Zaudējis spēku - Ventspils brīvostas noteikumi

Ventspils saistošie noteikumi Nr.5Ventspilī 2005.gada 21.novembrī

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 6.pantu

I. Vispārējā daļa

1. Ventspils brīvostas (turpmāk tekstā – Brīvosta) noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) ir obligāti visām juridiskām un fiziskām personām, kas darbojas vai uzturas Ventspils brīvostā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens;

2.2. ostas palīgkuģi – kuģi, kuri veic apkalpošanas funkcijas Brīvostā – velkoņi, liellaivas, peldošie krāni, bunkurētāji, piesārņoto ūdeņu, un atkritumu savācēji, ūdenslīdēju u.c. kuģi, kuri pierakstīti Ventspilī un/vai ir Brīvostas pārvaldes un/vai Brīvostas uzņēmumiem (komercsabiedrība, kura saskaņā ar likuma par ostām 18.pantu ir noslēgusi līgumu ar Brīvostas pārvaldi par komercdarbības veikšanu Ventspils brīvostā) piederoši vai nomāti;

2.3. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime pie vidējā ilggadējā jūras līmeņa;

2.4. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud kuģi, tā apkalpi un pasažierus, kravu vai apkārtējo vidi;

2.5. Kuģa aģents – kuģa īpašnieka vai kapteiņa pilnvarota juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar kuģu aģentu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un kurai ir līgumsaistības ar Brīvostu.

3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

3.1. BT – bruto tilpība;

3.2. L – kuģa maksimālais garums;

3.3. B – kuģa maksimālais platums;

3.4. T – kuģa maksimālā iegrime;

3.5. IMDG kodekss – starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss, kuros noteiktas šādas klases:

3.5.1. 1.klase – sprāgstvielas;

3.5.2. 2.klase – saspiestas vai sašķidrinātas gāzes;

3.5.3. 3.klase – viegli uzliesmojoši šķidrumi;

3.5.4. 4.klase – viegli uzliesmojošas cietas vielas;

3.5.5. 5.klase – oksidējošas vielas;

3.5.6. 6.klase – indīgas, lipīgas un derdzīgas vielas;

3.5.7. 7.klase – radioaktīvas vielas;

3.5.8. 8.klase - korodētāji;

3.5.9. 9.klase – dažādas vielas, kas neietilpst citās klasēs, bet uzskatāmas par bīstamām;

3.6. SOLAS 74 – Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

3.7. MARPOL 73/78 – Starptautiskā konvencija par naftas piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

3.8. HELSINKI-92 – 1992.gada Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

3.9. COLREG 72 – 1972.gada konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

3.10. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmata;

3.11. KSD – kuģu satiksmes dienests;

3.12. KRLS – krasta radiolokācijas stacija;

3.13. UĪV – ultra īsviļņi;

3.14. ISPS kodekss – starptautiskais kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodekss.

4. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem uz visiem kuģiem, kas atrodas Brīvostā, jābūt paceltiem kuģa reģistrācijas valsts un Latvijas Republikas karogiem.

II. Brīvostas robežas

5. Ventspils brīvostas robežas ir noteiktas, pamatojoties uz 2002.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.257 “Noteikumi par Ventspils ostas robežu noteikšanu”, un ietver:

5.1. akvatoriju ar:

5.1.1. reidu, ko norobežo līnijas, kuras savieno punktus ar sekojošām koordinātām (Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta karte Nr.2257), (1.pielikums):

5.1.1.1. 57o 20;9 N 21o 29;3 E

5.1.1.2. 57o 25;4 N 21o 22;6 E

5.1.1.3. 57o 32;3 N 21o 30;3 E

5.1.1.4. 57o 26;3 N 21o 36;0 E

5.1.2. priekšostu;

5.1.3. Ventas upi no priekšostas līdz iedomātai līnijai, kas šķērso Ventas upi, savienojot Packules upes izteku Ventas labajā krastā ar Ābolu ielu kreisajā krastā;

5.2. sauszemes teritoriju abos Ventas krastos no Brīvostas ieejas vārtiem līdz Packules upei Ventas labajā krastā un Ābolu ielai kreisajā krastā.

6. Brīvostas teritoriju un piestātnes, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā, pārvalda Brīvostas pārvalde.

III. Kuģu izmēri

7. Maksimālās iegrimes Brīvostā:

7.1. uz kuģu ceļiem (fārvateriem):

7.1.1. Ventspils–Rietumu kuģu ceļā no bojas “A” līdz jūras vārtiem – 15,0 m;

7.1.2. Ventspils–Ziemeļu kuģu ceļā no bojas “B” līdz kuģu ceļu (fārvateru) sadalīšanās vietai pie bojām “3–4” – 12,5 m;

7.2. priekšostā – 15,0 m;

7.3. Ventas kanālā no Priekšostas apgriešanās baseina līdz iedomātai līnijai, kas savieno piestātnes Nr.7A un Nr.16 – 14,1 m; no iedomātām līnijām, kas savieno piestātnes Nr.8 un Nr.15 līdz piestātnēm Nr.9A un Nr.13 – 13,2 m, no piestātnēm Nr.9A un Nr.13 līdz piestātnēm Nr.10 un Nr.13A – 11,8 m; piestātnes Nr.11 rajonā – 9,5 m.

8. Brīvostas akvatorijā ir divi kuģu apgriešanās baseini:

8.1. Priekšostas apgriešanās baseins kuģiem, kas nav garāki par 270 m un kuru iegrime nepārsniedz 15,0 m;

8.2. Ventas upes apgriešanās baseins, kurš atrodas starp piestātnēm Nr.5 un Nr.16, kuģiem, kas nav garāki par 240 m un kuru iegrime nepārsniedz 13,2 m.

9. Atbilstoši ūdens līmeņa svārstībām vai kādu citu iemeslu dēļ, Brīvostas kapteinis var noteikt atšķirīgas maksimālās iegrimes nekā tas noteikts šo noteikumu 7., 8. un 11.punktā.

10. Pie Brīvostas piestātnēm var pietauvot šādu izmēru kuģus:

10.1. piestātnēs Nr.1, 2, 4 – L 230 m, B 32,5 m;

10.2. piestātnēs Nr.3, 4A , 7A – L 240 m, B 32,5 m;

10.3. piestātnē Nr.5 – L170 m, B 26,0m;

10.4. piestātnēs Nr.8, 9 – L 200 m, B 32,5 m;

10.5. piestātnē Nr.10 – L 225 m, B 32,5 m;

10.6. piestātnē Nr.11 – L205 m, B 32,5 m;

10.7. piestātnē Nr.13 – L 70 m, B 20,0 m;

10.8. piestātnē Nr.14 – L 150 m, B 20,0 m;

10.9. piestātnēs Nr.15, 16 – L 240 m, B 32,5 m;

10.10. piestātnē Nr.16A – L 140 m, B 25,0 m;

10.11. piestātnē Nr.17 – L 200 m, B 28,0 m.

10.12. piestātnēs Nr.26, 26A – L 125 m, B 20,0 m;

10.13. piestātnēs Nr.26B/C – L 225 m, B 32,5 m;

10.14. piestātnē Nr.27 – L 80 m, B 15,0 m;

10.15. piestātnē Nr.28 – L 270 m, B 45,0 m;

10.16. piestātnē Nr.29 – L 180 m, B 26,0 m;

10.17. piestātnēs Nr.30, 31 – L 228 m, B 32,0 m;

10.18. piestātnēs Nr.32, 33 – L 270 m, B 45,0 m;

10.19. piestātnē Nr.34 – L 165 m, B 26,0 m;

10.20. piestātnē Nr.35A – L 195 m, B 32,0 m;

10.21. piestātnē Nr.36 – L 250 m, B 47,0 m;

10.22. citām Brīvostas pārvaldes valdījumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka Brīvostas pārvalde;

10.23. citām privātīpašumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka piestātnes īpašnieks.

11. Zem autoceļa tilta pāri Ventas upei pie vidējā ilggadējā jūras līmeņa var iziet kuģis ar šādiem maksimāliem izmēriem:

11.1. virsūdens konstruktīvais augstums 7,0 m;

11.2. platums 20,0 m;

11.3. maksimālā iegrime 5,0 m.

IV. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija

12. Kuģu satiksmi Brīvostā regulē Kuģu satiksmes dienests (KSD), kas ir Brīvostas kapteiņa dienesta struktūrvienība. Jebkāda kuģu kustība Brīvostas akvatorijā bez KSD atļaujas ir aizliegta.

13. Kuģis līdz ieiešanai Brīvostas akvatorijā nodibina UĪV radiosakarus ar KSD un pēc šo noteikumu 12.punktā minētās atļaujas saņemšanas kuģa kapteinis izpilda KSD norādījumus par tālāko rīcību.

14. Kuģis atkārto visus KSD dotos norādījumus. Gadījumā, ja kuģim tie nav pieņemami vai izpildāmi, tas paziņo par savām iespējām un saskaņo tālāko rīcību. Ja 20 minūšu laikā kuģa kustība netiek uzsākta, atļauju pieprasa no jauna.

15. KSD un KRLS strādā nepārtrauktā diennakts režīmā. Sakari notiek pa UĪV radiosakaru 9. un 16.kanālu. Izsaukuma signāls – “Ventspils kuģu satiksme”.

16. KSD organizē kuģu satiksmi rindas kārtībā, atbilstoši to pienākšanai reidā vai gatavībai iziet no Brīvostas. Ārpus rindas kuģu satiksme Brīvostā tiek organizēta šādā secībā:

16.1. ārkārtējos apstākļos nonākušie kuģi un kuģi, kuri dodas sniegt palīdzību;

16.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģi, kuri veic savus dienesta pienākumus;

16.3. pasažieru un kravas-pasažieru kuģi;

16.4. līnijkuģi;

16.5. tankkuģi ar kravu;

16.6. kuģi ar bīstamu kravu (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa).

17. KSD galvenie uzdevumi ir:

17.1. organizēt drošu kuģu satiksmi Brīvostas akvatorijā;

17.2. reģistrēt kuģu satiksmei nepieciešamos datus, kontrolēt automātiskās identifikācijas sistēmas kuģu datu atbilstību;

17.3. nodrošināt kapteini un loci ar KRLS informāciju;

17.4. nodrošināt kuģus ar navigācijas un hidrometeoroloģiskajām ziņām;

17.5. koordinēt un norādīt kuģu stāvēšanu uz enkuriem, atbilstoši noteiktajiem rajoniem;

17.6. piedalīties avārijas/glābšanas darbu koordinēšanā Brīvostā;

17.7. dot atļauju zemūdens darbu uzsākšanai Brīvostā, vai rīkojumu to pārtraukšanai;

17.8. koordinēt grunts padziļināšanas kuģu darbību un kuģu satiksmi šo darbu laikā.

18. No kuģiem, kuri stāv reidā vai pie piestātnēm Brīvostā, laivas drīkst nolaist tikai ar KSD atļauju, izņemot gadījumus, kas saistīti ar cilvēku glābšanu. Pēc laivu izmantošanas tām jābūt paceltām uz kuģa.

19. KRLS izmantošana, neatkarīgi no laika apstākļiem, ir obligāta:

19.1. ja kuģis ir garāks par 150 m;

19.2. ja kuģa iegrime ir lielāka par 11,5 m;

19.3. tankkuģim ar kravu.

20. KRLS izmantošana ir obligāta kuģiem, kas ir garāki par 70 m, ja:

20.1. redzamība ir mazāka par 2 jūdzēm;

20.2. vēja ātrums ir lielāks par 8 m/sek.

21. KRLS izmantošana neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa vadīšanu. Informācijai, kuru saņem kuģa kapteinis, ir tikai rekomendējošs raksturs.

22. KRLS pakalpojuma sākuma un beigu momentus kuģim paziņo KSD. KRLS vienlaicīgi apkalpo tikai vienu kuģi, pārējiem kuģiem tajā laikā sniedzot tikai konsultācijas. Vizuālā un audio informācija tiek saglabāta 48 stundas, nepieciešamības gadījumā uz neierobežotu laiku.

V. Loču pakalpojumi

23. Ienākot vai izejot no Brīvostas, kā arī pārvietojoties no vienas piestātnes uz citu, loča pakalpojumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ir garāki par 70 m, kā arī tankkuģiem, neatkarīgi no to garuma. Šīs prasības neattiecas uz ostas palīgkuģiem.

24. Kuģis uzņem vai nodod loci pie “A” vai “B” bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie minētajām bojām nav iespējama, šī vieta, saskaņojot to ar kuģa kapteini, var tikt mainīta.

25. Iespējamās atkāpes no prasībām par loču pakalpojumiem nosaka Brīvostas kapteinis, kurš var ļaut kabotāžas kuģiem, regulārās satiksmes un līnijkuģiem ienākt vai iziet no Brīvostas, kā arī pārvietoties Brīvostas akvatorijā bez loča tad, ja šo kuģu kapteiņi pēc attiecīgās zināšanu pārbaudes saņēmuši atļauju kuģošanai neizmantojot loča pakalpojums.

VI. Velkoņu pakalpojumi

26. Nepieciešamo velkoņu skaitu, kuģim ienākot vai izejot no Brīvostas, vai veicot pārtauvošanas operācijas, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci, atbilstoši faktiskajiem laika apstākļiem un citiem faktoriem.

27. Vismaz viena velkoņa izmantošana ir obligāta visiem tankkuģiem, kuģiem ar bīstamu kravu (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa), ja to garums pārsniedz 70 m. Vismaz divu velkoņu izmantošana ir obligāta kuģiem, kuru garums ir lielāks par 150 m. Šīs prasības neattiecas uz ostas palīgkuģiem.

28. Tankkuģiem un kuģiem ar bīstamu kravu (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa), kuri aprīkoti ar sānskrūvi un kuru garums nepārsniedz 150 m, obligāti ir jāizmanto viens velkonis (var tikt izmantots režīmā “pavadībā” (“stand by”)). Sauskravu kuģiem, kuri aprīkoti ar sānskrūvi, velkoņu izmantošana vai to skaits var tikt noteikts, ievērojot labās jūras prakses principus, atbilstoši faktiskajiem laika apstākļiem vai citiem faktoriem.

29. Brīvostas akvatorijā, neatkarīgi no vilkšanas veida, katrs velkonis var vilkt (stumt) tikai vienu kuģi.

30. Pašgājēja kuģa vilkšanas operāciju vada šī kuģa kapteinis, neatkarīgi no tā, vai šī kuģa dzinēji strādā vai nestrādā.

31. Velkoņu un velkamo objektu, izņemot velkoņus ar liellaivām, iziešanas noformēšanai Brīvostas kapteiņa dienestā iesniedz:

31.1. pārgājiena maršruta aprakstu un shēmu;

31.2. Latvijas Jūras administrācijas vai tās pilnvarotas kuģu klasifikācijas sabiedrības vienreizēju atļauju pārgājienam.

VII. Kuģu stāvēšana uz enkura

32. Brīvostas akvatorijā un tās tuvumā ir paredzētas šādas enkurvietas:

32.1. V1 – kuģiem karantīnā, gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem;

32.2. V2 – kuģiem, kuru iegrime lielāka par 10 m;

32.3. V3 – naftas un naftas produktu tankkuģiem un sauskravu kuģiem ar bīstamām kravām (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa);

32.4. V4 – sauskravas kuģiem, kuru iegrime mazāka par 5 m;

32.5. V5 – sauskravas kuģiem, kuru iegrime lielāka par 5 m, bet mazāka par 10 m

(Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta karte Nr.2257, 1.pielikums).

33. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upē stāvēšana uz enkuriem ir aizliegta.

34. Ja kuģis stājas uz enkura, kapteinis paziņo KSD peilējumu un distanci no kuģa uz Ziemeļa mola bāku.

35. Tumšā diennakts laikā, stāvot uz enkura, kuģa klājam jābūt labi apgaismotam.

VIII. Kuģu satiksme

36. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem) un ostā, kuģiem, kas ir garāki par 70 m, vienlaicīga kustība pretējos virzienos ir aizliegta.

37. Gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem un sauskravu kuģiem, kas nav garāki par 185 m, naftas un naftas produktu tankkuģiem, kas nav garāki par 235 m, ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek. vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm.

38. Gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem un sauskravu kuģiem, kas ir garāki par 185 m, naftas un naftas produktu tankkuģiem, kas ir garāki par 235 m, ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm. Brīvostas kapteinis vai viņa pilnvarotā persona, vienojoties ar kuģa kapteini, var atļaut šo kuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek. Tumšā diennakts laikā šo kuģu iespējamo ienākšanu vai iziešanu locis saskaņo ar kuģa kapteini.

39. Kuģu satiksme Brīvostas akvatorijā tiek pārtraukta pie redzamības mazākas par 0,5 jūras jūdzēm vai, ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/sek. Ar Brīvostas kapteiņa atļauju atsevišķos gadījumos kuģu satiksmi var atļaut, ja vēja ātrums lielāks par 14 m/sek.; ja vējš ir no krasta puses.

39.1. Ierobežojumi, kas minēti šo noteikumu 37. un 38.punktā, nav attiecināmi uz kravas-pasažieru kuģiem (prāmjiem). Stiprā vējā šo kuģu ienākšanu vai iziešanu saskaņo kuģa un Brīvostas kapteiņi.

40. Kuģim, arī velkamam, esot gaitā priekšostā un Ventas upē, jābūt gatavam izmest enkurus.

41. Buru kuģiem bez mehāniskā dzinēja ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta tikai ar velkoņa palīdzību. Kuģiem ar zemūdens spārniem kustība Brīvostas akvatorijā atļauta tikai ūdens izspaida stāvoklī. Maziem kuģiem un jahtām pārvietošanās Ventas upē atļauta tikai ar dzinēju.

42. Visi kuģi, kas ir īsāki par 70 metriem un kuru iegrime mazāka par 4 metriem, izņemot tankkuģus ar gāzes un ķīmiskajām kravām, ienākot vai izejot no Brīvostas, ievēro, ka:

42.1. jādod ceļš kuģim, kurš iet pa kuģu ceļu (fārvateru);

42.2. ieiešanu vai iziešanu no Brīvostas KSD var atļaut caur ziemeļu un dienvidu sektoriem, neizmantojot kuģu ceļus (fārvaterus):

42.3. Ziemeļu sektors robežojas ar krasta līniju un līnijām, kuras savieno punktus:

42.3.1. 57° 24;8 N 21° 31;2 E;

42.3.2. 57° 29;2 N 21° 34;1 E.

42.4. Dienvidu sektors robežojas ar krasta līniju un līnijām, kuras savieno punktus:

42.4.1. 57° 24;7 N 21° 31;1 E;

42.4.2. 57° 25;8 N 21° 23;4 E.

(Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta karte Nr.2257), (1.pielikums)

43. Kuģim, izejot vai ienākot Brīvostā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3o un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka, kā noteikts kuģa noturības informācijā.

IX. Tauvošanās operācijas

44. Kuģim pietauvojoties, uz piestātnes jābūt operatora pārstāvim, kurš atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu. Pietauvošanas trošu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis, informējot par to loci. Kuģis ar dedveitu, lielāku par 5000 tonnām, nedrīkst izlikt uz vienu poleri vairāk par divām pietauvošanas trosēm.

45. Kuģu pietauvošanas vai attauvošanas laikā celtņu un dzelzceļa sastāvu kustība un jebkādi darbi piestātnē ir aizliegti. Kuģa tauvošanas zonā nepiederošām personām atrasties uz piestātnes aizliegts.

46. Blakus piestātnēs aizliegtas vienlaicīgas pietauvošanas-attauvošanas operācijas.

47. Kuģa pārtauvošana no piestātnes uz citu piestātni vai tā iziešana uz reidu pieļaujama tikai tad, ja uz kuģa ir kapteinis vai vecākais stūrmanis. Avārijas situācijās šīs prasības var neievērot. Tās nav attiecināmas uz ostas palīgkuģiem.

48. Kuģa pārtauvošana izdarāma tikai ar loča un velkoņa palīdzību, ja kuģis ir garāks par 120 m un pārtauvošanas attālums pārsniedz 100 m.

49. Kuģi var tauvot pie cita kuģa borta tikai ar Brīvostas kapteiņa atļauju. Šis noteikums neattiecas uz ostas palīgkuģiem.

50. Uz kuģa ir tāds apkalpes skaits, kāds nepieciešamības gadījumā varētu nodrošināt kuģa pārtauvošanu. Tankkuģiem un sauskravu kuģiem ar bīstamām kravām (1., 4., 7.klases pēc IMDG kodeksa) jābūt gataviem atstāt ostu.

X. Kuģu stāvēšana pie piestātnēm

51. Stāvot pie piestātnes, kuģim jābūt aprīkotam ar drošu, labi apgaismotu trapu, zem kura nostiprina drošības tīklu. Trapa tuvumā jābūt glābšanas riņķim.

52. Stāvot pie piestātnes, krasta komunikācijām kuģis var pieslēgties tikai ar piestātnes operatora (nomnieka, īpašnieka) atļauju.

53. Stāvot pie piestātnes tumšā diennakts laikā, kuģa klājam jābūt labi apgaismotam.

54. Kuģa galvenā dzinēja izvešanai no ekspluatācijas (remontam) jāsaņem atļauja no Brīvostas kapteiņa vai tā pilnvarotas personas.

55. Pēc Brīvostas pārvaldes, Brīvostas kapteiņa vai piestātnes operatora (nomnieka, īpašnieka) pieprasījuma kuģim jāatstāj piestātne un jānostājas no jauna norādītā vietā vai jāatstāj Brīvosta.

56. Stāvot pie piestātnes, mehānismu dzesēšanas sistēmu izvadiem, ja tie atrodas augstāk par piestātni, jābūt aprīkotiem ar aizsargvairogiem.

XI. Kravas un pasažieru operācijas

57. Brīvostas piestātnes ir speciāli aprīkotas noteiktu kravu apstrādei:

57.1. lejamkravu piestātnes – Nr.11, 27, 29, 30, 31, 32, 33, 34, 35A, 36;

57.2. sašķidrinātas gāzes piestātne – Nr.36;

57.3. beramkravu un ģenerālkravu piestātnes – Nr.1, 2, 3, 4, 4A, 5, 7A, 8, 9, 10, 13, 14, 15, 16, 16A, 26, 26A, 26B, 26C, 28, 38;

57.4. pasažieru, kravas-pasažieru operāciju piestātnes – Nr.16, 16A, 17, 18, 19, 20;

57.5. piestātnes ostas palīgkuģiem – Nr.5, 9A, 12, 21, 22, 37, 37A.

58. Kravas, pasažieru vai kādu citu operāciju veikšana piestātnēs, kuras ir paredzētas ostas palīgkuģu stāvēšanai, ir pieļaujama, saņemot Brīvostas pārvaldes atļauju.

59. Kuģi, kuri iekrauj vai izkrauj bīstamās un piesārņojošās lejamkravas vai tiek bunkurēti, gaišā diennakts laikā paceļ signālkarogu “Bravo”, tumšā diennakts laikā ieslēdz visapkārt horizontam redzamu sarkanu signāluguni. Šīs prasības attiecas arī uz kuģiem, kas veic kravas operācijas ar bīstamām kravām iepakojumā (1., 4., 7.klase pēc IMDG kodeksa).