot televīzijas veikala skatlogu) atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās no pulksten 6.00 līdz 18.00 un no pulksten 18.00 līdz 24.00 nedrīkst pārsniegt 20 procentus no attiecīgajos laika intervālos iekļautā satura.

(2) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu paziņojumi par to raidījumiem un citiem produktiem, kas ir tieši atvasināti no to raidījumiem, vai par citiem tās pašas raidorganizāciju sabiedrību grupas raidījumiem un audiovizuālajiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, kā arī sponsoru paziņojumi un produktu izvietošana;

2) bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību, kā arī virtuālā reklāma. Kritērijus šā punkta piemērošanai nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā;

3) neitrālie kadri starp redakcionālo saturu un televīzijas reklāmas vai televīzijas veikala iestarpinājumiem un starp atsevišķiem iestarpinājumiem.

(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 34.1 punktu)

43.pants. Televīzijas veikala skatloga apjoms

(1) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televīzijas veikala skatlogu izplatīšana. Šo skatlogu raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar vizuāliem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televīzijas veikala skatlogiem.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz programmām, kurās tiek demonstrēts vienīgi televīzijas veikals. Reklāma šādās programmās izvietojama atbilstoši vispārīgiem reklāmas izvietošanas noteikumiem.

44.pants. Reklāmas un televīzijas veikala izvietošana programmā

(1) Reklāmu un televīzijas veikalu izvieto starp raidījumiem. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi, reklāmu un televīzijas veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām.

(2) Raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāmu un televīzijas veikalu izvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Filmas, izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas, un ziņu raidījumus drīkst pārtraukt ar televīzijas reklāmu vai televīzijas veikalu ne biežāk kā vienu reizi 30 minūšu laikā.

(4) Reklāmas un televīzijas veikala izvietošana ir aizliegta valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā. Televīzijas veikala izvietošana ir aizliegta bērnu auditorijai paredzētu raidījumu laikā.

45.pants. Produktu izvietošana

(1) Produktu izvietošana programmā vai raidījumu katalogā ir aizliegta jebkādos ziņu un aktuālo notikumu, patērētāju tiesību aizsardzības, reliģiskajos raidījumos, kā arī bērnu auditorijai paredzētos raidījumos.

(2) Raidījumi, kuros izvietoti produkti, obligāti atbilst visām šādām prasībām:

1) raidījuma saturs un programma nekādā ziņā netiek iespaidoti tā, ka tiktu ietekmēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un neatkarība;

2) raidījums atklātā veidā, īpaši ar speciālām preces vai pakalpojumus ieteicošām atsaucēm, nemudina uz preču vai pakalpojumu pirkšanu vai nomu;

3) raidījumā attiecīgais produkts nav pārmērīgi izcelts;

4) skatītāji ir skaidri informēti par produktu izvietošanu. Lai izvairītos no jebkādas skatītāja maldināšanas, raidījumos, kuros izvietoti produkti, tas pienācīgi tiek norādīts katra šāda raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes. Šā punkta noteikumi attiecināmi uz tādiem raidījumiem, kurus veido pats audiovizuālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai ar to vienā koncernā ietilpstoša sabiedrība vai kuri izveidoti pēc attiecīgā audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai ar to vienā koncernā ietilpstošas sabiedrības pasūtījuma;

(3) Audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos ir aizliegts izvietot šādus produktus un pakalpojumus:

1) tabakas izstrādājumi, tabakas aizstājējprodukti, augu smēķēšanas produkti, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai uzpildes tvertnes vai tādu uzņēmumu produkti, kuru pamatnodarbošanās ir tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai uzpildes tvertņu ražošana vai pārdošana;

2) Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamas zāles un ārstniecība.

VIII nodaļa. Audio komerciāli paziņojumi

46.pants. Papildu prasības ilgstošas reklāmas izvietošanai audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

Izvietojot ilgstošu reklāmu audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, ievēro šādus noteikumus:

1) reklāmas sākumā un beigās norāda, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt jau esošu raidījumu, un to nedrīkst vadīt attiecīgajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī strādājoši žurnālisti;

3) ilgstošu reklāmu izvieto starp raidījumiem. Ilgstošu reklāmu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām;

4) raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, ilgstošu reklāmu izvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs;

5) valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā ilgstošas reklāmas izvietošana ir aizliegta;

6) ja ilgstoša reklāma tiek veidota kā raidījums, tās veidošanā ievērojami normatīvajos aktos attiecībā uz raidījumu veidošanu noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi.

47.pants. Reklāmas apjoma ierobežojumi audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

(1) Reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās nedrīkst pārsniegt 20 procentus diennakts raidlaika.

(2) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu paziņojumi par to raidījumiem un citiem produktiem, kas ir tieši atvasināti no to raidījumiem, sponsoru paziņojumiem un produktu izvietošanas;

2) bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību. Kritērijus šā punkta piemērošanai nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā.

(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 34.1 punktu)

48.pants. Radio veikala un radio veikala skatloga apjoms un izvietošana programmā

IX nodaļa. Tiesības uz informāciju un atbildība

49.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesības uz informāciju

Visiem Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai tie varētu veidot un izplatīt īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes, tiek nodrošināta brīva piekļuve signālam plašai sabiedrībai paredzētiem, vispārēju interesi izraisošiem pasākumiem, kurus ekskluzīvā kārtā pārraida Latvijas jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

50.pants. Personas tiesību aizsardzība nepatiesu ziņu izplatīšanas gadījumā

(1) Persona, par kuru kāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā paustas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tas pats elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata šo ziņu atsaukumu, kā arī tās atbildi. Persona ir tiesīga pieprasīt, lai tās atbilde tiek izplatīta neatkarīgi no tā, vai šī persona ir pieprasījusi attiecīgo ziņu atsaukumu.

(2) Personai, kura uzskata, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītās nepatiesās ziņas to aizskar, ir tiesības tajā pašā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī bez maksas noskatīties vai noklausīties attiecīgo raidījumu, kā arī saņemt šā raidījuma ieraksta kopiju. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis par raidījuma ieraksta kopijas izsniegšanu pieprasa maksu, tā nedrīkst pārsniegt faktiskos kopijas izgatavošanas izdevumus.

51.pants. Tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu

(1) Iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukuma izplatīšanu iesniedz elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, norādot konkrētās raidījumā paustās ziņas.

(2) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas ne vēlāk kā piektajā dienā pēc iesnieguma izskatīšanas dienas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, bet, ja tas nav iespējams, — līdzvērtīgā laikā šīs ziņas atsauc.

(4) Izplatot nepatiesu ziņu atsaukumu, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis norāda, tieši kuras ziņas tiek atsauktas.

(5) Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tas septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to paziņo iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis šajā pantā noteiktajā kārtībā neizplata nepatiesu ziņu atsaukumu, iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu.

52.pants. Tiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu

(1) Iesniegumu par atbildes tiesību izmantošanu iesniedz elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, norādot konkrētās raidījumā paustās ziņas, un šim iesniegumam pievieno atbildes tekstu.

(2) Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.

(3) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(4) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atbildes sniegšanai nodrošina tikpat ilgu laiku, cik ilgi tika sniegtas nepatiesās ziņas, vai vismaz 90 sekundes, ja nepatiesās ziņas tika sniegtas par 90 sekundēm īsākā laikā.