Zaudējis spēku - Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.999Rīgā 2010.gada 26.oktobrī (prot. Nr.55 30.§)

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 40.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikāciju, izmeklēšanas kārtību un uzskaiti. Noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas teritorijā notikušo dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu, kuros iesaistīti trešo valstu vilcieni, ja izmeklēšanas kārtību nosaka starptautiskie tiesību akti par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un ja starptautiskie tiesību akti nenosaka citādi.

2. Dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu veic, lai noskaidrotu visus dzelzceļa satiksmes negadījuma cēloņus un sekas, kā arī sniegtu ieteikumus līdzīgu dzelzceļa satiksmes negadījumu novēršanai.

3. Dzelzceļa satiksmes negadījumus neizmeklē un neuzskaita, ja tie ir radušies dabas stihiju, vandālisma vai terorisma akta dēļ.

4. Izmeklēšana ir informācijas apkopošana par dzelzceļa satiksmes negadījuma apstākļiem, tās analīze un secinājumu izdarīšana.

5. Izmeklēšanu veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības un darba aizsardzības institūciju veiktās izmeklēšanas. Izmeklēšanā nenosaka personas vainu un atbildību.

6. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, pārvadātājs un personas, kuras nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (turpmāk – pārvadātājs), vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, vai pārvadātājs kopīgi ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, nosakot prioritātes, plāno un veic pasākumus, lai novērstu līdzīgus dzelzceļa satiksmes negadījumus.

II. Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācija

7. Ir šādi dzelzceļa satiksmes negadījumu veidi:

7.1. smaga dzelzceļa avārija;

7.2. nopietns negadījums;

7.3. satiksmes drošības pārkāpums.

8. Smaga dzelzceļa avārija ir:

8.1. vilciena sadursme ar citu dzelzceļa ritošo sastāvu vai nobraukšana no sliedēm, kas izraisījusi vienu no šādām kaitīgām sekām:

8.1.1. gājis bojā uzreiz vai smagas avārijas rezultātā 30 dienu laikā pēc tās miris vismaz viens cilvēks;

8.1.2. nodarīti miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, kuri negadījuma dēļ hospitalizēti ilgāk par 24 stundām;

8.1.3. nodarīts kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi vismaz EUR 2 000 000 apmērā;

8.2. dzelzceļa satiksmes negadījums, kura sekas ir līdzīgas šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajām un kuram ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību.

9. Nopietns negadījums ir nevēlams vai neparedzēts pēkšņs notikums, kurā ir iesaistīts vismaz viens kustībā esošs ritošais sastāvs ar ātrumu, kas ir lielāks par 0 km/h, vai īpaša notikumu virkne ar vismaz vienu no šādām kaitīgām sekām:

9.1. gājis bojā cilvēks vai miris 30 dienu laikā pēc nopietnā negadījuma;

9.2. cilvēkam nodarīti miesas bojājumi, kuru dēļ viņš ir hospitalizēts ilgāk par 24 stundām;

9.3. radīti nopietni ritošā sastāva, sliežu ceļu, citu iekārtu bojājumi vai nodarīts kaitējums videi EUR 150 000 vai lielākā apmērā;

9.4. sešas stundas vai ilgāk pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu.

10. Ir šādi nopietnu negadījumu veidi, kas izraisījuši šo noteikumu 9. punktā minētās kaitīgās sekas:

10.1. vilciena sadursme:

10.1.1. ar dzelzceļa ritošo sastāvu;

10.1.2. ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā;

10.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;

10.3. negadījums uz pārbrauktuves vai pārejas, izņemot pārejas starp peroniem un pārejas, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam;

10.4. nelaimes gadījums ar cilvēku, kurā iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs;

10.5. ritošā sastāva ugunsgrēks;

10.6. cits nopietns negadījums.

11. Vilciena sadursme ar dzelzceļa ritošo sastāvu ir vilciena daļas sadursme ar cita vilciena vai ritošā sastāva, vai manevru veicošā ritošā sastāva daļu frontāli, no aizmugures vai no sāniem.

11.1 Vilciena sadursme ar šķērsli būvju tuvinājuma gabarītā ir sadursme starp vilciena daļu un objektu, kas nostiprināts vai īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļa vai tā tuvumā (izņemot negadījumu uz pārbrauktuves vai pārejas), ieskaitot sadursmi ar kontakttīklu.

12. Par vilciena nobraukšanu no sliedēm uzskata negadījumu, ja vismaz viens vilciena ritenis novirzās no sliedes galviņas.

13. Negadījums uz pārbrauktuves vai pārejas (izņemot pārejas starp peroniem un pārejas, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam) ir negadījums, kurā iesaistīts dzelzceļa ritošais sastāvs un viens vai vairāki pārbrauktuvi vai pāreju šķērsojoši transportlīdzekļi, gājēji vai objekti, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā.

14. Nelaimes gadījums ar cilvēku ritošā sastāva kustības laikā ir negadījums, kas noticis ar vienu cilvēku vai vairākiem cilvēkiem, kurus ir notriecis ritošais sastāvs vai tam piestiprināts vai no tā atdalījies priekšmets vai kuri izkrituši no ritošā sastāva, vai kuri krituši vai notriekti ar nenostiprinātiem objektiem, atrodoties ritošajā sastāvā.

14.1 Ritošā sastāva ugunsgrēks ir ugunsgrēks vai sprādziens vilciena sastāvā (arī tā kravā), kas izceļas tā kustības laikā no izbraukšanas stacijas līdz galastacijai, ieskaitot stāvēšanas laiku izbraukšanas stacijā, galastacijā vai starpstacijās, kā arī ritošā sastāva manevru darbu laikā.

15. Cits nopietns negadījums ir jebkurš cits negadījums, kas izraisījis šo noteikumu 9. punktā minētās kaitīgās sekas.

16. Negadījumu uzskata par nopietnu negadījumu arī tādā gadījumā, ja tā izraisītās sekas ir smagākas, nekā minēts šo noteikumu 9.punktā.

17. Ir šādi dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumi (ja tie nav izraisījuši šo noteikumu 9.punktā minētās kaitīgās sekas):

17.1. ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm;

17.1.1 ritošā sastāva sadursme ar citu ritošo sastāvu vai sadursme ar dzelzceļa infrastruktūras objektu, iekraušanas vai izkraušanas iekārtu elementiem vai priekšmetu, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību;

17.2. vilciena neatļauta pieņemšana uz aizņemta ceļa;

17.3. vilciena neatļauta nosūtīšana uz aizņemtu starpstaciju posmu;

17.4. vilciena pieņemšana vai nosūtīšana pa nesagatavotu maršrutu, ieskaitot elektriskā ritošā sastāva nosūtīšanu vai pieņemšanu, ja maršruts vai tā daļa nav aprīkota ar kontakttīklu vai tajā nav sprieguma;

17.5. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, kad ritošā sastāva jebkura daļa veic neatļautu kustību (pabraucot vai nepabraucot garām bīstamai vietai) pretēji rīkojumam, kādu nosaka:

17.5.1. aizliedzošais ceļa signāls vai attiecīgi aprīkota vilces līdzekļa borta iekārtas signāls;

17.5.2. dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos paredzēta mutiska vai rakstiska atļauja, ar kuru paziņots ritošā sastāvā kustības beigu punkts (vieta);

17.5.3. kontrolstabiņš (neskaitot strupceļu);

17.5.4. rokas signāls;

17.6. darba vietu nenorobežošana uz sliežu ceļiem;

17.7. pārmijas pārlikšana, ja uz tās atrodas dzelzceļa ritošais sastāvs;

17.8. dzelzceļa ritošā sastāva aizripošana aiz stāvēšanas ceļa kontrolstabiņa, luksofora vai izolētām salaidnēm;

17.9. ekspluatācijā esošā ritošā sastāva riteņu un asu būtisku detaļu lūzumi (ass, riteņpāra ass kakliņa, riteņa, riteņa centra vai bandāžas lūzumi) vai plaisas, kas rada nobraukšanas vai sadursmes risku, vai bojājumi, kas varētu būt ritošā sastāva tālākas kustības pārtraukšanas iemesls un varētu radīt nopietna negadījuma risku;

17.10. ratiņu rāmja, virsatsperu sijas lūzums vai dzelzceļa ritošā sastāva nesošās sijas pārrāvums;

17.11. vilciena nosūtīšana, ja bremžu maģistrāles gala krāni sastāva vidū ir noslēgti;

17.12. vilciena sakabes patvaļīga pašatkabināšanās vai sakabes pārraušana;

17.13. pārmijas uzgriešana;

17.14. bīstama signalizācijas atteice, kuras rezultātā signalizācijas sistēma (infrastruktūrai vai ritošajam sastāvam) rāda vairāk atļaujošu signālu, nekā paredzēts;

17.15. tāds pasažieru vai kravas vilciena vilces līdzekļa bojājums, kura dēļ nav iespējams veikt visu maršrutu līdz galapunktam un jāpieprasa palīdzības lokomotīve;

17.16. ritošā sastāva atkabināšana no pasažieru vai kravas vilciena bukses sasilšanas vai citu tehnisku iemeslu dēļ;

17.17. stacijas luksofora atļaujošā signāla pārslēgšanās uz aizliedzošo signālu, un pārslēgšanās dēļ dzelzceļa ritošais sastāvs pabrauc garām aizliedzošajam signālam;

17.18. kravas izkrišana no dzelzceļa ritošā sastāva braukšanas laikā, kas apdraud vilcienu kustības drošību;

17.19. kravas iekraušanas tehnisko noteikumu neievērošana, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību un kuras dēļ jāatkabina vagons;

17.20. neparedzēts sliežu ceļa bojājums, kura dēļ jāpārtrauc vilcienu kustība vai jāierobežo kustības ātrums līdz 15 km/h, ja bojājuma iemesls ir bijis:

17.20.1. sliedes lūzums, sliedei sadaloties vismaz divos gabalos vai no sliedes atdaloties metāla gabalam, kas velšanās virsmā radījis defektu vairāk nekā 50 mm garumā un 10 mm dziļumā;

17.20.2. sliežu ceļa virsbūves defekts (piemēram, izmetums, nosēdums), kas saistīts ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju;

17.21. dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar autoceļu satiksmes transportlīdzekli dzelzceļa speciālista vainas dēļ.

III. Pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcība dzelzceļa satiksmes negadījumā

18. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kas ir saistīts ar dzelzceļa satiksmes negadījumu, nekavējoties par to paziņo:

18.1. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam (turpmāk – izmeklēšanas birojs);

18.2. Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai;

18.3. Valsts policijai, ja ir notikusi smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums;

18.4. neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja dzelzceļa satiksmes negadījumā ir cietis cilvēks;

18.5. attiecīgajai pašvaldībai, ja ir notikusi smaga dzelzceļa avārija vai nodarīts nopietns kaitējums videi;

18.6. attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet, ja ir noticis dzelzceļa satiksmes negadījums uz privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem un negadījumā ir bojāts vismaz viens vagons, kas tiek izmantots satiksmē pa publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, – arī attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam;

18.7. attiecīgajam pārvadātājam.

19. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nosaka kārtību, kādā darbinieki ziņo par dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī dzelzceļa satiksmes negadījumu reģistrācijas kārtību.

20. Ziņojumā par negadījumu norāda negadījuma datumu, vietu, laiku, negadījumā iesaistītos pārvadātājus vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus, notikuma aprakstu, sekas un institūcijas, kurām sniegta informācija par negadījumu.

21. Ja dzelzceļa satiksmes negadījumā cietis cilvēks, dzelzceļa darbinieks nodrošina:

21.1. palīdzības sniegšanu cietušajam;

21.2. atbilstoši šo noteikumu 19.punktam ziņojuma sniegšanu par notikuma vietu un apstākļiem, veiktajiem pasākumiem, lokomotīves brigādi un par negadījumā iesaistīto ritošo sastāvu un tā maršrutu šo noteikumu 18.punktā norādītajām atbildīgajām institūcijām.

22. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs pēc iespējas nodrošina dzelzceļa satiksmes negadījuma vietas saglabāšanu neskartā stāvoklī, lai varētu uzsākt izmeklēšanu.

23. Pārbaudi notikuma vietā veic iespējami īsā laikā, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot dzelzceļa infrastruktūru un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

24. Ja dzelzceļa infrastruktūras stāvoklis to pieļauj, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pieņem lēmumu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu. Šo lēmumu saskaņo ar Valsts policiju, ja tā veic izmeklēšanu dzelzceļa satiksmes negadījuma vietā.

25. Pārvadātājs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši darba devēja un darbinieka noslēgtajam līgumam nodrošina darbinieka nosūtīšanu uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību, ja ir aizdomas, ka dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītais darbinieks ir lietojis alkoholu vai psihotropās vielas.

IV. Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanas organizēšana un nodrošināšana

26. Smagu dzelzceļa avāriju un jebkuru dzelzceļa satiksmes negadījumu, pēc kura dzelzceļa ritošais sastāvs ir svītrojams no inventāra parka, izmeklē izmeklēšanas birojs.

27. Izmeklēšanas birojs pēc ziņojuma saņemšanas par smagu dzelzceļa avāriju nekavējoties uzsāk tās izmeklēšanu. Septiņu dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas izmeklēšanas birojs par to informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, Valsts policiju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Informācijā norāda avārijas datumu, laiku un vietu, avārijas veidu un sekas – bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī bojājumu apmēru.

28. Izmeklēšanas birojs var pieņemt lēmumu par šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minēto dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī citu ar vilcienu kustību saistītu negadījumu izmeklēšanu, ja tiem ir nelabvēlīga ietekme uz kustības drošību. Šādā gadījumā negadījuma izmeklēšanā piemēro šo noteikumu 27., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktā minētās normas.

29. Ja dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu uzsākusi šo noteikumu 38., 39. vai 47.punktā minētā komisija, bet lēmumu par tā izmeklēšanu pieņem izmeklēšanas birojs, šāda dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu pārņem izmeklēšanas birojs, bet attiecīgā komisija izmeklēšanu izbeidz.

30. Izmeklēšanu vada izmeklēšanas biroja direktors (turpmāk – izmeklēšanas vadītājs). Izmeklēšanas vadītājs dzelzceļa avāriju izmeklēšanai norīko atbildīgo izmeklētāju, kas organizē izmeklēšanas darbības, kā arī nodrošina to veikšanu un kontroli.

31. Izmeklēšanas birojs var lūgt citu Eiropas Savienības dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu vai Eiropas Dzelzceļa aģentūras palīdzību, lai saņemtu ekspertu atzinumus vai novērtējumus vai veiktu tehniskās pārbaudes vai analīzes.

32. Izmeklēšanas birojs izmeklēšanā uzaicina piedalīties citas Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādes pārstāvjus, ja smagā dzelzceļa avārijā vai nopietnā negadījumā ir iesaistīts pārvadātājs, kas reģistrēts un licencēts attiecīgajā dalībvalstī.

33. Ja nav iespējams noteikt, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums noticis, vai ja smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums noticis Latvijas Republikas un citas dalībvalsts teritorijā, izmeklēšanas birojs ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādi vienojas, kura no tām veiks izmeklēšanu, vai vienojas izmeklēšanu veikt kopīgi. Ja panākta vienošanās, ka smagu dzelzceļa avāriju vai nopietnu negadījumu izmeklē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestāde, izmeklēšanas birojs var piedalīties avārijas izmeklēšanā un pilnībā izmantot tās rezultātus.

34. Atbilstoši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma raksturam piedalīties izmeklēšanā var pieaicināt kompetentus speciālistus, kuri nav izmeklēšanas biroja darbinieki.

35. Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs izmeklēšanas birojam un Valsts policijai nodrošina:

35.1. pieejamību ātrummērītāja, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu datiem, kā arī izziņas par bremzēm, brīdinājuma veidlapas, vilciena natūrlapas un lokomotīves tehniskā stāvokļa žurnāla iesniegšanu;

35.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas izveidošanu. Shēmās atzīmē sākuma punktu, lokomotīves un vagonu atrašanās vietas, kā arī norāda, kurā kilometrā un piketā notikusi avārija;

35.3. seku kopskata, bojātā sliežu ceļa, dzelzceļa ritošā sastāva, lokomotīves vadības aparātu stāvokļa fotogrāfiju, kā arī, ja nepieciešams, nepareizi iekrauto vagonu, noslēgto bremžu maģistrāles gala krānu, uz sliežu ceļa atrasto nepiederošo priekšmetu un salauzto detaļu fotogrāfiju izgatavošanu;

35.4. vietas apskates akta un sliežu ceļa, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu, sakaru un citu ierīču tehniskā stāvokļa aktu sastādīšanu;

35.5. dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku rakstisku paskaidrojumu sniegšanu.

36. Izmeklēšanas birojs par avārijas izmeklēšanas gaitu informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju, cietušos un viņu radiniekus, bojātās mantas īpašniekus, ražotājus, attiecīgos avārijas dienestus, personāla un lietotāju pārstāvjus un minētajām personām nodrošina iespēju sniegt atzinumus, komentārus un paust viedokli par pārskata projektos norādīto informāciju.

37. Izmeklēšanas birojs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc avārijas sagatavo izmeklēšanas nobeiguma pārskatu (1.pielikums) un nosūta to Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, smagā dzelzceļa avārijā iesaistītajām personām, kā arī Eiropas Dzelzceļa aģentūrai. Izmeklēšanas nobeiguma pārskatu paraksta izmeklēšanas vadītājs un visi izmeklēšanas dalībnieki. Ja rodas domstarpības par pārskata saturu, izmeklēšanas nobeiguma pārskatu sagatavo izmeklēšanas vadītāja atbalstītajā redakcijā. Izmeklēšanas dalībnieks, kurš nepiekrīt izmeklēšanas nobeiguma pārskata saturam, to paraksta ar piezīmi par savu atšķirīgo viedokli un, to pamatojot, pievieno nobeiguma pārskatam. Izmeklēšanas nobeiguma pārskata parakstīšanas dienu uzskata par izmeklēšanas pabeigšanas dienu.

V. Nopietna negadījuma izmeklēšanas organizēšana un nodrošināšana

38. Šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētos nopietnos negadījumus izmeklē Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja izveidota komisija. Komisijas priekšsēdētājs ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis.

39. Šo noteikumu 10.3. un 10.4.apakšpunktā minētos nopietnos negadījumus izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja kopīgi izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja pārstāvji. Sadursmes uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kurās iesaistīts ritošais sastāvs, izmeklē komisija, kuras priekšsēdētājs ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis. Nelaimes gadījumus ar vienu vai vairākiem cietušajiem – cilvēkiem, kuri ir krituši vai notriekti ar nenostiprinātiem objektiem, tiem atrodoties ritošajā sastāvā tā kustības laikā, izmeklē komisija, kuras priekšsēdētājs ir pārvadātāja pārstāvis.

40. Ja ir noticis nelaimes gadījums ar cilvēku un pārvadātājs nav identificēts, šādu negadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

41. Ja nopietns negadījums saistīts ar pārvaldītāja veiktiem manevriem vai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kā arī gadījumā, ja pārvaldītājs ir arī reizē pārvadātājs, šādu nopietnu negadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

42. Nopietnu negadījumu izmeklēšanā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nodrošina:

42.1. ziņojumu sagatavošanu no notikuma vietas, apvidus teritorijas vai vilces līdzekļa, priekšmeta vai objektu apskates aktus;

42.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas;

42.3. dokumentus, kas satur ziņas par faktiem (rakstiski vai citā formā).