Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta

Ministru kabineta noteikumi Nr.109Rīgā 2011.gada 1.februārī (prot. Nr.7 39.§)

Izdoti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma4.panta 1.1 daļu, trešo un piekto daļu, 5.panta pirmo daļu,6.panta pirmo daļu, 38.1 panta ceturto daļu un 47.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – likums) 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi un pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai atsavināšanas ierosinājuma atteikumu un tiek atcelts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai;

1.1.1 kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kā arī vajadzību pēc zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro;

1.2. kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās valsts kustamās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu;

1.3. gadījumus, kuros valsts kustamās mantas atsavināšanu var ierosināt, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas;

1.4. kārtību, kādā attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību;

1.5. kārtību, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu;

1.6. kārtību, kādā nosaka atsavināšanas izdevumu apmēru;

1.7. (svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 891)

1.1 Noteikumi neattiecas uz:

1.1 1. kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc nekustamā īpašuma, ko valsts augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts;

1.1 2. atsavināšanas izdevumu apmēru, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, ko valsts augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts.

II. Publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšana

2. Likuma 4. panta ceturtajā daļā norādītās personas (turpmāk – atsavināšanas ierosinātāji) publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu (turpmāk – atsavināšanas ierosinājums) iesniedz:

2.1. valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība), ja ierosina atsavināt valsts nekustamo īpašumu (izņemot šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto gadījumu);

2.2. valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcijā:

2.2.1. ja atsavināmā valsts dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums ir valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā (atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētās personas);

2.2.2. ja nekustamais īpašums ir nodots privatizācijai un tā privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un nekustamais īpašums atrodas valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā (likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā minētajos gadījumos);

2.3. attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai, ja ierosina atsavināt atvasinātās publiskās personas nekustamo īpašumu.

3. Atsavināšanas ierosinājumu iesniedz rakstiski. Atsavināšanas ierosinājumā norāda šādu informāciju:

3.1. atsavināšanas ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukumu un vienotās reģistrācijas numuru;

3.2. atsavināšanas ierosinātāja deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un citu adresi, kurā persona ir sasniedzama vai oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts tā konts;

3.3. atsavināšanas ierosināšanas tiesisko pamatu atbilstoši likumam;

3.4. atsavināmā publiskas personas nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru.

4. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:

4.1. atsavināšanas ierosinātāja īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas (ja ierosina atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas izsniedzamo īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas var aizstāt ar atsavināšanas ierosinājumā norādīto atsavināšanas ierosinātāja īpašumu identificējošo informāciju);

4.2. robežu plāna kopiju būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;

4.3. ja zemesgabals un ēkas (būves) zemesgrāmatā ierakstītas dažādos nodalījumos un pēc ierakstiem tajos nevar noteikt ēku (būvju) saistību ar zemi, – tipveida kadastra informāciju iesniegšanai apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļā par nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir tikai būve, kurā norādīts tās zemes vienības kadastra apzīmējums, uz kuras atrodas vai daļēji atrodas ēka (būve);

4.4. tipveida kadastra informāciju par nekustamo īpašumu, kurā norādīts nekustamā īpašuma sastāvs un piederība;

4.5. ja zemes robežu plānā norādīto ēku (būvju) skaits neatbilst zemesgrāmatā ierakstītajam ēku (būvju) skaitam, – tipveida kadastra informāciju par zemes vienību;

4.6. ja uz zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem:

4.6.1. kuri savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, – notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem atteicies to slēgt;

4.6.2. no kuriem tikai viens savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā un iesniedzis atsavināšanas ierosinājumu, – Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās;

4.6.3. no kuriem daži ēku īpašnieki savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, izņemot šo noteikumu 4.6.2.apakšpunktā minēto gadījumu, – notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, paredzot, ka zemesgrāmatā neierakstītajām ēkām tiek rezervēta tām piekrītoša, proporcionāla zemesgabala domājamā daļa, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem, kurš savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā, atteicies to slēgt;

4.7. sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku pilsonību apliecinošus dokumentus;

4.8. akciju sabiedrības – atbilstoši Komerclikuma 278.panta otrās daļas prasībām sastādītu akcionāru sarakstu, kā arī sabiedrības akcionāru pilsonību apliecinošus dokumentus;

4.9. atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju (fiziskai personai);

4.10. pašvaldības apliecinājumu, ka neapbūvētais valsts zemesgabals uzskatāms par zemes starpgabalu likuma izpratnē.

5. Ja dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4.panta ceturtās daļas 5.punktā minētās personas, ierosinājumu paraksta īrnieks (īrnieki, ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis) vai viņa ģimenes loceklis. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:

5.1. atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju;

5.2. īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu;

5.3. atsavināmā īpašuma dzīvojamās telpas īres līguma kopiju (ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis, – īres līgumu);

5.4. izziņu par īres un komunālo maksājumu parāda esību vai neesību.

5.1 Sabiedrība atsavināšanas ierosinājumu par likuma 5. panta 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minēto valsts nekustamo īpašumu kopā ar šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajiem dokumentiem septiņu darbdienu laikā pēc pēdējā lēmuma pieņemšanai nepieciešamā dokumenta saņemšanas pārsūta attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājam lēmuma pieņemšanai.

6. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav Finanšu ministrijas vai sabiedrības valdījumā vai turējumā, sabiedrība pieprasa no valsts nekustamā īpašuma valdītāja vai turētāja atsavināmā valsts nekustamā īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Valsts institūcija (iestāde), kuras valdījumā vai turējumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, likumā noteiktajā termiņā pēc atsavināšanas pieprasījuma saņemšanas nodod sabiedrībai:

6.1. zemesgrāmatu apliecību (nostiprinājuma uzrakstu);

6.2. zemes robežu plānu;

6.3. atsavināmā nekustamā īpašuma nomas (īres) līgumus;

6.4. ēkas (būves) kadastrālās uzmērīšanas lietu (būves tehniskās inventārizācijas lietu).

7. Atsavināšanas ierosinājumus izskata attiecīgi sabiedrība, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija, valsts nekustamā īpašuma valdītājs, attiecīgo atvasināto publisko personu lēmējinstitūcijas vai to noteiktas iestādes vai amatpersonas un pēc atsavināšanas ierosinājumam pievienoto dokumentu izvērtēšanas sniedz atsavināšanas ierosinātājam rakstisku atbildi, ja nepieciešams, norādot, kuri šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētie dokumenti nav iesniegti.

8. Atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja:

8.1. Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemesgabals nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu;

8.2. nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurā atsavināšana aizliegta ar likumu;

8.3. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav tiesīga ierosināt atsavināšanu;

8.4. likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā gadījumā nav saņemta attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētāja parakstīta izziņa par piekrišanu zemesgabala atsavināšanai;

8.5. atsavināšanas ierosinātājs sešu mēnešu laikā pēc atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas nav iesniedzis sabiedrībā, valsts īpašuma privatizāciju veicošajā institūcijā vai attiecīgajā atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijā šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētos dokumentus;

8.6. saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" atsavināmo nekustamo īpašumu nevar ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vai attiecīgās atvasinātās publiskās personas vārda;

8.7. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura ir norādīta likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā, bet neviena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām (būvēm) dabā neeksistē;

8.8. ja atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kurai ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kas paredz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus.

9. Publiskas personas nekustamo īpašumu atsavināšanu atsavināšanas ierosinātājam aptur, ja:

9.1. (svītrots ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 366);

9.2. atsavināšanas ierosinātājam ir zemes likumiskās lietošanas maksas parāds, nomas parāds, īres parāds vai nodokļu parāds, kas attiecas uz atsavināmo nekustamo īpašumu;

9.3. zemesgrāmatā ir reģistrēta atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja nekustamā īpašuma atsavināšanas aizlieguma atzīme, uz kuru pamatojoties var tikt apstrīdētas atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja īpašuma tiesības;

9.4. pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas atsavināšanas ierosinātājs ar pamatotu iesniegumu vērtības precizēšanai vērsies atsavināšanu veicošajā institūcijā un biedrībā "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija";

9.5. atsavinātājam, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts, atbilstoši minētā likuma prasībām nav iesniegti pārbaudei nepieciešamie dokumenti.

10. Pēc šo noteikumu 9.punktā minēto iemeslu novēršanas publiskas personas nekustamo īpašumu atsavina likumā noteiktajā kārtībā.

11. Pēc atsavināšanas ierosinājuma un šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas, ņemot vērā šajos noteikumos minētos nosacījumus:

11.1. sabiedrība, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai nekustamā īpašuma valdītājs likuma 5. panta trešajā, 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minētajos gadījumos pieņem lēmumu par valsts nekustamā īpašuma pārdošanu;

11.2. sabiedrība vai valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai (izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētos gadījumus);

11.3. sabiedrība, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai nekustamā īpašuma valdītājs atsaka izskatīt atsavināšanas ierosinājumu, tai skaitā par likuma 5. panta trešajā, 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minēto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu šo noteikumu 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7. un 8.8. apakšpunktā minētajos gadījumos;

11.4. ieinteresētā ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai;

11.5. atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet likumā noteiktajos gadījumos – tās noteikta iestāde vai amatpersona pieņem lēmumu par attiecīgās atvasinātās publiskās personas nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai vai par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.

11.1 Ja saņemts atsavināšanas ierosinājums un valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama tikai daļa no publiskas personas nekustamā īpašuma, šo noteikumu 11. punktā minētās darbības veic pēc nekustamā īpašuma sadalīšanas.

11.2 Divu nedēļu laikā pēc likuma 5. panta 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minētā lēmuma par valsts nekustamā īpašuma pārdošanu spēkā stāšanās dienas valsts nekustamā īpašuma valdītājs lēmumu kopā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem dokumentiem nodod institūcijai, kura organizē valsts nekustamā īpašuma pārdošanu.

12. Lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citas valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto gadījumu, ministrija noteiktā kārtībā izsludina Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

12.1 Pirms likuma 5. panta 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai tā noteikta institūcija vai persona noskaidro, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams publiskas personas vai tās iestādes vajadzībām, ievērojot šādu kārtību:

12.1 1. valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai tā noteikta institūcija vai persona par nekustamā īpašuma pārdošanu publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu. Informācijā norāda valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību, kuras valdījumā atrodas valsts nekustamais īpašums, nekustamā īpašuma veidu, adresi, kadastra numuru un citu raksturojošu informāciju;

12.1 2. sabiedrība nodrošina, ka par ievietoto piedāvājumu vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums uz tiešo pārvaldes iestāžu un atvasināto publisko personu augstākās izpildinstitūcijas (turpmāk visas kopā – apziņotās iestādes) oficiālajām elektroniskajām adresēm;

12.1 3. ja apziņotā iestāde konstatē, ka nekustamais īpašums nepieciešams tai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12.1 1. apakšpunktā minētās informācijas publicēšanas izdara sabiedrības tīmekļvietnē atzīmi par to, ka nekustamais īpašums nepieciešams tai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, un rakstiski informē attiecīgā nekustamā īpašuma valdītāju.

12.2 Ja 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12.1 1. apakšpunktā minētās informācijas publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē nav izdarīta atzīme par to, ka nekustamais īpašums nepieciešams publiskai personai vai tās iestādei noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona divu nedēļu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināts TAP portālā, par to paziņo ministrijai, kura TAP portālā izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā noteiktā kārtībā nodrošina:

13.1. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs;

13.2. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma nodošanu tās valdījumā vai turējumā vai atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ja mainās valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai turētājs, nav nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums par nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu zemesgrāmatā, ja šo nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un Ostu likumu var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā un ja pārreģistrēšanai zemesgrāmatā piekrīt ieinteresētā ministrija. Ja valsts nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad, mainoties valsts nekustamā īpašuma valdītājam vai turētājam, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums.

13.1 Ja valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldībai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, Ministru kabineta rīkojuma projektu par tā nodošanu attiecīgās pašvaldības īpašumā un atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs, sagatavo un iesniedz attiecīgā valsts nekustamā īpašuma valdītājs sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

13.2 Ja apziņotā iestāde ir veikusi šo noteikumu 12.1 3. apakšpunktā minēto atzīmi sabiedrības tīmekļvietnē:

13.2 1. apziņotās iestādes (izņemot ministrijas) mēneša laikā (attiecībā uz valsts zemes starpgabalu – 10 darbdienu laikā) pēc atzīmes izdarīšanas sabiedrības tīmekļvietnē sagatavo un iesniedz ministrijai, kuras padotībā tās atrodas vai kura ir politiski atbildīga par attiecīgās funkcijas izpildi, vienu no šādiem Ministru kabineta rīkojuma projektiem (turpmāk – rīkojuma projekts):

13.2 1.1. par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu un nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā vai nodošanu attiecīgai atvasinātai publiskai personai īpašumā tai noteiktu funkciju izpildes nodrošināšanai;