Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.2.1.aktivitāti "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai"

Ministru kabineta noteikumi Nr.843Rīgā 2010.gada 14.septembrī (prot. Nr.47 71.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība" 3.6.2.pasākuma "Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai" 3.6.2.1.aktivitāti "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" (turpmāk – aktivitāte);

1.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Aktivitātes mērķis ir veicināt iedzīvotāju skaita ziņā lielāko novadu attīstības centru (tiem jāiekļaujas kopējā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru tīklā un jāpapildina tas) konkurētspējas nostiprināšanu un funkcionālo saišu veidošanu starp attīstības centriem un tiem piegulošajām teritorijām saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras (dabas un fiziskās vides) sakārtošanai, kā arī publisko pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju mobilitātes sekmēšanai.

3. Aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

4. Aktivitātes ietvaros atbalstītos projektus finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma un nacionālā publiskā līdzfinansējuma. Aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 18 167 833 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 15 442 655 euro un nacionālais publiskais finansējums – 2 725 178 euro.

4.1 (Zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. 70.punktu)

4.2 Aktivitātes ietvaros pieejamais saistību apjoms, kas pārsniedz šo noteikumu 4.punktā minēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu (turpmāk – virssaistību finansējumu), ir 8 479 052 euro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs) nodrošina līdzfinansējumu proporcionāli projekta īstenošanai paredzētajam virssaistību finansējumam saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu.

5. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

6. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem un nepārsniedz 60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

7. Aktivitātes īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde), sadarbības iestāde ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).

8. Atbildīgajai iestādei ir šādas funkcijas:

8.1. nodrošināt ar aktivitātes uzraudzību saistītos informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

8.2. nodrošināt aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, aktivitātes īstenošanas nosacījumu un projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju izstrādi, analizēt problēmas aktivitātes īstenošanā un sniegt vadošajai iestādei un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai priekšlikumus par aktivitātes īstenošanas uzlabošanu;

8.3. nodrošināt, lai netiktu pārsniegts aktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, un uzraudzīt pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī;

8.4. izstrādāt projekta iesnieguma vērtēšanas metodiku un projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

8.5. aktivitātes uzraudzībai lietot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu;

8.6. izvērtēt sadarbības iestādes sagatavoto informāciju un sniegt atzinumu par tām izmaiņām projektā, kas skar projekta mērķi un sasniedzamos uzraudzības rādītājus;

8.7. izveidot Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Infra­struktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība" Koordinācijas padomi un piedalīties tās sēdēs. Koordinācijas padomē kā koleģiālā institūcijā iekļauti trīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un plānošanas reģioniem.

9. Sadarbības iestādei ir šādas funkcijas:

9.1. nodrošināt ar aktivitātes ieviešanu saistītos informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

9.2. publicēt savā tīmekļa vietnē (www.vraa.gov.lv) ar projektu iesniegumu atlasi saistīto dokumentāciju;

9.3. nosūtīt ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumus iesniegt projektu iesniegumus;

9.4. izstrādāt un saskaņot ar atbildīgo iestādi projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas (turpmāk – vērtēšanas komisija) nolikumu, projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, kārtību, kādā nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu, finanšu analīzes izstrādes metodiku un izmaksu efektivitātes analīzes izstrādes metodiku;

9.5. izveidot vērtēšanas komisiju;

9.6. nodrošināt projektu iesniegumu vērtēšanu un pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī uzraudzīt nosacījumu izpildi;

9.7. izskatīt finansējuma saņēmēja sagatavoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku;

9.8. izstrādāt vienošanās projektu un slēgt vienošanos ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu;

9.9. pārbaudīt finansējuma saņēmēju iesniegtos maksājuma pieprasījumus, apstiprināt attiecināmo izdevumu summas, sagatavot maksājuma uzdevumus un izdevumu deklarācijas;

9.10. izskatīt un apstiprināt iesniegtos projekta progresa pārskatus;

9.11. izvērtēt vienošanās grozījumus, saskaņot tos ar atbildīgo iestādi, ja grozījumi skar ar projekta mērķi saistītās izmaiņas, šo noteikumu 8.3.apakšpunktā minētā principa izpildi un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, un pieņemt lēmumu par projekta grozījumiem;

9.12. lietot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un uzkrāt tajā datus par projektu iesniegumiem un projektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izmantošanu;

9.13. nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veikt izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās;

9.14. kontrolēt Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

9.15. veikt iepirkumu pirmspārbaudes, izskatīt finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniegt to Iepirkumu uzraudzības birojā;

9.16. sniegt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanu;

9.17. nodrošināt informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par aktivitātes īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi.

10. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

II. Projekta darbības un izmaksas

11. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

11.1. novadu attīstības centru konkurētspējas celšana un funkcionālo saišu veidošana starp attīstības centriem un to piegulošajām teritorijām, izveidojot vai uzlabojot infrastruktūru un ar to saistītos publiskos pakalpojumus vai sekmējot saimnieciskās darbības attīstību;

11.2. Eiropas Savienības struktūrfondu publicitātes un informācijas pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

11.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu noteiktās darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās darbības, kā arī ir cieši ar tām saistītas un vērstas uz nodarbinātības veicināšanu.

12. Nodrošinot projekta iesniegumā plānoto izmaksu nepārklāšanos ar izmaksām, kas paredzētas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, projekta iesniedzējs var pretendēt uz atbalstu arī tādu darbību īstenošanai, kurām tas ir izmantojis iespēju saņemt finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu citu aktivitāšu ietvaros, bet saņemtais atbalsts nav bijis pietiekams pašvaldības definētās problēmas atrisināšanai.

13. Projekta ietvaros nav atbalstāmas darbības, kas:

13.1. nav minētas šo noteikumu 11.punktā, nesekmē šo noteikumu 2.punktā minētā aktivitātes mērķa sasniegšanu un neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu 4.panta prasībām;

13.2. nav saistītas ar normatīvajos aktos par pašvaldību darbību noteiktajām autonomajām funkcijām un to izpildi.

14. Projekta attiecināmās netiešās izmaksas ir:

14.1. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;

14.2. neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

15. Projekta attiecināmās tiešās izmaksas ir:

15.1. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas veiktas pēc 2006.gada 24.oktobra, un to apmērs nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām:

15.1.1. būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

15.1.2. audita, ekspertīzes vai izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijas izstrādei;

15.1.3. finanšu analīzes vai izmaksu efektivitātes analīzes izstrāde. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ir attiecināma, ja tā ir uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

15.1.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

15.2. būvniecības izmaksas:

15.2.1. satiksmes pārvadu, tiltu, ielu vai ceļu un ar to saistītās infra­struktūras izbūve vai rekonstrukcija, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija, sabiedriskā transporta infrastruktūras efektivitātes paaugstināšana, tai skaitā sabiedriskā transporta kustības sistēmas optimizēšana, pieturvietu labiekārtošana un jaunu pieturvietu izbūve;

15.2.2. pašvaldības ēku renovācija, rekonstrukcija vai jaunbūves pabeigšana, ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo visu sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu izbūve un rekonstrukcija;

15.2.3. ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras attīstības projekta ietvaros teritorijā, kurā uz projekta iesniegšanas dienu ir definēta attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamība un būtība, kā arī noteikti sabiedriskā pakalpojuma patērētāji, kuriem ir nepieciešams nodrošināt minētos pakalpojumus;

15.2.4. šādas pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepie­ciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves:

15.2.4.1. siltumapgādes, ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras pārbūve;

15.2.4.2. gāzes, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju infrastruktūras pārbūve;

15.2.4.1 virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, tiltu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no virszemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves;

15.3. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mazām arhitektūras formām ar māksliniecisko vērtību;

15.4. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

15.5. autoruzraudzības un būvuzraudzības pakalpojumu izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

15.6. zemes iegādes izmaksas, kas veiktas, ievērojot normatīvos aktus valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas jomā, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ja zemes iegāde nepieciešama projekta mērķa sasniegšanai;

15.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

15.8. Eiropas Sociālā fonda šķērsfinansējums, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā sociālās iekļaušanas veicināšanas pasākumu, apmācību organizēšanas un dalības, subsidēto darba vietu un prakses vietu izmaksas.

16. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

16.1. nepieciešamas šo noteikumu 11.punktā minēto darbību īstenošanai un šo noteikumu 2.punktā minētā mērķa sasniegšanai;

16.2. atbilst drošas finanšu vadības principam, ko veido:

16.2.1. saimnieciskuma princips, kurš saistīts ar to, lai resursi būtu pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apmērā un par zemāko cenu;

16.2.2. lietderības princips, kurš saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu;

16.2.3. efektivitātes princips, kurš saistīts ar konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu;

16.3. veiktas pēc 2010.gada 1.janvāra un attiecīgā projekta ideja, kas sagatavota atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam, ir saskaņota Koordinācijas padomē, izņemot šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētās izmaksas;

16.4. veiktas infrastruktūras objektā, kas atrodas finansējuma saņēmēja īpašumā.

17. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā, ir attiecināmās izmaksas.

18. Projekta neattiecināmās izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu un nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ir:

18.1. iekārtu vai aprīkojuma izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 15.4.apakšpunktā;

18.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 14.1., 14.2., 15.1., 15.3., 15.4., 15.5., 15.6. vai 15.8.apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu procentuālo apmēru;

18.3. nelaimes gadījumu un projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšana;

18.4. audita veikšana, izņemot šo noteikumu 15.1.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

18.5. (svītrots ar MK 02.05.2012. noteikumiem Nr.318);

18.6. šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētās izmaksas, kas pārsniedz attiecīgajam finansējuma saņēmējam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmēru.

19. Projektā neiekļauj šādas izmaksas:

19.1. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 14., 15., 17. un 18.punktā;

19.2. izmaksas, kas radušās pirms 2010.gada 1.janvāra, izņemot šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētās izmaksas.

20. (Zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. 70.punktu)

20.1 Maksimāli pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma un šo noteikumu 4.2 punktā minētā virssaistību finansējuma apmēra sadalījums:

20.1 1. Tukuma novada pašvaldībai – 772 446 euro;

20.1 2. (svītrots ar MK 03.02.2015. noteikumiem Nr.53);

20.1 3. Siguldas novada pašvaldībai – 579 335 euro;

20.1 4. Limbažu novada pašvaldībai – 608 301 euro;

20.1 5. (svītrots ar MK 03.02.2015. noteikumiem Nr.53);

20.1 6. Bauskas novada pašvaldībai – 275 751 euro;

20.1 7. Jelgavas novada pašvaldībai – 708 075 euro;

20.1 8. (svītrots ar MK 03.02.2015. noteikumiem Nr.53);

20.1 9. Alūksnes novada pašvaldībai – 4 691 128 euro;

20.1 10. Balvu novada pašvaldībai – 1 198 788 euro;

20.1 11. (svītrots ar MK 03.02.2015. noteikumiem Nr.53);

20.1 12. (svītrots ar MK 03.02.2015. noteikumiem Nr.53);

20.1 13. Preiļu novada pašvaldībai – 4 014 801 euro;

20.1 14. Rēzeknes novada pašvaldībai – 6 308 968 euro;

20.1 15. Daugavpils novada pašvaldībai – 3 708 437 euro;

20.1 16. (svītrots ar MK 03.02.2015. noteikumiem Nr.53);

20.1 17. Aizputes novada pašvaldībai – 5 40 713 euro;

20.1 18. Grobiņas novada pašvaldībai – 514 964 euro.

21. Projekta kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 142 287 euro.

III. Prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam

22. Projekta iesniedzējs ir Limbažu, Ogres, Siguldas, Tukuma, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Valkas, Aizputes, Daugavpils, Grobiņas, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils novada pašvaldība, tai skaitā tās izveidota iestāde.

23. Projekta iesniedzējs veic finanšu analīzi vai izmaksu efektivitātes analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

24. Veicot izmaksu efektivitātes analīzi, projekta iesniedzējs izvēlas izmaksu efektivitātes ziņā labāko risinājumu, nodrošinot, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā.