Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums

43. pants. Ja institūcijas veikto darbību dēļ lēmumā par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu norādītie dati par zemi vairs neatbilst aktuālajiem kadastra datiem, institūcija par to informē Valsts zemes dienestu. Valsts zemes dienests attiecīgo lēmumu groza un par to informē institūciju, kā arī gadījumos, kad tiek grozīts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, informē Ministru kabineta noteikto institūciju, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums — slēgt lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

44. pants. Atlīdzību šā likuma 41. pantā minētajos gadījumos veido sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes tirgus vērtība un zaudējumu atlīdzība par atlikušās zemes daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā.

45. pants. (1) Šā likuma 40. panta otrajā daļā minētajos gadījumos, kad institūcija rīkojas uz pilnvarojuma pamata, kā arī 41. pantā minētajos gadījumos, kad attiecībā uz zemes tiesisko valdītāju pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā noteiktās saistības nav izpildītas pilnā apmērā, vai lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgums vēl nav noslēgts, tas nav šķērslis sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(2) Institūcija, nosakot atlīdzību, šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ņem vērā:

1) ja lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā minētais samaksas termiņš vēl nav iestājies un tajā noteiktās maksājuma saistības nav izpildītas pilnā apmērā, institūcija to atlīdzības daļu, kuru veido zemes tirgus vērtība, prioritāri izlieto minēto saistību izpildei;

2) ja lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgums vēl nav noslēgts, institūcija to atlīdzības daļu, kuru veido zemes tirgus vērtība, izmaksā tādā apmērā, kādā zemes tirgus vērtība pārsniedz lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu noteikto izpirkuma (pirkuma) summu.

(3) Par noteikto atlīdzības apmēru un izmaksu institūcija informē Ministru kabineta noteikto institūciju, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums — slēgt lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, kad institūcija zemi ieraksta zemesgrāmatā uz pilnvarojuma pamata atbilstoši šā likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajam, piemērojamas šā likuma 10. panta prasības, ierakstot atzīmi vienlaikus ar zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

46. pants. Ja institūcija konstatē, ka zemes lietotājs vai tiesiskais valdītājs ir miris, tā rīkojas, ievērojot šā likuma 17.1 pantā noteikto kārtību, kā arī šajā nodaļā minēto, un ieraksta sabiedrības vajadzībām nepieciešamo zemi zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda.

47. pants. Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama zemesgrāmatā neierakstīta būve, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ierakstāma zemesgrāmatā, un tai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tiesiskais valdītājs, kā arī institūcija konstatē, ka ir iespējams iegūt šo būvju īpašuma tiesību pamatojošos dokumentus, uz kuru pamata saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās var ierakstīt attiecīgo būvi zemesgrāmatā, institūcija piemēro šajā nodaļā ietverto regulējumu. Institūcija būvju kadastrālās uzmērīšanas izdevumus sedz no noteiktās atlīdzības par būvi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.).

2. Šo likumu nepiemēro nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūrām, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai panākta vienošanās par līguma par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām būtiskajām sastāvdaļām.

3. Tiesiskās attiecības, kas izriet no nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūrām, kuras uzsāktas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, apspriežamas saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

4. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieņemts un stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu, attiecīgo nekustamo īpašumu piespiedu kārtā atsavina un strīdus, kas izriet no šā īpašuma atsavināšanas, risina saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

5. Ja šā likuma 9.pantā minētais Ministru kabineta vai pašvaldības lēmums ir pieņemts līdz 2016.gada 31.maijam, tad šādu nekustamo īpašumu atsavināšanai sabiedrības vajadzībām piemēro to atsavināšanas kārtību, kāda bija spēkā līdz 2016.gada 31.maijam, izņemot šādus gadījumus:

1) ja starp institūciju un nekustamā īpašuma īpašnieku vēl nav noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tad attiecībā uz līguma par nekustamā īpašuma atsavināšanu noslēgšanas un atlīdzības izmaksas kārtību piemēro šā likuma 7.1 pantu, 11.panta ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, 12., 12.1, 29., 29.1, 29.2 un 29.3 pantu redakcijā, kas ir spēkā no 2016.gada 1.jūnija;

2) ja likums par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu stājas spēkā pēc 2016.gada 1.jūnija, tad institūcija atlīdzības izmaksu veic saskaņā ar šā likuma 29., 29.1, 29.2 un 29.3 pantā noteikto kārtību. Ja līdz likuma par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu pieņemšanai institūcija vienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecībā uz līguma par nekustamā īpašuma atsavināšanu noslēgšanu un atlīdzības izmaksas kārtību piemēro šā likuma 7.1 pantu, 11.panta ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, 12., 12.1, 29., 29.1, 29.2 un 29.3 pantu redakcijā, kas ir spēkā no 2016.gada 1.jūnija.

6. Šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto atlīdzības daļu institūcija izmaksā arī gadījumos, kad nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām jau ir atsavināts un nekustamā īpašuma, kura atsavināšana ir uzsākta pēc 2017. gada 1. jūlija, bijušais īpašnieks ir iesniedzis institūcijai iesniegumu par šīs atlīdzības daļas izmaksu.

7. Šā likuma 8.1 pantu nepiemēro Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības projekta, ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves, kā arī militārā poligona "Sēlija" izveides īstenošanā.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 3.novembrī