Maksātnespējas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

A sadaļaVispārīgie noteikumi

I nodaļaLikuma mērķis un likumā lietotie termini

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu.

(2) Attiecībā uz valsti, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu šajā likumā noteikto maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu nepiemēro.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

(6) Rīcībai ar gaisa kuģu priekšmetiem tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa gadījumā attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot likumā "Par aviāciju" minētos papildu noteikumus.

(7) Uz segto obligāciju sabiedrībām, kas izveidotas saistībā ar emitenta segto obligāciju programmu seguma aktīvu nošķiršanai, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl Segto obligāciju likumā nav noteikts citādi.

(8) Uz izslēdzošā ieskaita līguma subjektu tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

(9) Uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) Nr. 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 2. pantā minēto iniciatoru, parādus apkalpojošo sabiedrību un īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu, tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Vērtspapīrošanas likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

(10) Uz nodrošinājuma aģenta tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

3.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

(2) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

4.pants. Juridiskās personas maksātnespējas process

(1) Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

5.pants. Fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa principi

Tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (turpmāk šajā pantā – process) vispārējie principi tiek piemēroti šādi:

1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai;

2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;

3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;

4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;

5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi;

6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;

7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm;

8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

7.pants. Nodrošinātais kreditors

(1) Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu.

(2) Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.

8.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem nodrošinājuma līdzekļiem.

8.1 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ir tiesas iecelta fiziskā persona, kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi tiesiskās aizsardzības procesā.

9.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) ir fiziskā persona, kura ir iecelta administratora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī administratoram Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) izpratnē.

10.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

12. pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Maksātnespējas reģistra mērķis ir nodrošināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras publiskumu, veicināt tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras virzību, šajos procesos iesaistīto personu un citu personu tiesisko interešu aizsardzību, Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi, kā arī sekmēt personu sadarbību maksātnespējas jautājumos. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa, fiziskās personas maksātnespējas procesa un Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras norisi.

12.1 pants. Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma

(1) Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (turpmāk — Sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs — Tiesu administrācija.

(2) Sistēma sekmē Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē, informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu pienākumu izpildi un tiesību izmantošanu.

(3) Sistēmā iekļauj:

1) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, administratoru un citām tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām;

2) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

3) ziņas par tiesas, Maksātnespējas kontroles dienesta un šajā likumā noteiktās disciplinārlietu komisijas konstatētajiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru izdarītajiem pārkāpumiem, pildot tiem tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā noteiktos pienākumus, kā arī īstenojot tiesības;

4) ziņas un dokumentus, kuru sagatavošanu vai iesniegšanu noteic normatīvie akti, kas regulē administratora vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas darbību un maksātnespējas procesa norisi, un kuru sagatavošana elektroniskā formā vai pievienošana tiek nodrošināta Sistēmā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās ziņas Sistēmā iekļauj un aktualizē, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no valsts vai pašvaldību institūcijām no citām valsts informācijas sistēmām, kā arī uz Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu amata pienākumu izpildes ietvaros veiktu amata darbību, maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas pienākumu izpildes un tiesību izmantošanas ietvaros sagatavotiem dokumentiem, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu saņemtajiem dokumentiem un citu informāciju.

(5) Maksātnespējas kontroles dienesta un Tiesu administrācijas nodarbinātās personas, kurām piekļuve Sistēmai nepieciešama amata vai darba pienākumu izpildei, administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas apstrādā Sistēmā iekļautās ziņas tādā apjomā, kāds tām nepieciešams normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei un tiesību izmantošanai, tajā skaitā Sistēmā izmantojot citu valsts informācijas sistēmu datus, lai pārliecinātos par Sistēmā ievadāmo ziņu, arī fizisko personu datu, pareizību.

(6) Maksātnespējas kontroles dienesta, administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sagatavotajiem dokumentiem, kurus iesniedz un dara pieejamus, izmantojot Sistēmu, ir juridisks spēks arī tad, ja tajos nav iekļauts rekvizīts "paraksts".

(7) Aktualizējot Sistēmā iekļautās ziņas, tiek saglabātas iepriekš reģistrētās ziņas.

(8) Ministru kabinets nosaka Sistēmas izmantošanas un uzturēšanas kārtību, kārtību, kādā ziņas un dokumentus iesniedz iekļaušanai Sistēmā un saņem no Sistēmas, kā arī Sistēmā iekļaujamo ziņu un dokumentu apjomu un to glabāšanas termiņus.

(9) Kreditors un tā pārstāvis, parādnieka pārstāvis, parādnieks fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tā pārstāvis var izmantot Sistēmu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei un tiesību īstenošanai.

(10) Sistēmā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.

12.2 pants. Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamā informācija

(1) Lai veicinātu kreditoru interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, sekmētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, nodrošinot iespēju izvēlēties labāko tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī informētu sabiedrību par Maksātnespējas kontroles dienesta darbības rezultātiem, Maksātnespējas kontroles dienests savā tīmekļvietnē par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu publicē šādu informāciju:

1) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izglītību un kvalifikāciju;

2) ziņas par administratora darbības rezultātiem maksātnespējas procesā atbilstoši noslēguma darbības pārskatā sniegtajām ziņām;

3) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu vai administratoru darbības pārkāpumiem, pildot tiem maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tiesības, kas konstatēti ar tiesas, Maksātnespējas kontroles dienesta un disciplinārlietu komisijas lēmumu, kurš kļuvis nepārsūdzams;

4) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzīto tiesiskās aizsardzības procesu skaitu;

5) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu;

6) ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas izbeigti saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

7) ziņas par administratora administrēto juridisko personu maksātnespējas procesu un fizisko personu maksātnespējas procesu skaitu un ilgumu;

8) ziņas par praktizēšanas laiku tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas statusā vai administratora profesijā.

(2) Publiskojot šajā likumā noteiktās ziņas, Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošu normatīvo aktu un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Noteiktās ziņas par administratoru darbības rezultātiem publicē negrozītā veidā atbilstoši administratora darbības pārskatā norādītajam. Par šo ziņu satura patiesumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs informācijas iesniedzējs.

(3) Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicētajai šajā pantā norādītajai informācijai ir informatīvs raksturs, un tās publicēšana neuzliek personām pienākumus un nepiešķir tiesības.

(4) Ministru kabinets nosaka Maksātnespējas kontroles dienesta publiskoto ziņu apjomu un publicēšanas, kā arī kļūdu labošanas kārtību.

I1 nodaļa. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona

12.3 pants. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt:

1) administrators, kuram ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā;

2) zvērināts revidents;

3) rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi, un kurai ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.

(11) Administrators, kuram nav augstākās izglītības ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu var būt, ja tiek pieaicināts finanšu jomas speciālists, kuram ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā.

(2) Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu nevar būt persona:

1) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

2) kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

3) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

4) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no vispārējā vai specializētā valsts civildienesta ierēdņa amata, atcelta no administratora amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, zvērināta notāra vai viņa palīga amata vai tiesneša amata vai kurai anulēts zvērināta revidenta sertifikāts, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājies spēkā vai pieņemts lēmums par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu;

41) kura ir atstādināta no administratora amata;

42) kura ir atcelta no administratora amata saskaņā ar šā likuma 17.2 panta pirmās daļas 5. vai 6. punktu, ja no atcelšanas vai sertifikāta izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

5) kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods — tiesību atņemšana ieņemt jebkuru amatu komercsabiedrībā;

6) kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, konstatējot šīs personas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, ja nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad attiecīgais tiesas nolēmums stājies spēkā;

7) kurai atbilstoši tās mītnes valsts noteiktajam tiesiskajam regulējumam ir liegtas tiesības ieņemt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas amatam līdzīgus amatus;

8) kurai piemērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 4. punktā minētā sankcija par darbības pārtraukšanu, ja no tās piemērošanas nav pagājuši pieci gadi;