Mikrouzņēmumu nodokļa likums
Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi;
2) mikrouzņēmuma īpašnieks — individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs;
3) mikrouzņēmums — individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas (izņemot gadījumu, kad minētās personas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību);
4) mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis, kas ietver:
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par mikrouzņēmuma īpašnieku,
mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu;
5) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — mikrouzņēmuma īpašnieks, kas ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
1.1 pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā.
2. pants. Ierobežojumi mikrouzņēmuma un mikrouzņēmuma īpašnieka tiesībām izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli
(1) Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja ievēroti šajā likumā noteiktie ierobežojumi.
(2) Ja fiziskā persona ir zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks un individuālais komersants vai individuālais uzņēmums, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām.
(3) Mikrouzņēmums, kas ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai samazināto patentmaksu.
(4) Mikrouzņēmuma īpašnieks nevar vienlaikus būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs no saimnieciskās darbības, tai skaitā maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par sava individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākumiem.
(5) Šā panta trešās daļas nosacījums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta divpadsmito daļu.
(6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš ir pārtraucis saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu taksācijas periodā un tajā pašā taksācijas periodā atkārtoti reģistrē saimniecisko darbību, kļūstot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā.
2.1 pants. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma
Ja mikrouzņēmumam ir darbinieks, darbinieka ienākumus no mikrouzņēmuma apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli) saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un darbinieku apdrošina kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
2.2 pants. Darbinieka nodarbināšana mikrouzņēmumā
3.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākums informēt darbiniekus
4.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrācija
(1) Personai ir tiesības Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar iesniegumu par individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, apliecinot, ka pārskata gadā, kas atbilst mikrouzņēmumu nodokļa taksācijas periodam:
1) paredzamais apgrozījums nepārsniegs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni un mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju līdz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai (izņemot gadījumu, kad persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību);
2) mikrouzņēmums vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli.
(2) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par saņemto pieteikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.
(3) Fiziskā persona, kas, uzsākot saimniecisko darbību, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz pieteikumu, kurā norāda šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.
(31) Piemērojot šā panta trešo daļu, ja fiziskā persona prognozē, ka saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laikposmu — vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.
(4) Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.
(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Uzņēmumu reģistra pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst šajā likumā noteiktajiem mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tam nevar piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo, informāciju publicējot Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt mikrouzņēmumu kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, šo lēmumu nosūta nodokļu maksātājam dienas laikā pēc tā pieņemšanas. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu, tad jaunizveidotajam mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir piemērojams no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēma pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai no dienas, kad jaunizveidotais mikrouzņēmums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.
(7) Mikrouzņēmums, ievērojot šā panta ceturtajā daļā noteikto, var kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar nākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mainīt izraudzīto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām.
(8) Ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.
(81) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas, tas ar nākamo taksācijas periodu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, izņemot šā panta 8.2 daļā minēto gadījumu.
(82) Ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda otro ceturksni, un tam nav apgrozījuma trīs taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot taksācijas periodu, kurā tas ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), tas ar nākamo taksācijas periodu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
(83) (Izslēgta ar 26.11.2020. likumu)
(84) (Izslēgta ar 26.11.2020. likumu)
(85) Ja mikrouzņēmums — fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu saskaņā ar šā panta 8.1 vai 8.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienests to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.
(86) Piemērojot šā panta 8.1, 8.2 un 8.5 daļu, Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra izdod Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi, piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa. Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā izdotais lēmums ir derīgs bez paraksta, un to paziņo likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
(9) (Izslēgta ar 26.11.2020. likumu)
(10) Šā panta astoto daļu nepiemēro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
5.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods, ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamais objekts un mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads.
(2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums.
(3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar šā likuma 6.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
(4) (Izslēgta ar 26.11.2020. likumu)
6. pants. Mikrouzņēmumu nodokļa likme
Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 25 procenti.
7.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa deklarēšana un maksāšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu mikrouzņēmums maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.
(2) Mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, tajā norādot ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli. Mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju tikai par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja mikrouzņēmumam apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos).
(21) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu)
(3) Mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam, iemaksājot to vienotajā nodokļu kontā.
(4) (Izslēgta ar 26.11.2020. likumu)
(5) Mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas.
(6) Pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa beigām mikrouzņēmumam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kuri palielina maksājamā nodokļa apmēru.
7.1 pants. Vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē un nesniegt šā likuma 7. pantā minēto mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa samaksai nepiemērot šā likuma 7. pantā noteikto kārtību, ja ievēroti šādi nosacījumi:
1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ievēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktos nosacījumus par vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu;
2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu;
3) laikposmā, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, visi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē) un uzrādīti saimnieciskās darbības ieņēmumu konta kredīta apgrozījumā;
4) mikrouzņēmums kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.
(2) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, tas visus taksācijas gada laikā skaidrā naudā gūtos saimnieciskās darbības ieņēmumus iemaksā saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā 15 dienu laikā no skaidras naudas saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 31. decembrim vai līdz saimnieciskās darbības izbeigšanai, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs izbeidz saimniecisko darbību taksācijas gada laikā, vai līdz vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas izbeigšanai, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā beidz izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu.
(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ievērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto termiņu, kādā iesniedz iesniegumu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas uzsākšanai, vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu ir tiesīgs sākt izmantot:
1) līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas dienu, ja iestājas viens no šādiem gadījumiem:
jaunizveidota mikrouzņēmuma īpašnieks izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs,
mikrouzņēmums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, bet šā likuma 4. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā maina piemērojamo nodokļa režīmu uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ar nākamo taksācijas periodu;
2) ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs jau darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.
(4) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ievērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto termiņu, kādā iesniedz iesniegumu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas izbeigšanai, vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu ir tiesīgs beigt izmantot vienā no šādiem veidiem:
1) ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu;
2) ar dienu, kad tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
(5) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, neievērojot šā panta ceturtajā daļā noteikto kārtību, beidz izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu (arī slēdz saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu) vai neievēro šajā pantā vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās prasības attiecībā uz vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu, tas iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju par kārtējo ceturksni un maksā mikrouzņēmumu nodokli šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā.
(6) (Izslēgta ar 07.12.2023. likumu)
(7) (Izslēgta ar 07.12.2023. likumu)
(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanai un maksāšanai izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, Valsts ieņēmumu dienests:
1) pamatojoties uz mikrouzņēmuma iesniegto taksācijas perioda mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un tās kredītiestādes, kas atvērusi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, sniegto informāciju, uzskaita mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja samaksāto mikrouzņēmumu nodokli, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokli, kas samaksāts, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu;
2) pamatojoties uz tās kredītiestādes, kas atvērusi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, sniegto informāciju par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta kredīta apgrozījumu un samaksāto mikrouzņēmumu nodokli, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izveido taksācijas perioda mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju. Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs šā likuma 7. panta otrajā daļā noteiktajā mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņā nav apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izveidotajā deklarācijā norādītās informācijas patiesumu (nav iesniedzis minēto deklarāciju), precizējis vai papildinājis deklarācijā norādīto informāciju, uzskatāms, ka viņš piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta aizpildītajā mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā iekļautajai informācijai un tādējādi apliecina, ka nav guvis citus ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamus ieņēmumus.
(9) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam saskaņā ar šā panta piekto daļu rodas pienākums iesniegt mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju par kārtējo ceturksni un samaksāt mikrouzņēmumu nodokli šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā, tas iesniedz kārtējā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un papildus Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai, kas noteikta šā panta astotās daļas 2. punktā, tajā norāda to mikrouzņēmuma ceturkšņa apgrozījuma daļu, kas nav aplikta ar mikrouzņēmumu nodokli, sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, ievērojot šā likuma 7. panta piekto un sesto daļu.
8. pants. Mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienests attiecina šādi:
1) 80 procenti — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
2) 20 procenti — iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
(2) Valsts ieņēmumu dienests mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam sadalījumam attiecina katru darbdienu.
9. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana un reģistrēšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
(2) Atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ņemot vērā pašnodarbinātajam noteikto obligāto iemaksu likmi, aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi, kurā mikrouzņēmumam bija apgrozījums.
(3) Aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz euro un centiem, atmetot 0,49 centus un mazāk un noapaļojot līdz centam 0,50 centus un vairāk.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nepieciešamo informāciju par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta aprēķināšanai, kā arī apdrošināšanas perioda un faktiski veikto obligāto iemaksu reģistrēšanai.
10.pants. Darba devēja atbildība par darbinieku informēšanu
11.pants. Atbildība par budžetā iemaksājamā mikrouzņēmumu nodokļa samaksas termiņa nokavējumu un apmēra samazināšanu
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.