Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1229Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 63.§)

Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Kopienas Augu šķirņu biroja (turpmāk – CPVO) šķirnes pārbaudes protokolus un Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk – UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijas, saskaņā ar kurām veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi (turpmāk – šķirnes pārbaude);

1.2. prasības šķirnes pārbaudes veicējiem;

1.3. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju šķirnes pārbaudes veikšanai Latvijā;

1.4. prasības šķirnes pārbaudei nepieciešamajai paraugšķirņu kolekcijai un to apstiprināšanas kārtību;

1.5. šķirnes pārbaudes veicēja uzraudzības nosacījumus un kārtību;

1.6. šķirnes pārbaudes veikšanas nosacījumus un kārtību;

1.7. šķirnes pārbaudes organizēšanas kārtību;

1.8. šķirnes pārbaudes rezultātu apstiprināšanas nosacījumus un kārtību;

1.9. šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanas prasības.

2. Šķirnes pārbaudi Latvijā veic saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumā noteiktajiem nosacījumiem un šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem CPVO šķirnes pārbaudes protokoliem (elektroniskā veidā pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) tīmekļa vietnē) vai UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijām (elektroniskā veidā pieejamas dienesta tīmekļa vietnē).

3. Ģenētiski modificētas šķirnes pārbaudi veic tikai tad, ja ir ievērotas normatīvo aktu prasības par ģenētiski modificēto organismu apriti.

4. Ja šķirnes pārbaudi plānots veikt, lai šķirne iegūtu Eiropas Savienības augu šķirņu aizsardzību, iesniegumu šķirnes pārbaudei iesniedz un šķirnes pārbaudi veic saskaņā ar kārtību, kas noteikta Padomes 1994.gada 27.jūlija Regulā Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību un Komisijas 2009.gada 17.septembra Regulā Nr. 874/2009 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā.

5. Dienests izveido šķirņu pārbaudes ekspertu komisiju (turpmāk – ekspertu komisija). Ekspertu komisija:

5.1. sniedz priekšlikumus dienestam par šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos vai UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās minēto paraugšķirņu nomaiņu, ja tās nav piemērotas šķirnes pārbaudes veikšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos;

5.2. sagatavo priekšlikumus šķirņu pārbaudes procedūras pilnveidošanai;

5.3. sniedz priekšlikumus dienestam vai šķirnes pārbaudes veicējam, lai risinātu jautājumus (problēmas), kas radušies šķirnes pārbaudes procesā.

6. Ekspertu komisijā ir ne mazāk kā pieci pārstāvji – vismaz pa vienam pārstāvim no Zemkopības ministrijas, dienesta, Dārzkopības institūta, Latvijas Universitātes un valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – "Nacionālais botāniskais dārzs". Ekspertu komisijā var iekļaut arī pārstāvjus no citām zinātniskajām institūcijām un izglītības iestādēm, kā arī kolekcionārus, kuri kolekcionē pārbaudāmās ģints, sugas vai šķirņu grupas šķirnes.

7. Ekspertu komisijai šo noteikumu 5.punktā minēto jautājumu risināšanā ir tiesības pieaicināt zinātniekus, speciālistus vai kolekcionārus, kas nodarbojas ar pārbaudāmās ģints, sugas vai šķirņu grupas izpēti, audzēšanu vai kolekcionēšanu. Ekspertu komisija strādā saskaņā ar tās nolikumu, ko apstiprina dienests. Ekspertu komisijas sēdes protokolē un protokolus glabā ne mazāk kā piecus gadus.

8. Lai veiktu šķirnes pārbaudi konkrētas ģints, sugas vai šķirņu grupas šķirnēm, institūcija, kas pretendē uz atļauju veikt šķirnes pārbaudi (turpmāk – institūcija), dienestā iesniedz:

8.1. iesniegumu par šķirnes pārbaudi;

8.2. šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās vai Ministru kabineta izdotajā šķirnes pārbaudes metodikā (turpmāk – šķirnes pārbaudes metodika) minēto pazīmju izpausmju novērtēšanai nepieciešamo paraugšķirņu kolekcijas sarakstu;

8.3. priekšlikumus (ja tādi ir) nomainīt šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos vai UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās minētās paraugšķirnes, ja tās nav piemērotas Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem, pievienojot aizvietotājšķirnes aprakstu un apliecinājumu par to, ka šīs šķirnes izpausmes pazīmes ir atbilstošas šķirnes oficiālajam aprakstam un tās atbilstoši izpaužas arī Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

9. Piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests iesniedz ekspertu komisijā izvērtēšanai iesniegto paraugšķirņu kolekcijas sarakstu un priekšlikumus šķirņu nomaiņai (ja tādi ir).

10. Ekspertu komisija 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas no dienesta izvērtē paraugšķirņu kolekcijas sarakstā iekļauto šķirņu piemērotību šķirņu pārbaudes veikšanai attiecīgai ģintij, sugai vai šķirņu grupai. Ja ir saņemts priekšlikums veikt paraugšķirņu nomaiņu, ekspertu komisija izvērtē, vai šķirnei, ar kuru plānots aizstāt neatbilstošo paraugšķirni, ir veikta šķirnes pārbaude un ir pieejams oficiāls šķirnes apraksts, kā arī to, vai ir pierādījumi, ka šīs šķirnes izpausmes pazīmes atbilst šķirnes oficiālajam aprakstam un tās izpaužas arī Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

11. Pēc šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu izvērtēšanas ekspertu komisija sniedz dienestam priekšlikumus par šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās vai šķirnes pārbaudes metodikā minēto pazīmju izpausmju novērtēšanai nepieciešamo paraugšķirņu kolekcijā iekļaujamajām šķirnēm.

12. Mēneša laikā pēc priekšlikuma saņemšanas no ekspertu komisijas dienests pieņem lēmumu par paraugšķirņu kolekcijā iekļaujamām šķirnēm un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

II. Atļaujas izsniegšanas kārtība šķirnes pārbaudei Latvijā

13. Atļauju veikt šķirnes pārbaudi saņem institūcija, kas atbilst šādiem kritērijiem:

13.1. nodrošina šķirnes pārbaužu konfidencialitāti, neatkarību un objektivitāti saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

13.1.1. konfidencialitāti – ja šķirnes pārbaudes veicējs ar selekcionāru, selekcionāra vai selekcionāra tiesību īpašnieka pilnvaroto pārstāvi (turpmāk – iesniedzējs) noslēgtajā līgumā uzņēmies saistību neizpaust trešajām personām ziņas par noslēgtā līguma nosacījumiem un nodrošina ierobežotu pieejamību šķirnes pārbaudes procesam;

13.1.2. neatkarību – ja saskaņā ar šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minēto šķirnes pārbaudes procedūras aprakstu iesniedzējs vai trešā persona nevar ietekmēt pārbaudē iesaistīto personālu;

13.1.3. objektivitāti – ja šķirnes pārbaudes organizēšanas procedūrā iesaistītās personas nav ieinteresētas pozitīvā vai negatīvā šķirņu pārbaudes rezultātā;

13.2. šķirnes pārbaude notiek atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem CPVO šķirnes pārbaudes protokoliem, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijām vai saskaņā ar šķirnes pārbaudes metodiku;

13.3. strādājošais personāls ir kompetents veikt šķirņu pārbaudi. Par šķirņu pārbaudi atbildīgās personas atbilst šādām prasībām:

13.3.1. augstākajai izglītībai lauksaimniecībā vai bioloģijā;

13.3.2. vismaz triju gadu zinātniskā darba pieredzei ar attiecīgo kultūraugu grupu;

13.3.3. angļu valodas zināšanām;

13.4. katrai ģintij, sugai vai šķirņu grupai, kurai plānots veikt šķirnes pārbaudi, saskaņā ar CPVO prasībām un UPOV tehniskajām vadlīnijām ir izstrādāta šķirnes pārbaudes procedūra, kas ietver izmēģinājumu ierīkošanu, šķirņu pārbaudei veicamās darbības, lai nodrošinātu pārbaudāmās šķirnes izsekojamību, un rezultātu paziņošanu;

13.5. tiek uzturēta pārbaudāmās sugas šķirņu kolekcija, lai noteiktu pārbaudāmo šķirņu atšķirīgumu un sagatavotu šķirnes aprakstu. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās vai šķirnes pārbaudes metodikā minēto pazīmju izpausmju novērtēšanai un šķirnes apraksta sagatavošanai nepieciešamajām paraugšķirnēm (saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu tās publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis") jābūt dzīvu augu veidā.

14. Ja institūcija veic tās sugas selekciju, kurai tā plānojusi arī šķirņu pārbaudi, papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem kritērijiem ievēro šādus nosacījumus:

14.1. šķirnes pārbaudes izmēģinājumus iekārto atsevišķi no jebkuriem citiem izmēģinājumiem;

14.2. izveido atsevišķu struktūrvienību šķirnes pārbaudei, nodrošinot to, ka personāls nav iesaistīts pārbaudāmās sugas selekcijā, pirms tam nav piedalījies pārbaudāmās šķirnes selekcijā un nav ieinteresēts šķirņu pārbaudes rezultātā;

14.3. nodrošina ierobežotu pieejamību šķirnes pārbaudes lauka izmēģinājumiem;

14.4. nodrošina ierobežotu pieejamību šķirnes pārbaudes procesam un tā rezultātiem;

14.5. nodrošina šķirņu pārbaudes konfidencialitāti, ietverot šķirnes pārbaudes struktūrvienības personāla darba līgumos nosacījumus par saistībām neizpaust trešajām personām (arī institūcijas citu struktūrvienību personālam) ziņas par šķirņu pārbaudē iekļautajām šķirnēm, šķirnes pārbaudes procesu un tā rezultātiem.

15. Lai saņemtu šķirnes pārbaudes veikšanas atļauju, institūcija iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

15.1. nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā;

15.2. juridisko adresi;

15.3. šķirnes pārbaudes vietu faktiskās adreses;

15.4. to ģinšu, sugu vai šķirņu grupu sarakstu, kurām plānota šķirnes pārbaude;

15.5. datumu, kad samaksāta valsts nodeva par atļaujas saņemšanu.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

16.1. dokumentus, kas apliecina, ka šķirnes pārbaudē iesaistīto personu darba samaksa nav atkarīga no sniegto atzinumu rezultātiem;

16.2. tās ģints, sugas vai šķirņu grupas šķirnes pārbaudes procedūras aprakstu, ietverot izmēģinājumu ierīkošanu, darbības, kā tiek veikta šķirņu pārbaude, lai nodrošinātu pārbaudāmās šķirnes izsekojamību, un rezultātu paziņošanu;

16.3. šķirnes pārbaudes veicēja struktūrvienību aprakstu un pakļautību;

16.4. informāciju par pārbaudāmās sugas šķirņu kolekcijā iekļautajām šķirnēm. Šķirņu kolekcija var būt gan dzīvu augu, gan datubāzes (attēlu un aprakstu) veidā. Šķirņu kolekcijā iekļauj vismaz Latvijas augu šķirņu katalogā esošās šķirnes, Latvijā aizsargātās šķirnes, Latvijā audzētās vispārzināmās šķirnes un šķirnes no katalogiem un šķirņu sarakstiem, kas publicēti citās valstīs ar līdzīgiem agroklimatiskajiem apstākļiem;

16.5. informāciju par šķirnes pārbaudē iesaistīto personu izglītību, svešvalodu prasmi, tehniskajām zināšanām šķirnes pārbaudes veikšanā;

16.6. informāciju par:

16.6.1. šķirnes pārbaudē iesaistīto personu iepriekšējo pieredzi šķirnes pārbaudes veikšanā;

16.6.2. sadarbību ar citu valstu šķirnes pārbaudes veicējiem, ja tāda ir.

16.1 Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā minētā iesnieguma un 16. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta institūcijai informatīvu paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu.

17. Dienests pārbauda institūcijas atbilstību šo noteikumu 13. punktā (ja nepieciešams, arī šo noteikumu 14. punktā) minētajiem kritērijiem un veic pārbaudi uz vietas. Ja institūcija atbilst šiem kritērijiem un dienests divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā minētā iesnieguma un 16. punktā minētās informācijas saņemšanas nav informējis institūciju par lēmumu par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, uzskatāms, ka dienests institūcijai ir izsniedzis atļauju, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu. Atļaujā ietveramā informācija ir norādīta šo noteikumu 2. pielikumā.

17.1 Dienests savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par institūcijām, kurām ir izsniegta atļauja šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes veikšanai, norādot institūcijas nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

17.2 Dienests pēc pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu izsniedz institūcijai atļauju elektroniskā veidā vai papīra dokumenta formā.

III. Šķirnes pārbaudes veicēja uzraudzība

18. Dienests vismaz vienu reizi katras šķirnes pārbaudes laikā kontrolē šķirnes pārbaudes norisi pie šķirnes pārbaudes veicēja, kam ir izsniegta šo noteikumu 17.punktā minētā atļauja. Pārbaudi iepriekš saskaņo ar šķirnes pārbaudes veicēju.

19. Ja dienests šo noteikumu 18.punktā minētajā kontrolē konstatē, ka šķirnes pārbaudes norise nenotiek saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām vadlīnijām vai šķirnes pārbaudes veicēja sagatavoto šo noteikumu 13.4.apakšpunktā minēto šķirnes pārbaudes procedūru, tas:

19.1. nosaka termiņu trūkumu novēršanai (ne mazāk kā piecas dienas);

19.2. anulē šo noteikumu 17.punktā minēto atļauju, ja dienesta noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti.

20. Ja dienests pieņēmis lēmumu par šo noteikumu 17.punktā minētās atļaujas anulēšanu, zaudējumus, kas rodas iesniedzējam nepabeigtas šķirnes pārbaudes dēļ, sedz šķirnes pārbaudes veicējs.

IV. Šķirnes pārbaudes veikšanas nosacījumi

21. Šķirnes pārbaudes periods:

21.1. dekoratīvajiem augiem – viens gads vai periods, kura laikā pārbaudāmās šķirnes augi vismaz vienu reizi uzzied vai izpauž citas dekoratīvās pazīmes;

21.2. laukaugiem (labībai, lopbarības augiem, bietēm, kartupeļiem, eļļas augiem un šķiedraugiem), dārzeņiem, augļu kokiem un ogulājiem – atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma CPVO protokolos vai UPOV vadlīnijās minētajam pārbaudes ilgumam.

22. Augļu kokiem un ogulājiem par ražas gadu uzskata gadu, kurā tiek iegūts šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās vai šķirnes pārbaudes metodikā minētais augļu skaits, lai varētu novērtēt šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās vai šķirnes pārbaudes metodikā norādītās šķirnes pazīmes.

23. Ja šķirnes pārbaudes periodā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem CPVO šķirnes pārbaudes protokoliem, UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijām vai šķirnes pārbaudes metodiku nav iegūti pārliecinoši dati, kas apliecina šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti (piemēram, dati atšķiras katrā šķirnes pārbaudes gadā), šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu, to saskaņojot ar iesniedzēju.

24. Šķirni pārbauda vienādos apstākļos vienā audzēšanas vietā, nodrošinot augiem piemērotus audzēšanas apstākļus.

25. Šķirni pārbauda, nodrošinot tādus augu augšanas apstākļus, lai varētu novērtēt:

25.1. visas šo noteikumu 1.pielikumā minētajos CPVO šķirnes pārbaudes protokolos vai šķirnes pārbaudes metodikā minētās šķirnes pārbaudes pazīmes;

25.2. vismaz šo noteikumu 1.pielikumā minētajās UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijās norādītās šķirnes pārbaudes pazīmes, kas atzīmētas ar zvaigznīti.

26. Šo noteikumu 25.punktā minēto prasību nepiemēro, ja kādas šķirnes pazīmes novērošana nav iespējama jebkuras citas pazīmes izpausmes dēļ, kā arī ja pazīmes izpausme nav iespējama tajos agroklimatiskajos apstākļos, kuros tiek veikta šķirnes pārbaude.

27. Šķirnes pārbaudes veicējs saskaņā ar UPOV tehniskajām vadlīnijām (TGP/4) par šķirņu kolekcijas veidošanu (elektroniskā veidā pieejamas dienesta tīmekļa vietnē) veido, uztur un aktualizē šo noteikumu 13.5. un 16.4.apakšpunktā minēto kolekciju, kas nepieciešama šķirnes pārbaudes veikšanai.

V. Šķirnes pārbaudes organizēšanas kārtība

28. Iesniegums šķirnes iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā vai Augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā vai selekcionāra tiesību piešķiršanai dienestā iesniedzams pirms šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes uzsākšanas.

29. Dienests 10 darbdienu laikā elektroniski informē iesniedzēju par šķirnes pārbaudes veikšanas institūcijām, kas atbilst Augu šķirņu aizsardzības likuma 18. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām un veic šķirnes pārbaudi saskaņā ar minētā likuma 18. panta trešās daļas nosacījumiem.

30. Iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 29. punktā minētās informācijas saņemšanas informē dienestu par izvēlēto šķirnes pārbaudes institūciju.

30.1 Pēc informācijas saņemšanas no iesniedzēja par izvēlēto šķirnes pārbaudes institūciju dienests šķirnes pārbaudes veicēja konkrētajai sugai noteiktajā pieteikšanās termiņā nosūta pārbaudes veicējam pieprasījumu šķirnes pārbaudei.

30.2 Iesniedzējs nosūta veģetatīvi pavairojamo materiālu vai sēklu paraugu (turpmāk – pārbaudāmais materiāls) šķirnes pārbaudes veicējam, kā arī identisku sēklu paraugu – dienestam šķirnes pēcpārbaudes nodrošināšanai, ja tiek sūtīts sēklu paraugs. Dienestam nosūtāmā sēklu parauga masa norādīta šo noteikumu 4. pielikumā. Piegādājamā parauga sēklu kvalitāte atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos noteiktajām bāzes kategorijas sēklu kvalitātes prasībām, un to apliecina pievienotie dokumenti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

V1. Bioloģiskās šķirnes pārbaudes nosacījumi un pārbaudes organizēšanas kārtība

30.3 Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu – miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu, kā arī dārzeņu sugu – burkānu un kolrābju – bioloģiska šķirne Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, 3. panta 19. punkta izpratnē.

30.4 Uz bioloģisko šķirni attiecas šajā nodaļā minētie nosacījumi, īpaši nosacījumi bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģisko šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (2.1 pielikums) un īpaši nosacījumi bioloģiskajai ražošanai piemērotu dārzeņu bioloģisko šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (2.2 pielikums).

30.5 Selekcionārs izvēlas bioloģiskās šķirnes pārbaudes veicēju un par to pirms šķirnes pārbaudes uzsākšanas paziņo dienestam, iesniedzot iesniegumu bioloģiskās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudei atbilstoši šo noteikumu 2.3 pielikumam.

30.6 Pēc informācijas saņemšanas no selekcionāra par izvēlēto bioloģiskās šķirnes pārbaudes veicēju dienests bioloģiskās šķirnes pārbaudes veicēja konkrētajai sugai noteiktajā pieteikšanās termiņā nosūta tam pieprasījumu bioloģiskās šķirnes pārbaudei.

30.7 Selekcionārs sēklu paraugu nosūta bioloģiskās šķirnes pārbaudes veicējam, kā arī identisku sēklu paraugu – dienestam. Dienestam nosūtāmā sēklu parauga masa norādīta šo noteikumu 4. pielikumā.

VI. Šķirnes pārbaude Latvijā

31. Iesniedzējs nosūtāmā pārbaudāmā materiāla kvalitāti apliecinošajos dokumentos – veģetatīvi pavairojamā materiāla etiķetē vai sēklu paraugu etiķetē – norāda šķirnes nosaukumu vai pagaidu apzīmējumu, iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un sēklu parauga ražas gadu. Sugām, kurām saskaņā ar Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019, 13. pantu ir jāpievieno augu pase, etiķeti var apvienot ar augu pasi atbilstoši Komisijas 2017. gada 13. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/2313, ar ko nosaka formāta specifikācijas augu pasei, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasei, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā, 1. pantam.

32. Iesniedzējs kopā ar pārbaudāmo materiālu šķirnes pārbaudes veicējam nosūta:

32.1. šķirnes pārbaudes tehnisko anketu atbilstoši CPVO šķirnes pārbaudes protokoliem un UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijām, kas minētas šo noteikumu 1.pielikumā, vai atbilstoši šķirnes pārbaudes metodikai tām sugām, kas nav minētas šo noteikumu 1.pielikumā;

32.2. pavaddokumentu, kurā norāda:

32.2.1. auga sugas un šķirnes nosaukumu vai pagaidu apzīmējumu;

32.2.2. sēklu daudzumu (kilogramos), veģetatīvi pavairojamam materiālam – veidu (piemēram, stāds, potzars) un skaitu;

32.2.3. pārbaudāmā materiāla izcelsmes valsti;

32.2.4. informāciju par pārbaudāmā materiāla piegādes mērķi un šķirnes pārbaudes nosacījumiem;

32.3. sēklu kvalitātes dokumentu, kas apliecina faktiskos sēklu kvalitātes rādītājus, augu pasi vai fitosanitāro sertifikātu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, augu karantīnu un izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtību.

33. Šķirnes pārbaudei nosūtāmā sēklu parauga minimālā dīgtspēja, analītiskā tīrība un mitrums atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām saskaņā ar attiecīgas sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem.

34. Pārbaudāmais materiāls nedrīkst būt inficēts ar karantīnas organismiem, kas minēti normatīvajos aktos par augu karantīnu.

35. Pārbaudāmo materiālu aizliegts ķīmiski apstrādāt, ja vien šādu apstrādi nepieļauj vai nepieprasa šķirnes pārbaudes veicējs. Ja pārbaudāmais materiāls ir ķīmiski apstrādāts, iesniedzējs iesniedz detalizētu apstrādes aprakstu šķirnes pārbaudes veicējam.

36. Ar šķirnes pārbaudi saistītās izmaksas sedz iesniedzējs.

37. Lauka izmēģinājumus, kas nepieciešami šķirnes pārbaudei, šķirnes pārbaudes veicējs iekārto, ievērojot UPOV tehniskās vadlīnijas par izmēģinājumu ierīkošanu (plānošanu) un tehnoloģijām, ko lieto atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā (elektroniskā veidā pieejamas dienesta tīmekļa vietnē).

38. Šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti šķirnes pārbaudes veicējs novērtē pēc šādām UPOV tehniskajām vadlīnijām (elektroniskā veidā pieejamas dienesta tīmekļa vietnē):

38.1. Vispārējais ievads atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā un saskaņotu jaunu augu šķirņu aprakstu izstrādāšanā (TG/1/3);

38.2. Atšķirīguma pārbaude (TGP/9);

38.3. Viendabīguma pārbaude (TGP/10);

38.4. Stabilitātes pārbaude (TGP/11).

39. Šķirnes pārbaudes laikā iegūtos novērojumus šķirnes pārbaudes veicējs:

39.1. atzīmē un uzskaita atbilstoši UPOV tehniskajām vadlīnijām par šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes noteikšanu;

39.2. apstrādā atbilstoši UPOV tehniskajām vadlīnijām par izmēģinājumu ierīkošanu (plānošanu) un tehnoloģijām, ko lieto atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā.

40. Visus šķirņu pārbaudē veiktos darbus, novērojumus un uzskaiti šķirnes pārbaudes veicējs pieraksta un pierakstus glabā vismaz piecus gadus pēc šķirnes pārbaudes pabeigšanas.

41. Šķirnes pārbaudes veicējs mēneša laikā pēc katra šķirnes pārbaudes gada nosūta dienestam un iesniedzējam šķirnes pārbaudes starprezultātu ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.

42. Ja šķirnes pārbaudes starprezultāti ir negatīvi (šķirnes pārbaudes starprezultātu ziņojumā ir norādīts, ka pārbaudāmā šķirne pēc pirmā pārbaudes gada rezultātiem nav atšķirīga vai viendabīga), iesniedzējs var pieņemt lēmumu šķirnes pārbaudi neturpināt.

43. Dienests apstiprina šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojuma veidlapu un šķirnes apraksta veidlapu, kurās ietver šo noteikumu 7. un 8.pielikumā minēto informāciju.

44. Pēc šķirnes pārbaudes pabeigšanas šķirnes pārbaudes veicējs atbilstoši šo noteikumu 43.punktā minētajām veidlapām un UPOV tehniskajām vadlīnijām par pieredzi un sadarbību šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes (AVS) jautājumos (TGP/5) (elektroniskā veidā pieejamas dienesta tīmekļa vietnē) 15 darbdienu laikā sagatavo šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojumu un šķirnes aprakstu divos eksemplāros un iesniedz tos dienestā.

45. Šķirnes pārbaudes veicējs detalizētu informāciju par šķirnes pārbaudei iesniegto šķirni un šķirnes pārbaudes rezultātus dara zināmus interesentiem tikai ar iesniedzēja piekrišanu.

46. Šķirnes pārbaudes veicējs nosūta dienestam informāciju par:

46.1. visiem iesniegtajiem iesniegumiem šķirnes pārbaudei;

46.2. visiem šķirnes pārbaudes iesniegumu atsaukumiem.

VII. Latvijā veiktās šķirnes pārbaudes rezultātu apstiprināšana

47. Ja šo noteikumu 44.punktā minētajā šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojumā šķirnes pārbaudes gala rezultāts ir pozitīvs un šo noteikumu 18.punktā minētās pārbaudes laikā nav konstatēti pārkāpumi vai arī tie ir novērsti dienesta norādītajā termiņā, dienests 10 darbdienu laikā pēc šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojuma saņemšanas apstiprina šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojumu un šķirnes aprakstu un nosūta tos iesniedzējam.

48. Ja šo noteikumu 44.punktā minētajā šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojumā šķirnes pārbaudes gala rezultāts ir negatīvs un šo noteikumu 18.punktā minētās pārbaudes laikā nav konstatēti pārkāpumi vai arī tie ir novērsti dienesta norādītajā termiņā, dienests 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas apstiprina šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojumu un nosūta to iesniedzējam (arī šķirnes aprakstu, ja to pieprasa iesniedzējs).

49. Ja šķirnes pārbaude ir veikta hibrīda vai sintētiskajai šķirnei, informāciju par hibrīdu šķirņu vai sintētisko šķirņu ģenealoģiskajiem komponentiem šķirnes pārbaudes veicējs vai dienests izplata rakstiski vai mutiski tikai ar iesniedzēja rakstisku atļauju.

50. Šo noteikumu 49.punkta izpratnē sintētiska šķirne ir daudzkomponentu šķirne, kas izveidota:

50.1. svešapputes augiem – ļaujot brīvi apputeksnēties vairākām speciāli atlasītām vecākaugu līnijām (šķirnēm);

50.2. pašapputes augiem – savstarpēji krustojot vairākas īpaši atlasītas vecākaugu līnijas vai šķirnes.

51. Ja šķirnes pārbaudes rezultāti ir negatīvi (šķirne nav atšķirīga, viendabīga vai stabila) un ir pieņemts lēmums neapstiprināt šķirnes pārbaudes rezultātus, iesniedzējs, sedzot ar atkārtotu šķirnes pārbaudi saistītās izmaksas, var veikt atkārtotu šķirnes pārbaudi pie tā paša vai cita šķirnes pārbaudes veicēja.

52. Ja pēc laukaugu (labības, lopbarības augi, bietes, kartupeļi, eļļas augi un šķiedraugi) un dārzeņu šķirnes pārbaudes gala rezultātu apstiprināšanas konstatē, ka šķirne nav atšķirīga, saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumā minētajiem nosacījumiem dienests atceļ šo noteikumu 47.punktā minēto šķirnes pārbaudes gala rezultātu.

53. Ja dienests saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu atceļ šķirnes pārbaudes gala rezultātu, tas par šķirnes pārbaudes gala rezultāta atcelšanu divu nedēļu laikā informē Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālās institūcijas. Šķirni, kurai atcelts šķirnes pārbaudes gala rezultāts, no šo noteikumu 47.punktā minētās šķirnes pārbaudes gala rezultāta ziņojuma apstiprināšanas dienas vairs neuzskata par vispārzināmu Augu šķirņu aizsardzības likuma izpratnē.

VIII. Šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšana

54. Ja ģintij, sugai vai šķirņu grupai, kurai ir veikta šķirnes pārbaude, nav ne CPVO šķirnes pārbaudes protokola, ne UPOV šķirnes pārbaudes vadlīniju un šķirnes pārbaude veikta citā valstī pēc attiecīgās valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tad dienests atzīst šķirnes pārbaudes rezultātus, izvērtējot, vai:

54.1. pārbaude veikta Augu šķirņu aizsardzības likumā minētajās pārbaudes institūcijās;

54.2. UPOV tīmekļa vietnē ievietotajā GENIE datubāzē vai CPVO īpašajā S2 izdevumā ir norādīts, ka minētajai valstij, kurā ir veikta šķirnes pārbaude, ir pieredze attiecīgās augu ģints, sugas vai šķirņu grupas šķirņu pārbaudē.

55. Sugām, kas minētas normatīvajos aktos par labības un lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, papildus saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības un lopbarības augu shēmu prasībām pārbauda, vai šķirnes aprakstā ir iekļautas pazīmes, kuras izmanto šķirnes tīrības noteikšanā, veicot lauka apskati.

56. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 395)

IX. Noslēguma jautājumi

57. Šķirņu pārbaude, kas uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, pabeidzama Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.243 "Kārtība, kādā organizē vai veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu" noteiktajā kārtībā, ja tā nav pretrunā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem CPVO šķirnes pārbaudes protokoliem vai UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijām.

58. Šo noteikumu 15., 16. un 17.punkts, kā arī III nodaļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

59. Šķirņu pārbaude, kas uzsākta pirms šo noteikumu 15., 16. un 17.punkta, kā arī III nodaļas spēkā stāšanās dienas, pabeidzama kārtībā, kādā tā tika uzsākta.

60. Līdz 2011.gada 31.decembrim šķirņu pārbaudes veicēji Latvijā, kuriem saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.243 "Kārtība, kādā organizē vai veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu" bija noslēgts līgums ar dienestu par šķirnes pārbaudes veikšanu, turpina veikt šķirņu pārbaudi atbilstoši līguma nosacījumiem, ievērojot Augu šķirņu aizsardzības likumā noteiktās prasības.

61. Šķirņu pārbaude, kas uzsākta pirms 2012.gada 1.oktobra, pabeidzama atbilstoši tiem CPVO šķirnes pārbaudes protokoliem vai tām UPOV šķirnes pārbaudes vadlīnijām, saskaņā ar kurām tā ir uzsākta.

62. Dienests laikposmā līdz 2030. gada 31. decembrim katru gadu līdz 31. decembrim ziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par šo noteikumu 30.5 punktā minēto iesniegumu skaitu un lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu bioloģisko šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes rezultātiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002.gada 13.jūnija Direktīvas 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu;

2) Padomes 2002.gada 13.jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;

3) Komisijas 2003.gada 6.oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7.pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;

4) Komisijas 2003.gada 6.oktobra Direktīvas 2003/91/EK, kurā izklāstīti īstenošanas noteikumi, ar ko piemēro 7.pantu Padomes Direktīvā 2002/55/EK attiecībā uz raksturīgajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver pārbaudē, un obligātajiem nosacījumiem dažādu dārzeņu sugu šķirņu pārbaudei;

5) Komisijas 2010.gada 2.jūlija Direktīvas 2010/46/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, ar ko noteikti Padomes Direktīvu 2002/53/EK un 2002/55/EK 7.panta īstenošanas pasākumi attiecībā uz pārbaudāmo pazīmju minimumu un konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu pārbaudes nosacījumu minimumu;

6) Komisijas 2011.gada 1.jūlija Īstenošanas Direktīvas 2011/68/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, ar ko noteikti Padomes Direktīvu 2002/53/EK un 2002/55/EK 7.panta īstenošanas pasākumi attiecībā uz pārbaudāmo pazīmju minimumu un konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu pārbaudes nosacījumu minimumu;

7) Komisijas 2012.gada 2.marta Īstenošanas Direktīvas 2012/8/ES, ar kuru groza Direktīvu 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EEK 7.pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un konkrētu lauksaimniecības augu sugu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem;

8) Komisijas 2012.gada 26.novembra Īstenošanas Direktīvas 2012/44/ES, ar kuru groza Direktīvu 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7.pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem, un Direktīvu 2003/91/EK, kurā izklāstīti īstenošanas noteikumi, ar ko piemēro 7.pantu Padomes Direktīvai 2002/55/EK attiecībā uz raksturīgajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver pārbaudē, un obligātajiem nosacījumiem dažādu dārzeņu sugu šķirņu pārbaudei;

9) Komisijas 2013. gada 20. novembra Īstenošanas Direktīvas 2013/57/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, nosakot attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz pārbaudāmo pazīmju minimumu un konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu pārbaudes nosacījumu minimumu;

10) Komisijas 2014. gada 4. decembra Īstenošanas direktīvas 2014/105/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, nosakot attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu pārbaudes nosacījumiem;

11) Komisijas 2015. gada 15. jūlija Īstenošanas direktīvas 2015/1168/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, kurās nosaka attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem;

12) Komisijas 2016. gada 31. oktobra Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/1914, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, kurās nosaka attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem;

13) Komisijas 2018. gada 22. janvāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2018/100, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, kurās nosaka attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un konkrētu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem;

14) Komisijas 2019. gada 24. janvāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/114, ar ko groza Direktīvas 2003/90/EK un 2003/91/EK, kurās nosaka attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un atsevišķu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem;

15) Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/1985, ar ko groza Direktīvu 2003/90/EK un Direktīvu 2003/91/EK, kurās nosaka attiecīgi Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta un Padomes Direktīvas 2002/55/EK 7. panta īstenošanas pasākumus attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un atsevišķu lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu sugu šķirņu obligātajiem pārbaudes nosacījumiem;

16) Komisijas 2021. gada 6. maija Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/746, ar kuru attiecībā uz dažu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK un attiecībā uz dažiem augu botāniskajiem nosaukumiem groza Direktīvu 2003/90/EK;

17) Komisijas 2022. gada 9. jūnija Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/905, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK;

18) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm;

19) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1648, ar ko Direktīvu 2003/91/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu dārzeņu bioloģiskajām šķirnēm;

20) Komisijas 2023. gada 10. jūlija Īstenošanas direktīvas (ES) 2023/1438, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK;

21) Komisijas 2024. gada 29. novembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2024/2963, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK;

22) Komisijas 2025. gada 2. jūnija Īstenošanas direktīvas (ES) 2025/1079, ar ko attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu pārbaužu protokoliem groza Direktīvu 2003/90/EK un 2003/91/EK.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.DombrovskisZemkopības ministrs J.Dūklavs