Ostas valsts kontroles kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.1164Rīgā 2010.gada 21.decembrī (prot. Nr.74 33.§)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15. panta trešo daļu un 41.1 panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību un kārtību, kādā notiek ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistīto formalitāšu kārtošana.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. konvencijas – šādas konvencijas ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgajiem juridiski saistošajiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā:

2.1.1. 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku (LL 66 konvencija);

2.1.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija);

2.1.3. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija);

2.1.4. 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija);

2.1.5. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG konvencija);

2.1.6. 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (Tilpības konvencija);

2.1.7. (svītrots ar MK 21.10.2014. noteikumiem Nr.654);

2.1.8. 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem (CLC konvencija);

2.1.9. 1976.gada Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija);

2.1.10. 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC konvencija);

2.1.11. 2001. gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS 2001);

2.1.12. 2001. gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu (Bunkera degvielas konvencija, 2001. gads);

2.2. Parīzes Saprašanās memorands – saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts Parīzē 1982.gada 26.janvārī, tā jaunākajā redakcijā;

2.3. IMO dalībvalsts audits – audits, kas noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Asamblejas 2013. gada 4. decembra rezolūcijā A.1067(28) "IMO dalībvalsts audita struktūra un procedūras" un tās turpmākajos grozījumos;

2.4. Parīzes Saprašanās memoranda teritorija – teritorija, kurā Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstis veic inspekcijas saskaņā ar minēto memorandu;

2.5. kuģis – kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas konvencijas un kurš kuģo ar karogu, kas nav Latvijas karogs;

2.6. pirmās prioritātes kuģis – kuģis, kuru inspicē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktu;

2.7. otrās prioritātes kuģis – kuģis, kuru inspicē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 22.punktu;

2.8. kuģa un ostas mijiedarbība – mijiedarbība, kas notiek, kad kuģi tieši un nekavējoties ietekmē darbības, kas ietver personu vai preču kustību vai ostas pakalpojumu sniegšanu no kuģa vai uz to;

2.9. enkurvieta – vieta, kas atrodas ostas jurisdikcijā, taču neatrodas pie piestātnes, un ko izmanto kuģa noenkurošanai;

2.10. Kuģošanas drošības inspekcija – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija;

2.11. ostas valsts kontroles inspektors – Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors, kurš ir pilnvarots inspicēt kuģus un veikt citus šajos noteikumos minētos pasākumus ostas valsts kontroles īstenošanai;

2.12. nakts laiks – laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00;

2.13. inspekcija – pārbaude, lai pārliecinātos par kuģa, tā aprīkojuma, apkalpes, kā arī apkalpes dzīves un darba apstākļu atbilstību konvencijām un citiem normatīvajiem aktiem:

2.13.1. sākotnējā inspekcija – pārbaude, kuras laikā veic vismaz šo noteikumu 34.punktā minētās darbības;

2.13.2. detalizētā inspekcija – pārbaude, kuras laikā šo noteikumu 36.punktā minētajos apstākļos padziļināti inspicē kuģi, tā aprīkojumu, apkalpi, apkalpes dzīves un darba apstākļus, kā arī kuģa atbilstību kuģa operāciju veikšanas prasībām;

2.13.3. paplašinātā inspekcija – pārbaude, kas aptver vismaz šo noteikumu 2.pielikumā minētās riska zonas;

2.14. sūdzība – ziņojums vai cita veida informācija, ko sniedzis kuģa kapteinis, apkalpes loceklis, jūrniecības profesionālā biedrība, arodbiedrība vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona, kura ir ieinteresēta kuģa drošībā, tai skaitā uz kuģa esošo jūrnieku drošībā, veselībā, dzīves un darba apstākļu uzlabošanā un piesārņojuma novēršanā;

2.15. kuģa aizturēšana – aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) liek uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;

2.16. ienākšanas aizliegums – aizliegums kuģim ienākt visās Eiropas Savienības ostās un enkurvietās;

2.17. kuģa operāciju apturēšana – aizliegums kuģim turpināt kuģa operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri (atsevišķi vai kopumā) turpmāko kuģa operāciju veikšanu padara bīstamu;

2.18. kuģošanas sabiedrība – kuģa īpašnieks vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kas no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus un atbildību, tai skaitā visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā (ISM kodekss) noteiktos pienākumus un atbildību;

2.19. atzīta organizācija – komercsabiedrība, kas karoga valsts iestāžu vārdā veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus;

2.20. konvencionālā apliecība – apliecība, ko saskaņā ar konvencijām izdevusi karoga valsts vai cita persona karoga valsts vārdā;

2.21. klasifikācijas apliecība – dokuments, kas apliecina atbilstību SOLAS konvencijas II-1 nodaļas A-1 daļas 3.–1.noteikumam;

2.22. inspekciju datubāze – Eiropas Komisijas uzturēta datubāze, kas satur šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju un tādējādi palīdz ieviest ostas valsts kontroles sistēmu;

2.23. (svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 829);

2.24. Equasis informācijas sistēma – sistēma, kas satur ar kuģošanas drošību saistītu informāciju par kuģiem;

2.25. jūras darbaspēka sertifikāts – sertifikāts, kas minēts MLC konvencijas 5.1.3. noteikumā;

2.26. paziņojums par jūras darbaspēka atbilstību – paziņojums, kas minēts MLC konvencijas 5.1.3. noteikumā;

2.27. (svītrots ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45);

2.28. ro-ro pasažieru kuģis – kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru un kura aprīkojums ļauj riteņu vai dzelzceļa transportlīdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā;

2.29. ātrgaitas pasažieru kuģis – kuģis, kas atbilst SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikumam un kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

2.30. regulāra satiksme – atkārtoti ro-ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucieni, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu, vai tik regulāri vai bieži reisi, ka tie veido atpazīstamus, sistemātiskus reisu kopumus.

3. Noteikumi attiecas uz ikvienu ārvalsts kuģi un tā apkalpi, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā kuģa un ostas mijiedarbībai.

4. Ja ostas valsts kontroles inspektors pārbauda ārvalsts kuģi, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, bet neatrodas ostā vai enkurvietā, šai pārbaudei tiek piemērotas šo noteikumu prasības.

4.1 Šos noteikumus piemēro arī ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijām, kuras veic ārpus ostas vai enkurvietas regulāras satiksmes laikā. Šajā punktā minētās inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu X1 nodaļu.

5. Attiecībā uz kuģa aizsardzības prasību kontroli šie noteikumi attiecas tikai uz tiem kuģiem, uz kuriem attiecas aizsardzības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

6. Kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, piemēro atbilstošo konvenciju prasības. Ja konvencijas prasības nepiemēro, veic darbības, lai nodrošinātu, ka kuģis nav bīstams kuģošanas drošībai, cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Piemērojot šo punktu, ievēro Parīzes Saprašanās memoranda 1.pielikumu "Ostas valsts kontroles procedūras".

7. Veicot pārbaudi uz kuģa, kura karoga valsts nav konvencijas dalībvalsts, ostas valsts kontroles inspektors šim kuģim un tā apkalpei nepiemēro labvēlīgākas prasības nekā kuģim, kura karoga valsts ir šīs konvencijas dalībvalsts. Uz šādiem kuģiem veic detalizētas inspekcijas saskaņā ar Parīzes Saprašanās memoranda 9. pielikumu.

7.1 Ja ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka uz kuģiem, kas kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, tiek nepārprotami pārkāpti Eiropas Savienības sociālās jomas tiesību akti, kas pārņemti ar normatīvajiem aktiem, ar ko īsteno Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF), un Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā, tad saskaņā ar šiem noteikumiem nekavējoties informē citas attiecīgās kompetentās iestādes, lai pēc vajadzības tiktu veiktas turpmākas darbības.

8. Noteikumi neattiecas uz zvejas kuģiem, karakuģiem, jūras spēku palīgkuģiem, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem, valsts dienesta kuģiem, kurus izmanto nekomerciāliem mērķiem (piemēram, ostas kapteiņa dienesta kuģiem, loču kuteriem), kā arī atpūtas kuģiem, kuri nav iesaistīti komercdarbībā.

9. Ostas valsts kontroli veic Kuģošanas drošības inspekcija, norīkojot attiecīgus ostas valsts kontroles inspektorus.

10. Ostas valsts kontroles inspektori izmanto publiskās un privātās datubāzes, kas ir saistītas ar kuģu inspekcijām, kā arī Equasis informācijas sistēmu.

11. Nacionālie bruņotie spēki, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, kuģošanas līdzekļus vai gaisa kuģus, nodrošina ostas valsts kontroles inspektoru nokļūšanu uz kuģa, kas atrodas Latvijas ostu enkurvietā, ostas valsts kontroles pasākumu veikšanai.

II. Inspekciju sistēma un obligātais inspekciju daudzums gadā

12. Inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā minēto kuģu atlases sistēmu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma nosacījumiem.

13. Lai nodrošinātu obligāto inspekciju daudzumu, Kuģošanas drošības inspekcija katru gadu inspicē:

13.1. visus pirmās prioritātes kuģus;

13.2. papildus pirmās prioritātes kuģiem vismaz tik daudz otrās prioritātes kuģu, lai sasniegtu inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā.

14. Ja saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu nav inspicēti visi pirmās prioritātes kuģi, kas ienāk Latvijas ostās un enkurvietās, uzskata, ka šajā apakšpunktā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja neveikto inspekciju apjoms nav lielāks par:

14.1. 5 % no tādu pirmās prioritātes kuģu kopskaita, kam ir augsts riska profils;

14.2. 10 % no tādu pirmās prioritātes kuģu kopskaita, kam nav augsta riska profila.

15. Neņemot vērā šo noteikumu 14.punktā noteikto, prioritāri veic tādu kuģu inspekcijas, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Eiropas Savienības ostās ienāk reti.

16. Neņemot vērā šo noteikumu 14.punktā noteikto attiecībā uz pirmās prioritātes kuģiem, kas ienāk enkurvietās, prioritāri veic inspekcijas kuģiem ar augsta riska profilu, kuri saskaņā ar inspekciju datubāzes sniegto informāciju Eiropas Savienības ostās ienāk reti.

III. Skaidrojumi līdzsvarotai inspekciju daļai Eiropas Savienībā

17. Ja Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās prioritātes kuģu kopskaits pārsniedz inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata, ka šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētais pienākums ir izpildīts, ja inspicēto pirmās prioritātes kuģu skaits nav mazāks par Latvijas proporcionālo daļu un ja neveikto inspekciju apjoms nepārsniedz 30 % no Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās prioritātes kuģu kopskaita.

18. Ja Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo pirmās un otrās prioritātes kuģu kopskaits ir mazāks par inspekciju datubāzē noteikto Latvijas proporcionālo daļu no kopējā inspekciju skaita, ko veic Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata, ka šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētais pienākums ir izpildīts, ja ir inspicēti visi pirmās prioritātes kuģi saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktu un vismaz 85 % no Latvijas ostās un enkurvietās ienākušo otrās prioritātes kuģu kopskaita.

IV. Inspekciju atlikšana un gadījumi, kad inspekciju neuzskata par neveiktu

19. Kuģošanas drošības inspekcija var atlikt pirmās prioritātes kuģa inspicēšanu šādos gadījumos:

19.1. ja kuģi var inspicēt, kad tas Latvijas ostā vai enkurvietā ienāk nākamo reizi, ar nosacījumu, ka kuģis starplaikā neieiet nevienā citā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā un inspekcija netiek atlikta ilgāk kā uz 15 dienām;

19.2. ja 15 dienu laikā kuģi var inspicēt citā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā, kurā kuģis paredzējis ieiet, ar nosacījumu, ka valsts, kurā atrodas attiecīgā osta, ir iepriekš piekritusi veikt inspekciju.

20. Ja pirmās prioritātes kuģa inspicēšanu atliek saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu un to reģistrē inspekciju datubāzē, inspekciju neuzskata par neveiktu.

21. Inspekciju neuzskata par neveiktu, ja pirmās prioritātes kuģi, kas atrodas Latvijas ostā, neinspicē šādu iemeslu dēļ:

21.1. Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka inspicēšana apdraud ostas valsts kontroles inspektoru, kuģa, tā apkalpes, ostas vai jūras vides drošību, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē;

21.2. kuģis ienācis Latvijas ostā nakts laikā, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.

22. Kuģošanas drošības inspekcija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģus, kas regulāri ienāk Latvijas ostā vienīgi nakts laikā, atbilstoši inspicē.

23. Inspekciju neuzskata par neveiktu, ja kuģi, kas atrodas enkurvietā, neinspicē šādu iemeslu dēļ:

23.1. kuģi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā inspicē citā ostā vai enkurvietā Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;

23.2. kuģis ienācis enkurvietā nakts laikā vai tā uzturēšanās enkurvietā ir pārāk īsa, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu inspekciju, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē;

23.3. Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka inspicēšana apdraud ostas valsts kontroles inspektoru, kuģa, tā apkalpes, ostas vai jūras vides drošību, un inspekcijas neveikšanas iemesls ir reģistrēts inspekciju datubāzē.

V. Paziņojums par kuģa ienākšanu Latvijas ostā vai enkurvietā

24. Pirms Latvijas ostā vai enkurvietā ienāk kuģis, kuram saskaņā ar šo noteikumu X nodaļu jāveic paplašinātā inspekcija, kuģa kapteinis vai aģents, vai kuģošanas sabiedrība šo noteikumu 25.punktā un 4.pielikumā noteiktajā kārtībā paziņo šo noteikumu 4.pielikumā minēto informāciju.

25. Šo noteikumu 24. punktā minēto informāciju paziņo, to ievadot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

VI. Kuģa riska profils

26. Visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, inspekciju datubāzē nosaka riska profilu, kas norāda uz attiecīgā kuģa inspicēšanas prioritāti, laika periodu starp inspekcijām un inspekcijas apjomu.

27. Kuģa riska profilu nosaka, kombinējot šādus vispārējos un iepriekšējās darbības rādītājus:

27.1. vispārējie rādītāji – kuģa tips, kuģa vecums, karoga valsts darbība, iesaistītās atzītās organizācijas un kuģošanas sabiedrības darbība saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.1.apakšnodaļu un 5.pielikumu;

27.2. iepriekšējās darbības rādītāji – kuģa trūkumu un kuģa aizturēšanu skaits noteiktā periodā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.2.apakšnodaļu un 5.pielikumu.

VII. Inspekciju biežums

28. Kuģim, kas ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā, veic periodisku inspekciju vai papildu inspekciju.

29. Kuģim veic periodisku inspekciju iepriekš noteiktos laika intervālos atkarībā no kuģa riska profila saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļu un 2.1.apakšnodaļu.

30. Kuģim veic papildu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšnodaļu neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas.

VIII. Inspicējamo kuģu atlase

31. Kuģošanas drošības inspekcija inspicējamos kuģus atlasa, pamatojoties uz to riska profilu, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļu, bet gadījumos, ja pastāv īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi, arī saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšnodaļu.

32. Kuģošanas drošības inspekcija:

32.1. inspicēšanai izvēlas pirmās prioritātes kuģus, kuriem ir obligāti jāveic inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 21.punktu;

32.2. inspicēšanai var izvēlēties otrās prioritātes kuģus, kuriem var veikt inspekciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 22.punktu;

32.3. inspicēšanai var izvēlēties kuģus, kas nav ne pirmās, ne otrās prioritātes kuģi, bet kuri trīs mēnešus vai ilgāk, neatstājot ostu vai enkurvietu, tiek ekspluatēti vai tos plānots ekspluatēt Latvijas ostā vai enkurvietā. Inspekciju šiem kuģiem veic saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Turpmākās inspekcijas šiem kuģiem tiek veiktas reizi gadā.

32.1 Ja kuģis, kurš izvēlēts inspekcijai, nav gatavs uzņemt ostas valsts kontroles inspektorus inspekcijas veikšanai (piemēram, uz kuģa notiek remonts, kuģis ir dīkstāvē, kuģa operācijas ievērojami ierobežo inspekcijas veikšanas iespēju), tad inspekcijas veikšana tiek atlikta. Šādā gadījumā ne vēlāk kā 24 stundas pirms paredzētās kuģa iziešanas no ostas kuģa kapteinis vai aģents informē Kuģošanas drošības inspekciju par iespēju veikt kuģa inspekciju, nodrošinot inspekcijas veikšanu pirms paredzētās kuģa iziešanas no ostas (piemēram, inspektoru nokļūšanu uz kuģa, inspekcijas veikšanai nepieciešamo laiku). Informāciju par kuģim nepieciešamo inspekciju, kas jāveic līdz kuģa iziešanai no ostas, ievieto Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) iesaistīto pušu informēšanai.

IX. Sākotnējās un detalizētās inspekcijas

33. Kuģim, kas izvēlēts inspicēšanai saskaņā ar šo noteikumu VIII vai X1 nodaļu, veic sākotnējo inspekciju vai detalizēto inspekciju.

34. Katrā sākotnējā inspekcijā ostas valsts kontroles inspektors veic vismaz šādas darbības:

34.1. pārbauda šo noteikumu 6.pielikumā norādītās apliecības un citus dokumentus, kam saskaņā ar konvencijām un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kuģošanas jomā obligāti jābūt uz kuģa;

34.2. ja nepieciešams, pārliecinās, vai ir novērsti aktuālie trūkumi, kas atklāti iepriekšējā inspekcijā, kuru veikusi Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts;

34.3. pārliecinās par kuģa vispārējo stāvokli, tai skaitā higiēnas apstākļiem uz kuģa (arī mašīntelpās un dzīvojamās telpās).

35. Ja pēc iepriekšējās inspekcijas inspekciju datubāzē ir reģistrēti trūkumi, kas novēršami nākamajā ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var neveikt šo noteikumu 34.1. un 34.3.apakšpunktā minētās darbības.

36. Ja pēc šo noteikumu 34.punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģis, tā aprīkojums, apkalpe vai apkalpes dzīves un darba apstākļi neatbilst konvenciju prasībām, ostas valsts kontroles inspektors veic detalizēto inspekciju.

37. Ja pēc šo noteikumu 34. punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties informē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, kas veic attiecīgā kuģa padziļināto aizsardzības pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

38. Pamatots iemesls ir tad, ja ostas valsts kontroles inspektors, vērtējot kuģi atbilstoši kompetencei, uzskata, ka konstatētie trūkumi ir pamats veikt šo noteikumu 36.punktā noteikto detalizēto inspekciju vai šo noteikumu 37.punktā noteikto padziļināto aizsardzības pārbaudi. Pamatotu iemeslu piemēri ir minēti šo noteikumu 7.pielikumā.

X. Paplašinātās inspekcijas

39. Paplašināto inspekciju veic šādiem kuģiem:

39.1. saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.nodaļu:

39.1.1. kuģiem ar augstu riska profilu;

39.1.2. pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģiem vai beramkravu kuģiem ar standarta riska profilu, kas ir vecāki par 12 gadiem;

39.1.3. kuģiem ar augstu riska profilu vai pasažieru kuģiem, naftas tankkuģiem, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģiem vai beramkravu kuģiem ar standarta riska profilu, kas ir vecāki par 12 gadiem, ja rodas īpaši svarīgi vai neparedzēti apstākļi;

39.2. kuģiem, kam veicama atkārtota inspekcija pēc tam, kad saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu kuģim ir noteikts ienākšanas aizliegums.

40. Ja kuģim saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu ir jāveic paplašinātā inspekcija, kapteinis vai kuģošanas sabiedrība nodrošina, lai kuģa darbības grafikā būtu paredzēts pietiekams laiks tās veikšanai. Kuģis paliek ostā līdz paplašinātās inspekcijas beigām, ja vien tas nav pretrunā kontroles pasākumiem, kas nepieciešami aizsardzības apsvērumu dēļ.

41. Ja Kuģošanas drošības inspekcija pēc šo noteikumu V nodaļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu neveikt attiecīgā kuģa paplašināto inspekciju, Kuģošanas drošības inspekcija par to informē šo kuģi.

42. Paplašinātās inspekcijas apjomu un inspicējamās riska zonas nosaka šo noteikumu 2.pielikums.

43. Paplašinātās inspekcijas ietvaros var veikt arī detalizēto inspekciju, ja saskaņā ar šo noteikumu 36. un 38.punktu tam ir pamatots iemesls.

X1. Regulārā satiksmē iesaistīto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas

43.1 Regulārajā satiksmē iesaistītajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem inspekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumā minētajām prasībām un grafiku.

43.2 Kuģošanas drošības inspekcija, plānojot ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas, ņem vērā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatācijas un apkopes grafiku.

43.3 Ro-ro pasažieru kuģim un ātrgaitas pasažieru kuģim saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumu veiktās inspekcijas reģistrē inspekciju datubāzē un ņem vērā, nosakot kuģa riska profilu, inspekciju biežumu, atlasot inspicējamos kuģus un aprēķinot katras Eiropas Savienības dalībvalsts inspekciju veikšanas saistību izpildi. Šo inspekciju iekļauj kopējā ikgadējo inspekciju skaitā, kas jāveic saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu.

43.4 Regulārajā satiksmē iesaistītajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kam saskaņā ar šo nodaļu ir veikta inspekcija, nepiemēro šo noteikumu 24. un 29. punkta un X nodaļas nosacījumus.

43.5 Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai ro-ro pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kam saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu ir veicama papildu inspekcija, tiktu izraudzīti inspekcijai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 21.3. un 22.3. apakšpunktu. Inspekcijas, ko veic saskaņā ar šo punktu, neietekmē šo noteikumu 15. pielikuma 2. punktā paredzētos inspekciju intervālus.

43.6 Ostas valsts kontroles inspektors citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas valsts kontroles inspektoram var atļaut ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa inspekcijas laikā viņu pavadīt kā novērotājam. Ja kuģim ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts karogs, Kuģošanas drošības inspekcija pēc pieprasījuma aicina karoga valsts pārstāvi kā novērotāju piedalīties inspekcijā.

XI. Drošības un aizsardzības pamatnostādnes un procedūras

44. Ostas valsts kontroles inspektori ievēro šo noteikumu 8.pielikumā minētās pamatnostādnes un procedūras.

45. (Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

46. (Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

47. (Svītrots ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 12)

XII. Ienākšanas aizliegums

48. Latvijas ostā vai enkurvietā aizliegts ienākt šādiem kuģiem (izņemot šo noteikumu 87. punktā minētos gadījumus):

48.1. kuģim, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti "melnajā sarakstā", kas pieņemts saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Eiropas Komisija, un kas iepriekšējos 36 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts ostā vai enkurvietā;

48.2. kuģim, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģu aizturēšanas rādītāji iekļauti "pelēkajā sarakstā", kas pieņemts saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu, pamatojoties uz inspekciju datubāzē reģistrēto informāciju, ko ik gadu publicē Eiropas Komisija, un kas iepriekšējos 24 mēnešos vairāk nekā divas reizes ticis aizturēts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts ostā vai enkurvietā.

49. Ja Latvijas osta vai enkurvieta ir trešā vieta, kur kuģis ticis aizturēts, Kuģošanas drošības inspekcija, ņemot vērā šo noteikumu 48.1. un 48.2. apakšpunktā minētos kritērijus, pieņem lēmumu par ienākšanas aizliegumu. Ienākšanas aizliegums stājas spēkā, tiklīdz kuģis atstāj Latvijas ostu vai enkurvietu.

50. Lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši trīs mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.

51. Ja kuģim ienākšanas aizliegums noteikts otro reizi, lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši 12 mēneši un ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas noteikti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.

52. Ja kuģim ienākšanas aizliegums noteikts trešo reizi, lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu pieņem, ja no minētā lēmuma pieņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši un kuģis atbilst šādām prasībām:

52.1. kuģis kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav iekļauta šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajā "melnajā sarakstā" vai šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minētajā "pelēkajā sarakstā";

52.2. kuģa konvencionālās un klasifikācijas apliecības izdevusi organizācija vai organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādātā versija);

52.3. saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu kuģi pārvalda kuģošanas sabiedrība, kurai ir augsts darbības līmenis;

52.4. ir panākta atbilstība nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 106.punktā un 9.pielikuma 3., 4., 5., 8., 9. un 10.punktā.

53. Ikvienam kuģim, kam ienākšanas aizliegums noteikts trešo reizi, bet kurš 24 mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas neatbilst šo noteikumu 52.punktā minētajām prasībām, nosaka pastāvīgu ienākšanas aizliegumu jebkurā no Eiropas Savienības ostām un enkurvietām.

54. Ikvienam kuģim, kas aizturēts pēc trešā ienākšanas aizlieguma, nosaka pastāvīgu ienākšanas aizliegumu jebkurā Eiropas Savienības ostā un enkurvietā.

55. Kuģošanas drošības inspekcija darbības, kas saistītas ar ienākšanas aizlieguma piemērošanu, veic saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minētajām procedūrām.

XII1. Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par LLMC konvencijas prasību neievērošanu

55.1 Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi), var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Lēmums par kuģa izraidīšanu ietver kuģa turpmākas ienākšanas aizliegumu. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

55.2 Ja kuģis izraidīts no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par to, ka tam nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās.

55.3 Šo noteikumu 55.1 punktā minētā lēmuma un 55.2 punktā minētā ienākšanas aizlieguma izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam šo noteikumu 55.1 punktā minētā lēmuma kopiju vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtu informāciju par kuģa izraidīšanu no šīs valsts ostas vai enkurvietas par to, ka tam nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai.

55.4 Šo noteikumu 55.1 un 55.2 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

55.4 1. kuģošanas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir dokuments, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti;

55.4 2. ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kuģa karoga valsts par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.

55.5 Šajā nodaļā minētais kuģa ienākšanas aizliegums neietekmē ienākšanas aizliegumu sistēmu, kas noteikta šo noteikumu XII nodaļā.

XII2. Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par Regulas Nr. 2015/757 prasību neievērošanu

55.6 Ja Kuģošanas drošības inspekcija divas vai vairākas reizes pēc kārtas konstatē, ka uz kuģa nav derīga atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu Nr. 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2015/757), Kuģošanas drošības inspekcija atbilstoši Regulas Nr. 2015/757 20. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

55.7 Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto monitoringa un ziņošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt visās Latvijas ostās un enkurvietās.

55.8 Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Valsts vides dienestam šo noteikumu 55.6 punktā minētā lēmuma kopiju vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtu informāciju par kuģa izraidīšanu no šīs valsts ostas vai enkurvietas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto monitoringa un ziņošanas prasību neievērošanu.

55.9 Šo noteikumu 55.6 un 55.7 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

55.9 1. kuģošanas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2015/757 prasībām. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē kuģošanas sabiedrību, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti;

55.9 2. ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kuģa karoga valsts par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.

55.10 Šajā nodaļā minētais kuģa ienākšanas aizliegums neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem.

XII3. Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par Regulas Nr. 2023/1805 prasību neievērošanu

55.11 Ja Kuģošanas drošības inspekcija konstatē, ka uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula Nr. 2023/1805), Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

55.12 Ja Valsts vides dienests konstatē, ka divus vai vairākus ziņošanas laikposmus pēc kārtas uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805, Valsts vides dienests atbilstoši Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas, nekavējoties paziņojot to kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī vienas darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas, izmantojot FuelEU datubāzi, par minēto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.