LegalizeNoteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem
Ministru kabineta noteikumi Nr.927Rīgā 2010.gada 5.oktobrī (prot. Nr.51 18.§)
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta devīto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka īpašas stabilitātes prasības (1. pielikums) ro-ro pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus (ikvienu personu, izņemot kuģa kapteini, kuģa apkalpes locekļus vai citas personas, kuras ir nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām, un bērnus, kuri nav sasnieguši gada vecumu) un nodrošina regulāru satiksmi starptautiskajos reisos no Latvijas ostām vai uz tām, lai uzlabotu šā tipa kuģu ilgizturību pēc bojājumu gūšanas sadursmē un nodrošinātu augstu pasažieru un apkalpes drošības līmeni.
2. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija) vai atzīta kuģu klasifikācijas sabiedrība, ar kuru Latvijas Jūras administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu (turpmāk – klasifikācijas sabiedrība), pārbauda, lai ro-ro pasažieru kuģi (neatkarīgi no to karoga valsts), pirms tos izmanto regulārā satiksmē reisos no Latvijas ostām vai uz tām, pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.
2.1 Noteikumos lietotie termini:
2.11. ro-ro pasažieru kuģis – kuģis, kurš pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus un uz kura ir ro-ro kravas telpas vai īpašas kategorijas telpas, kā noteikts 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras II-2. nodaļas 3. noteikumā;
2.12. esošais ro-ro pasažieru kuģis - ro-ro pasažieru kuģis, kuram liek ķīli vai kurš ir līdzīgā būvēšanas stadijā pirms 2024.gada 5.decembra. Līdzīga būvēšanas stadija ir stadija, kurā:
2.12.1. ir sākušies ar konkrēto kuģi saistīti būvniecības darbi; un
2.12.2. ir sākta šā kuģa montāža, tā veido vismaz 50 tonnas vai 1 % no paredzētās konstrukciju materiālu masas, atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir mazāka;
2.13. jauns ro-ro pasažieru kuģis – ro-ro pasažieru kuģis, kas nav esošais ro-ro pasažieru kuģis;
2.14. SOLAS konvencija – 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās spēkā esošie grozījumi;
2.15. SOLAS 90 – 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) 2001. gada 6. jūnija Rezolūciju MSC.117(74);
2.16. SOLAS 2009 – 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar IMO 2006. gada 8. decembra Rezolūciju MSC.216(82);
2.17. SOLAS 2020 – 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar IMO 2017. gada 15. jūnija Rezolūciju MSC.421(98);
2.18. regulāra satiksme – ro-ro pasažieru kuģu šķērsojumu sērija, veicot pārvadājumu pakalpojumus starp vienām un tām pašām divām vai vairākām ostām, vai arī reisu virkne, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās, ja atkārtotie braucieni notiek vienā no šādiem veidiem:
2.18.1. saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu;
2.18.2. tik regulāri vai bieži, ka tā veido atpazīstamas sistemātiskas virknes;
2.19. ostas valsts – valsts, uz kuras ostu vai no kuras ostas ro-ro pasažieru kuģis veic regulāru satiksmi;
2.110. īpašās stabilitātes prasības – šo noteikumu IV nodaļā minētās stabilitātes prasības, ja tās tiek lietotas kā kopīgs termins;
2.111. nozīmīgo viļņu augstums (hS) – noteiktā laikposmā novēroto viļņu augstumu augstākās trešdaļas vidējais augstums;
2.112. atlikušais brīvsāns (fr ) – minimālais attālums starp bojāto ro-ro klāju un galējo ūdenslīniju bojājuma vietā, neņemot vērā uz bojātā ro-ro klāja sakrājušās jūras ūdens radīto papildu iespaidu;
2.113. sabiedrība – ro-ro pasažieru kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai berbouta fraktētājs, kas no īpašnieka pārņēmusi atbildību par pasažieru kuģa ekspluatāciju.
II. Nozīmīgo viļņu augstums
3. Nozīmīgo viļņu augstumu (hs) izmanto, lai noteiktu ūdens līmeņa augstumu uz automobiļu klāja, ja ir piemērotas šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktās īpašās stabilitātes prasības.
4. Attiecīgajam jūras rajonam nosaka tādu nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, lai varbūtība to pārsniegt gada laikā nebūtu lielāka par 10 %.
III. Jūras rajoni
5. Jūras rajoni, ko šķērso ro-ro pasažieru kuģi, kuri nodrošina regulāru satiksmi uz Latvijas ostām, un šajos rajonos piemērojamās nozīmīgo viļņu augstuma vērtības atbilst 1996. gada 28. februāra Līguma par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro tipa pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp vai uz, vai no noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā (turpmāk – Stokholmas līgums), 1. pielikumam.
6. Ja ostas valsts nav Stokholmas līguma dalībvalsts, jūras rajonus un tajos piemērojamās nozīmīgo viļņu augstuma vērtības nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie starptautiskie līgumi. Ja ro-ro pasažieru kuģis savā maršrutā šķērso vairākus jūras rajonus, tam jāatbilst īpašajām stabilitātes prasībām attiecībā uz augstāko nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, kas noteikta šajos rajonos.
7. Latvijas Jūras administrācija izveido un uztur to jūras rajonu sarakstu, ko šķērso ro-ro pasažieru kuģi, kuri nodrošina regulāru satiksmi uz un no Latvijas ostām, un norāda attiecīgās nozīmīgo viļņu augstumu vērtības šajos rajonos. Informāciju par jūras rajoniem un tajos piemērojamām nozīmīgo viļņu augstuma vērtībām Latvijas Jūras administrācija publicē savā tīmekļvietnē (www.lja.lv), kā arī attiecīgo informāciju, tās publicēšanas vietni un visus atjauninātos sarakstus un šādas atjaunināšanas iemeslus paziņo Eiropas Komisijai.
IV. Īpašās stabilitātes prasības un to ieviešana
8. Jauni ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti vairāk nekā 1 350 cilvēku pārvadāšanai, atbilst īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas SOLAS 2020 II-1. nodaļas B daļā.
9. Pēc sabiedrības izvēles jauni ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti 1 350 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai, atbilst:
9.1. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā; vai
9.2. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma B iedaļā.
9.1 Par katru šo noteikumu 9. punktā minēto kuģi Latvijas Jūras administrācija divu mēnešu laikā no šo noteikumu V nodaļā minētās apliecības izdošanas dienas paziņo Eiropas Komisijai par veikto izvēli un šādam paziņojumam pievieno šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju.
10. Piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktās prasības šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajiem kuģiem, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība ņem vērā šo noteikumu 2. pielikumā noteiktās vadlīnijas, ciktāl tas ir iespējams un samērojams ar attiecīgā ro-ro pasažieru kuģa konstrukciju.
11. Pēc sabiedrības izvēles esošie ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti vairāk nekā 1 350 cilvēku pārvadāšanai un kurus sabiedrība iesaista regulārā satiksmē uz Eiropas Savienības ostu vai no tās pēc 2024.gada 5.decembra, un kas nekad nav bijuši sertificēti saskaņā ar šo noteikumu prasībām, atbilst:
11.1. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas SOLAS 2020 II-1.nodaļas B daļā; vai
11.2. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā, papildus tām prasībām, kuras noteiktas SOLAS 2009 II-1.nodaļas B daļā.
11.1 Saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu piemērotās stabilitātes prasības norāda kuģa apliecībā, kas nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu.
11.2 Pēc sabiedrības izvēles esošie ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti 1 350 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai un kurus sabiedrība iesaista regulārā satiksmē uz Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai no tās pēc 2024. gada 5. decembra, un kas nekad nav bijuši sertificēti saskaņā ar šo noteikumu prasībām, atbilst:
11.21. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1.pielikuma A iedaļā; vai
11.22. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma B iedaļā.
11.3 Saskaņā ar šo noteikumu 11.2 punktu piemērotās stabilitātes prasības norāda kuģa apliecībā, kas nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu.
V. Apliecības un sertifikāti
12. Visiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu, ir Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegta apliecība, kas apstiprina kuģa atbilstību šo noteikumu IV nodaļā un 1. pielikumā noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām (4. pielikums).
13. (Svītrots ar MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 736)
14. Šo noteikumu 12. punktā minētajā apliecībā, kurai var būt pievienoti citi saistītie sertifikāti, kas apliecina atbilstību šo noteikumu prasībām, norāda nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, līdz kurai kuģis spēj izpildīt īpašās stabilitātes prasības. Attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kuri atbilst šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām, apliecībā norāda nozīmīgo viļņu augstumu, līdz kuram kuģis spēj izpildīt īpašās stabilitātes prasības. Apliecība ir derīga, ciktāl ro-ro pasažieru kuģis veic pārvadājumus rajonā ar tādu pašu vai zemāku nozīmīgo viļņu augstuma vērtību.
15. Latvija, darbojoties ostas valsts statusā, atzīst citu Eiropas Savienības dalībvalstu sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīva (EK) Nr. 2003/25 par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem, kā arī trešo valstu sertifikātus, kuros norādīts, ka ro-ro pasažieru kuģis atbilst minētajā direktīvā noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām.
VI. Sezonas un īstermiņa pārvadājumi
16. Ja sabiedrība, kas nodrošina regulāru satiksmi visu gadu, vēlas uz kādu īsāku laikposmu šīs satiksmes nodrošināšanā iesaistīt papildu ro-ro pasažieru kuģus, tā informē Latvijas Jūras administrāciju un ostas valsts vai valstu kompetentās iestādes ne vēlāk kā mēnesi pirms minēto papildu kuģu iesaistīšanas attiecīgajos reisos.
16.1 Ja neparedzētu apstākļu dēļ ro-ro pasažieru kuģis ir steidzami jāaizstāj, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, šo noteikumu 16. punktā noteiktā paziņošanas pienākuma vietā piemēro normatīvajos aktos par ostas valsts kontroles kārtību noteiktās prasības.
17. Ja sabiedrība vēlas veikt sezonālu regulāru satiksmi laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus gadā, tā informē Latvijas Jūras administrāciju un ostas valstu kompetentās iestādes ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šādas satiksmes uzsākšanas.
18. Ja šo noteikumu 16., 16.1 un 17. punktā minētos pārvadājumus veic laikā, kad nozīmīgo viļņu augstums ir zemāks nekā šim jūras rajonam noteiktā nozīmīgo viļņu augstuma vērtība, ūdens līmeņa augstuma noteikšanai uz klāja izmanto to nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, kas piemērojama šim īsākajam laikposmam, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem.
19. Kad ostas valsts kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu šo noteikumu 16., 16.1 un 17. punktā minētajiem pārvadājumiem, uz ro-ro pasažieru kuģa, kas uzsāk šādus pārvadājumus, ir nepieciešama apliecība vai sertifikāts, kas apstiprina kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām, kā paredzēts šo noteikumu 12. un 15. punktā, atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem.
VII. Noslēguma jautājums
20. Esošie ro-ro pasažieru kuģi, kas veic regulāru satiksmi uz Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai no tās līdz 2024. gada 5. decembrim, turpina atbilst īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu IV nodaļas un 1. pielikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 4. decembrim.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;
2) Komisijas 2005. gada 18. februāra Direktīvas 2005/12/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK I un II pielikumu par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/946, ar ko Direktīvu 2003/25/EK groza attiecībā uz uzlabotu stabilitātes prasību iekļaušanu un minētās direktīvas saskaņošanu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktajām stabilitātes prasībām.
Ministru prezidents V.DombrovskisSatiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
1. pielikumsMinistru kabineta2010.gada 5.oktobranoteikumiem Nr. 927
Īpašās stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem un modeļa testēšanas metode
| Personas uz kuģa (N) | Sadalījuma indekss (R) |
|---|---|
| N < 1 000 | R = 0,000088 x N +0,7488 |
| 1 000 ≤ N ≤ 1 350 | R = 0,0369 x ln (N + 89,048 ) + 0,579 |
2. pielikumsMinistru kabineta2010.gada 5.oktobranoteikumiem Nr. 927
Vadlīnijas īpašo stabilitātes prasību piemērošanā un modeļa testēšanā
| Nr.p. k. | Stabilitātes prasības saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu | Stabilitātes prasību piemērošanas vadlīnijas |
|---|---|---|
| 1. | 1.punkts | Visiem ro-ro pasažieru kuģiem ir jāatbilst SOLAS konvencijas prasībām attiecībā uz atlikuma stabilitāti. Tas attiecas uz visiem pasažieru kuģiem, kas uzbūvēti, sākot ar 1990.gada 29.aprīli. Šīs prasības piemērošanas dēļ nosaka atlikušā brīvsāna augstumu (fr), ko izmanto šā pielikuma 2.punktā paredzētajos aprēķinos |
| 2. | 1.1.apakšpunkts | 2.1. Šis punkts attiecas uz hipotētisku ūdens daudzumu, kas uzkrājies uz starpsienu (ro-ro) klāja. Pieņem, ka ūdens ir ieplūdis uz klāja caur bojājuma radīto atveri. Šis punkts paredz, ka kuģim papildus atbilstībai visām SOLAS konvencijas prasībām ir jāatbilst arī tai SOLAS konvencijas kritēriju daļai, kas ietverta II-1/B/8 noteikuma 2.3 līdz 2.3.4 punktā, aprēķinos ņemot vērā noteiktu ūdens daudzumu uz klāja. Šajā aprēķinā nav jāņem vērā citas II-1/B/8 noteikuma prasības. Piemēram, šajā aprēķinā kuģim nav jāatbilst prasībām par līdzsvara leņķiem vai robežlīnijas neiegrimšanu |
| 2. | 1.1.apakšpunkts | 2.2. Uzkrājušos ūdeni pievieno kā šķidru kravu ar vienu kopēju virsmu visu to nodalījumu iekšpusē, kurus pieņem par applūdušiem uz automobiļu klāja. Ūdens līmeņa augstums (hw) uz klāja ir atkarīgs no atlikušā brīvsāna (fr) pēc bojājumu gūšanas, un to mēra bojājuma līmenī (sk. 1.att.). Atlikušais brīvsāns ir minimālais attālums starp bojāto ro-ro klāju un galējo ūdenslīniju (pēc līdzsvarošanas pasākumiem, ja tādi veikti) hipotētisko bojājumu līmenī pēc visu iespējamo bojājumu scenāriju pārbaudes, nosakot atbilstību SOLAS konvencijas prasībām. Aprēķinot (fr), nav jāņem vērā iespaids, ko var radīt hipotētisks ūdens daudzums, kas uzkrājies uz bojātā ro-ro klāja |
| 2. | 1.1.apakšpunkts | 2.3. Ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 2,0 m vai lielāks, pieņem, ka uz ro-ro klāja ūdens nav uzkrājies. Ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 0,3 m vai mazāks, pieņem, ka ūdens līmeņa augstums ir 0,5 m. Ūdens līmeņa starpvērtības nosaka ar lineāro interpolāciju (sk. 2.att.) |
| 3. | 1.2.apakšpunkts | Ūdens novadīšanas līdzekļus var uzskatīt par efektīviem tikai tad, ja šie līdzekļi spēj novērst liela ūdens daudzuma sakrāšanos uz klāja, t.i., spēj novadīt vairākus tūkstošus tonnu ūdens stundā, kas ievērojami pārsniedz jaudas, kuras bija ierīkotas šo noteikumu pieņemšanas laikā. Šādas augstas efektivitātes ūdens novadīšanas sistēmas var izveidot un apstiprināt nākotnē (pamatojoties uz vadlīnijām, ko izstrādā IMO) |
| 4. | 1.3.apakšpunkts | 4.1. Ūdens daudzumu, kas sakrājies uz klāja, papildus šā pielikuma 2.punktā minētajam samazinājumam var samazināt attiecībā uz pārvadājumiem ģeogrāfiski noteiktos ierobežotos rajonos. Šos rajonus nosaka atbilstoši nozīmīgo viļņu augstumam, kas raksturo minēto rajonu saskaņā ar noteikumu III nodaļu |
| 4. | 1.3.apakšpunkts | 4.2. Ja nozīmīgo viļņu augstums (hs) attiecīgajā rajonā ir 1,5 m vai mazāks, pieņem, ka uz bojātā ro-ro klāja nav sakrājies papildu ūdens daudzums. Ja nozīmīgo viļņu augstums ir 4,0 m vai lielāks, tad tā ūdens līmeņa augstums, kas hipotētiski ir sakrājies uz klāja, ir vērtība, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.punktu. Starpvērtības nosaka ar lineāro interpolāciju (sk. 3.att.) |
| 4. | 1.3.apakšpunkts | 4.3. Ūdens līmenis (hw) saglabājas konstants, tādēļ pievienotā ūdens daudzums ir mainīgais lielums, jo tas ir atkarīgs no sānsveres leņķa un no tā, vai ar kādu noteiktu sānsveres leņķi klāja mala ir iegremdēta vai nav (sk. 4.att.). Jāievēro, ka automobiļu transportēšanas telpu pieņemtā ūdenscaurlaidība ir 90 % (IMO Kuģošanas drošības komitejas (turpmāk – MSC) apkārtraksts Nr.649 (MSC/Circ.649)), bet citu hipotētiski applūdušo telpu caurlaidību nosaka atbilstoši SOLAS konvencijai |
| 4. | 1.3.apakšpunkts | 4.4. Ja aprēķini, ko veic, lai pierādītu atbilstību šiem noteikumiem, attiecas uz nozīmīgo viļņu augstumu, kas ir mazāks par 4,0 m, tas jānorāda pasažieru kuģa drošības sertifikātā |
| 5. | 1.4. un 1.5.apakšpunkts | Kā alternatīvu atbilstībai jaunajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šā pielikuma 2. vai 4.punktā, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība var akceptēt atbilstības pierādījumus, kas iegūti modeļu testos. Modeļu testa prasības izklāstītas noteikumu 1.pielikuma II daļā. Vadlīnijas modeļu testu veikšanai ir iekļautas šā pielikuma II daļā |
| 6. | 1.6.apakšpunkts | SOLAS konvencijas prasības, kas limitē operatīvās(-o) līknes(-i) (KG vai GM), var nebūt piemērojamas, ja saskaņā ar noteikumiem pieņem, ka uz klāja ir sakrājies ūdens, un var rasties vajadzība noteikt pārskatītu(-as) ierobežojošo(-ās) līkni(-es), kur ņemts vērā pievienotā ūdens iespaids. Tādēļ jāveic aprēķini atbilstoši adekvātam ekspluatācijas iegrimju un galsveru skaitam.Piezīme. Pārskatītās ierobežojošās ekspluatācijas KG/GM līknes var noteikt ar atkārtošanu, kur minimālo pārsnieguma GM, kas noteikta avārijas izturības aprēķinos ar ūdeni uz klāja, pievieno ievades KG (vai atskaita no GM), ko izmanto brīvsānu (fr) noteikšanai pēc bojājumu gūšanas, pēc kuriem nosaka ūdens daudzumu uz klāja, šo procesu atkārtojot, līdz pārsnieguma GM kļūst neievērojama. Ir paredzams, ka operatori varētu sākt šādu atkārtošanu ar maksimālo KG un minimālo GM, kas atbilst pieņemtajiem darbības rādītājiem, un manipulēt ar klāja starpsienu izvietojumu, lai samazinātu pārsnieguma GM, kas iegūta avārijas izturības aprēķinos ar ūdeni uz klāja |
| 7. | 2.1.apakšpunkts | Kā noteikts SOLAS konvencijā, starpsienas, kas atrodas iekšpus B/5 līnijas, sadursmē gūtu sānu bojājumu gadījumā uzskata par neskartām |
| 8. | 2.2.apakšpunkts | Ja ir ierīkoti konstruktīvi sponsoni, lai nodrošinātu atbilstību II-1/B/8 noteikuma prasībām, un tādēļ ir palielināts kuģa platums (B) un arī kuģa B/5 attālums no kuģa sāniem, šādas modifikācijas dēļ nav jāpārvieto esošās konstrukcijas daļas vai atveres galvenajās ūdensnecaurlaidīgajās šķērssienās zem starpsienu klāja (sk. 5. att.) |
| 9. | 2.3.apakšpunkts | 9.1. Esošajām šķērseniskajām vai gareniskajām starpsienām/barjerām, kuras ierobežo uz bojātā ro-ro klāja hipotētiski sakrājušās ūdens kustību, nav jābūt pilnīgi ūdensnecaurlaidīgām. Var pieļaut nelielu sūci, ja ūdens novadīšanas nosacījumi ļauj novērst ūdens sakrāšanos otrā starpsienas vai barjeras pusē. Ja, zūdot pozitīvai starpībai starp ūdens līmeņiem, notekas vairs nedarbojas, jānodrošina citi pasīvās ūdens novadīšanas līdzekļi |
| 9. | 2.3.apakšpunkts | 9.2. Šķērsenisko un garenisko starpsienu/barjeru augstums (Bh) nedrīkst būt mazāks par 8 × hw metriem, kur hw ir uzkrātā ūdens līmeņa augstums, kas aprēķināts, ņemot vērā atlikušo brīvsānu un nozīmīgo viļņu augstumu (kā minēts šā pielikuma 2. un 4.punktā). Tomēr starpsienas/barjeras augstums nedrīkst būt mazāks par lielāko no šīm vērtībām:a) 2,2 metriemb) augstumu starp starpsienu klāju un starpklāju vai piekārtā automobiļu klāja apakšējās sānmalas zemāko punktu, tam atrodoties nolaistā stāvoklī. Jāņem vērā, ka visas spraugas starp starpsienas augšējo malu un metāla apšuvuma apakšējo malu jānoblīvē šķērseniskā vai gareniskā virzienā (sk. 6.att.).Starpsienas/barjeras, kuru augstums ir mazāks nekā iepriekš noteiktais, var akceptēt, ja modeļa testus veic saskaņā ar šā pielikuma II daļu, lai apstiprinātu, ka alternatīvā konstrukcija nodrošina pienācīgas ilgizturības prasības saskaņā ar SOLAS konvenciju. Nosaka tādu starpsienas/barjeras augstumu, kas ir pietiekams, lai novērstu progresīvu applūšanu noteiktajās stabilitātes robežās. Šīs stabilitātes robežas nedrīkst ietekmēt modeļa testi.Piezīme. Minētās robežas var samazināt līdz 10 grādiem, ja palielina attiecīgo laukumu zem līknes (kā minēts IMO MSC 64/22) |
| 10. | 2.5.1.apakšpunkts | Laukums "A" attiecas uz pastāvīgām atverēm. Jāņem vērā, ka ūdensvārtu izvēle nav piemērota kuģiem, kam attiecīgo kritēriju izpildei ir vajadzīga visas virsbūves vai tās daļas peldspēja. Ūdensvārti ir jāaprīko ar slēdzamiem, neatgriezeniskiem vārstiem, kas novērš ūdens iekļūšanu, bet ļauj ūdenim izplūst. Šiem neatgriezeniskajiem vārstiem jādarbojas automātiski, un tie nedrīkst būtiski ierobežot ūdens noplūdi. Ievērojama efektivitātes samazināšanās ir jākompensē, ierīkojot papildu atveres, lai aptvertu vajadzīgo laukumu |
| 11. | 2.5.2.apakšpunkts | Lai ūdensvārtus uzskatītu par efektīviem, minimālajam attālumam no ūdensvārtu apakšējās malas līdz ūdenslīnijai pēc bojājumu gūšanas ir jābūt vismaz 1,0 m. Minimālā attāluma aprēķinā neņem vērā iespaidu, ko var radīt papildu ūdens uz klāja (sk. 7.att.) |
| 12. | 2.5.3.apakšpunkts | Ūdensvārti jāierīko iespējami zemu sānu margsienā vai korpusa metāla apšuvumā. Ūdensvārtu atveres apakšmala nedrīkst atrasties augstāk par 2 cm virs starpsienu klāja, bet augšējā mala – ne augstāk par 0,6 m (sk. 8.att.).Piezīme. Telpas, uz kurām attiecas noteikumu 1.pielikuma 2.5.apakšpunkts, t.i., telpas, kas aprīkotas ar ūdensvārtiem vai līdzīgām atverēm, nosakot nebojāta un bojāta kuģa stabilitātes līknes, neņem vērā kā neskartas telpas |
| 13. | 2.6.apakšpunkts | 13.1. Noteikto bojājuma apjomu piemēro visā kuģa garumā. Atkarībā no piemērotajām SOLAS konvencijas prasībām sadalījumam nodalījumos gūtais bojājums var neiespaidot nevienu starpsienu vai var iespaidot tikai starpsienu zem starpsienu klāja vai tikai starpsienu virs starpsienu klāja, vai starpsienas atšķirīgās kombinācijās |
| 13. | 2.6.apakšpunkts | 13.2. Visām šķērseniskajām un gareniskajām starpsienām/barjerām, kas aiztur iespējami sakrājušos ūdens daudzumu, ir jābūt nostiprinātām, kad kuģis atrodas jūrā |
| 13. | 2.6.apakšpunkts | 13.3. Ja šķērseniskā starpsiena/barjera ir bojāta, uz klāja sakrātajam ūdenim abās bojātās starpsienas/barjeras pusēs jābūt vienā virsmas līmenī augstumā hw (sk. 9.att.) |
3. pielikumsMinistru kabineta2010. gada 5. oktobranoteikumiem Nr. 927
Paziņojumā ietveramā informācija
4. pielikumsMinistru kabineta2010. gada 5. oktobranoteikumiem Nr. 927
Atbilstības apliecības paraugs
| Kuģa vārds | IMO numurs | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Name of ship | IMO number | ||||
| Identifikācijas numurs vai burti | Identifikācijas numurs vai burti | Identifikācijas numurs vai burti | Bruto tilpība | ||
| Distinctive number or letters | Distinctive number or letters | Distinctive number or letters | Gross tonnage | ||
| Pieraksta osta | Pieraksta osta | ||||
| Port of registry | Port of registry | ||||
| Nozīmīgo viļņu augstums ir | m, un tas ir apliecināts šādos dokumentos: | m, un tas ir apliecināts šādos dokumentos: | |||
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| The allowed significant wave height is | The allowed significant wave height is | m and it is documented in the following documents: | |||
| Apliecība izsniegta | (vieta) | (datums) | |||
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Issued at | (place) | on the | (date) | ||
| Nr. | Latvijas Jūras administrācijasKuģošanas drošības inspekcijas vadītājs | ||||
| --- | --- | --- | --- | ||
| No | Head of the Maritime Safety Inspectorateof the Maritime Administration of Latvia |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)