Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.1.1.apakšaktivitāti "Ģimenes ārstu tīkla attīstība"

Ministru kabineta noteikumi Nr.726Rīgā 2010.gada 3.augustā (prot. Nr.40 35.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.prioritātes "Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai" 3.1.5.pasākuma "Veselības aprūpes infrastruktūra" 3.1.5.1.aktivitātes "Ambulatorās veselības aprūpes attīstība" 3.1.5.1.1.apakšaktivitāti "Ģimenes ārstu tīkla attīstība" (turpmāk – aktivitāte);

1.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Aktivitātes mērķis ir sakārtot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, uzlabojot ģimenes ārstu pieejamību pašvaldību teritorijās, tādējādi materiāltehniski nodrošinot un pilnveidojot primārās veselības aprūpes sniedzēju tīklu.

3. Aktivitātes ietvaros projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 5 947 437 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 5 055 321 euro un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāk kā 892 116 euro.

4. Aktivitāti īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

5. Aktivitātes īstenošanā atbildīgā iestāde ir Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgajai iestādei ir šādas funkcijas:

5.1. sniegt informāciju par projekta iesnieguma sagatavošanu un nodrošināt projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodikas izstrādi;

5.2. uzkrāt datus par aktivitāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

5.3. uzraudzīt pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguvi, tajā skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī;

5.4. izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas un vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

5.5. plānot un īstenot informatīvus pasākumus par aktivitātes īstenošanu.

6. Sadarbības iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā. Sadarbības iestādei ir šādas funkcijas:

6.1. izveidot projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija) un izstrādāt komisijas nolikumu. Komisijas sastāvā ir Veselības ministrijas un valsts aģentūras "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra" pārstāvji komisijas locekļu statusā ar balsstiesībām, kā arī vadošās iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvji novērotāju statusā bez balsstiesībām;

6.2. izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas procedūras aprakstu;

6.3. reģistrēt iesniegtos projektu iesniegumus, piešķirt tiem identifikācijas numuru un uzreiz pēc projekta iesnieguma saņemšanas, ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, vai divu nedēļu laikā, ja projekta iesniegumu iesniedz pa pastu vai elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), projekta iesniedzējam izsniegt apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu;

6.4. izvērtēt projektu iesniegumus un izdot administratīvo aktu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības;

6.5. izstrādāt līguma projektu un slēgt līgumu ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu;

6.6. izskatīt Nacionālā veselības dienesta un finansējuma saņēmēju iepirkumu plānus un veikt iepirkumu pirmspārbaudi atbilstoši kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu;

6.7. uzkrāt datus par projektu iesniegumiem un projektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

6.8. nodrošināt, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 3.punktā minētais aktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, kā arī nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tajā skaitā veikt pārbaudes projektu īstenošanas vietās, arī Nacionālajā veselības dienestā, par iepirkumu organizāciju, un uzraudzīt Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

6.9. sagatavot Eiropas Savienības fondu maksājumu prognozi un iesniegt to maksājumu iestādē un vadošajā iestādē;

6.10. pārbaudīt finansējuma saņēmēju iesniegtos maksājumu pieprasījumus, apstiprināt attiecināmo izdevumu summas, sagatavot maksājuma uzdevumus, kā arī apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai un iesniegt to sertifikācijas iestādē;

6.11. uzraudzīt saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu projektā ietvertā attiecināmo un neattiecināmo izmaksu īpatsvara aprēķina atbilstību esošajai situācijai projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, tai skaitā veicot izlases veida pārbaudes projektu īstenošanas vietās un pārbaudot attiecināmo un neattiecināmo izmaksu īpatsvara aprēķina atbilstību esošajai situācijai, pirms sagatavots maksājuma uzdevums par noslēguma atmaksu finansējuma saņēmējam;

6.12. plānot un īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par projektu īstenošanu, tajā skaitā publicēt informāciju par aktivitātes ietvaros apstiprinātajiem projektiem.

II. Projekta atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

7. Aktivitātes ietvaros atbalsts paredzēts ar valsts apmaksāto ģimenes ārstu pakalpojumu sniegšanu saistītās infrastruktūras attīstībai, ja ir noslēgts attiecīgs līgums atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

8. Aktivitātes ietvaros neatbalsta ģimenes ārstu kabinetu un palīgtelpu rekonstrukciju vai renovāciju ģimenes ārstu praksēm, kas pēc 2010.gada 1.janvāra maina reģistrēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresi uz citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresi, kurā reģistrēto ģimenes ārstu prakšu skaits ir mazāks, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts reģistrē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresi novada teritorijā ārpus pilsētas.

9. Aktivitātes ietvaros ir šādas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas:

9.1. ģimenes ārstu kabinetu un tikai uz ģimenes ārstu kabinetu tieši attiecināmās palīginfrastruktūras rekonstrukcija un renovācija saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma A daļas 2.7.apakšpunktu, tajā skaitā:

9.1.1. būvdarbu tāmes sagatavošanas un būvuzraudzības izmaksas – līdz septiņiem procentiem no šo noteikumu 21.punktā norādītās kopsummas;

9.1.2. telpu iekšējās rekonstrukcijas vai renovācijas izmaksas, kā arī logu un durvju nomaiņas izmaksas un izmaksas pieejamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem;

9.2. ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo ierīču un aprīkojuma iegāde – līdz 35 procentiem no šo noteikumu 21.punktā norādītās kopsummas, bet ne vairāk kā 7 115 euro uz vienu projekta ietvaros attīstāmo ģimenes ārsta praksi, tajā skaitā:

9.2.1. mēbeļu un medicīnisko ierīču piegādes izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma A daļas 2.7.apakšpunktu;

9.2.2. datortehnikas piegādes izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma A daļas 2.7.apakšpunktu, bet ne vairāk kā 1423 euro uz vienu projekta ietvaros attīstāmo ģimenes ārsta praksi;

9.3. normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokļa atmaksu noteiktajā kārtībā neatgūstamie attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi.

10. Finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem neattiecināmas ir šādas izmaksas:

10.1. kas pārsniedz šo noteikumu 9. punktā minēto izmaksu pozīciju ierobežojumu;

10.2. kas neatbilst šo noteikumu 19., 20. un 21. punktā minētajiem projekta kopējo attiecināmo izmaksu ierobežojumiem;

10.3. kas radušās atbilstoši šo noteikumu 18. punktam aprēķinātajam attiecināmo un neattiecināmo izmaksu īpatsvaram;

10.4. kas radušās projekta īstenošanas laikā izmaksu sadārdzinājuma dēļ.

11. Projekta iesniegumā neiekļauj izmaksas:

11.1. kas nav norādītas šo noteikumu 9. un 10.punktā;

11.2. par kurām maksājumi veikti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās;

11.3. kuras radušās pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

11.4. par kurām nav noslēgti līgumi vai līgumi noslēgti ārpus šo noteikumu 33. un 33.2 punktā minētajiem iepirkumiem;

11.5. kas rodas publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu sadārdzinājuma dēļ.

III. Projektu iesniegumu atlase

12. Projektu iesniegumu atlasi izsludina par visu aktivitātē pieejamo finansējumu. Ja projektu iesniegumu atlasē neapstiprina projektu iesniegumus par visu aktivitātē pieejamo finansējumu, rīko projektu iesniegumu atlasi par atlikušo finansējumu.

13. Sadarbības iestāde paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu (turpmāk – paziņojums) izsludina ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

14. Paziņojumā norāda projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu, tās sākuma un beigu datumu. Paziņojumu sadarbības iestāde izsludina:

14.1. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

14.2. sadarbības iestādes mājaslapā internetā (http://www.cfla.gov.lv).

15. Šo noteikumu 16.punktā minētie projekta iesniedzēji projekta iesniegumu iesniedz sadarbības iestādē 30 kalendāra dienu laikā pēc atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanas.

15.1 Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņēmējs aktivitātes ietvaros var īstenot ne vairāk kā vienu projektu par vienu ģimenes ārsta praksi.

IV. Projektu iesniegumu iesniegšana

16. Projekta iesniedzējs var būt ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātos ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus (tai skaitā valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus) vai nodrošina telpas valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.

16.1 Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru projekta iesniedzējs izīrē citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 9.punktā minētās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ir attiecināmas, ja vienlaikus tiek izpildīti šādi nosacījumi:

16.1 1. projekta iesniedzējam noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai un noslēgts attiecīgs līgums atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji iesniedz Finanšu ministrijai pārskatu par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

16.1 2. infrastruktūras īres maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1 2.1. infrastruktūras īres maksas apmērs nepārsniedz saprātīgās peļņas normu un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kas netiek segtas no publiskā finansējuma un kas tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras izīrēšanu;

16.1 2.2. saprātīgās peļņas norma tiek aprēķināta tikai tām ārstniecības iestādes izmaksām, kas netiek segtas no publiskā finansējuma;

16.1 2.3. saprātīgās peļņas normu kārtējam gadam, kuru atbildīgā iestāde līdz kārtējā gada 1.janvārim publicē atbildīgās iestādes mājaslapā internetā (http://esfondi.vm.gov.lv), nosaka, izmantojot šādu formulu:

16.1 3. finansējuma saņēmējs ar attiecīgiem dokumentiem pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras īres maksas aprēķinu.

17. Finansējuma saņēmējam atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību un ārstniecības pakalpojumu veidiem un apjomiem, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem (turpmāk – veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība), ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kas tajā skaitā ietver:

17.1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pienākuma būtību un ilgumu;

17.2. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

17.3. atlīdzības maksājumu aprēķināšanas kārtību;

17.4. atlīdzības maksājumu kontroles un pārskatīšanas kārtību;

17.5. atlīdzības maksājumu pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas kārtību;

17.6. atsauci uz Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja līgums ar sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu ir noslēgts pēc 2012.gada 30.janvāra.

17.1 Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz aktivitātes finansējumu, ja tas uzskatāms par grūtībās nonākušu komersantu:

17.1 1. tam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākta bankrota procedūra, tas atrodas sanācijas vai mierizlīguma procesā vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

17.1 2. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā tā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla, kā arī konstatējamas šo noteikumu 17.1 4. apakšpunktā minētās pazīmes;

17.1 3. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi tam ir novērojamas grūtībās nonākuša komersanta pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība – un konstatējamas šo noteikumu 17.1 4. apakšpunktā minētās pazīmes;

17.1 4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā izraisīs saimnieciskās darbības veicēja nespēju turpināt darbību.

18. Projekta iesniedzējs attiecināmo izmaksu īpatsvaru no kopējām attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām (turpmāk – attiecināmo un neattiecināmo izmaksu īpatsvars) aprēķina, ievērojot procentuālo apmēru, kādā projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru ir paredzēts izmantot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai. Attiecināmo un neattiecināmo izmaksu īpatsvaru nosaka, izmantojot šādu formulu:

18.1 Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas laiku citu darbību veikšanai aprēķina, izmantojot šādu formulu (ievērojot, ka viena pacienta pieņemšanas laiks ir 12,9 minūtes):

LcitsN – laiks, kurā attiecīgo ģimenes ārsta praksi paredzēts izmantot citu darbību veikšanai (stundas gadā);

0,215 – vidējais viena pacienta pieņemšanas laiks sundās (12,9 minūtes);

Nmaksas – veselības aprūpes pakalpojumu skaits gadā.

18.2 Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas laiku valsts apmaksāto ģimenes ārsta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai aprēķina, izmantojot šādu formulu:

LvalstsN – laiks, kurā attiecīgajā ģimenes ārsta praksē paredzēts sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (stundas gadā);

LcitsN – laiks, kurā attiecīgo ģimenes ārsta praksi paredzēts izmantot citu darbību veikšanai (stundas gadā);

Lprakse – prakses darba laiks (stundas gadā).

19. Maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

20. Minimālās attiecināmās izmaksas aktivitātes ietvaros vienam projektam ir 1000 euro, maksimālās attiecināmās izmaksas vienam projektam – 450 000 euro.

21. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz attiecināmajām izmaksām, kas nepārsniedz šādu rādītāju kopsummu:

21.1. projekta pamatfinansējuma rādītājs – līdz 19 921 euro uz vienu projekta ietvaros attīstāmo ģimenes ārsta praksi;

21.2. projekta papildu finansējuma rādītājs par ģimenes ārstu prakšu koncentrēšanu vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē:

21.2.1. līdz 2846 euro uz vienu ģimenes ārsta praksi, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt divas ģimenes ārstu prakses vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē;

21.2.2. līdz 2135 euro uz vienu ģimenes ārsta praksi, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt trīs ģimenes ārstu prakses vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē;

21.2.3. līdz 1708 euro uz vienu ģimenes ārsta praksi, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt četras ģimenes ārstu prakses vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē;

21.2.4. līdz 1423 euro uz vienu ģimenes ārsta praksi, ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt piecas ģimenes ārstu prakses vai vairāk par piecām ģimenes ārstu prakses vietām vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē.

22. Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) un šādiem pielikumiem:

22.1. (svītrots ar MK 03.05.2011. noteikumiem Nr.350);

22.2. projekta iesniedzēja pilnvarojumu apliecinoša dokumenta apstiprinātas kopijas, kurā projekta iesniedzējs pilnvaro attiecīgo atbildīgo personu parakstīt projekta iesniegumu un ar to saistīto dokumentāciju;

22.3. dokumentācijas, kas apliecina:

22.3.1. projekta iesniedzēja īpašumtiesības uz infrastruktūru, kurā paredzēts ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, ja projekta iesniedzējs ir infrastruktūras īpašnieks;

22.3.2. infrastruktūras īpašnieka (valdītāja) piekrišanu, ka projekta iesniedzējs veiks ieguldījumus infrastruktūrā un slēgs ar sadarbības iestādi līgumu par projekta īstenošanu, nosakot pienākumu infrastruktūras īpašniekam (valdītājam) nodrošināt infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas (2.pielikums), ja infrastruktūras īpašnieks (valdītājs) ir valsts vai pašvaldība;

22.4. attīstāmās infrastruktūras renovējamo un rekonstruējamo telpu plāna (tehniskās inventarizācijas);

22.5. dokumentācijas, kas pierāda, ka uz projekta iesniedzēju nav attiecināmas šo noteikumu 17.1 punktā minētās pazīmes;

22.6. dokumentācijas, kuru finansējuma saņēmējs uzskata par nepieciešamu, lai pamatotu projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

23. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu sadarbības iestādē iesniedz vienā no šādiem veidiem:

23.1. elektroniska dokumenta formā, nosūtot elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu aprites kārtību;