Zaudējis spēku - Kārtība, kādā akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus

Veids Noteikumi
Publicēts 2010-09-14
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.852Rīgā 2010.gada 14.septembrī (prot. Nr.47 28.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 8. un 11.punktu, 27.pantuun 33.panta trešo daļu, Vispārējās izglītības likuma 4.panta 1.punktu,Profesionālās izglītības likuma 7.panta 7.punktu un 29.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā akreditē:

1.1. vispārējās un profesionālās izglītības programmas (turpmāk – izglītības programmas), izņemot pirmsskolas, profesionālās pilnveides, profesionālās ievirzes, neformālās izglītības programmas un profesionālās augstākās izglītības programmas;

1.2. izglītības iestādes, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, augstskolas un koledžas;

1.3. eksaminācijas centrus, kuros kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni.

2. Lēmumu par izglītības iestādes vai eksaminācijas centra (turpmāk – iestāde) vai izglītības programmas akreditāciju pieņem Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests), pamatojoties uz Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un izglītības programmu akreditācijas komisijas (turpmāk – akreditācijas komisija) priekšlikumu.

II. Akreditācijas norises organizēšana

3. Lai pieteiktos akreditācijai, iestāde dienestā iesniedz:

3.1. akreditācijas iesniegumu (1.pielikums), kas saskaņots ar iestādes dibinātāju. Akreditācijas iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina iestādes (izņemot eksaminācijas centru) vadītāja tālākizglītību iestādes darba organizācijā vai kvalitātes novērtēšanā;

3.2. pašnovērtējuma ziņojumu (2.pielikums), kas saskaņots ar iestādes dibinātāju un ir publiskots iestādes vai tās dibinātāja tīmekļa vietnē.

3.1 Iestāde nodrošina, ka pašnovērtējuma ziņojums iestādes vai tās dibinātāja tīmekļa vietnē ir pieejams līdz attiecīgā akreditācijas termiņa beigām.
4. Iestāde (izņemot šo noteikumu 5. un 6.punktā minētās iestādes) iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlamā izglītības programmas vai iestādes akreditācijas laika.
5. Iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms vēlamā izglītības programmas vai iestādes akreditācijas laika.
6. Iestāde, kas īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas, iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā 45 dienas pirms vēlamā iestādes akreditācijas laika.
6.1 Iestādi akreditācijai var pieteikt iestādes dibinātājs, šo noteikumu 4., 5. un 6.punktā minētajos termiņos iesniedzot dienestā akreditācijas iesniegumu, pašnovērtējuma ziņojumu un dokumentu, kas apliecina iestādes (izņemot eksaminācijas centru) vadītāja tālākizglītību iestādes darba organizācijā vai kvalitātes novērtēšanā.
7. Ja akreditācijas iesniegums un pašnovērtējuma ziņojums sagatavots atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajām prasībām, dienests slēdz līgumu ar iestādes dibinātāju vai iestādi par ekspertu darba samaksu un komandējuma (darba brauciena) izdevumiem, norādot:

7.1. līguma slēdzējus (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti, personas vārds, uzvārds, amats un pilnvarojums, ar kuru saskaņā persona rīkojas līguma slēdzēja vārdā);

7.2. līguma summu;

7.3. līguma slēdzēju tiesības un pienākumus;

7.4. līguma izbeigšanas nosacījumus.

8. Ja akreditācijas iesniegums vai pašnovērtējuma ziņojums nav sagatavots atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajām prasībām, iestādei ir pienākums divu nedēļu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas iesniegt dienestā papildu informāciju.
9. Dienests, pamatojoties uz akreditācijas iesniegumā norādīto informāciju, plāno akreditāciju un ne vēlāk kā 15 dienas pirms akreditācijas uzsākšanas informē iestādes vadītāju par:

9.1. Akreditācijas ekspertu komisijas (turpmāk – ekspertu komisija) darba sākumu iestādē;

9.2. ekspertu komisijas sastāvu;

9.3. ekspertu komisijas vadītājam iesniedzamajiem dokumentiem.

10. Iestāde vai iestādes dibinātājs ne vēlāk kā 10 dienas pirms ekspertu komisijas darba sākuma iestādē var iesniegt dienestam argumentētus iebildumus par ekspertu komisijas sastāvu vai akreditācijas laiku.
11. Ja saņemti iebildumi, dienests divu darbdienu laikā izvērtē to pamatotību, lemj par nepieciešamību noteikt citu ekspertu komisijas sastāvu vai citu akreditācijas laiku, kā arī informē par to iestādes vadītāju.

III. Ekspertu komisijas izveide un darbība

12. Lai novērtētu iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti un iesniegtu akreditācijas komisijas darbam nepieciešamo ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu par iestādes vai izglītības programmas akreditāciju vai tās atteikumu (turpmāk – priekšlikums), dienests izveido ekspertu komisiju, noslēdz ar ekspertu komisijā iekļautajiem ekspertiem līgumus, uzdodot vienam no ekspertiem veikt ekspertu komisijas vadītāja pienākumus.
13. Ekspertu komisija darbojas, pamatojoties uz šiem noteikumiem, kā arī ievērojot dienesta izdoto Akreditācijas ekspertu komisijas nolikumu (turpmāk – ekspertu komisijas nolikums) un iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodiku (turpmāk – metodika), ko publisko dienesta tīmekļa vietnē.
14. Ekspertu komisijā iekļaujamo ekspertu skaitu nosaka atbilstoši ekspertu komisijas nolikumam, ņemot vērā iestādē īstenoto izglītības programmu skaitu, to veidus un pakāpes, izglītojamo skaitu un piešķiramās profesionālās kvalifikācijas.
15. Ekspertu komisijā var iekļaut:

15.1. Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra vai dienesta pārstāvi;

15.2. iestāžu pārstāvjus, izņemot akreditējamās iestādes pārstāvjus;

15.3. pašvaldību izglītības speciālistus;

15.4. citu institūciju pārstāvjus, tai skaitā citu ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, darba devēju, amata meistaru un arodbiedrību pārstāvjus.

16. Ekspertu komisijā iekļauj ekspertus, kuri apguvuši dienesta organizētos iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas kursus.
17. Ekspertu komisijai ir tiesības:

17.1. pieprasīt iestādes vadītājam uzrādīt akreditācijai nepieciešamos iestādes darbības dokumentus;

17.2. vērot mācību stundas, nodarbības, eksāmenu norisi, iestādes organizētos pasākumus;

17.3. tikties ar iestādes dibinātāju, iestādes personālu, izglītojamiem, eksaminējamām personām un, ja nepieciešams, ar izglītojamo vecākiem.

18. Akreditācijas procesā iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vērtē atbilstoši šiem noteikumiem un attiecīgajai metodikai:

18.1. četros kvalitātes vērtējuma līmeņos:

18.1.1. I līmenis – nepietiekami;

18.1.2. II līmenis – pietiekami;

18.1.3. III līmenis – labi;

18.1.4. IV līmenis – ļoti labi;

18.2. aprakstoši, īsi raksturojot situāciju, norādot sasniegumus un nepieciešamos uzlabojumus.

19. Iestādes (izņemot eksaminācijas centru) darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vērtē, nosakot katrai jomai atbilstošo kritēriju kvalitātes vērtējuma līmeni, izņemot šo noteikumu 19.3.1., 19.3.2. un 19.4.5.apakšpunktā minētos kritērijus, ko vērtē aprakstoši. Akreditācijas procesā vērtē šādas jomas:

19.1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas;

19.2. mācīšana un mācīšanās:

19.2.1. mācīšanas kvalitāte;

19.2.2. mācīšanās kvalitāte;

19.2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa;

19.3. izglītojamo sasniegumi:

19.3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā;

19.3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos;

19.4. atbalsts izglītojamiem:

19.4.1. psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība);

19.4.2. atbalsts personības veidošanā;

19.4.3. atbalsts karjeras izglītībā;

19.4.4. atbalsts mācību darba diferenciācijai;

19.4.5. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;

19.4.6. sadarbība ar izglītojamā ģimeni;

19.5. iestādes vide:

19.5.1. mikroklimats;

19.5.2. fiziskā vide;

19.6. iestādes resursi:

19.6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi;

19.6.2. personālresursi;

19.7. iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:

19.7.1. iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana;

19.7.2. iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība;

19.7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām.

19.1 Izglītības programmas īstenošanas kvalitāti un iestādes darbības kvalitāti, kura īsteno izglītības programmu ieslodzījuma vietā, nevērtē šo noteikumu 19.4.3. un 19.4.6.apakšpunktā minētajos kritērijos.
20. Profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanas kvalitāti un iestādes darbības kvalitāti, kura īsteno profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmas, nevērtē šo noteikumu 19.4.2., 19.4.3., 19.4.4. un 19.4.6.apakšpunktā minētajos kritērijos.
21. Eksaminācijas centra darbību vērtē, nosakot katrai jomai atbilstošo kritēriju kvalitātes vērtējuma līmeni, izņemot šo noteikumu 21.4.2.apakšpunktā noteikto kritēriju, ko vērtē aprakstoši. Akreditācijas procesā vērtē šādas jomas:

21.1. eksāmenu saturs:

21.1.1. eksāmenu programma;

21.1.2. eksāmenu satura datubāze un metodiskais nodrošinājums;

21.2. eksaminēšana – eksāmenu organizēšana, vērtēšana un analīze;

21.3. (svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.400);

21.4. atbalsts eksaminējamām personām:

21.4.1. konsultatīvais atbalsts un eksaminējamo personu drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība);

21.4.2. atbalsts eksaminējamām personām ar speciālām vajadzībām;

21.5. eksaminācijas centra vide – fiziskā vide;

21.6. eksaminācijas centra resursi:

21.6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi;

21.6.2. atbilstošas kvalifikācijas eksāmenu komisijas sastāvs un personālresursi;

21.7. eksaminācijas centra darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:

21.7.1. eksaminācijas centra darba pašvērtēšana un attīstības plānošana;

21.7.2. eksaminācijas centra vadības darbs un personāla pārvaldība;

21.7.3. eksaminācijas centra sadarbība ar citām institūcijām.

22. Nosakot kritērija kvalitātes vērtēšanas līmeni, ekspertu komisija ņem vērā dienesta vai citu kompetento institūciju pārbaudes aktus vai atzinumus par iestādes darbību vai izglītības programmas īstenošanu.
23. Pēc ekspertu komisijas darba pabeigšanas ekspertu komisijas vadītājs iepazīstina iestādes vadītāju ar ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu. Ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu paraksta visi ekspertu komisijas eksperti.
24. Ekspertu komisijas vadītājs pēc iestādes vadītāja iepazīstināšanas ar ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu iesniedz tos dienestā.
25. Dienests uzglabā ekspertu komisijas ziņojumus un priekšlikumus, kā arī ekspertu komisijas ziņojumus publisko dienesta tīmekļa vietnē, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.
26. Akreditāciju pieteikusī iestāde var iesniegt dienestā akreditācijas komisijas priekšsēdētājam adresētu iesniegumu. Iesniegumā norāda argumentētus iebildumus par ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu, kā arī informāciju par to, vai piedalīsies akreditācijas komisijas attiecīgajā sēdē.
27. Iestāde līdz kārtējā gada 1.decembrim informē dienestu par ekspertu komisijas ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešanu. Dienests apkopo iestāžu iesniegto informāciju un reizi gadā informē Izglītības un zinātnes ministriju par ekspertu komisijas ziņojumos norādīto ieteikumu ieviešanu iestādēs.

IV. Akreditācijas komisijas izveide un darbība

28. Akreditācijas komisiju izveido ar dienesta vadītāja rīkojumu. Akreditācijas komisijā iekļauj:

28.1. divus Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

28.2. vienu Kultūras ministrijas pārstāvi;

28.3. vienu Valsts izglītības satura centra pārstāvi;

28.4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi;

28.5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi;

28.6. vienu Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvi;

28.7. vienu Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi;

28.8. vienu Profesionālās izglītības biedrības pārstāvi;

28.9. vienu Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas pārstāvi;

28.10. trīs dienesta pārstāvjus.

29. Akreditācijas komisijas sēdēs bez balsstiesībām var pieaicināt citu institūciju (citu ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, arodbiedrību, iestāžu) deleģētus pārstāvjus, kuriem ir tiesības izteikt viedokli par akreditējamo iestādi vai izglītības programmu.
30. Akreditācijas komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs. Akreditācijas komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks. Akreditācijas komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir dienesta pārstāvji.
31. Akreditācijas komisijas priekšsēdētājs sasauc akreditācijas komisijas sēdes ne retāk kā reizi mēnesī.
32. Akreditācijas komisijas sēdes protokolē. Sēdes protokolu ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu, paraksta akreditācijas komisijas priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs – akreditācijas komisijas sēžu sekretārs.
33. Ja kāda no akreditācijas komisijas sastāvā esošajām personām nepiekrīt ierakstam protokolā, viņai ir tiesības triju darbdienu laikā pēc sēdes protokola parakstīšanas izteikt iebildumus un lūgt precizēt ierakstu protokolā.
34. Akreditācijas komisijas darbu tehniski nodrošina dienests, kas uzglabā akreditācijas komisijas sēžu protokolus.
35. Akreditācijas komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no akreditācijas komisijas sastāvā esošajām personām, to skaitā akreditācijas komisijas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.
36. Akreditācijas komisija izvērtē ekspertu komisijas iesniegtos dokumentus un izsaka priekšlikumu par akreditāciju vai tās atteikumu. Priekšlikumu pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir akreditācijas komisijas priekšsēdētāja balss. Ja akreditācijas komisijas priekšsēdētājs nepiedalās akreditācijas komisijas sēdē, izšķirošā ir akreditācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.
36.1 Akreditācijas komisija šo noteikumu 51. un 53.punktā minētajos gadījumos izvērtē arī dienesta iesniegtos dokumentus un izsaka priekšlikumu par akreditāciju, tās atteikumu vai akreditācijas termiņa pagarināšanu.
37. Akreditācijas komisijas sastāvā esošā persona atturas no balsojuma, ja:

37.1. iepriekš piedalījusies konkrētās iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitātes vērtēšanā;

37.2. atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar konkrēto iestādi.

V. Akreditācijas lēmumu veidi un to pieņemšanas kārtība

38. Dienests, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu:

38.1. par tādas iestādes akreditāciju uz sešiem gadiem, kura īsteno vismaz vienu akreditētu vispārējās pamatizglītības programmu, vispārējās vidējās izglītības programmu, profesionālās pamatizglītības programmu, arodizglītības programmu vai profesionālās vidējās izglītības programmu;

38.2. eksaminācijas centra un tādas iestādes akreditāciju uz sešiem gadiem, kura īsteno tikai profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, vai profesionālās tālākizglītības programmas;

38.3. par eksaminācijas centra un tādas iestādes akreditāciju uz diviem gadiem, kura īsteno tikai profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, vai profesionālās tālākizglītības programmas;

38.4. par iestādes akreditācijas atteikumu;

38.5. par izglītības programmas akreditāciju uz sešiem gadiem;

38.6. par izglītības programmas akreditāciju uz diviem gadiem;

38.7. par izglītības programmas akreditācijas atteikumu.

39. (Svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.400)
40. Iestādi, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas, profesionālās pamatizglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās vidējās izglītības programmas vai tikai profesionālās ievirzes izglītības programmas, akreditē uz sešiem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 19.punktā minēto kritēriju (izņemot šo noteikumu 19.3.1., 19.3.2. un 19.4.5.apakšpunktā minētos kritērijus) ir novērtēti ar "ļoti labi" un "labi" un neviens kritērijs nav novērtēts ar "nepietiekami".
41. Eksaminācijas centrus akreditē uz sešiem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 21.punktā minēto kritēriju (izņemot 21.4.2.apakšpunktā minēto kritēriju) ir novērtēti ar "ļoti labi" un "labi" un neviens kritērijs nav novērtēts ar "nepietiekami".
42. Izglītības programmas, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas, akreditē uz sešiem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 19.punktā minēto kritēriju (izņemot šo noteikumu 19.3.1., 19.3.2. un 19.4.5.apakšpunktā noteiktos kritērijus) ir novērtēti ar "ļoti labi" un "labi" un neviens kritērijs nav novērtēts ar "nepietiekami".
43. Profesionālās tālākizglītības programmas un iestādes, kuras īsteno tikai profesionālas pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas, akreditē uz sešiem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 19.punktā minēto kritēriju (izņemot šo noteikumu 19.3.1., 19.3.2., 19.4.2., 19.4.3., 19.4.4., 19.4.5. un 19.4.6.apakšpunktā noteiktos kritērijus) ir novērtēti ar "ļoti labi" un "labi" un neviens kritērijs nav novērtēts ar "nepietiekami".
44. Izglītības programmu (izņemot profesionālās tālākizglītības programmas) akreditē uz diviem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 19.punktā minēto kritēriju (izņemot šo noteikumu 19.3.1., 19.3.2. un 19.4.5.apakšpunktā minētos kritērijus) ir novērtēti ar "ļoti labi", "labi" un "pietiekami".
44.1 Profesionālās tālākizglītības programmas un iestādes, kuras īsteno tikai profesionālās pilnveides izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmas, akreditē uz diviem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 19.punktā minēto kritēriju (izņemot šo noteikumu 19.3.1., 19.3.2., 19.4.2., 19.4.3., 19.4.4., 19.4.5. un 19.4.6.apakšpunktā minētos kritērijus) ir novērtēti ar "ļoti labi", "labi" un "pietiekami".
45. Eksaminācijas centru akreditē uz diviem gadiem, ja ne mazāk kā divas trešdaļas šo noteikumu 21.punktā minēto kritēriju (izņemot šo noteikumu 21.4.2.apakšpunktā noteikto kritēriju) ir novērtēti ar "ļoti labi", "labi" un "pietiekami".
46. Lēmumu par iestādes, izņemot eksaminācijas centru, vai izglītības programmas akreditācijas atteikumu pieņem, ja kaut viens no šo noteikumu 19.1., 19.2.1., 19.6.1., 19.6.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem novērtēts ar "nepietiekami" vai vairāk nekā viena trešdaļa šo noteikumu 19.punktā minēto kritēriju ir novērtēti ar "nepietiekami".
47. Lēmumu par eksaminācijas centra akreditācijas atteikumu pieņem, ja kaut viens no šo noteikumu 21.1.1., 21.1.2., 21.2., 21.6.1., 21.6.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem novērtēts ar "nepietiekami" vai vairāk nekā viena trešdaļa šo noteikumu 21.punktā minēto kritēriju ir novērtēti ar "nepietiekami".
48. Uz atkārtotu akreditāciju iestāde var pieteikties ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par iestādes vai izglītības programmas akreditācijas atteikumu.
49. (Svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.400)
50. (Svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.400)

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.