Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.724Rīgā 2010.gada 3.augustā (prot. Nr.40 15.§)

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības.

1.1 Noteikumi attiecas uz Latvijas 1520 mm un 750 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa tīkliem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizliedzošs signāls – signāls, kas aizliedz dzelzceļa satiksmi;

2.2. atļaujošs signāls – signāls, kas atļauj dzelzceļa satiksmi;

2.3. blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs;

2.4. bremzēšanas ceļš – attālums, kuru ritošais sastāvs nobrauc no bremžu iedarbināšanas brīža līdz pilnīgas apstāšanās brīdim;

2.5. būvju tuvinājuma gabarīts – vismazākā līdz ceļa asij pieļaujamā attāluma kontūra, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu;

2.6. ceļa lietderīgais garums – ceļa daļa, kura ir norobežota ar kontrolstabiņiem, luksoforiem vai izolētām salaidnēm (bet strupceļam – arī ar strupceļa prizmu) un uz kuras var novietot ritošo sastāvu, netraucējot normālu dzelzceļa satiksmi pa blakus ceļu;

2.7. ceļa postenis – sadales punkts, kam nav ceļu izvērses;

2.8. ceļš – dzelzceļa sliežu ceļš;

2.9. centralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus un krusteņa kustīgo serdi pārved ar ierīci, ko darbina no vienas centrālās vadības ierīces;

2.10. dienesta bremzēšana – bremzēšana, lai vienmērīgi samazinātu ātrumu vai apturētu ritošo sastāvu iepriekš paredzētajā vietā;

2.11. dzelzceļa satiksme – vilcienu kustība un manevri;

2.12. galvenais ceļš – posma ceļš, kā arī stacijas ceļš, kas ir stacijai piegulošā posma ceļa tiešs turpinājums;

2.13. iecirknis – funkcionāli saistītu staciju un posmu ceļu teritoriāls kopums;

2.14. konduktors kontrolieris – pārvadātāja darbinieks, kas pasažieru vilcienā pārdod un pārbauda biļetes, kā arī nodrošina ceļotāju komfortu un drošību;

2.15. lokomotīves brigāde – viena vilces līdzekļa vadīšanai norīkots vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai dzelzceļa speciālistu grupa;

2.16. manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem vai bez tiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa ceļiem;

2.17. maršruts – noteikts pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai;

2.18. mazdarbīgais iecirknis – reģionālas nozīmes III kategorijas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis;

2.19. necentralizētā pārmija – pārmija, kuras asmeņus pārved ar pārvedierīci, kas atrodas tieši pie pārmijas;

2.20. nepareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;

2.21. palīglokomotīve – vilces līdzeklis, kuru izmanto palīdzības sniegšanai citam vilcienam, lai tas varētu atbrīvot posmu;

2.22. pareizais ceļš – divceļu posma ceļš, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam;

2.23. pārmijas uzgriešana – pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes mehāniska atspiešana ar riteņiem ritošā sastāva paasmens izbraukšanas gadījumā pa nesagatavotu maršrutu;

2.24. pēkšņā bremzēšana – bremzēšana iepriekš neparedzētos gadījumos, ja ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur;

2.25. pieturas punkts – vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai;

2.26. platsliežu dzelzceļš – 1520 mm un 1524 mm platuma dzelzceļš;

2.27. posms – ceļš starp divām blakus esošām stacijām;

2.28. riteņpāris – ritošā sastāva slodzi nesošie riteņi, kas konstruktīvi savienoti ar kopēju asi;

2.29. signāls – redzams vai dzirdams noteikts rīkojums vai norādījums, kas ir saistošs dzelzceļa darbiniekiem un citām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē;

2.30. stacija – dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu;

2.31. šaursliežu dzelzceļš – 750 mm platuma dzelzceļš;

2.32. tehniskās rīcības akts – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību stacijā, stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības;

2.33. telefonogramma – mutisks ziņojums, kas nodots, lietojot telefona sakarus vai radiosakarus;

2.34. vietējā instrukcija – dokuments, kurā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka drošas dzelzceļa satiksmes kārtību privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā, tās tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību un darba aizsardzības prasības;

2.35. vilciena konduktors – dzelzceļa speciālists, kurš veic šajos noteikumos minētās funkcijas vilcienu kustības, vilcienu sastādīšanas un manevru darbu vadīšanā;

2.36. vilcienu kustība – saformētu un sakabinātu vagonu vai cita ritošā sastāva (kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar vilciena signālierīcēm) kustība ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem.

3. Būves un ierīces, kā arī ritošais sastāvs, nodrošinot platsliežu dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, atbilst būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarītam saskaņā ar valsts standartu LVS 282:2021 "Dzelzceļa būvju tuvinājuma un ritošā sastāva gabarīti".

4. Mērīšanas līdzekļus, ar kuriem mēra noteikumos norādītos parametrus, dzelzceļa elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, vilces līdzekļu manometrus, drošības vārstus, gaisa rezervuārus, kā arī tvaika katlus tvaika lokomotīvēs pārbauda normatīvajos aktos par verificēšanu un kalibrēšanu paredzētajā kārtībā.

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājam iespēju iepazīties ar šajos noteikumos paredzētos gadījumos sastādāmajiem sarakstiem par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas vietējiem apstākļiem un īpašu izmantošanas kārtību.

6. Noteikumos minētās prasības nepiemēro mašīnām un mehānismiem, kas pārvietojas pa sliedēm, bet nepiedalās dzelzceļa satiksmē.

2. Ceļš

2.1. Vispārīgās prasības

7. Ceļš atbilst attiecīgās kategorijas ceļam noteiktajām prasībām.

8. Ceļš, sliežu un pārmiju tips un stāvoklis atbilst ekspluatācijas apstākļiem – kravas pārvadājumu intensitātei, ritošā sastāva asu slodzēm un vilcienu kustības ātrumam.

9. Ceļu uztur atbilstoši iecirkņa plāna un profila shēmām.

10. Attālums starp blakus esoša šaursliežu ceļa un platsliežu ceļa asīm nedrīkst būt mazāks par 4700 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – par 4100 mm.

11. Ja attālums starp blakus esošo ceļu asīm neatbilst šo noteikumu prasībām, līdz līniju pārbūvei (rekonstrukcijai) var saglabāt esošos attālumus.

12. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus esošo ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmā, kā arī stacijā nosaka atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem.

13. Savienotājceļa un pievedceļa pievienojumu galvenajam ceļam posmā un stacijā aprīko ar aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju vai nosviedējasmeņiem.

14. Stacijas vai posma pievienotajam ceļam, uz kura ir paredzēta ritošā sastāva stāvēšana bez vilces līdzekļa, ierīko aizsargierīci – aizsargstrupceļu, aizsargpārmiju, nosviedējpārmiju, nosviedējasmeņus vai nosviedējkurpes – ritošā sastāva pašaizripošanas draudu novēršanai stacijas vai posma virzienā, ja tas:

14.1. ir ar slīpumu stacijas vai posma virzienā;

14.2. ir ar kāpumu stacijas vai posma virzienā, kas mazāks par 1,5 mm/m;

14.3. atrodas horizontālā plaknē.

15. No jauna ieliktu ceļu krustojumu stacijā un pārmiju stacijā vai posmā ieslēdz savstarpējā atkarībā. Ja nav iespējams šādu pārmiju ieslēgt savstarpējā atkarībā, to pieņem ekspluatācijā, nosakot kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata un pārbauda šādu pārmiju un nostiprina tās asmeņus.

16. Uz galvenā ceļa pirms pretasmens vilcienu kustības pārmijas asmeņiem novieto atsitējbrusu. Atsitējbrusu var nenovietot, ja šādas pārmijas vilktņi ir izvietoti metāla silēs, kuras ir apsegtas ar vāku.

17. Uz galvenajiem ceļiem un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem esošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju normālais stāvoklis ir šāds:

17.1. vienceļa iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā uz dažādiem ceļiem no katra stacijas gala;

17.2. divceļu iecirkņa staciju galveno ceļu ieejas pārmijām – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem;

17.3. pārējām galveno ceļu pārmijām posmos un stacijās (izņemot pārmijas, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem) – virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem;

17.4. pārmijām, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem, – virzienā uz šiem strupceļiem;

17.5. mazdarbīgo iecirkņu stacijās, kurās pasažieru vilcienu un kravas vilcienu skaits kopumā pēc vilcienu kustības grafika nepārsniedz 8 pārus diennaktī, vienceļa iecirkņa galvenajos ceļos ieejas pārmijām normālais stāvoklis var būt uz vienu un to pašu ceļu.

18. Necentralizētu pārmiju aprīko ar pārmiju virziena rādītāju. Ja tas tehniski nav iespējams, pārmijai nodrošina apgaismojumu.

19. Elektriskajā centralizācijā ieslēgtu pārmiju ar pārmiju virziena rādītāju neaprīko. Šādu pārmiju pārlikšana normālā stāvoklī nav obligāta (izņemot pārmijas uz aizsargstrupceļa, uztvērējstrupceļa un nosviedējpārmijām).

20. Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīko necentralizētu pārmiju, kas:

20.1. atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā;

20.2. ir aizsargpārmija;

20.3. ved uz ceļu, kas paredzēts ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai;

20.4. ved uz ceļu, kas paredzēts palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai;

20.5. ved uz aizsargstrupceļu vai uztvērējstrupceļu.

21. Ja stacijā necentralizēta pārmija nav pārredzama no pārmiju posteņa, pārmiju aprīko ar kontrolslēdzenēm, kuru atslēgas ievieto atslēgatkarības sistēmas vadības ierīcē, bet, ja nav atslēgatkarības sistēmas, šādas atslēgas glabā pie stacijas dežuranta.

22. Pārmijas asmeņus un krusteņa kustīgo serdi (izņemot pārmijas, kas atrodas uzkalna un šķirošanas ceļā) aprīko ar ierīci to noslēgšanai ar piekaramo slēdzeni. Šāda ierīce nodrošina pārmijas asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei un krusteņa kustīgās serdes ciešu piegulšanu spārnsliedei.

23. Pārmijas pārvedu ar lokaniem asmeņiem, kas ieliktas ceļa līknē, un krusteņa kustīgo serdi aprīko ar ārējiem noslēdzējiem.

24. Stacijā ar nemaršrutizētajiem manevru pārvietojumiem krusteņa kustīgās serdes ārējos noslēdzējus papildina ar ierīci, kas nodrošina indikācijas kontroli stacijas dežuranta vadības iekārtā, ja, braucot paasmens virzienā, ritošā sastāva kustības virziens neatbilst krusteņa kustīgās serdes stāvoklim.

25. Pārmijas normālo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm vai uz elektriskās centralizācijas pārmijas piedziņas apvalka.

26. Pie galvenā ceļa uzstāda ceļazīmes – dzelzceļa līniju garuma, kilometru un piketu pastāvīgos rādītājus.

27. Ceļazīmes uzstāda dzelzceļa līniju garuma kilometru skaita pieauguma virzienā labajā pusē. Elektrificētā iecirknī ceļazīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem, izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi.

28. Ceļa instrumentālā pārbaude veicama:

28.1. posmam – ne retāk kā reizi 30 gados;

28.2. šķirošanas, uzkalna un izvilkšanas ceļam – ne retāk kā reizi 5 gados;

28.3. pārējiem ceļiem – ne retāk kā reizi 20 gados.

29. Elektropārvades un sakaru līnijas, naftas un gāzes vada, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojums ar dzelzceļa infrastruktūru pieļaujams saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tehniskajiem noteikumiem. Šajos noteikumos paredz drošības ierīces vai pasākumus, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju.

2.2. Platsliežu ceļš

30. Zemes klātnes augšdaļas platums platsliežu ceļa taisnē ir ne mazāks par 5500 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 9600 mm divceļu līnijā.

31. Būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas platsliežu ceļu, zemes klātnes augšdaļas platums ir ne mazāks par 6600 mm vienceļa līnijā un ne mazāks par 10700 mm divceļu līnijā.

31.1 Būvējot vai rekonstruējot platsliežu ceļu, horizontālās līknes minimālais rādiuss galvenajiem sliežu ceļiem posmos un stacijās vai pieņemšanas un nosūtīšanas sliežu ceļiem ir 300 m, visiem pārējiem sliežu ceļiem – 150 m.

32. Minimālais platsliežu zemes klātnes augšmalas platums ir 400 mm no katras ceļa puses.

33. Platsliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 2000 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām.

34. Platsliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnē nav mazāks par 4100 mm.

35. Stacijā attālums starp blakus esošo platsliežu ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 4800 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 4500 mm.

36. Ja platsliežu galvenie ceļi stacijā ir malējie, tad attālums starp to asīm nav mazāks par 4100 mm.

37. Attālums starp to platsliežu ceļu asīm, kas paredzēti kravas tiešai pārkraušanai no vagona uz vagonu, nav mazāks par 3600 mm.

38. Platsliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 50 m.

39. Ceļa platuma uzturēšanas normas platsliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 13 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu, ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

40. Aizliegts ekspluatēt platsliežu ceļus, kuru ceļa platums ir lielāks par 1548 mm un mazāks par 1512 mm, kā arī platsliežu ceļus, kas šaurāki par 1509 mm, ar dzelzsbetona gulšņiem, kas izgatavoti līdz 1996.gadam.

41. Platsliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 6 mm augstāk par otru.

42. Ārējās sliedes paaugstinājumu platsliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 150 mm.

43. Platsliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi:

43.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos:

43.1.1. ne stāvāki par 1/11;

43.1.2. krustpārmijām un atsevišķām pārmijām, kas ir krustpārmiju turpinājums, – ne stāvāki par 1/9;

43.1.3. pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi;

43.1.4. līdz ceļa rekonstrukcijai – ne stāvāki par 1/9. Atļauta pasažieru vilcienu kustība arī sānu virzienā;

43.2. kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/6;

43.3. pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/9, simetriskajām pārmijām – ne stāvāki par 1/4,5.

44. Platsliežu centralizētu pārmiju, kurai ir lokanie asmeņi un krustenis, ne stāvāks par 1/11, un kura atrodas galvenajā ceļā vai vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā, kur vilcienu ātrums ir 100 km stundā un vairāk, aprīko ar asmeņu stāvokļa papildu kontrolierīcēm.

45. Aizliegts ekspluatēt platsliežu pārmiju un ceļu krustojumu, ja ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

45.1. atvienoti pārmijas asmeņi un krusteņa kustīgās serdes vilktņi;

45.2. pārmijas asmens nepiegulst rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepiegulst spārnsliedei 4 mm un vairāk (asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pārmijas pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, – krusteņa serdes smailē);

45.3. izdrupis pārmijas asmens vai krusteņa kustīgā serde, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei;

45.4. pārmijas asmens vai krusteņa kustīgās serdes izdrupuma garums ir:

45.4.1. galvenajā ceļā – 200 mm un vairāk;

45.4.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļā – 300 mm un vairāk;

45.4.3. pārējos ceļos – 400 mm un vairāk;

45.5. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 mm un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 mm un vairāk;

45.6. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 mm;

45.7. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 mm;

45.8. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

45.9. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī).

46. Ja būvē jaunu vai rekonstruē esošu galveno platsliežu ceļu, gulšņu skaits uz 1 km ir:

46.1. taisnē un līknē ar rādiusu 1200 m un vairāk – vismaz 1840;

46.2. līknē ar rādiusu līdz 1200 m – vismaz 2000.

47. Līdz platsliežu galvenā ceļa pārbūvei ceļam ir vismaz 1600 gulšņu uz 1 km.

48. Platsliežu ceļam renes minimālais platums starp sliedes iekšējo šķautni un autoceļa vai pārejas segumu ir 75 mm, bet maksimālais – 110 mm. Šādas renes minimālais dziļums ir 45 mm.

49. Ceļazīmi platsliežu ceļam uzstāda ne tuvāk par 3100 mm no malējā ceļa ass.

2.3. Šaursliežu ceļš

50. Šaursliežu divceļu līnijā attālums starp ceļu asīm ceļa taisnēs nav mazāks par 3000 mm.

51. Stacijā attālums starp blakus šaursliežu ceļu asīm ceļa taisnēs ir ne mazāks par 4000 mm, bet mazāk svarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos – ne mazāks par 3600 mm.

52. Šaursliežu ceļa aizsargstrupceļa lietderīgais garums ir vismaz 25 m.

53. Zemes klātnes augšdaļas platums šaursliežu ceļa taisnēs ir vismaz 3200 mm vienceļa līnijā un 6200 mm divceļu līnijā.

54. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums šaursliežu ceļam ir 200 mm no katras ceļa puses.

55. Šaursliežu ceļa līknē, kur rādiuss ir mazāks par 300 m, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskajām prasībām.

56. Ceļa platums šaursliežu ceļam, mērot starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm 7 mm zemāk par sliedes galviņas virsmu ar pieļaujamo atkāpi 4 mm paplašinājumā un 2 mm sašaurinājumā, ir:

56.1. taisnē un līknēs ar rādiusu no 300 m – 750 mm;

56.2. līknēs ar rādiusu no 201 līdz 299 m – 755 mm;

56.3. līknēs ar rādiusu no 100 līdz 200 m – 760 mm;

56.4. līknēs ar rādiusu, kas mazāks par 100 m, – 764 mm.

57. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu ceļu, ja ceļa platums ir lielāks par 768 mm un mazāks par 748 mm.

58. Šaursliežu ceļa taisnēs visā to garumā sliežu galviņu virsmas uztur vienā līmenī vai arī vienas sliedes galviņu virsmu uztur 3 mm augstāk par otru.

59. Ārējās sliedes paaugstinājumu šaursliežu ceļa līknēs nosaka atbilstoši līknes rādiusam un dzelzceļa satiksmes ātrumam. Šis paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 mm.

60. Šaursliežu pārmijām ir šādu marku krusteņi:

60.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos – ne stāvāki par 1/8;

60.2. pārējos ceļos – ne stāvāki par 1/5.

61. Aizliegts ekspluatēt šaursliežu pārmiju un ceļu krustojumu, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

61.1. atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi;