Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu

Ministru kabineta noteikumi Nr.987Rīgā 2010.gada 19.oktobrī (prot. Nr.54 18.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.aktivitātes "Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība" 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" (turpmāk – apakšaktivitāte) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. prasības projekta iesniedzējam;

1.3. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar komercdarbības atbalstu nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.1.2. projekta ietvaros plānotie ieguldījumi tiks izmantoti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā un ierobežotas jomas darbībā;

2.1.3. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodala:

2.1.3.1. zinātniskās institūcijas ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām;

2.1.3.2. zinātniskās institūcijas pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;

2.1.1 atbalsta piešķiršanas diena – diena, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 28. punktā noteiktajai definīcijai;

2.1.2 ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai – atbalsts, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 26. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai;

2.1.3 ierobežotas jomas darbība – pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras saimnieciskā pamatdarbība, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.3 1. ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā jomā;

2.1.3 2. tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai;

2.1.3 3. katru gadu iedalītā jauda finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no pētniecības infrastruktūras kopējās gada jaudas finanšu izteiksmē;

2.2. kombinēta atbalsta veida projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.2.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.2.2. projekta ietvaros plānotie ieguldījumi tiks izmantoti gan projekta iesniedzēja un sadarbības partnera ar saimniecisku darbību nesaistītajā pamatdarbībā un ierobežotas jomas darbībā, gan projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saimnieciskajā pamatdarbībā;

2.2.3. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodala:

2.2.3.1. zinātniskās institūcijas ar saimniecisku darbību nesaistītās pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no saimnieciskajām pamatdarbībām;

2.2.3.2. zinātniskās institūcijas pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām saistītajām finanšu plūsmām;

2.3. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4. mikro, mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4.1 materiālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4.2 nemateriālie aktīvi – aktīvi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā noteiktajai definīcijai;

2.5. ar saimniecisku darbību nesaistīta pamatdarbība – zinātniskās institūcijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā;

2.5.1 pārredzama atbalsta kategorija – atbalsta veids, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai definīcijai un ko sniedz dotāciju veidā;

2.5.2 pētniecības infrastruktūra – infrastruktūra, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;

2.6. ERAF atbalsta intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

2.7. saimnieciska darbība – tāda darbība, kura piedāvā preces vai pakalpojumus attiecīgā tirgū;

2.8. saimnieciska pamatdarbība – zinātniskās institūcijas pamatdarbība, kura ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā;

2.9. valsts nozīmes pētniecības centrs – zinātnisko institūciju sadarbības ietvars zinātnes resursu koncentrēšanai Eiropas līmeņa pētniecībai zinātnes prioritārajā virzienā, sekmējot Latvijas tautsaimniecības prioritāro nozaru un sabiedrības attīstību;

2.10. valsts zinātniskā institūcija – šo noteikumu izpratnē valsts zinātniskais institūts, valsts dibināta augstskola vai valsts dibinātas augstskolas zinātniskais institūts, kas reģistrēts zinātnisko institūciju reģistrā;

2.10.1 viens vienots uzņēmums – komersants, kas atbilst Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

2.11. zinātniskās institūcijas pamatdarbība – zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;

2.12. tirgus cena – cena par pakalpojuma sniegšanu, ievērojot tirgus nosacījumus. Ja tirgus cena nav noteikta, pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra sniedz savu pakalpojumu par tādu cenu, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.12.1. cena atspoguļo pakalpojuma izmaksas, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un iekļauj uzcenojumu, kas noteikts, pamatojoties uz tādiem uzcenojumiem, ko piemēro uzņēmumi, kuri darbojas attiecīgā pakalpojuma nozarē;

2.12.2. cena ir godīgas konkurences sarunu rezultāts, ko pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra risina kā pakalpojuma sniedzēja, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, un tā sedz vismaz robežizmaksas.

3. Kombinēta atbalsta veida projektu īstenošanai finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 651/2014.

4. Apakšaktivitātes mērķis ir pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidot tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūs­dienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīs­tību, kā arī nodrošināt nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību.

5. Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, atbalstot šādus valsts nozīmes pētniecības centrus:

5.1. enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību);

5.2. farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi);

5.3. informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī kosmisko datu apstrādes centra izveidi);

5.4. latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.5. lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.6. meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.7. nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.8. sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs;

5.9. valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā.

6. Valsts nozīmes pētniecības centra izveides nosacījumi:

6.1. valsts nozīmes pētniecības centru var veidot zinātniskā institūcija, kuras vidējais zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju koeficients valsts nozīmes pētniecības centra atbilstošajā zinātnes virzienā pēdējo triju gadu laikā ir "1,1" vai lielāks. Koeficientu aprēķina saskaņā ar attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajām institūcijām. Minēto koeficientu aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma ir sniegušas zinātniskās institūcijas;

6.2. valsts nozīmes pētniecības centru veido vismaz divas zinātniskās institūcijas, kuras abas kopā atbilst šādām zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju vērtībām:

6.2.1. ja tiek veidots valsts nozīmes pētniecības centrs dabaszinātnēs (fizika, bioloģija, ķīmija), inženierzinātnēs un tehnoloģijās (tai skaitā arhitektūra un būvniecība), veselības, lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātnēs:

6.2.1.1. gada vidējais zinātniskās darbības finansējums (konkursa kārtībā iegūtais nacionālais publiskais finansējums zinātniskajai darbībai (tai skaitā ieņēmumi no valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību pasūtītiem zinātniskiem pētījumiem, finansējums tirgus orientētiem pētījumiem, Latvijas Zinātnes padomes finansējums), bāzes finansējums, konkursa kārtībā iegūtais starptautiskais finansējums zinātniskās darbības projektiem, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 20 000 latu;

6.2.1.2. gada vidējais pētījumu veikšanai piesaistītais starptautiskais finansējums (starptautiskie zinātniskās darbības projekti, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 2 500 latu;

6.2.1.3. gada vidējais starptautiskās datubāzēs (Thomson Reuters Web of Science, SCOPUS, ERIH) atrodamo zinātnisko publikāciju un zinātnisko mono­grāfiju skaits, kā arī patentu un šķirņu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 0,5;

6.2.1.4. gada vidējais strādājošo zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 80;

6.2.1.5. strādājošo jauno zinātnieku un strādājošo (noslēgts darba vai prakses līgums) doktorantu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē šo noteikumu spēkā stāšanās dienā – vismaz 0,5;

6.2.2. ja tiek veidots valsts nozīmes pētniecības centrs humanitārajās vai sociālajās zinātnēs:

6.2.2.1. gada vidējais zinātniskās darbības finansējums (konkursa kārtībā iegūtais nacionālais publiskais finansējums zinātniskajai darbībai (tai skaitā ieņēmumi no valsts pārvaldes institūciju vai pašvaldību pasūtītiem zinātniskiem pētījumiem, finansējums tirgus orientētiem pētījumiem, Latvijas Zinātnes padomes finansējums), bāzes finansējums, konkursa kārtībā iegūtais starptautiskais finansējums zinātniskās darbības projektiem, zinātniska rakstura līgumpētījumi un zinātniskās izstrādes ar ārvalstu juridiskām personām) uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 5 000 latu;

6.2.2.2. gada vidējais starptautiskās datubāzēs (Thomson Reuters Web of Science, SCOPUS, ERIH) atrodamo zinātnisko publikāciju un zinātnisko monogrāfiju skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decem­brim, – vismaz 0,5;

6.2.2.3. gada vidējais strādājošo zinātnieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, kas aprēķināts laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, – vismaz 80;

6.2.2.4. strādājošo jauno zinātnieku un strādājošo (noslēgts darba vai prakses līgums) doktorantu skaits uz vienu zinātnieku pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē šo noteikumu spēkā stāšanās dienā – vismaz 0,5;

6.3. ir izstrādāta un ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgo nozares ministriju (ja attiecināms) saskaņota valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģija.

7. Šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētajā valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija:

7.1. valsts nozīmes pētniecības centra vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiskie mērķi un attīstības virzieni, kas izstrādāti saskaņā ar valsts zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politiku, kā arī veicamie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti, to kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji stratēģisko mērķu īstenošanai, tai skaitā to sasaiste ar katras minētā centra veidojošās zinātniskās institūcijas darbības stratēģiju (ja attiecināms);

7.2. kopējie valsts nozīmes pētniecības centra veidojošo zinātnisko institūciju zinātnisko darbību raksturojošie dati, kas atspoguļo informāciju par šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajiem zinātniskās darbības kvalitātes rādītājiem, kas noteikti, pamatojoties uz šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto zinātnisko institūciju iesniegto informāciju;

7.3. pastāvošo sadarbības formu un jaunizveidojamo sadarbības formu ar zinātniskajām institūcijām, zinātniskajām savienībām un tehnoloģiskajām institūcijām (tai skaitā ārvalstu) raksturojums un analīze, kas pamato starptautiska līmeņa pētniecības sasniegšanu un saglabāšanu;

7.4. informācija par zinātniskajām institūcijām, kurām tiks nodrošināta piekļuve valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūrai, un minētās piekļuves raksturojums, tai skaitā nosacījums, ka zinātniskās institūcijas, kas nav attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra veidotājas, var izmantot valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūru ar saimniecisku darbību nesaistītu pamatdarbību vai saimniecisku pamatdarbību veikšanai, ja valsts nozīmes pētniecības centru veidojošā zinātniskā institūcija ievēro šo noteikumu 30.1 3. apakšpunktā vai 79.3 punktā minētos nosacījumus;

7.5. pastāvošās sadarbības un plānotās sadarbības ar komersantiem raksturojums, kas pamato valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju ieguldījumu zinātnes komercializācijā un inovatīvu risinājumu ieviešanā komercdarbībā;

7.6. valsts nozīmes pētniecības centram apakšaktivitātes pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamā finansējuma sadalījums pa valsts nozīmes pētniecības centra veidojošajām zinātniskajām institūcijām;

7.7. informācija par to, kā vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks nodrošināta apakš­aktivitātes ietvaros iegādātās vai izveidotās infrastruktūras uzturēšana un attīstība;

7.8. informācija par zinātnisko institūciju savstarpējās sadarbības nosacījumiem attiecīgā valsts nozīmes pētniecības centra izveidē un darbībā, kā arī informācija par vadošo institūciju, kas būs atbildīga par valsts nozīmes pētniecības centra sadarbības stratēģijas ieviešanu un mērķu sasniegšanu kopumā, un valsts nozīmes pētniecības centra projekta iesnieguma iesniegšanu atbildīgajā iestādē atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajiem nosacījumiem.

8. Katram šo noteikumu 5.punktā minētajam valsts nozīmes pētniecības centram, ievērojot šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto prasību, var saskaņot vienu attiecīgo valsts nozīmes pētniecības centru veidojošo zinātnisko institūciju sadarbības stratēģiju.

9. Ja zinātniskā institūcija ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā mazāk nekā pirms trim gadiem, šo noteikumu 6.punktā minēto koeficientu un zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus aprēķina par pēdējo gadu (laikposms no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim) vai pēdējiem diviem gadiem (laikposms no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim), ņemot vērā tās reģistrācijas datumu zinātnisko institūciju reģistrā. Ja zinātniskajai institūcijai nav noslēgts vismaz viens pilns gads, bet tā ir vienas vai vairāku tādu zinātnisko institūciju tiesību un saistību pārņēmēja pēc to reorganizācijas vai likvidācijas, kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā ne vēlāk kā 2008.gadā, šo noteikumu 6.punktā minēto koeficientu un zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus aprēķina, ņemot vērā reorganizēto vai likvidēto zinātnisko institūciju zinātniskās darbības rādītājus.

10. Kopējais apakšaktivitātes pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 80 176 147 euro, un Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanai paredzētais valsts budžeta finansējums sasniedz vismaz 1 479 515 euro, bet nepārsniedz 2 988 031 euro.

11. Apakšaktivitātes pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu kārtas ietvaros pieejamo ERAF līdzfinansējumu.

12. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējums ir 996 010 euro, maksimālais – 24 188 821 euro.

13. Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgā iestāde:

13.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu:

13.1.1. izstrādā, apstiprina un ievieto savā tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas;

13.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas un projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

13.1.2.1 izstrādā, apstiprina un publicē atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē kombinēta atbalsta veida projekta un labuma guvēja projekta daļas vidējās svērtās ERAF atbalsta intensitātes aprēķināšanas metodiku;

13.1.3. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija);

13.1.4. izstrādā un apstiprina komisijas reglamentu;

13.1.5. nosūta ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus;

13.1.6. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi;

13.2. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;