Zaudējis spēku - Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību

Ministru kabineta noteikumi Nr.1210Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 22.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"7.pantu un Dzelzceļa likuma 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējas izmantojamības prasības;

1.2. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu;

1.3. kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšsistēmas verificēšana – procedūra, kuru veic, lai pierādītu, ka saistībā ar attiecīgo apakšsistēmu ir izpildītas šo noteikumu prasības un to drīkst nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā. Šī procedūra neatceļ tādu verificēšanu, ko atbilstības novērtēšanas institūcija veic saskaņā ar apakšsistēmai piemērotajiem normatīvajiem aktiem uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās. Ar apakšsistēmas verificēšanu pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst:

2.1.1. šo noteikumu un attiecīgo savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām (turpmāk – Eiropas Savienības prasības);

2.1.2. šo noteikumu un Latvijā piemērojamo šo noteikumu 29. punktā minēto normatīvo aktu, standartu un normatīvi tehniskās dokumentācijas prasībām (turpmāk – nacionālās prasības);

2.2. dzelzceļa tīkls – līnijas, stacijas, termināļi un dažāda veida stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu Eiropas dzelzceļa sistēmas darbību;

2.3. esošā dzelzceļa sistēma – esošā dzelzceļa infrastruktūra (sliežu ceļi un stacionārās iekārtas), kā arī jebkuras kategorijas un izcelsmes ritošais sastāvs, kas izmanto šo infrastruktūru;

2.4. projektētājs – persona, kas izstrādā savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu tehniskos risinājumus, ko izmanto savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu ražošanā vai apkopē;

2.5. ražotājs – komersants, kas izgatavo savstarpējas izmantojamības komponentus. Ražotājs var būt arī projektētājs;

2.6. saskarne – apakšsistēmas funkciju kopa, kas nodrošina tiešu mijiedarbību ar citām apakšsistēmām, lai izpildītu visas nepieciešamās ekspluatācijas un tehniskās pamatprasības;

2.7. savstarpēja izmantojamība – dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni attiecīgajā infrastruktūrā;

2.8. savstarpējas izmantojamības komponents – jebkura detaļa, detaļu grupa, mezgla daļa vai mezgls, kas iekļauts vai ir paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši atkarīga Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība. Savstarpējas izmantojamības komponents var būt materiāla lieta vai nemateriāla sistēma (piemēram, programmatūra). Savstarpējas izmantojamības komponentus var lietot arī citās nozarēs, bet, ja tos izmanto dzelzceļa vajadzībām, tiem nosaka īpašas prasības;

2.9. pamatprasības – nosacījumi, kurus izpilda attiecībā uz Eiropas dzelzceļa sistēmu, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tai skaitā saskarnēm (pielikums);

2.10. pamatparametri – reglamentējošie tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas ietekmē savstarpēju izmantojamību un ir norādīti attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās;

2.11. uzraudzības iestāde – iestāde, kura pieņem lēmumus par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā, kā arī veic tirgus uzraudzību, lai tiktu izmantoti tikai šiem noteikumiem atbilstoši savstarpējas izmantojamības komponenti. Latvijā uzraudzības iestāde ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija;

2.12. verificēšanas deklarācija – deklarācija, kas apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas atbilstošās verificēšanas procedūras un apakšsistēma atbilst šo noteikumu prasībām. Verificēšanas deklarācijā identificē atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajām prasībām.

3. Šajos noteikumos noteiktās prasības attiecas uz tādu šo noteikumu II nodaļā minēto Eiropas dzelzceļa sistēmas daļu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju, modernizāciju (apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas ievērojamiem pārveidošanas darbiem, kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību), atjaunošanu (apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas ievērojamiem nomaiņas darbiem, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību), darbību un apkopi (profilaktisku savstarpējas izmantojamības komponentu nomaiņu ar detaļām, kam ir identiskas funkcijas un darbības parametri), kuras nodod ekspluatācijā šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, kā arī uz to ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un personāla veselības un drošības nosacījumiem.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. metro, tramvajiem un citām piepilsētas dzelzceļa sistēmām;

4.2. infrastruktūru, kas ir funkcionāli atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas un kura paredzēta tikai vietējo, pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī dzelzceļa komersantiem, kas darbojas tikai šajos dzelzceļa tīklos;

4.3. privātu dzelzceļa infrastruktūru, kuru izmanto tikai īpašnieks savu kravu pārvadājumiem, kā arī uz ritošo sastāvu, ja to izmanto vienīgi šādā infrastruktūrā;

4.4. infrastruktūru un ritošo sastāvu, ko izmanto tūrismam, saglabā kā vēsturisku objektu vai lieto tikai vietējiem mērķiem.

5. Ritošajam sastāvam, uz kuru saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu neattiecina šo noteikumu prasības vai kuram saskaņā ar šo noteikumu 78.punktu nepiemēro savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasības, atļauts izmantot šo noteikumu prasībām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru.

6. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību pamatprasībām nosaka paziņotā institūcija, kas atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām. Paziņotā institūcija veic novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu.

7. Apakšsistēmu atbilstību pamatprasībām nosaka paziņotā institūcija, kas atbilst šo noteikumu V nodaļas prasībām. Paziņotā institūcija veic verificēšanu saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

II. Eiropas dzelzceļa sistēma

8. Eiropas dzelzceļa sistēma sastāv no Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas un Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas.

9. Eiropas parastā dzelzceļa sistēmu veido Eiropas dzelzceļa tīkla infrastruktūra, kas nav iekļauta Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmā, un ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai.

10. (Svītrots ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr.783)

11. Eiropas parastā dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības infrastruktūrā ietver satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas – datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā un nodrošina tā drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

12. Eiropas parastā dzelzceļa sistēma ietver arī ritošo sastāvu. Ritošais sastāvs ietver vienu vai vairākas strukturālās un funkcionālās apakšsistēmas vai šādu apakšsistēmu daļas.

13. Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmā iekļauj Eiropas dzelzceļa tīkla līnijas un stacionārās iekārtas, kas izbūvētas vai modernizētas tā, lai ritošais sastāvs, kas paredzēts šādas infrastruktūras izmantošanai, pa tām varētu pārvietoties Dzelzceļa likumā noteiktajā ātrumā.

14. Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēma ietver satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas, datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pārvadājumiem šajās līnijās un nodrošina dzelzceļa tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

III. Apakšsistēmas

15. Eiropas dzelzceļa sistēmu iedala šādās apakšsistēmās:

15.1. strukturālās apakšsistēmas:

15.1.1. infrastruktūra;

15.1.2. enerģijas apgāde;

15.1.3. vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas;

15.1.4. ritošais sastāvs;

15.1.5. vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas;

15.2. funkcionālās apakšsistēmas:

15.2.1. satiksmes nodrošināšana un vadība;

15.2.2. tehniskā apkope;

15.2.3. tālvadības izmantošana pasažieru un kravu pārvadājumos.

16. Infrastruktūras apakšsistēma ietver sliežu ceļus, pārmijas, inženierbūves (piemēram, tiltus, tuneļus), staciju infrastruktūru (piemēram, peronus, pieejas zonas, arī aprīkojumu, kas vajadzīgs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), drošības līdzekļus un aizsarglīdzekļus.

17. Enerģijas apgādes apakšsistēma ietver elektrifikācijas sistēmu, tai skaitā kontaktstrāvas līnijas un elektroenerģijas patēriņa mērīšanas sistēmas stacionārās lauka iekārtas.

18. Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēma ietver visas stacionārās lauka iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un vadītu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo infrastruktūru.

18.1 Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ietver visas borta iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un vadītu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo infrastruktūru.

19. Ritošā sastāva apakšsistēma ietver jebkuru vilcienu aprīkojuma struktūru un vadības nodrošināšanas sistēmu, kā arī strāvas padeves ierīces, vilces un enerģijas pārveides ierīces, borta iekārtas elektroenerģijas patēriņa mērīšanai, bremžu un sakabes mehānismus, ritošo daļu (piemēram, ratiņi, asis), piekari, durvis, cilvēku un mašīnu saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, arī aprīkojums, kas nepieciešams personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās un aktīvās aizsardzības līdzekļus un piederumus pasažieru un vilciena personāla veselības aizsardzībai.

20. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ietver darba paņēmienus un aprīkojumu, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību parastā un traucētā režīmā, ietverot vilcienu sastāvu veidošanu un vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību, kā arī profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.

21. Tālvadības izmantošanas apakšsistēma ietver:

21.1. tālvadības izmantošanu pasažieru pārvadājumos, ietverot sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un brauciena laikā, pasūtīšanas un maksājumu sistēmas, bagāžas pārsūtīšanu, kā arī vilcienu kustības saskaņošanu, ņemot vērā saskaņošanu ar citiem transporta veidiem;

21.2. tālvadības izmantošanu kravu pārvadājumos, ietverot informācijas sistēmas (kravu un vilcienu uzraudzība reālajā laikā), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, pasūtīšanas, maksājumu un rēķinu piesūtīšanas sistēmu, vilcienu kustības saskaņošanu ar citiem transporta veidiem un elektronisko pavaddokumentu sagatavošanu.

22. Tehniskās apkopes apakšsistēma ietver darba paņēmienus, izmantojamo aprīkojumu, loģistikas centrus tehniskās apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un nepieciešamo caurlaidību.

IV. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas

23. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas ir saskaņā ar Dzelzceļa likumu piemērojamās dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, kas izdotas Eiropas Savienības kopējās transporta politikas jomā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. un 171.pantu, un publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu, un to mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

24. Savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nosaka apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponentu ekspluatācijas un tehniskos raksturojumus, pamatprasības un mijiedarbību ar citām apakšsistēmām. Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Atsevišķos gadījumos uz apakšsistēmu attiecina vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, kā arī viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecas uz vairākām apakšsistēmām.

25. Komersants vai institūcija (piemēram, infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, apkopes vai remonta veicējs), kas izmanto savstarpējas izmantojamības komponentus vai apakšsistēmas (turpmāk – lietotājs), apakšsistēmas izmantošanas laikā nodrošina tās atbilstību savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kuras bija spēkā dienā, kad apakšsistēma tika modernizēta, atjaunota vai nodota ekspluatācijā.

26. Katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā norāda:

26.1. tās darbības jomu (dzelzceļa tīkla vai ritošā sastāva daļa, apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļa);

26.2. pamatprasības katrai konkrētajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām;

26.3. ekspluatācijas un tehniskās prasības, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (atsevišķos gadījumos šīs prasības atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas ir atšķirīgas);

26.4. savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas. Eiropas specifikācijas ir vispārēja tehniskā specifikācija, Eiropas tehniskais apstiprinājums vai piemērojamais standarts;

26.5. procedūras, kuras katrā konkrētā gadījumā izmantojamas savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanai vai apakšsistēmu verificēšanai;

26.6. personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī higiēnas un drošības apstākļus darba vietā, kas nepieciešami konkrētās apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei, kā arī savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošanai;

26.7. savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju ieviešanas pārejas laikposmus.

27. Lai saglabātu tādas esošās dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību, kurai savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas prasību dēļ ir apdraudēta saderība ar esošo sistēmu, katrā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā uz laiku vai pastāvīgi paredz īpašus gadījumus attiecībā uz infrastruktūru un ritošo sastāvu. Īpašajiem gadījumiem savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās paredz atsevišķus nosacījumus atkarībā no gabarītiem, sliežu platuma un attāluma starp sliežu ceļiem, kā arī atsevišķus nosacījumus ritošajam sastāvam, kas kursē no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis), vai uz tām. Katram īpašajam gadījumam savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā nosaka šo noteikumu 26.3., 26.4., 26.5., 26.6. un 26.7.apakšpunktā minēto prasību ieviešanas nosacījumus.

28. Ja atsevišķā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir ietverta tieša norāde uz piemērojamiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem vai specifikācijām, kā arī Eiropas dzelzceļa aģentūras publicētu tehnisko dokumentāciju, šos standartus, specifikācijas, tehnisko dokumentāciju vai to daļas uzskata par attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas pielikumu un minētie standarti, specifikācijas vai tehniskā dokumentācija kļūst obligāta no savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas dienas. Ja standartu, specifikāciju vai tehniskās dokumentācijas nav, savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ietver norādi uz citiem attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko izmanto līdz standartu vai specifikāciju izstrādei.

29. Ja savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā ir norādīts, ka pamatprasību izpildes nodrošināšanai noteikta atklāta pieeja, piemēro attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvos aktus, standartus un normatīvi tehnisko dokumentāciju, kas noteiktā kārtībā notificēta Eiropas Komisijā. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē savā mājaslapā internetā (www.vdzti.gov.lv) informāciju par piekļuvi minētajiem saistošajiem normatīvajiem aktiem, standartiem un normatīvi tehniskajai dokumentācijai.

V. Paziņotās institūcijas

30. Savstarpējas izmantojamības komponentu un strukturālo apakšsistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē produktu sertifikācijas, inspicēšanas, pārvaldības sistēmu sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas institūcijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, kā arī paziņotas Eiropas Komisijai (turpmāk – paziņotā institūcija), vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu paziņotās institūcijas.

31. (Svītrots ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr.783)

32. Paziņotā institūcija ir tiesīga novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

32.1. institūcija ir neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm un sniedz tikai trešās puses pakalpojumus;

32.2. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūrām, nav attiecīgo savstarpējas izmantojamības komponentu vai apakšsistēmu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs, apkopes veicējs vai lietotājs vai šo personu pilnvarots pārstāvis. Apmaiņa ar tehnisko informāciju starp institūciju un ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju ir atļauta;

32.3. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu, ir funkcionāli neatkarīgs no iestādēm, kas saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem lēmumu par apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, no iestādēm, kas izsniedz dzelzceļa pārvadājumu licences vai drošības sertifikātus, kā arī no iestādēm, kas ir atbildīgas par avāriju izmeklēšanu;

32.4. institūcija nodrošina tās pakalpojumu pieejamību visām ieinteresētajām pusēm. Pakalpojumus nedrīkst ietekmēt finansiāli vai citi diskriminējoši nosacījumi;

32.5. institūcija pati veic visas ar atbilstības novērtēšanu saistītās pārbaudes un testus vai nodod kādu no atbilstības novērtēšanas pārbaudēm attiecīgā pakalpojuma sniegšanā kompetentam apakšuzņēmējam, uzņemoties pilnu atbildību par pārbaužu rezultātiem;

32.6. institūcijas rīcībā ir pietiekami līdzekļi un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar atbilstības novērtēšanu;

32.7. institūcijas rīcībā ir pietiekams skaits darbinieku, lai tā spētu veikt visas ar pārbaudes procedūrām saistītās darbības;

32.8. personālam, kas ir atbildīgs par savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas un apliecināšanas procedūrām, ir:

32.8.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

32.8.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā;

32.8.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu, protokolu un sertifikātu noformēšanā;

32.8.4. zināšanas par novērtējamo savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ražošanas tehnoloģiju un lietošanu, kā arī par bojājumiem, kādi var rasties to lietošanas laikā;

32.9. institūcijas personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

32.10. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz darba rezultātiem, kuru tā ir tiesīga veikt;