Maksātnespējas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

A sadaļaVispārīgie noteikumi

I nodaļaLikuma mērķis un likumā lietotie termini

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu.

(2) Attiecībā uz valsti, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu šajā likumā noteikto maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu nepiemēro.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

(6) Rīcībai ar gaisa kuģu priekšmetiem tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa gadījumā attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot likumā "Par aviāciju" minētos papildu noteikumus.

(7) Uz segto obligāciju sabiedrībām, kas izveidotas saistībā ar emitenta segto obligāciju programmu seguma aktīvu nošķiršanai, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl Segto obligāciju likumā nav noteikts citādi.

(8) Uz izslēdzošā ieskaita līguma subjektu tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

(9) Uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) Nr. 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 2. pantā minēto iniciatoru, parādus apkalpojošo sabiedrību un īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu, tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Vērtspapīrošanas likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

(10) Uz nodrošinājuma aģenta tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

3.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

(2) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

4.pants. Juridiskās personas maksātnespējas process

(1) Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

5.pants. Fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa principi

Tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (turpmāk šajā pantā – process) vispārējie principi tiek piemēroti šādi:

1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai;

2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;

3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;

4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;

5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi;

6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;

7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm;

8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

7.pants. Nodrošinātais kreditors

(1) Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu.

(2) Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.

8.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem nodrošinājuma līdzekļiem.

8.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā.

9.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) ir fiziskā persona, kura ir iecelta administratora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī administratoram Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) izpratnē.

10.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

12. pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras virzību, šajos procesos iesaistīto personu un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi, kā arī sekmēt personu sadarbību maksātnespējas jautājumos. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras norisi.

12.1 pants. Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma

(1) Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (turpmāk — Sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs — Tiesu administrācija.

(2) Sistēma sekmē Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē, informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu pienākumu izpildi un tiesību izmantošanu.

(3) Sistēmā iekļauj:

1) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, administratoru un citām tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām;

2) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

3) ziņas par tiesas, Maksātnespējas kontroles dienesta un šajā likumā noteiktās disciplinārlietu komisijas konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru izdarītajiem pārkāpumiem, pildot tiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā noteiktos pienākumus, kā arī īstenojot tiesības;

4) ziņas un dokumentus, kuru sagatavošanu vai iesniegšanu noteic normatīvie akti, kas regulē administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību un maksātnespējas procesa norisi, un kuru sagatavošana elektroniskā formā vai pievienošana tiek nodrošināta Sistēmā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās ziņas Sistēmā iekļauj un aktualizē, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no valsts vai pašvaldību institūcijām no citām valsts informācijas sistēmām, kā arī uz Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu amata pienākumu izpildes ietvaros veiktu amata darbību, maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izpildes un tiesību izmantošanas ietvaros sagatavotiem dokumentiem, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu saņemtajiem dokumentiem un citu informāciju.

(5) Maksātnespējas kontroles dienesta un Tiesu administrācijas nodarbinātās personas, kurām piekļuve Sistēmai nepieciešama amata vai darba pienākumu izpildei, administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas apstrādā Sistēmā iekļautās ziņas tādā apjomā, kāds tām nepieciešams normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei un tiesību izmantošanai, tajā skaitā Sistēmā izmantojot citu valsts informācijas sistēmu datus, lai pārliecinātos par Sistēmā ievadāmo ziņu, arī fizisko personu datu, pareizību.

(6) Maksātnespējas kontroles dienesta, administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sagatavotajiem dokumentiem, kurus iesniedz un dara pieejamus, izmantojot Sistēmu, ir juridisks spēks arī tad, ja tajos nav iekļauts rekvizīts "paraksts".

(7) Aktualizējot Sistēmā iekļautās ziņas, tiek saglabātas iepriekš reģistrētās ziņas.

(8) Ministru kabinets nosaka Sistēmas izmantošanas un uzturēšanas kārtību, kārtību, kādā ziņas un dokumentus iesniedz iekļaušanai Sistēmā un saņem no Sistēmas, kā arī Sistēmā iekļaujamo ziņu un dokumentu apjomu un to glabāšanas termiņus.

(9) Kreditors un tā pārstāvis, parādnieka pārstāvis, parādnieks fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tā pārstāvis var izmantot Sistēmu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei un tiesību īstenošanai.

(10) Sistēmā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.

12.2 pants. Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamā informācija

(1) Lai veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, sekmētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, nodrošinot iespēju izvēlēties labāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī informētu sabiedrību par Maksātnespējas kontroles dienesta darbības rezultātiem, Maksātnespējas kontroles dienests savā tīmekļvietnē par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu publicē šādu informāciju:

1) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju;

2) ziņas par administratora darbības rezultātiem maksātnespējas procesā atbilstoši noslēguma darbības pārskatā sniegtajām ziņām;

3) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru darbības pārkāpumiem, pildot tiem maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības, kas konstatēti ar tiesas, Maksātnespējas kontroles dienesta un disciplinārlietu komisijas lēmumu, kurš kļuvis nepārsūdzams;

4) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzīto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu;

5) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu;

6) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

7) ziņas par administratora administrēto juridisko personu maksātnespējas procesu un fizisko personu maksātnespējas procesu skaitu un ilgumu;

8) ziņas par praktizēšanas laiku tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusā vai administratora profesijā.

(2) Publiskojot šajā likumā noteiktās ziņas, Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošu normatīvo aktu un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Noteiktās ziņas par administratoru darbības rezultātiem publicē negrozītā veidā atbilstoši administratora darbības pārskatā norādītajam. Par šo ziņu satura patiesumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs informācijas iesniedzējs.

(3) Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicētajai šajā pantā norādītajai informācijai ir informatīvs raksturs, un tās publicēšana neuzliek personām pienākumus un nepiešķir tiesības.

(4) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas kontroles dienesta publiskoto ziņu apjomu un publicēšanas, kā arī kļūdu labošanas kārtību.

I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

12.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt:

1) administrators, kuram ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā;

2) zvērināts revidents;

3) rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi, un kurai ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.

(11) Administrators, kuram nav augstākās izglītības ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt, ja tiek pieaicināts finanšu jomas speciālists, kuram ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā.

(2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona:

1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu;

41) kura ir atstādināta no administratora amata;

42) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6. punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā;

7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus;

8) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu, ja no tās piemērošanas nav pagājuši pieci gadi;

9) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības apturēšanu.

(3) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, kura atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1) (izslēgts ar 16.03.2023. likumu);

2) ir sniegusi zvērināta revidenta atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) ir uzskatāma par ieinteresēto personu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa subjektu saskaņā ar šā likuma 72.panta noteikumiem;

4) ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, kas saistīts ar tās rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā.

(4) Administratoru, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu revidentu un citu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelto reglamentēto profesiju pārstāvju darbību, tiesības un pienākumus konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā regulē tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību reglamentējošās normas. Administratoriem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem un citiem reglamentēto profesiju pārstāvjiem, pildot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumus, nav tiesību izmantot attiecīgajos savu profesionālo darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās speciālās tiesības un priekšrocības, kuras paredz vai garantē attiecīgie normatīvie akti.

(5) Ja uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu attiecas kāds no šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem, tā par to nekavējoties informē parādnieku vai kreditorus, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iecelta pēc kreditoru pieprasījuma.

12.4 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana un atcelšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesa atceļ:

1) pēc savas iniciatīvas Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos;

2) pamatojoties uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pieteikumu, ja attiecīgā persona ir atkāpusies no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

3) pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iecelta šā likuma 35.1 panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. punktā minētajos gadījumos, vai uz šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotā pārstāvja pieteikumu, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iecelta pēc kreditoru pieprasījuma;

4) pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta pieteikumu, ja:

5) pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktora pieteikumu, ja:

12.5 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vispārīgie pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un deklarēt prakses vietu Latvijā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt dokumentu kārtošanu un saziņu ar tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītajām personām valsts valodā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodrošina to, ka ir sasniedzama prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī saņem tai adresēto korespondenci (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstītos dokumentus).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir pienākums nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas kontroles dienestam veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās procesuālās darbības.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, lieto Sistēmu.

(6) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbības un atlīdzības noteikšanas principus.

12.6 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas kārtošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kurā iekļauj visu ar attiecīgo procesu saistīto informāciju un dokumentus, sastādot šā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.

(2) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa lietvedības vešanas kārtību.

12.7 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amata pienākumu veikšanas veido tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība par pienākumu pildīšanu tiesiskās aizsardzības procesā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citos normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, kuri saistīti ar attiecīgo tiesiskās aizsardzības procesu.

(4) Ministru kabinets nosaka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.

12.8 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atbildība un nodrošinājums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atbild par zaudējumiem, kas tās vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona neatbild par parādnieka un iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcību un darījumiem.

(3) Prasības pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ceļamas šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona apdrošina savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.

12.9 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izbeigšanās

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumi izbeidzas:

1) ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tiek atcelta no konkrēta tiesiskās aizsardzības procesa;

2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas nāves gadījumā;

4) ja tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, neieceļot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai.

II nodaļaAdministrators

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

4) kurai pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir vismaz triju gadu darba pieredze jurista vai tam pielīdzināmā amatā;

5) kura nokārtojusi administratora eksāmenu;

6) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

4) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

5) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

6) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu;

8) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu, ja no tās piemērošanas nav pagājuši pieci gadi;

9) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības apturēšanu.

13.1 pants. Administratora amats

(1) Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas kontroles dienesta direktors.

(2) Pēc administratora iecelšanas amatā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību.

14.pants. Administratoru profesionālā organizācija

(1) Administratoru profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" (turpmāk — Administratoru asociācija). Administratoru asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas administratori.

(2) Administratoru asociācija paziņo Maksātnespējas kontroles dienestam, ja tās rīcībā ir ziņas, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret administratoru.

15.pants. Administratoru pretendentu apmācība

(1) Administratora eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir apmācības kursa noklausīšanās un attiecīgs apmācības kursa organizatoru izsniegts apliecinājums. Apliecinājums par apmācības kursa noklausīšanos ir derīgs divus gadus pēc tā izsniegšanas.

(2) Ministru kabinets nosaka apmācības kursa minimālo saturu un apjomu, kā arī apliecinājumā par apmācības kursa noklausīšanos iekļaujamās ziņas.

16.pants. Administratora sertificēšana un atkārtota sertificēšana

16.1 pants. Administratora eksaminācija

(1) Personas, kuras vēlas ieņemt administratora amatu, pārbauda eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas kontroles dienesta, augstskolu akadēmiskā personāla un Administratoru asociācijas. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi.

(11) Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome pēc padomes locekļa vai Maksātnespējas kontroles dienesta direktora ierosinājuma lemj par administratora eksāmena organizēšanu.

(2) Administratora eksāmenu var kārtot personas:

1) kuras atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām;

2) uz kurām neattiecas šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;

3) kuras ir saņēmušas apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos;

4) kuras ir iemaksājušas eksāmena maksu Maksātnespējas kontroles dienesta kontā.

(3) Ja Maksātnespējas kontroles dienests konstatē vai saņem ziņas par personas neatbilstību šā likuma 13. panta pirmās daļas 6. punkta prasībām, attiecīgo jautājumu izskata un izlemj eksaminācijas komisija.

(4) Eksaminācijas komisija pieņem arī administratora kārtējo kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk — kvalifikācijas eksāmens).

(5) Administratora eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, eksāmena maksu un kārtību, kā arī eksaminācijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

16.2 pants. Administratora kvalifikācijas eksāmens

(1) Pēc iecelšanas amatā administrators reizi piecos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas (turpmāk — kvalifikācijas periods), kārto kvalifikācijas eksāmenu.

(11) Eksaminācijas komisijas sastāvā iekļautais Administratoru asociācijas pārstāvis ir atbrīvots no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, ja viņš eksaminācijas komisijas sastāvā bijis nepārtraukti vismaz piecus gadus pirms dienas, kad Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegts iesniegums par amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu, un viņš apliecina, ka ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus šā panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

(2) Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 80 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā līdz brīdim, kad tiek iesniegts iesniegums par pieteikšanos kvalifikācijas eksāmenam.

(3) Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda administratora teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu administratora amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.

(4) Ja kvalifikācijas eksāmena rīkošanas laikā administratora amata darbība ir apturēta vai administrators ir atstādināts no amata darbības veikšanas, administratoram ir tiesības kārtot kārtējo kvalifikācijas eksāmenu. Pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas un Maksātnespējas kontroles dienesta direktora pieņemtā lēmuma par administratora atjaunošanu amatā administrators ir tiesīgs atsākt amata pienākumu pildīšanu. Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei pēc administratora amata darbības apturēšanas vai viņa atstādināšanas no amata termiņa beigām. Šādā gadījumā administratora amata darbību atjauno pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas, pamatojoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu un nosakot, ka amata apliecības derīguma termiņa sākuma datums ir datums, kurā notika tas kvalifikācijas eksāmens, kuru administratoram bija pienākums kārtot atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam kvalifikācijas periodam.

(5) Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Maksātnespējas kontroles dienests, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kvalifikācijas periodu. Maksātnespējas kontroles dienests var reizi gadā rīkot papildu kvalifikācijas eksāmenu, ja līdz tuvākā plānotā kvalifikācijas eksāmena norises dienai ir vairāk nekā gads un seši mēneši no administratora amata darbības apturēšanas vai viņa atstādināšanas no amata termiņa beigām un administratoram ir pagarināts kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņš atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(6) Ministru kabinets nosaka kvalifikācijas eksāmena maksu, kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību un apliecības izsniegšanas kārtību.

(7) Administrators, kurš nenokārto kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību.

(8) Administrators, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, kārto kvalifikācijas eksāmenu nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē. Šādā gadījumā Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora motivētu iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei un administratoram ir tiesības pildīt administratora pienākumus, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību. Administratoram, kurš objektīvu iemeslu dēļ nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu, ir tiesības kvalifikācijas periodā vienu reizi lūgt kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu.

17.pants. Administratora sertifikāta darbības apturēšana, izbeigšana un tā anulēšana

17.1 pants. Atbrīvošana no administratora amata

(1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors atbrīvo administratoru no amata pēc viņa lūguma.

(2) Ministru kabinets nosaka administratora atbrīvošanas kārtību.

17.2 pants. Atcelšana no administratora amata

(1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors ar lēmumu atceļ administratoru no amata šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administratoram ar tiesas spriedumu nodibināta aizgādnība;

3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) administrators nepamatoti nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai, kārtojot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu, saņēmis negatīvu vērtējumu;

5) tiesa ir atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā, pamatojoties uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punktu;

6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no pienākumu pildīšanas juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

7) pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata;

8) administrators nesamaksā viņam piemēroto šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteikto naudas sodu šā likuma 31.7 panta piektajā daļā noteiktajā termiņā;

9) administratora nāves gadījumā;

10) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

11) konstatē kādu no šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem;

12) administratoram piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrators tiek atcelts no amata.

17.3 pants. Atstādināšana no administratora amata darbības veikšanas

(1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors administratoru var atstādināt no amata darbības veikšanas, ja:

1) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā;

2) pret administratoru ierosināta disciplinārlieta un administratora neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;

3) disciplinārlietu komisija ir ierosinājusi Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram atstādināt administratoru no amata;

4) administratoram piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības apturēšanu.

(2) Ministru kabinets nosaka administratora atstādināšanas kārtību.

17.4 pants. Administratora amata darbības apturēšana

(1) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz administratora iesniegumu, pieņem lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī pēc administratora pamatota lūguma citos gadījumos.

(2) Kārtību, kādā tiek apturēta administratora amata darbība, nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Administratora darbības publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par administratoru ieraksta šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) administratora amata apliecības numurs;

3) administratora amata apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš;

4) administratora prakses vietas adrese Latvijā;

5) administratora tālruņa numurs;

6) administratora elektroniskā pasta adrese;

7) datums, no kura administrators saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir ierobežots pildīt administratora pienākumus (administratora amata darbība apturēta, administrators no amata atstādināts, kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa — noteiktas nodarbošanās aizlieguma — piemērošanu, ar kuru noteikts ierobežojums pildīt administratora amata pienākumus, vai iestājies šā likuma 16.2 panta ceturtajā daļā noteiktais gadījums — administratora amata darbības apturēšanas termiņš ir beidzies vai vairs nepastāv apstākļi, kas bija par pamatu administratora atstādināšanai no amata, un administrators vēl nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu nākamajā tā rīkošanas reizē);

71) datums, no kura administrators atbrīvots vai atcelts no amata;

72) datums, no kura atjaunotas administratora tiesības pildīt administratora amata pienākumus;

8) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina to, lai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas būtu pieejamas atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, kā arī kārto iecelto, no amata atcelto, atbrīvoto un atstādināto administratoru un to administratoru reģistrus, kuru darbība ir apturēta.

III nodaļaAdministratora iecelšana un atcelšana juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesā

19.pants. Administratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Administratoru juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Administratora amata kandidātu iecelšanai konkrētā juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā izvēlas no Maksātnespējas kontroles dienesta Sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta (turpmāk — Pretendentu saraksts), izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Sistēmā kārto Pretendentu sarakstu, pazīmes, pēc kādām administratoru iekļauj Pretendentu sarakstā, un kārtību, kādā, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, izvēlas administratora amata kandidātu.

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

11) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts;

12) apturēta administratora amata darbība;

13) attiecībā uz administratoru kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa — noteiktas nodarbošanās aizlieguma — piemērošanu, ar kuru noteikts ierobežojums pildīt administratora amata pienākumus;

2) administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

4) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tām;

7) administrators ir personiski ieinteresēts juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;

8) administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei, vai viņa darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti;

9) administrators pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats, viņa laulātais vai personas, kas ir ar administratoru radniecības vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei;

10) administrators pēdējo divu gadu laikā pirms viņa iecelšanas konkrētā maksātnespējas procesā ir lēmis par parādnieka prasījumu citā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators pildījis administratora pienākumus;

11) administrators jau ir pildījis administratora pienākumus šā parādnieka maksātnespējas procesā;

12) administrators objektīvi nespēj nodrošināt procesa norisi tā sarežģītības vai pārrobežu elementa dēļ.

(11) Šā panta pirmās daļas 8. un 9. punktā noteiktie ierobežojumi uz administratoru attiecināmi arī tad, ja administrators:

1) juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēta persona, par kuru ar administratoru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — partneris);

2) pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir administratora partneris.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā vai 1.1 daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas kontroles dienestu.

21.pants. Izņēmumi no ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai

(1) Šā likuma 20.panta noteikumi nav piemērojami, ja darījuma attiecībās administrators ir preču vai pakalpojumu saņēmējs darījuma partnera parastās saimnieciskās darbības ietvaros, par darījumu nav strīda un administrators darījumā nebauda īpašas priekšrocības.

(2) Administrators nekavējoties informē visus kreditorus un Maksātnespējas kontroles dienestu par darījumu partneriem un pamato to, ka uz viņu neattiecas šā likuma 20. pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Administratoram ir atļauts finansēt maksātnespējas procesa izmaksas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

22.pants. Administratora atcelšana no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas kontroles dienesta vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas kontroles dienesta uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš atkāpies no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa (23.pants);

6) kreditoru sapulce ir ierosinājusi atcelt administratoru no konkrēta juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi;

7) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

8) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

81) administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts vai viņa amata darbība ir apturēta.

(3) Ja administratora darbībā ir konstatēti pārkāpumi, administratoru atceļ tikai tajā juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(4) Ja administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts, Maksātnespējas kontroles dienests iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.

23.pants. Administratora atkāpšanās no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja objektīvu apstākļu dēļ viņš nespēj pildīt administratora pienākumus.

(2) Atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators iesniedz tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot par to Maksātnespējas kontroles dienestu.

(3) Administrators atkāpjas no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(31) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par atkāpšanos no visiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts, ja ir apturēta administratora amata darbība.

(4) Atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators ievēro šā likuma 24.panta noteikumus par administratoru maiņu.

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

(2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 10 dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama, jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un paziņo par to kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa;

2) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

3) ja tiek izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process;

4) ja tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

6) ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata vai viņa darbība tiek apturēta.

IV nodaļaAdministratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc administratora iecelšanas amatā administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas kontroles dienestam.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.

(21) Administrators, izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, lieto Sistēmu.

(3) Administratoram ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās;

2) sniegt informāciju par juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) paziņot piecu dienu laikā Maksātnespējas kontroles dienestam par prakses vietas, elektroniskā pasta adreses, vārda, uzvārda maiņu;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

5) pēc Maksātnespējas kontroles dienesta pieprasījuma sniegt savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par to juridiskās personas maksātnespējas procesu vai fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi, kuros administrators ir pildījis vai pilda pienākumus;

6) ja finanšu tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka, pēc tās pieprasījuma sniegt Latvijas Bankai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu tirgus dalībnieka vai juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi;

7) izskatīt sūdzības par konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam;

8) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai;

9) nodrošināt pieejamību maksātnespējas reģistrā ierakstītajai administratora prakses vietai Latvijā un parādnieka — juridiskās personas — atrašanās vietai, Maksātnespējas kontroles dienestam veicot šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības;

10) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā reģistrēt un piešķirt piekļuves tiesības Sistēmas datu izplatīšanas tīmekļvietnes lietotājiem.

(4) Administrators nodrošina to, ka viņš ir sasniedzams prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī viņam adresētās korespondences saņemšanu.

(5) Administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja uz parādnieku attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, administrators iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir nepieciešams) norakstu tikai tajos gadījumos, kad administrators ir pieņēmis lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā.

(6) Administrators savā prakses vai parādnieka atrašanās vietā kārto juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu, kurā iekļauj visu ar juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu saistīto informāciju un dokumentus, kā arī sastāda attiecīgā procesa lietā esošo dokumentu sarakstu.

(7) Ministru kabinets nosaka juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietvedības vešanas kārtību.

26.1 pants. Administratora lietvedība un ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(1) Administrators savā prakses vietā kārto savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kuri radušies, veicot administratora amata pienākumus.

(2) Ieņēmumus no administratora amata pienākumu veikšanas veido administratora atlīdzība par pienākumu pildīšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.

(3) Administratora izdevumus veido izdevumi, kas saistīti ar prakses vietas uzturēšanu, un citi šajā likumā un citos likumos noteiktie maksājumi.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību.

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

(1) Administratoram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un tā pārstāvjiem juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām bez maksas to rīcībā esošo juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par parādnieku un parādnieka pārstāvjiem, tajā skaitā izmantojot Sistēmu;

3) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi, tajā skaitā izmantojot Sistēmu;

4) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;

5) bez maksas nodot glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus.

(2) Administratoram, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:

1) būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) ierosināt, lai sniedzamajām ziņām vai kādai to daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;

3) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;

4) mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas rīcību.

28.pants. Administratora pilnvarošana

(1) Administratoram ir tiesības viena kalendārā gada ietvaros uz laiku, kas nepārsniedz 60 dienas, pilnvarot citu administratoru, ievērojot šā likuma 20.pantā noteiktos ierobežojumus, veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators šā panta pirmajā daļā noteikto pilnvaru sagatavo un iesniedz Maksātnespējas kontroles dienestam, izmantojot Sistēmu.

29.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

30.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(3) Kreditors vai kreditori, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no kopējās atzītās nenodrošināto kreditoru pamatparāda summas, var celt prasību pret administratoru visu kreditoru labā, ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis parādniekam zaudējumus.

31.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.

IV1 nodaļaTiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un administratora disciplinārā atbildība

31.1 pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt Maksātnespējas kontroles dienesta direktors pēc tiesneša vai prokurora, vai Administratoru asociācijas priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru var ierosināt par:

1) normatīvo aktu būtisku pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu;

3) sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tos konstatējis Maksātnespējas kontroles dienests šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja to konstatējis Maksātnespējas kontroles dienests šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) valstij, parādniekam vai kreditoriem nodarītiem zaudējumiem, ja zaudējumu apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un tas ir konstatēts ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

(21) Ja ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma lietvedība vai tiesā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ietvaros tiek izskatīta sūdzība par to pašu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, jautājuma izlemšanu par disciplinārlietas ierosināšanu var atlikt, bet, ja disciplinārlieta ir ierosināta, tās izskatīšanu var apturēt līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums attiecīgajā kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā vai lēmums, ar kuru tiesa izskatījusi sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ietvaros.

(22) Šā panta 2.1 daļā minētajā gadījumā lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pieņem vai disciplinārlietas izskatīšanu atjauno viena mēneša laikā no dienas, kad Maksātnespējas kontroles dienests saņēmis spēkā stājušos galīgo nolēmumu attiecīgajā kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā vai lēmumu, ar kuru tiesa izskatījusi sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ietvaros.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru.

31.2 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšana no procesa saistībā ar disciplinārlietas izskatīšanu

Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā ir iecelta.

31.3 pants. Administratora atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas līdz disciplinārlietas izskatīšanai

(1) Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisija konstatē, ka pārkāpums, par kura pazīmēm administratora darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar administratora amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru atstādināt administratoru no amata līdz lietas izskatīšanai.

(2) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atstādināt administratoru no amata, pieņem lēmumu par administratora atstādināšanu no amata.

31.4 pants. Disciplinārlietu komisija

(1) Disciplinārlietu komisija izskata disciplinārlietu pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru un piemēro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram disciplinārsodu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) viens Tieslietu ministrijas pārstāvis;

2) divi Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis;

4) viens Administratoru asociācijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

(5) Disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas kontroles dienests.

(6) Ministru kabinets nosaka disciplinārlietu komisijas darbības kārtību un disciplinārlietas izskatīšanas kārtību.

(7) Disciplinārlietu komisija izstrādā un pieņem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru profesionālās ētikas kodeksu.

31.5 pants. Disciplinārlietu komisijas tiesības

Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

2) lūgt Maksātnespējas kontroles dienestu veikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora darbības pārbaudi.

31.6 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmums

(1) Disciplinārlietu komisija mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram vienu no šā likuma 31.7 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram atcelt administratoru no amata;

3) (izslēgts ar 31.05.2018. likumu);

4) ierosināt Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram atcelt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu no noteikta tiesiskās aizsardzības procesa vai visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuros tā iecelta;

5) izbeigt disciplinārlietu;

6) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Maksātnespējas kontroles dienestam, lai tas izskaidro tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai administratoram viņa rīcības nepareizību.

(11) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, disciplinārlietu komisija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz trim mēnešiem no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu.

31.7 pants. Disciplinārsodi un to piemērošana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram uzliek vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 euro vai bez tā;

2) rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 euro vai bez tā;

3) atcelšanu no administratora amata.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro disciplinārlietu komisija.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto disciplinārsodu piemēro Maksātnespējas kontroles dienesta direktors, pamatojoties uz disciplinārlietu komisijas lēmumu par ierosinājumu atcelt administratoru no amata.

(4) Maksātnespējas kontroles dienesta direktors divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts disciplinārlietu komisijas lēmums par ierosinājumu atcelt administratoru no amata, pieņem lēmumu par disciplinārsoda — atcelšana no amata — uzlikšanu administratoram.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai un administratoram, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu valsts pamatbudžetā.

(6) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru, kam uzlikts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

(7) Ja administrators nepilda viņam uzlikto šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto disciplinārsodu, Maksātnespējas kontroles dienesta direktors lemj par viņa atcelšanu no amata.

31.8 pants. Disciplinārlietas noilgums

(1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

(2) Ja disciplinārlieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atcelta no procesa vai administrators atbrīvots no amata, to var ierosināt, ja attiecīgo personu ieceļ par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratora amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši divi gadi.

(3) Ja disciplinārlieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atcelta no procesa vai administrators atbrīvots no amata, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja attiecīgo personu ieceļ par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratora amatā un kopš dienas, kad tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atcelta no procesa vai administrators atbrīvots no amata, nav pagājuši divi gadi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā noilguma termiņā neieskaita laiku no dienas, kad tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atcelta no procesa vai administrators atbrīvots no amata, līdz dienai, kad attiecīgo personu ieceļ par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratora amatā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums.

31.9 pants. Disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšana

Disciplinārlietu komisijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

31.10 pants. Termiņš, pēc kura iestāšanās persona uzskatāma par disciplināri nesodītu

Ja divu gadu laikā no dienas, kad uzlikts disciplinārsods, nav konstatēts, ka disciplināri sodītā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai administrators atzīstams par disciplināri nesodītu.

B sadaļaTiesiskās aizsardzības process

V nodaļaTiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajam komersantam, ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes. Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

(3) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju, ieguldījumu brokeru sabiedrību, depozitāriju, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums un tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesai iesniedz parādnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz atkārtoti gada laikā, šāda pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir šā likuma 62. panta pirmajā daļā noteiktā depozīta iemaksa. Parādnieks var vienoties, ka šā likuma 62. panta pirmajā daļā noteikto depozītu iemaksā kreditors vai kreditori.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu ierosina Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

34.pants. Ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un saskaņā ar šā likuma 51.panta ceturto daļu izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts un saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikums nav piemērojams gadījumā, kad parādniekam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums.

35.pants. Administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā

35.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšana konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ieceļ:

1) pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas līdz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanai;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai, ja parādnieks lūdz apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var iecelt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai:

1) pēc parādnieka lūguma;

2) pēc šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma lūguma.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu iesaka:

1) parādnieks — šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 1. punktā minētajos gadījumos, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu;

2) šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums — šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu un parādnieku.

(4) Kreditors vai kreditori, kuru prasījumi veido vismaz vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas, ir tiesīgi lūgt parādnieku sasaukt kreditoru sapulci lēmuma pieņemšanai par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanas pieprasīšanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta izvēlei un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzības apmēra noteikšanai. Parādnieks kreditoru sapulci sasauc, izvēloties kādu no šā likuma 86. panta 2.2 daļā minētajiem kreditoru sapulces norises veidiem.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa. Pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vienlaikus par to paziņojot parādniekam un kreditoriem.

(6) Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir iesniegusi tiesā pieteikumu par atkāpšanos no konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ievērojot šā panta pirmo, otro un trešo daļu, tiesai iesaka parādnieks, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku. Pieteikumu jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanai konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā 15 dienu laikā no dienas, kad tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atkāpšanos, tiesā iesniedz attiecīgi parādnieks vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(7) Ievērojot šā panta pirmo, otro un trešo daļu, parādniekam vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam ir tiesības mainīt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Jaunu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, ievērojot šā panta pirmo un otro daļu, tiesai iesaka parādnieks, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, par to vienojoties ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu un parādnieku. Pieteikumu par jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidāta apstiprināšanu un esošās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atcelšanu tiesā iesniedz attiecīgi parādnieks vai šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pilnvarotais pārstāvis.

(8) Ja šajā pantā minētajā gadījumā, kad tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iesaka šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, netiek panākta vienošanās par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, to konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā izvēlas un ieceļ tiesa no šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma izvirzītajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātiem.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par tiesiskās aizsardzības procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta, un tiesas nosaukums;

5) datums, kad pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, tiesas nosaukums, lietas numurs un, ja tas ir attiecināms, tad arī termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantā noteiktā sūdzība;

6) ja tas ir attiecināms, tad lietā ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vārds, uzvārds, prakses vietas adrese Latvijā, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kā arī tās atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs;

61) ja tas ir attiecināms, tad arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

7) (izslēgts ar 22.12.2016. likumu);

8) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

91) ja tas ir attiecināms, tad arī maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;

10) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums;

11) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.

VI nodaļaTiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izņemot lietas par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, un lietas par prasījumiem, kas minēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļā;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;

3) aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju;

5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme;

7) nokavējuma naudas pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana;

9) aizliegums kreditoram un citam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam izvairīties no izpildāmu līgumu izpildes vai tos izbeigt, paātrināt vai citādi pārveidot parādniekam nelabvēlīgā veidā, izmantojot līguma klauzulu, kurā paredzēti šādi pasākumi, kas ir saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai izriet no tās.

(11) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir spēkā divus mēnešus no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas.

(12) Šā panta 1.1 daļā noteikto termiņu ar tiesas lēmumu var pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja tam piekrīt šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, pamatojoties uz parādnieka motivētu pieteikumu, kurā norādītas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai veiktās darbības, kā arī skaidroti pagarināšanas pamatotības pieņēmumi. Par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas seku pagarināšanu un termiņu parādnieks nekavējoties informē uzraugošo personu un kreditorus.

(13) Ja brīdī, kad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek iesniegts tiesā, ir spēkā šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tās turpina piemērot līdz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanai.

(2) Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.