Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā

Ministru kabineta noteikumi Nr.634Rīgā 2010.gada 13.jūlijā (prot. Nr.36 47.§)

Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma6. panta pirmo un desmito daļu un 14. panta 2.1 daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā;

1.3. kritēriju kvantitatīvos rādītājus un kritēriju noteikšanas metodiku to reģionālās nozīmes maršrutu (reisu) noteikšanai, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz bez maksas.

II. Maršrutu tīkla izstrādāšana

2. Maršrutu tīklu veido, aptverot esošo autoceļu, ielu un sliežu ceļu tīklu, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

3. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu un maršrutu tīkla apjomu nosaka, pamatojoties uz:

3.1. iedzīvotāju vajadzībām;

3.2. sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes rādītājiem:

3.2.1. izmantojamību – sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu atbilstoši ģeogrāfiskajam izvietojumam, kustības intensitātei un transporta veidam;

3.2.2. pieejamību – piekļuvi sabiedriskajam transportam, ko nodrošina sasaiste ar dažādu veidu sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un iespējas pasažieriem pārsēsties cita veida sabiedriskajā transportlīdzeklī;

3.2.3. informācijas pieejamību – sistemātisku informācijas nodrošināšanu par sabiedrisko transportu;

3.2.4. laiku – laika aspektiem, kas būtiski braucienu plānošanā un veikšanā;

3.2.5. pasažieru apkalpošanu – sabiedriskā transporta pakalpojumu elementiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu iespējami labāku sabiedriskā transporta pakalpojumu saskaņotību ar atsevišķu pasažieru interesēm;

3.2.6. komfortu – pakalpojuma elementiem, kas ieviesti, lai padarītu braukšanu sabiedriskajā transportā patīkamāku;

3.2.7. drošību – pasažieru personīgās drošības sajūtu, ko rada faktiski ieviestie drošības pasākumi un pasažieru informēšana par plānotajiem pasākumiem.

4. Maršrutus maršrutu tīklā veido un savstarpēji saskaņo atbilstoši pasažieru plūsmai, izvēloties pēc iespējas taisnāko ceļu starp pieturām (pasažieru apmaiņas vietām), kā arī starp maršruta sākuma un beigu punktiem.

5. Pieturu izvietojumu nosaka:

5.1. ārpus valstspilsētas teritorijas robežām – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (turpmāk – Autotransporta direkcija) pēc saskaņošanas ar plānošanas reģionu;

5.2. valstspilsētas teritorijas robežās – attiecīgā valstspilsētas pašvaldība.

6. Pieturu izvietojumu nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

6.1. pieturas atrodas iedzīvotājiem izdevīgās vietās;

6.2. attālums starp pieturām apdzīvotās vietās nav mazāks par 800 metriem, bet ārpus tām – par diviem kilometriem;

6.3. valstspilsētas pašvaldība, ņemot vērā pilsētas specifiku, var noteikt mazākus attālumus starp pieturām, nekā minēts šo noteikumu 6.2.apakšpunktā;

6.4. pasūtītājs pēc saskaņošanas ar autoceļa pārvaldītāju apdzīvotās vietās un ārpus apdzīvotām vietām var noteikt mazāku attālumu starp pieturām, nekā minēts šo noteikumu 6.2. apakšpunktā, bet ārpus apdzīvotām vietām šis attālums nevar būt mazāks par vienu kilometru.

7. Valstspilsētas pašvaldība vai Autotransporta direkcija piešķir pieturai nosaukumu. Autotransporta direkcija pieturas nosaukuma piešķiršanu saskaņo ar plānošanas reģionu. Pieturas nosaukumam jābūt atšķirīgam no jau esošas pieturas nosaukuma attiecīgajā apdzīvotajā teritorijā.

8. Autotransporta direkcija katrai pieturai piešķir pieturas kodu (izņemot pieturas pilsētas nozīmes maršrutā).

9. Maršrutā pārvadātājs nodrošina pasažieru iekāpšanu sabiedriskajā transportlīdzeklī un izkāpšanu no tā autoostā, sabiedriskā transportlīdzekļa kustības sarakstā norādītajā pieturā vai pieprasījuma pieturā, kas ir iekļauta maršruta aprakstā. Valstspilsētu administratīvajās teritorijās pieturai var noteikt statusu atkarībā no tā, vai pietura paredzēta pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai vai arī tai ir noteikts ierobežots mērķis – tikai pasažieru iekāpšanai vai tikai pasažieru izkāpšanai. Apdzīvotā vietā pieturu ārpus autoostas nosaka pasūtītājs pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību.

9.1 Pasūtītājs pieturu var noteikt kā pieprasījuma pieturu, un sabiedriskais transportlīdzeklis tajā apstājas tikai tajos gadījumos, ja pasažieris ir pieprasījis sabiedriskā transportlīdzekļa apstāšanos.

9.2 Pieprasījuma pietura var tikt noteikta tikai vietā, kura apzīmēta ar norādījuma ceļa zīmi "Autobusa un trolejbusa pietura" vai "Tramvaja pietura".

9.3 Pieprasījuma pieturā pasažieris tiek uzņemts, ja, tuvojoties autobusam, pasažieris atrodas pieturas zonā tiešā pieturas zīmes tuvumā un ir pacelta roka. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, pasažierim ir jābūt pamanāmam, piemēram, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem vai iedegtam lukturītim. Pasažierim laikus autobusa apkalpei jāpieprasa izkāpšana pieprasījuma pieturā.

9.4 Pilsētas nozīmes maršrutos pārvadātājs var noteikt pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas kārtību. Minēto kārtību pārvadātājs publicē savā tīmekļvietnē.

9.5 Braukšanas maksas tarifs, uzņemot pasažieri pieprasījuma pieturā, tiek piemērots no iepriekšējās kustības sarakstā iekļautās pieturas. Braukšanas maksas tarifs, izlaižot pasažieri pieprasījuma pieturā, tiek piemērots līdz nākamajai kustības sarakstā iekļautajai pieturai, kas ir aiz pieprasījuma pieturas.

10. Pārvadātājs vai pasūtītājs saskaņā ar sabiedriskā transporta nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem pasūtītāja noteiktajās pieturās izvieto kustības sarakstu plāksnes un citu informāciju, piestiprinot pie norādījuma ceļa zīmes "Autobusa un trolejbusa pietura" vai "Tramvaja pietura" statņa vai valstspilsētas administratīvās teritorijas pieturās arī pieturas nojumē. Kustības sarakstu plāksnes pieturās novieto pasažieriem saskatāmā augstumā un leņķī vietā, kur iespējams piekļūt personām ar kustību traucējumiem. Kustības sarakstos informāciju attēlo skaidri un saprotami tā, lai burti un cipari būtu treknrakstā un kontrastētu ar pamatni.

10.1 Reģionālās nozīmes autobusu maršrutos iekļautajās pieturās kustības sarakstu plākšņu uzstādīšanu, pirmreizējo informācijas ievietošanu kustības sarakstu plāksnēs un plākšņu uzturēšanu nodrošina Autotransporta direkcija. Plāksnes izmēram valstspilsētas teritorijā esošajās pieturās jāatbilst pilsētas nozīmes maršrutu tīkla pieturās esošajām kustības sarakstu plāksnēm vai citam izmēram, kas saskaņots ar attiecīgo valstspilsētas pašvaldību.

10.2 Katrā reģionālās nozīmes autobusu maršrutā iekļautajā pieturā tiek uzstādīta viena kustības sarakstu plāksne vai, ja ir liels informācijas apjoms, vairākas vienāda vizuālā izskata kustības sarakstu plāksnes. Reģionālās nozīmes autobusu maršrutos iekļautajās pieturās kustības sarakstu plāksnēs attēlojamo informāciju, vizuālo izskatu un tehniskos parametrus nosaka Autotransporta direkcija. Kustības sarakstu plāksnēs iekļauj vismaz šādu informāciju:

10.2 1. pasūtītāja nosaukums un kontaktinformācija;

10.2 2. pārvadātāja nosaukums un kontaktinformācija;

10.2 3. informācija par autobusu kursēšanas laikiem, kursēšanas dienām, sezonalitāti;

10.2 4. informācija par reģionālās nozīmes maršrutā esošo reisu izpildi ar autobusu, kas ir aprīkots vieglai iekļūšanai autobusā personām ar kustību traucējumiem;

10.2 5. informācija par pārvadājuma izpildi pēc pieprasījuma un brauciena pieteikšanas kārtību, ja tāds pārvadājuma veids reisā ir paredzēts;

10.26. pieprasījuma pieturā – šo noteikumu 10.2 1. un 10.2 2. apakšpunktā minētā informācija un informācija ar kvadrātkodu (QR kodu), kas satur informāciju par iepriekšējo (tuvāko kustības sarakstā iekļauto) pieturu. Pieprasījuma pieturā iekļautā informācija tiek atjaunota tikai tajos gadījumos, ja tiek aktualizēta šo noteikumu 10.2 1. un 10.2 2. apakšpunktā minētā informācija.

10.3 Reģionālās nozīmes autobusu maršrutos iekļautajās pieturās informācijas aktualizēšanu kustības sarakstu plāksnēs nodrošina pārvadātājs, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutā vai reisā, par kuru tiek mainīta informācija. Aktualizējamo informāciju pārvadātājs, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (reisos), sagatavo, izmantojot Autotransporta direkcijas tīmekļvietni. Informācijas aktualizēšanas termiņus kustības sarakstu plāksnēs un sagataves saņemšanas kārtību no Autotransporta direkcijas tīmekļvietnes pārvadātājs nodrošina atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā noteiktajai kārtībai.

11. Ja vairākas informācijas un kustības sarakstu plāksnes pieturā uzstāda uz viena statņa un:

11.1. plāksnes ir izvietotas viena zem otras, uz viena statņa uzstāda vienāda platuma plāksnes;

11.2. plāksnes ir izvietotas vienotā blokā, uz viena statņa izvieto vienāda platuma blokus.

12. Dzelzceļa maršrutos staciju un pieturas punktu atklāšanu reglamentē noteikumi par dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu – publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu – atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtību.

13. Dzelzceļa maršruts sākas un beidzas dzelzceļa stacijā.

14. Pasažieri iekāpj vilcienā un izkāpj no tā dzelzceļa stacijā vai dzelzceļa pieturas punktā.

15. Dzelzceļa stacijas un dzelzceļa pieturas punkti atbilst Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

III. Maršrutu tīkla apstiprināšana un grozīšana

16. Reģionālās nozīmes maršrutu tīklu vai tā grozījumus izstrādā Autotransporta direkcija. Reģionālās nozīmes maršrutu tīklam pievieno:

16.1. karti, kurā shematiski attēlots maršrutu tīkls;

16.2. maršrutu tīklā ietverto maršrutu sarakstu (1.pielikums);

16.3. katra maršruta aprakstu un shēmu. Maršruta aprakstā secīgi ar sliežu ceļu, autoceļu un ielu nosaukumiem norāda sabiedriskā transportlīdzekļa kustību maršrutā un pieturu nosaukumus;

16.4. katra maršruta nepieciešamības pamatojumu;

16.5. autobusu kustības sarakstu (2.pielikums) un/vai vilcienu kustības sarakstu (3.pielikums);

16.6. informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasībām;

16.7. aprēķinu par ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem, ņemot vērā sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu nosacījumus.

17. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.488)

17.1 Plānošanas reģions nodrošina Sabiedriskā transporta padomi un Autotransporta direkciju ar informāciju, kas nepieciešama, lai saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.panta ceturto daļu izvērtētu sabiedriskā transporta pakalpojuma (maršruta vai reisa) nepieciešamību un pietiekamību atbilstoši iedzīvotāju interesēm.

18. Autotransporta direkcija reģionālās nozīmes maršrutu tīklu vai tā grozījumus iesniedz apstiprināšanai Sabiedriskā transporta padomei, izņemot šo noteikumu 52.punktā minēto gadījumu.

19. (Svītrots ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1512)

20. (Svītrots ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1512)

21. Pilsētas nozīmes maršrutu tīklu vai tā grozījumus apstiprina valstspilsētas pašvaldība un iesniedz Autotransporta direkcijā informācijai. Pilsētas nozīmes maršrutu tīklam pievieno:

21.1. maršrutu tīkla shēmu;

21.2. maršrutu tīklā ietverto maršrutu sarakstu;

21.3. sabiedrisko transportlīdzekļu reisu sarakstu;

21.4. informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasībām.

21.1 Reģionālās un pilsētas nozīmes maršrutu tīkla grozījumiem pievieno tos šo noteikumu 16. vai 21. punktā minētos dokumentus, kuri tiek grozīti atbilstoši maršrutu tīkla grozījumiem.

21.2 Autotransporta direkcija šo noteikumu 16. punktā minētā maršrutu tīkla grozījumiem pievieno ieinteresēto plānošanas reģionu viedokli, bet dzelzceļa maršrutu tīklu un tā grozījumus saskaņo ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

22. Sabiedriskā transporta padomes lēmumu par maršrutu tīkla apstiprināšanu vai grozīšanu publicē Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē vai citos plašsaziņas līdzekļos. Attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

23. Šo noteikumu 16.punktā minēto maršrutu tīklu konsolidē (sagatavo maršrutu tīkla aktuālo redakciju, apvienojot maršrutu tīkla sākotnējo redakciju un tā secīgus grozījumus) reizi gadā uz kārtējā gada 1.janvāri. Autotransporta direkcija konsolidēto reģionālās nozīmes maršrutu tīklu mēneša laikā iesniedz Sabiedriskā transporta padomei apstiprināšanai.

24. (Svītrots ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1512)

25. Maršrutu tīkla grozīšana ir jauna maršruta vai reisa atklāšana vai esoša maršruta vai reisa grozīšana vai slēgšana. Maršrutu tīkla grozījumiem pievieno šo noteikumu 16. un 21.punktā minēto informāciju, kas ar attiecīgajiem grozījumiem tiek mainīta.

26. (Svītrots ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1512)

27. Jauna maršruta vai reisa atklāšanu vai esoša maršruta vai reisa grozīšanu vai slēgšanu var ierosināt Sabiedriskā transporta padome, plānošanas reģions, pasūtītājs, pārvadātājs, kā arī jebkura juridiska vai fiziska persona, pamatojot ierosināto izmaiņu nepieciešamību.

28. Pasūtītājs un pārvadātājs šo noteikumu 27. punktā minētajam priekšlikumam pievieno šādus dokumentus:

28.1. maršruta vai reisa nepieciešamības pamatojumu;

28.2. maršruta vai reisa shēmu;

28.3. maršruta vai reisa aprakstu;

28.4. maršruta vai reisa kustības sarakstu reģionālajā vietējās nozīmes un reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā (2.pielikums), vilciena kustības sarakstu maršrutā (3.pielikums) un pilsētas nozīmes maršrutā;

28.5. maršrutā plānotās nobraukuma, ieņēmumu, izdevumu un pasažieru skaita izmaiņas.

29. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.488)

30. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.488)

31. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.488)

32. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.488)

33. Šajos noteikumos minētās informācijas apmaiņu Sabiedriskā transporta padome, plānošanas reģions, pasūtītājs, pārvadātājs un citas juridiskās un fiziskās personas var veikt elektroniskā veidā normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu apriti noteiktajā kārtībā.

34. Jauns reģionālās nozīmes maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esoša maršruta un dublē to ne vairāk kā par 50 procentiem. Jauna maršruta atklāšanas nepieciešamību pasūtītājs izvērtē, arī ņemot vērā tā funkcionālo nozīmi un autobusa maršrutam arī finansiālos rādītājus. Ieņēmumi (tai skaitā ieņēmumi no biļešu pārdošanas un ieņēmumi, kas gūti, pārvadājot valsts noteiktās personas ar braukšanas maksas atvieglojumiem) jaunā reģionālās nozīmes autobusa maršrutā nedrīkst būt mazāki par 25 % no prognozētajām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksām, izņemot gadījumu, ja maršruts nodrošina iespēju skolēniem apmeklēt izglītības iestādes un ja maršruts ir funkcionāli nepieciešams.

35. (Svītrots ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.488)

36. Jauns pilsētas nozīmes maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esoša maršruta un dublē to ne vairāk kā par 60 procentiem. Atbilstību jaunam maršrutam pasūtītājs nosaka, izvērtējot arī tā funkcionālo nozīmi.

37. Jauns reiss, ievērojot šo noteikumu 34. un 36.punktā minētos nosacījumus, ir reiss, kas atšķiras no jau esoša reisa ar pienākšanas un atiešanas laiku vai maršruta shēmu, kā dēļ attiecīgi mainās vismaz viens – pienākšanas vai atiešanas – laiks.

38. Atklājot un saskaņojot reģionālās nozīmes maršrutu vai reisu, tā identifikācijai Autotransporta direkcija piešķir maršruta vai reisa numuru (izņemot dzelzceļa maršrutus vai reisus).

39. Reģionālās nozīmes maršrutu identifikācijas numuru autobusiem veido četrciparu skaitlis, kura pirmais cipars ir 3, 5, 6 vai 7.

40. Pilsētas nozīmes maršrutiem identifikācijas numuru piešķir valstspilsētas pašvaldība, izmantojot ne vairāk kā triju ciparu kombināciju.

41. Maršruta nosaukumu veido sākuma punkts un beigu punkts, kur:

41.1. maršruta sākuma punkts ir lielākas nozīmes apdzīvotās vietas nosaukums, bet beigu punkts – mazākas nozīmes apdzīvotās vietas nosaukums;

41.2. sākuma punktu izvēlas alfabēta secībā, ja maršruts savieno vienādas nozīmes apdzīvotas vietas.

42. Reisa numuru veido skaitlis, kur:

42.1. pirmo nepāra ciparu lieto reisam no maršruta sākuma punkta uz maršruta beigu punktu;

42.2. pirmo pāra ciparu lieto reisam no maršruta beigu punkta uz maršruta sākuma punktu.

43. Maršrutu var atklāt, ja attiecīgo autoceļu (ielu) un sliežu ceļu tehniskais stāvoklis un inženieraprīkojums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un autoceļa, ielas īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina to uzturēšanu atbilstoši minētajām prasībām.

44. Ja autoceļš vai iela netiek pienācīgi uzturēta vai ir paredzēts atklāt maršrutu pa autoceļu vai ielu, kur pirms tam maršruti nav bijuši atklāti vai nav veikti pārvadājumi ilgāk par gadu, Satiksmes ministrija, plānošanas reģions vai attiecīgā pašvaldība izveido maršruta apsekošanas komisiju. Komisija sastāda aktu par autoceļa, ielas vai tā posma tehnisko stāvokli un nosaka veicamos pasākumus. Akta norakstu komisija iesniedz pasūtītājam.

45. Pilsētas nozīmes maršruta autoceļa, ielas vai tā posma apsekošanai izveido komisiju šādā sastāvā:

45.1. attiecīgās valstspilsētas pašvaldības pārstāvis – komisijas priekšsēdētājs;

45.2. autoceļa vai ielas īpašnieka pārstāvis;

45.3. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis;

45.4. pārvadātājs vai viņa pilnvarots pārstāvis (ja nepieciešams);

45.5. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis (ja maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu).

46. Reģionālās nozīmes maršruta autoceļa vai tā posma apsekošanai izveido komisiju šādā sastāvā:

46.1. Satiksmes ministrijas pārstāvis – komisijas priekšsēdētājs;

46.2. Autotransporta direkcijas pārstāvis;

46.3. plānošanas reģiona pārstāvis;

46.4. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis;

46.5. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis (ja maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu);

46.6. attiecīgās pašvaldības pārstāvis;

46.7. pārvadātājs vai viņa pilnvarots pārstāvis;

46.8. citas ieinteresētās personas, ja tas ir nepieciešams.

47. Maršrutu pa sliežu ceļu (izņemot tramvaja sliežu ceļu) apseko normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajā kārtībā.

48. Ja jauna autoceļa, ielas, tilta vai dzelzceļa pārbrauktuves izbūves vai esoša autoceļa, ielas, tilta vai dzelzceļa pārbrauktuves remonta dēļ pārvadājumā noteiktais maršruts tiek novirzīts pa apvedceļu, tiek mainīts pieturu izvietojums vai ir paredzēts citādi būtiski ierobežot vai mainīt sabiedriskā transporta satiksmi, autoceļa (ielas, tilta) valdītāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir saskaņot ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāju jaunā autoceļa, ielas, tilta vai dzelzceļa pārbrauktuves izbūves vai esošā autoceļa, ielas, tilta vai dzelzceļa pārbrauktuves remonta darbu projektu.

49. Ja ir paredzēts autoceļa, ielas, tilta vai dzelzceļa infrastruktūras remonts: