Zaudējis spēku - Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa. Likumā lietotie termini un tā mērķis

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

2) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:

3) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un kas:

4) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši tehniskajām specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;

5) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi būvdarbu līgumi vai pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;

6) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

7) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs norādīt arī citu informāciju;

8) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

9) iepirkuma procedūra — procedūra (atklāts konkurss, slēgts konkurss, sarunu procedūra, metu konkurss), saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus vai iegūst metu;

10) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet kas nav saistošs pretendentam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

11) kandidāts — piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

12) kopējās tehniskās specifikācijas — tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

13) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli;

14) metu konkurss — iepirkuma procedūra, kurā ir tiesīgi piedalīties visi ieinteresētie piegādātāji un kura sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā;

15) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēts galvojums vai līdzvērtīgs nodrošinājums par noteiktu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;

16) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai publiskā institūcija, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

17) pircēja profils — internetā publiski pieejama sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mājaslapa, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievieto periodisko informatīvo paziņojumu, informāciju par izsludinātajiem vai plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, izbeigtajām vai pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;

18) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu vai informatīvo piedāvājumu;

19) publiskā institūcija — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

20) publiskās institūcijas uzņēmums — jebkurš komersants, kas atrodas publiskās institūcijas tiešā vai netiešā izšķirošajā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Publiskajai institūcijai jo īpaši ir izšķirošā ietekme, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tā ir tiesīga iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;

21) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

22) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

23) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina;

24) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

25) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

26) ziņojums — pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisko personu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

3.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība siltumapgādes, gāzes apgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir publiskās institūcijas uzņēmuma vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminēta darbības veida neatņemamas sekas un publiskās institūcijas uzņēmums vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētais privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju. Turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā publiskās institūcijas uzņēmuma vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1.panta 21.punkta “b” apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam dzeramā ūdens iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzeramā ūdens patēriņu šajā pantā vai šā likuma 3., 5., 6. vai 7.pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no dzeramā ūdens pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no iegūtā dzeramā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūto dzeramā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Šo likumu piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas veic kādu no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, arī iepirkumiem, kas saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējā hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, un iepirkumiem, kas saistīti ar notekūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu.

5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā

(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trošu ceļu transporta tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai to pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, tajā skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā

Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro universālajam pasta pakalpojumam, uz kuru tā sniedzējam ir rezervētas īpašas tiesības saskaņā ar Pasta likumu, un citiem pasta pakalpojumiem, kurus sniedz šis universālā pasta pakalpojuma sniedzējs.

7.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā

Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.

8.pants. Līgumi, kas ietver vairākas darbības vairākās jomās

(1) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūras regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas līguma būtiskākā daļa.

(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos līgumos katrā jomā atsevišķi (un slēgt katrai jomai atsevišķu līgumu), lai izvairītos no šā likuma vai Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.

(3) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma, gan Publisko iepirkumu likuma piemērošanas jomā un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(4) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām, kas nav ietvertas ne šajā likumā, ne Publisko iepirkumu likumā, un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šo likumu.

III nodaļa. Likuma piemērošanas izņēmumi

9.pants. Likuma piemērošanas vispārīgie izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

3) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tajā skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu;

4) aizņēmumu no starptautiskām finanšu organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija;

5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

6) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;

7) pakalpojumiem, kurus sniedz publiskā institūcija, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;

8) koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, lai koncesionārs veiktu šā likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības;

9) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mērķis ir līguma priekšmetu pārdot vai iznomāt trešajām personām peļņas nolūkā, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti ir tiesīgi to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;

10) līguma priekšmetu, kura mērķis nav šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību nodrošināšana, vai ar mērķi veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek izmantots Eiropas Savienības publiskās lietošanas tīkls vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;

11) līguma priekšmetu, kura mērķis ir šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību nodrošināšana, ja saskaņā ar šā likuma XVI nodaļā minēto kārtību atzīts, ka šāda darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

12) ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem;

13) enerģijas vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas gāzes, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi, siltumenerģiju vai elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai iegūšanai.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešajām valstīm, par būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem vai metiem, lai nolīgumu parakstījušās valstis varētu piedalīties kāda kopīga projekta īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai trešās valsts uzņēmumiem;

3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu;

2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja saskaņā ar likumu, kas reglamentē iepirkumus aizsardzības un drošības jomā, tiek slēgts iepirkuma līgums, kura priekšmets ir:

1) militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu;

2) preces, kas paredzētas drošības mērķiem un ietver, apstrādā vai citā veidā ir saistītas ar tādu informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu;

3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā;

4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm, vai tādu pakalpojumu sniegšanai, informācija par kuriem saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu.

10.pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma

(1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā.

(2) Ievērojot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto, šo likumu nepiemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz ar kāda no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saistīto uzņēmumu.

(3) Šā panta otro daļu piemēro:

1) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

2) piegāžu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados veiktajām piegādēm veido piegādes tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

3) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pēdējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

(4) Ja saistītais uzņēmums dibināts vēlāk un attiecīgi nav nosakāms apgrozījums par pēdējiem trim gadiem, šā panta otrā daļa piemērojama, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par tā darbības periodā veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem veido attiecīgi būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts, un minētais uzņēmums plāno, ka vismaz 80 procentus no apgrozījuma veidos attiecīgi būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi saistītajiem uzņēmumiem.

(5) Ja vairāk nekā viens ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistīts uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai piegādes vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi vai piegādes vai sniegtie pakalpojumi.

(6) Šo likumu nepiemēro, ja kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(7) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir un kurš izveidots, lai veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā periodā.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par līguma priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem.

IV nodaļa. Iepirkuma procedūru piemērošanas vispārīgie noteikumi

11.pants. Iepirkuma procedūru veidi un piemērošana

(1) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot šo likumu arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir zemāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

(2) Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro atklāta konkursa noteikumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šādos gadījumos:

1) nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi iepirkuma procedūrai, par kuru bijis publicēts dalības uzaicinājums, vai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām;

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai, izmēģinājumiem vai izstrādei bez nolūka gūt peļņu vai segt pētniecības vai izstrādes izmaksas, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē brīvu konkurenci attiecībā uz turpmāko līgumu slēgšanu;

3) tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju;

5) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības;

6) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

7) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sākotnējo būvdarbu līgumu noslēdzis tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vērtība;

8) līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pērk preču biržā;

9) slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros;

10) ir iespēja iepirkt preces ar īpaši izdevīgiem noteikumiem:

11) slēdzot pakalpojumu līgumu ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.

(31) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro sarunu procedūru saskaņā ar šā panta trešās daļas 6.punktu, tas paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda informāciju par sākotnēji noslēgtā līguma līgumcenu un kopējo līgumcenu pēc izmaiņu izdarīšanas līgumā.

(4) Metu konkursu piemēro šā likuma X nodaļā minētajos gadījumos un kārtībā.

(5) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena nepārsniedz 1 000 000 euro, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 20., 32., 56., 59. un 60.pantā noteiktās prasības. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma veikšanas publicē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu savā mājaslapā internetā, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas. Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena pārsniedz 1 000 000 euro, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

(6) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš ir attiecīgā iepirkuma līguma galvenais priekšmets. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

12.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana iepirkuma procedūrās

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus.

(2) Nav atļauts sadalīt daļās paredzamos būvdarbu projektus, piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šā likuma nepiemērošanu.

(3) Būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

(4) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(5) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(6) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(7) Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

(8) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

(9) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumu līgumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citu finanšu pakalpojumu līgumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(10) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas nepārsniedz 48 mēnešus, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

13.pants. Līgumcenu robežas

Šā likuma 11.panta pirmajā daļā, 12.panta ceturtajā un piektajā daļā, 28.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 62.panta pirmajā daļā, 82.panta pirmās daļas 5.punktā un 86.panta pirmās daļas 2.punktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

14.pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, kurām nepieciešami īpaši darba apstākļi.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, dalības uzaicinājumā atsaucas uz šo pantu.

15.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenoraida kandidātu vai pretendentu, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.

(2) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātājs ir tiesīgs balstīties uz citu piegādātāju iespējām, ja tas nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs, kas piedalās iepirkumā, pierāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot attiecīgo piegādātāju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei.

(4) Piegādātāju apvienības ir tiesīgas iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams sekmīgai līguma izpildei.

(5) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konstatējis šā panta piektajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.

16.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts iepirkumu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm, uz kurām attiecas Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts iepirkumu.

17.pants. Konfidencialitāte

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši citi piegādātāji.

18.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepirkt būvdarbus, preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, piemērojusi šā likuma vai Publisko iepirkumu likuma prasības.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām veic centralizēto iepirkumu institūcija, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un, veicot attiecīgo iepirkumu, tā piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai publiskā iepirkuma jomā.

19.pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu;

2) rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu iepirkumu, var ņemt vērā autotransporta līdzekļa dzinēja spēju izmantot elektroenerģiju, fosilās un biodegvielas maisījumus ar paaugstinātu biodegvielas saturu (virs 10 procentiem) vai tīru biodegvielu, ja šāda autotransporta izmantošana ir tehniski iespējama un ekonomiski lietderīga.

(2) To autotransporta līdzekļu kategorijas, kuru iepirkumiem piemēro šā panta prasības, kā arī minēto autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izpilda vienā no šādiem veidiem:

1) tehniskajās specifikācijās iekļauj prasības attiecībā uz dzinēja veidu, enerģijas patēriņa un šā panta pirmajā daļā minēto vielu emisiju apjomu, kā arī, ja nepieciešams, citiem ietekmes uz vidi aspektiem;

2) izvērtē ekspluatācijas ietekmes uz enerģētiku un vidi faktorus, nosakot piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs minētos faktorus ir tiesīgs izteikt un izvērtēt naudas izteiksmē, izmantojot Ministru kabineta noteikto metodiku autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai.

V nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

20.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz personu ar īpašām vajadzībām piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.

(3) Tehniskajās specifikācijās piegādes un pakalpojumu līgumiem ietver nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības, tādas kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz personu ar īpašām vajadzībām piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes. Pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī rezultātu.

(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, kas var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojums neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā. Šā panta izpratnē par kompetentu institūciju uzskata Eiropas standartiem atbilstošu Latvijas vai citas valsts testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju.

(6) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.

(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas ir tiesīgs piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:

1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;

2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;

3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās ir tiesīgas piedalīties visas ieinteresētās puses — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(9) Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām piekļuves noteikumus.

(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

21.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras tas regulāri izmanto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums.

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

22.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.

(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojumu līgumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojumu līgums vai pakalpojumu līguma vietā — piegādes līgums.

23.pants. Atklāta konkursa nolikums, dokumenti dinamiskajai iepirkumu sistēmai, kandidātu atlases nolikums slēgtam konkursam un sarunu procedūrai, publicējot dalības paziņojumu, un kvalificēto piegādātāju atlases nolikums kvalifikācijas sistēmai

(1) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo atklāta konkursa nolikumu (izņemot šā likuma 58.pantā minēto gadījumu). Nolikumā ietver:

1) vispārīgo informāciju:

2) informāciju par iepirkuma priekšmetu:

3) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 42.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minēto pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām un profesionālajām spējām, saskaņā ar šā likuma 43., 44. un 45.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

5) piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu, kā arī norādi, vai pretendents ir tiesīgs iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar šā likuma 22.pantu;

6) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu.

(2) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, kurā norāda, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, kuros ietver informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu, izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām, sistēmas ietvaros paredzēto iepirkumu raksturojumu, šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto informāciju, informāciju par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu un citu informāciju.

(3) Pirms tiek publicēts periodiskais informatīvais paziņojums kā dalības uzaicinājums vai paziņojums par līgumu, vai arī paziņojums par kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs attiecīgi sagatavo kandidātu atlases nolikumu slēgtam konkursam vai sarunu procedūrai vai kvalificēto piegādātāju atlases nolikumu. Nolikumā ietver:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

2) iepirkuma priekšmetu;

3) prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 42.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai kandidātu vai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

4) prasības attiecībā uz kandidāta vai piegādātāja iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz kandidāta vai piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām un profesionālajām spējām, saskaņā ar šā likuma 43., 44. un 45.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai kandidātu vai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

5) kandidātu vai piegādātāju vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 41.panta trešā daļa;

6) informāciju par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu;

7) citu informāciju par kandidātu atlasi vai piegādātāju atlasi iekļaušanai kvalifikācijas sistēmā.

24.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz piedāvājuma nodrošinājumu, ja vien:

1) pieprasījums attiecas uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts piedāvājuma nodrošinājuma veids un termiņi.

(2) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem:

1) iepirkuma procedūras dokumentos minētā piedāvājuma derīguma termiņā, kas noteikts, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas, vai jebkurā piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumā, kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rakstveidā paziņojis pretendents un galvotājs;

2) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu iepirkuma procedūrā, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz līguma nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos un līgumā);

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(3) Nodrošinājuma devējs izmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto līguma nodrošinājumu;

3) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā.

(4) Piedāvājuma nodrošinājums nepārsniedz piecus procentus no paredzamās līgumcenas. Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru un veidu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu.

25.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepirkuma procedūras dokumentos pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

26.pants. Līguma izpildes noteikumi

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ja vien šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un ir norādīti dalības uzaicinājumā vai tehniskajās specifikācijās.

27.pants. Pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos var norādīt iestādes, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks sniegti pakalpojumi vai veikti būvdarbi.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda šā panta pirmajā daļā minētās iestādes, tad tas iepirkuma procedūras dokumentos izvirza prasību, lai pretendents piedāvājumā norāda, ka tajā ir ņemti vērā noteikumi, kas attiecīgajā administratīvajā teritorijā regulē piemērotu darba apstākļu un darba aizsardzības nodrošināšanu.

V1 nodaļa. Iepirkuma komisijas izveide un tās darbības pamatprincipi

27.1 pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Iepirkuma procedūru veikšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laiku, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Izveidojot iepirkuma komisiju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, par kuru tiks slēgts līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi.

(2) Personas, kas savu darbību veic iepirkuma komisijā, kura tiek izveidota saskaņā ar šo likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

27.2 pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks.

(2) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotāja (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma dokumentācijas sagatavotājam (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonai vai darbiniekam) vai komisijas loceklim, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

(5) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nedrīkst atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(6) Katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko atzīst to piedāvājumu, kurš, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

VI nodaļa. Izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumi

28.pants. Periodiskais informatīvais paziņojums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vismaz reizi gadā publicē periodisko informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu vai publicē to pircēja profilā. Minētā paziņojuma publicēšana ir obligāta, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 35.panta otrās daļas 2.punktu. Periodiskajā informatīvajā paziņojumā norāda:

1) piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu preču grupu [ar atsauci uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)], ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

2) pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā [ar atsauci uz iepirkumu nomenklatūru (CPV)], ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

3) būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Par piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisko informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu vai publicē to pircēja profilā tūlīt pēc plānojamā gada budžeta pieņemšanas.

(3) Par būvdarbu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisko informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu vai publicē to pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkuma procedūru vai slēgt būvdarbu līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(4) Pirms sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisko informatīvo paziņojumu pircēja profilā, tas iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai paziņojumu par pircēja profilu saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs publicēt periodiskos informatīvos paziņojumus par plānotajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, neatkārtojot informāciju, kas jau iepriekš iekļauta citā periodiskajā informatīvajā paziņojumā. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidri norāda, ka tas ir papildu paziņojums.

(6) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 11.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

29.pants. Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar šā likuma 46.pantu, tas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un vietu, kur iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Ja kvalifikācijas sistēma paredzēta darbības laikam, kas pārsniedz trīs gadus, attiecīgo paziņojumu publicē katru gadu. Ja darbības laiks ir īsāks, pietiek ar sākotnējo paziņojumu.

30.pants. Dalības uzaicinājums

(1) Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā, izņemot šā likuma 11.panta trešajā daļā minētos gadījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties iepirkuma procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

1) periodisko informatīvo paziņojumu;

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu;

3) paziņojumu par līgumu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskajā informatīvajā paziņojumā, tas paziņojumā atsaucas tieši uz tām piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets, un norāda, ka līgumu slēgs slēgta konkursa vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā iesniegt savu pieteikumu. Šādu periodisko informatīvo paziņojumu publicē saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu ne agrāk kā 12 mēnešus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā vai uzaicinājuma piedalīties sarunās sarunu procedūrā, ievērojot šā likuma 35.pantā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

31.pants. Paziņojums par līgumu, vienkāršots paziņojums par līgumu un paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanai piemēro atklātu konkursu, tas kā dalības uzaicinājumu publicē paziņojumu par līgumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro slēgtu konkursu vai sarunu procedūru (izņemot šā likuma 11.panta trešajā daļā minēto sarunu procedūru), tas ir tiesīgs kā dalības uzaicinājumu publicēt paziņojumu par līgumu.

(2) Par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo, publicējot paziņojumu par līgumu. Paziņojot par paredzamo līgumu slēgšanu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot iesniegt informatīvos piedāvājumus.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai pagarina noteiktos pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, izbeidz vai pārtrauc iepirkuma procedūru vai neizveido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(4) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 56.panta trešajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas kandidātiem vai pretendentiem iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi, paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniedz publicēšanai triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai par to, ka dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota.

32.pants. Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pretendentu informēšanas saskaņā ar šā likuma 56.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja pieņemts lēmums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Šie noteikumi neattiecas uz iepirkuma līgumiem, kas tiek noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros.

(2) Pieņemot lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem iesniedz publicēšanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu attiecībā uz katru līgumu. Šo nosacījumu var nepiemērot, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apvieno paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem gada ceturkšņa ietvaros. Šādi apvienotie paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem iesniedzami publicēšanai triju darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(3) Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai, Iepirkumu uzraudzības birojs publicē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, līguma priekšmetu un šā paziņojuma publicēšanas datumu.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pētniecības un izstrādes pakalpojumu līguma slēgšanai piemēro sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, tas ir tiesīgs ierobežot paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem publicējamo informāciju par pakalpojumu raksturu un daudzumu ar norādi “pētniecības un izstrādes pakalpojums”. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, tas ir tiesīgs ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz komercnoslēpumu. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā.