Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos

Ministru kabineta noteikumi Nr.1171Rīgā 2010.gada 21.decembrī (prot. Nr.74 61.§)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta otro daļu un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, kuģošanas režīmu tajos, kā arī niršanai ierobežotās un niršanai aizliegtās teritorijas.

2. Noteikumus piemēro kuģiem, izņemot karakuģus, un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas atrodas Latvijas ūdeņos.

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. bīstamās kravas ir kravas, kas atbilst Bīstamo kravu aprites likumā noteiktajai bīstamās kravas definīcijai;

3.2. piesārņojošās kravas ir:

3.2.1. naftas produkti, kas definēti 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola (turpmāk – MARPOL konvencija) I pielikumā;

3.2.2. kaitīgās šķidrās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas II pielikumā;

3.2.3. kaitīgās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas III pielikumā;

3.3. kuģis, kuram vajadzīga palīdzība, ir kuģis situācijā, kad pastāv kuģa bojāejas draudi vai tas rada apdraudējumu videi un navigācijai, neietekmējot 1979.gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras prasības attiecībā uz cilvēku glābšanu.

4. Kuģojot Latvijas ūdeņos, kuģim (izņemot Jūras kodeksa 56.1 panta sestajā daļā minēto gadījumu) ir nepieciešami šādi apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma dokumenti:

4.1. par kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (ja kuģis pārvadā vairāk par 2000 tonnām naftas vai naftas produktu);

4.2. par kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par kuģa degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu (ja kuģa bruto tilpība pārsniedz 1000);

4.3. par kuģa apdrošināšanu pret jūras prasībām (ja kuģa bruto tilpība ir 300 vai lielāka).

5. Kuģi, kuru bruto tilpība ir 300 un lielāka, un visi pasažieru kuģi ir aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu (AIS), kas atbilst 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) V nodaļā norādītajiem tehniskajiem un darbības standartiem, un nodrošina automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) nepārtrauktu darbību.

5.1 Kuģi, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas V nodaļas 19.-1.noteikums, ir aprīkoti ar kuģu tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas (LRIT) iekārtām, kas atbilst SOLAS konvencijas V nodaļā norādītajiem tehniskajiem un darbības standartiem, un nodrošina kuģu tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas (LRIT) nepārtrauktu darbību.

5.2 Pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem vai to bruto tilpība ir mazāka par 300 un kas neveic starptautiskus reisus, nepiemēro šo noteikumu 5.punktā minētās prasības.

6. Kravas kuģi, kuru bruto tilpība ir 3000 un lielāka un kuri uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk, ro-ro pasažieru kuģi un pasažieru kuģi, izņemot vietējos reisos iesaistītos B, C un D klases pasažieru kuģus, ir aprīkoti ar reisa datu reģistrācijas iekārtu (VDR) atbilstoši SOLAS konvencijas V nodaļā norādītajiem tehniskajiem un darbības standartiem.

6.1 Kravas kuģi, kuru bruto tilpība ir 3000 un lielāka un kas uzbūvēti pirms 2002.gada 1.jūlija, ir aprīkoti ar reisa datu reģistrācijas iekārtu (VDR) vai ar vienkāršotu reisa datu reģistrācijas aparatūru (S-VDR), kas atbilst SOLAS konvencijas V nodaļā norādītajiem tehniskajiem un darbības standartiem.

6.2 Šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētie kuģi nodrošina reisa datu reģistrācijas iekārtas (VDR) vai vienkāršotas reisa datu reģistrācijas iekārtas (S-VDR) nepārtrauktu darbību un, ja noticis jūras negadījums, saglabā aparatūras ierakstus par negadījuma laiku, kā arī nodrošina tiem piekļuvi atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras negadījuma izmeklēšanas kārtību.

II. Kuģošanas režīma ierobežojumi un informēšana

7. Kuģošanas drošības apsvērumu dēļ (tai skaitā militāro mācību dēļ) kuģošanu atsevišķos Latvijas ūdeņu rajonos valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) uz laiku var ierobežot vai aizliegt. Publiska persona vai privātpersona, kuras darbību dēļ nepieciešams uz laiku ierobežot vai aizliegt kuģošanu atsevišķos Latvijas ūdeņu rajonos, iesniedz Jūras administrācijā iesniegumu (1.pielikums) un informāciju, kas apliecina ierobežojuma vai aizlieguma nepieciešamību. Jūras administrācija izvērtē iesniegto informāciju, apkopo to, pieņem attiecīgu lēmumu un, pildot nacionālā koordinatora funkcijas:

7.1. izziņo šo informāciju NAVTEX sistēmā (jūras drošības informācijas pārraides un automātiskās saņemšanas sistēma, kas darbojas 518 kHz frekvencē, izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju);

7.2. paziņo šo informāciju Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (MRCC) Rīgā (turpmāk – koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs iekļauj minēto informāciju šo noteikumu 24.punktā noteiktajā jūras drošības un navigācijas informācijas pārraidē ultraīsviļņu diapazonā;

7.3. publicē šo informāciju izdevuma "Paziņojumi jūrniekiem" nākamā mēneša numurā, ja attiecīgā informācija par drošības apdraudējumu ir saņemta mēnesi iepriekš.

8. Saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 9.noteikuma prasībām Jūras administrācija publicē izdevuma "Paziņojumi jūrniekiem" kārtējā gada pirmajā numurā "Kuģošanas režīms" informāciju par kuģošanas režīmu Latvijas ūdeņos, tajā skaitā:

8.1. par kuģošanas režīma vispārējiem nosacījumiem;

8.2. par kuģu satiksmes vadības dienestiem;

8.3. par jūras negadījumiem;

8.4. par kuģošanas drošību;

8.5. par kuģu ceļiem;

8.6. par enkurvietām;

8.7. par rajoniem, kas bijuši mīnēti un kuros atļauta kuģošana, nogrimušo sprāgstvielu rajoniem un citiem bīstamiem rajoniem;

8.8. par rajoniem, kuros uz laiku aizliegta kuģošana;

8.9. par normatīvajiem aktiem, kas nosaka kuģošanas režīmu.

9. Ja šo noteikumu 8.punktā norādītajā informācijā notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt kuģošanas drošību, Jūras administrācija tās publicē izdevuma "Paziņojumi jūrniekiem" nākamajā numurā.

III. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā veicamie pasākumi

10. Ja Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (turpmāk – Krasta apsardze) vai attiecīgās ostas kapteiņa dienests uzskata, ka nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ pastāv nopietni piesārņojuma draudi Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei vai tiek apdraudētas cilvēku dzīvības:

10.1. attiecīgais dienests, ja iespējams, informē tā kuģa kapteini, kas atrodas Latvijas teritoriālajā jūrā vai attiecīgās ostas akvatorijā un paredz ienākt ostā vai iziet no tās, par laikapstākļiem un draudiem, ko tie var radīt kuģim, tā kravai, apkalpei un pasažieriem;

10.2. neierobežojot pienākumu saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem sniegt palīdzību kuģiem, kuriem tā nepieciešama, attiecīgais dienests var veikt jebkurus citus pasākumus, ieskaitot ieteikumu vai aizliegumu nelabvēlīgo laikapstākļu skartajā zonā ienākt vai iziet no ostas konkrētam kuģim vai visiem kuģiem, kamēr vairs nav riska cilvēka dzīvībai vai jūras videi;

10.3. attiecīgie dienesti veic pasākumus, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu vai, ja nepieciešams, aizliegtu kuģa uzpildi ar degvielu Latvijas ūdeņos.

11. Kuģa kapteinis informē kuģa īpašnieku par pasākumiem vai ieteikumiem, kas minēti šo noteikumu 10.2. un 10.3.apakšpunktā, bet tie neierobežo kapteiņa lēmumu, kas balstās uz tā profesionālo spriedumu atbilstoši SOLAS konvencijai. Ja kapteiņa lēmums neatbilst minētajiem ieteikumiem, viņš informē Krasta apsardzi vai attiecīgās ostas kapteiņa dienestu par sava lēmuma iemesliem.

12. Šo noteikumu 10.punktā minētie pasākumi ir balstīti uz laika prognozi, ko sniedzis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

IV. Ledus apdraudējuma gadījumā veicamie pasākumi

12.1 Ziemas navigācijas periods ir no 15.decembra līdz 15.aprīlim.

13. Ziemas navigācijas kārtību ledus apstākļos Latvijas ostās un ostu pievedceļos nosaka saskaņā ar Ostu likumu un attiecīgo ostu noteikumiem.

14. Ja attiecīgās ostas pārvalde uzskata, ka ledus apstākļu dēļ ir nopietni apdraudēta cilvēku dzīvība jūrā vai kuģošana Latvijas ūdeņos un piekrastes zonā:

14.1. tā informē attiecīgajā ostas rajonā esošo, kā arī uz ostu ejošo vai no tās izejošo kuģu kapteiņus par ledus apstākļiem un ieteiktajiem kuģu ceļiem;

14.2. tā, neierobežojot pienākumu saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem sniegt palīdzību kuģiem, kuriem tā nepieciešama, ir tiesīga pieprasīt no kuģa, kas vēlas ienākt vai iziet no attiecīgās ostas vai atstāt enkurvietu, dokumentus, kas apliecina, ka kuģa korpusa stiprība un dzinēju jauda ir atbilstoša faktiskajiem ledus apstākļiem.

15. Rīgas brīvostas pārvalde, ņemot vērā reālos ledus apstākļus un iespējamos cilvēku dzīvības apdraudējumus jūrā, kā arī lai aizsargātu Latvijas kuģojamos ūdeņus un piekrastes zonu Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī, iespēju robežās nodrošina ledlauža pakalpojumus Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī.

16. Šo noteikumu 14.punktā noteiktie pasākumi ir balstīti uz informāciju par faktiskajiem ledus apstākļiem un laika prognozi, ko sniedzis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

V. Pasākumi, kas saistīti ar jūras negadījumu vai incidentu

17. Latvijas ūdeņos kuģojoša kuģa kapteinis, īpašnieks vai viņa pilnvarota persona nekavējoties ziņo Krasta apsardzei un koordinācijas centram par:

17.1. jebkuru jūras negadījumu vai incidentu, kas samazina kuģa drošību vai apdraud kuģošanas drošību;

17.2. jebkuru situāciju, kas var izraisīt Latvijas ūdeņu vai piekrastes piesārņošanu (piemēram, bīstamo vai piesārņojošo vielu nonākšanu jūrā);

17.3. jebkuru piesārņojošo vielu plankumu, kā arī konteineriem vai iepakojumiem, kas redzēti dreifējam jūrā.

18. Ziņojumā par jūras negadījumu vai incidentu iekļauj šādu informāciju:

18.1. kuģa vārds un karoga valsts;

18.2. IMO numurs;

18.3. negadījuma raksturs;

18.4. negadījuma vieta (kuģa ģeogrāfiskā pozīcija);

18.5. iziešanas osta un mērķa osta;

18.6. negadījuma datums un laiks;

18.7. adrese, kur var saņemt informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām uz kuģa;

18.8. personu skaits uz kuģa (apkalpe un pasažieri);

18.9. smagi ievainoto vai bojāgājušo cilvēku skaits;

18.10. negadījuma sekas attiecībā uz atsevišķām personām, īpašumu, jūras vai piekrastes vidi;

18.11. dati par citu negadījumā iesaistīto kuģi (ja šāda informācija ir noskaidrota), kā arī cita Starptautiskās Jūras organizācijas rezolūcijā A.851 (20) "Vispārējie principi attiecībā uz kuģu ziņošanas sistēmām un prasībām attiecībā uz ziņošanu, ieskaitot pamatnostādnes ziņošanai par starpgadījumiem ar bīstamām kravām, kaitīgām vielām un/vai jūru piesārņojošām vielām" minētā informācija.

19. Ja pēc tam, kad ar kuģi Latvijas ūdeņos noticis jūras negadījums vai incidents, Krasta apsardze vai attiecīgās ostas kapteiņa dienests uzskata par nepieciešamu novērst, mazināt vai likvidēt nopietnus un nenovēršamus draudus Latvijas piekrastei vai ar piekrasti saistītām interesēm, citu kuģu un to apkalpju un pasažieru vai krastā esošu cilvēku drošībai vai arī aizsargāt jūras vidi, attiecīgais dienests nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc notikušā jūras negadījuma vai incidenta var:

19.1. ierobežot kuģa kustību vai novirzīt to pa īpašu kursu. Šī prasība neatbrīvo kapteini no atbildības par kuģa drošu vadīšanu;

19.2. oficiāli pieprasīt kuģa kapteinim veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu apdraudējumu videi vai kuģošanas drošībai;

19.3. ja nepieciešams, nosūtīt uz kuģi attiecīgu speciālistu grupu, lai novērtētu riska pakāpi, palīdzētu kapteinim risināt situāciju un informētu par to koordinācijas centru vai attiecīgās ostas kuģu satiksmes vadības dienestu;

19.4. nenovēršamu briesmu gadījumā dot kuģa kapteinim norādījumu iebraukt patvēruma vietā vai likt kuģi pavadīt vai vilkt.

19.1 Ja saskaņā ar vilkšanas vai glābšanas līgumu kuģi velk tauvā, pasākumus, ko attiecīgais dienests veic saskaņā ar šo noteikumu 19.1. un 19.4.apakšpunktu, piemēro arī iesaistītajiem vilkšanas vai glābšanas dienestiem.

20. Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (ISM kodekss) prasībām pakļauta kuģa kapteinis par jebkuru jūras negadījumu vai incidentu informē kuģošanas sabiedrību, kas sazinās ar koordinācijas centru vai attiecīgās ostas kuģu satiksmes vadības dienestu. Ja nepieciešams, kuģošanas sabiedrība sadarbojas ar minētajiem dienestiem jautājumos, kas saistīti ar jūras negadījumu vai incidentu.

VI. Radiosakari un jūras drošības informācijas izziņošana

21. Krasta apsardze nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS) krasta sakaru tīkla darbību minētās drošības sistēmas noteiktajās frekvencēs.

22. Koordinācijas centrs pilda Jūras palīdzības dienesta (MAS) funkcijas atbilstoši Starptautiskās Jūras organizācijas 2003.gada 5.decembra rezolūcijas A.950(23) "Jūras palīdzības dienesti" prasībām.

23. Kuģi uztur radiosakarus globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas noteiktajās frekvencēs un vispārējās radiosakaru frekvencēs, ieskaitot ultraīsviļņu 16.kanālu.

24. Jūras administrācija sagatavo un koordinācijas centrs izziņo kuģiem globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas radiosakaru tīklā ultraīsviļņu frekvencē aktuālo jūras drošības un navigācijas informāciju. Reizē ar jūras drošības un navigācijas informāciju koordinācijas centrs izziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Valsts vides dienesta iesniegto paziņojumu par rajonu, kur kuģiem nevajadzētu uzņemt balasta ūdeni, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotās laika ziņas un vētras brīdinājumus, bet ledus navigācijas periodā – arī operatīvo informāciju par ledus apstākļiem.

VI1. Informācijas apmaiņa par noteiktiem kuģiem

24.1 Krasta apsardze, izmantojot Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (Eiropas Savienības SafeSeaNet sistēma), pēc iespējas ātrāk apmainās ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi ar informāciju, kas saistīta ar jūras negadījumu vai incidentu. Attiecīgās informācijas apmaiņa notiek ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, kura atrodas kuģa plānotajā maršrutā vai kura ir kuģa karoga valsts, vai kuru ir skāris vai var skart notikušais jūras negadījums vai incidents. Informācija, kas saistīta ar jūras negadījumu vai incidentu, ir ziņojumi par:

24.1 1. kuģi, kas reisa laikā bija iesaistīts jebkurā jūras negadījumā vai incidentā, kas samazina kuģa drošību vai apdraud kuģošanas drošību (SITREP);

24.1 2. jebkuru situāciju, kas var izraisīt Eiropas Savienības dalībvalsts ūdeņu vai piekrastes piesārņošanu (piemēram, bīstamo vai piesārņojošo vielu nonākšanu jūrā) (POLREP);

24.1 3. jebkuru piesārņojošo vielu plankumu, kā arī konteineriem vai iepakojumiem, kas redzēti dreifējam jūrā (POLREP, LOST AND FOUND OBJECTS);

24.1 4. kuģi, kas nav izpildījis ziņošanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem Eiropas Savienības kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu jomā, tostarp šo noteikumu 17. punktā minētās ziņošanas prasības (FAILED NOTIFICATION);

24.1 5. kuģi, kas nav ievērojis normatīvajos aktos par jūrlietu pārvaldi un jūras drošību noteikto kārtību kuģu satiksmes vadības sistēmu darbības zonā (VTS RULES INFRINGEMENT);

24.1 6. loču vai ostas pārvaldes amatpersonas normatīvajos aktos par ostas valsts kontroli noteiktajā kārtībā sniegtajām ziņām, ka kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi (PILOT OR PORT);

24.1 7. kuģi, attiecībā uz kuru ir pierādījumi vai pieņēmumi par tīšām naftas noplūdēm vai citiem MARPOL konvencijas pārkāpumiem Latvijas ūdeņos (POLREP);

24.18. kuģi, kuram Eiropas Savienības dalībvalsts ostā ir noteikts ienākšanas aizliegums vai kurš pēc ostas valsts kontroles inspekcijas nosūtīts uz kuģu remonta rūpnīcu (BANNED SHIP);

24.1 9. kuģi, kuram nav šo noteikumu 4. punktā minēto dokumentu (INSURANCE FAILURE);

24.1 10. kuģi, kas nav nodevis atkritumus vai ziņojis par atkritumu nodošanu (WASTE);

24.1 11. citu situāciju, kas saistīta ar kuģa drošību, kuģošanas drošību un jūras vides apdraudējumu (OTHERS).

24.2 Krasta apsardze paziņo Jūras administrācijai šo noteikumu 24.1 punktā minēto informāciju, kas saņemta no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes.

24.3 Jūrlietu pārvaldes institūcija pēc iespējas ātrāk paziņo Krasta apsardzei savas kompetences ietvaros konstatēto šo noteikumu 24.1 punktā minēto informāciju, kas paziņojama citai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

VII. Kuģu kravas, pasažieru un apgādes operācijas

25. Kravas, pasažieru un apgādes operācijas kuģiem jūrā atļautas tikai enkurvietās, kas noteiktas izdevuma "Paziņojumi jūrniekiem" kārtējā gada pirmajā numurā "Kuģošanas režīms", vai attiecīgās ostas kapteiņa noteiktās vietās. Šie ierobežojumi neattiecas uz zivju un zivju produkcijas pārkraušanu no kuģa uz kuģi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

26. Lai veiktu pasažieru un apgādes operācijas (arī degvielas piegādes operācijas) enkurvietās, kas atrodas ostas robežās, nepieciešama attiecīgās ostas kapteiņa atļauja. Kuģa kapteinis ziņo ostas kuģu satiksmes vadības centram par pieteikto operāciju uzsākšanu, pārtraukšanu vai beigšanu.

27. Ja jūrā tiek plānota kravu pārkraušana no kuģa uz kuģi, operācijā iesaistīto kuģu īpašnieki, operatori, fraktētāji vai to aģenti ne vēlāk kā 48 stundas pirms plānotās operācijas iesniedz tuvākās ostas kapteinim noteikta parauga iesniegumu (2.pielikums), kas saskaņots ar Krasta apsardzi, Valsts vides dienestu, attiecīgo muitas iestādi un Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamentu.

28. Pēc šo noteikumu 27.punktā minētā iesnieguma saskaņošanas un pirms kravu pārkraušanas operācijas uzsākšanas kuģu īpašnieki, operatori, fraktētāji vai to aģenti samaksā par navigācijas pakalpojumiem atbilstoši spēkā esošajiem tarifiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostām.

29. Pirms jūrā uzsāktas kravas, pasažieru un apgādes operācijas no kuģa uz kuģi, Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta inspektoriem ir tiesības inspicēt iesaistītos kuģus atbilstoši ostas valsts kontrolei.

30. Veicot naftas produktu pārkraušanas operācijas, abi pārkraušanas operācijā iesaistītie kuģi aizpilda kontroles lapu saskaņā ar MARPOL konvencijas I pielikuma 41.noteikuma prasībām un ievēro normatīvajos aktos par jūrlietu pārvaldi un jūras drošību noteiktās prasības.

31. Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamentam, Krasta apsardzei un Valsts vides dienestam ir tiesības norīkot inspektorus, kuri bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operāciju laikā atrodas uz kuģiem un kuriem atbilstoši normatīvajos aktos par jūrlietu pārvaldi un jūras drošību noteiktajai kompetencei ir tiesības pieprasīt pārtraukt pārkraušanas operācijas, ja tās kļūst bīstamas laikapstākļu dēļ vai netiek ievērotas šo noteikumu 30.punktā minētās prasības.

32. Šo noteikumu 31.punktā minēto dienestu pārstāvju atrašanās uz kuģiem bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanas operāciju laikā neatbrīvo kuģu kapteiņus, kuģu īpašniekus, operatorus vai fraktētājus no atbildības par iesaistīto kuģu drošību un jūras vides piesārņojumu.