Krūmcidoniju atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika

Ministru kabineta noteikumi Nr.324Rīgā 2011.gada 26.aprīlī (prot. Nr.27 1.§)

Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta sesto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku (turpmāk – šķirnes pārbaude) veģetatīvi pavairojamām Japānas krūmcidonijas (Chaenomeles japonica L.), Katajas krūmcidonijas (Chaenomeles cathayensis L.), krāšņās krūmcidonijas (Chaenomeles speciosa L.) un šo sugu starpsugu krustojumu šķirnēm vai kloniem (turpmāk – šķirnes), kas paredzēti augļu ražošanai.

II. Pārbaudāmais materiāls

2. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām:

2.1. pārbaudāmais materiāls ir vizuāli vesels, spēcīgi attīstīts, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem;

2.2. pārbaudāmais materiāls nedrīkst būt pavairots in vitro;

2.3. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts nekādai ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju (1.pielikums) izpausmes;

2.4. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamai zonai paredzēta augu pase.

3. Šķirnes pārbaudes tehnisko anketu (2.pielikums) iesniedz institūcijai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi ir tiesības veikt šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi krūmcidonijām.

4. Minimālais pārbaudāmā materiāla daudzums ir seši viengadīgi augi.

III. Šķirnes pārbaude

5. Lauka izmēģinājumus, kas nepieciešami šķirnes pārbaudei, šķirnes pārbaudes veicējs iekārto, ievērojot UPOV tehniskās vadlīnijas par izmēģinājumu ierīkošanu (plānošanu) un tehnoloģijām, ko lieto atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā (elektroniskā veidā pieejamas Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē).

6. Lai novērtētu šķirņu atšķirīgumu, no pārbaudāmā materiāla iegūst vismaz divas augļu ražas, tā konstatējot atšķirīgas pazīmes no vispārzināmām šķirnēm.

7. Šķirni pārbauda, nodrošinot augiem tādus augšanas apstākļus, kas ļauj novērtēt šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirnes pazīmes.

8. Katras šķirnes pārbaudi veic vismaz pieciem augiem.

9. Šķirni pārbauda vienādos apstākļos vienā audzēšanas vietā.

10. Lai noteiktu šķirnes viendabīgumu, izmanto populācijas standartu – viens procents ar ticamību vismaz 95 procenti. Pārbaudot piecus tipiskus augus, atšķirības šķirnes pazīmes izpausmē nav pieļaujamas nevienam augam. Šķirnes viendabīgumu nosaka tikai būtiskām šķirnes pazīmēm, kas minētas šo noteikumu 1.pielikumā.

11. Šķirnes pazīmes ērkšķainībai novērtē pavasarī pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 4.punktā minētās pazīmes. Šķirnes pazīmi novērtē katra auga vienam divgadīgajam dzinumam.

12. Šķirnes pazīmes lapām novērtē vasarā, kad lapas ir pilnīgi nobriedušas, pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās pazīmes. Lapas ņem no labi attīstītu augošu jaunu (viengadīgu) dzinumu vidusdaļas. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 lapas no katra auga.

13. Šķirnes pazīmes ziediem novērtē putekšņmaciņu atvēršanās laikā pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētās pazīmes. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 ziedus no katra auga.

14. Šķirnes pazīmes augļiem novērtē augļu pilngatavībā pēc šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minētās pazīmes. Novērtē 10 augļus, kurus izvēlas no pieciem augiem, – pa diviem augļiem no katra auga.

15. Šķirne ir uzskatāma par atšķirīgu, ja tā atbilst normatīvo aktu prasībām augu šķirņu aizsardzības jomā par šķirnes atšķirīgumu.

16. Ja šķirne pēc pārbaudes rezultātiem ir atzīta par viendabīgu, to uzskata arī par stabilu.

17. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes atšķirīgumu saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu.

18. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu vai pārbauda jaunu pārbaudāmo materiālu, kam piemīt tādas pašas īpašības, kādas novērotas iepriekš pārbaudītajam materiālam.

19. Šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļas 3., 12., 15., 16. un 22.punktā minētās šķirnes pazīmes izpausmes pakāpes rādītāja noteikšanai aprēķina vidējo aritmētisko lielumu.

IV. Šķirņu grupēšana

20. Lai atvieglotu šķirnes atšķirīguma novērtēšanu, paraugšķirņu kolekcijā esošās šķirnes un pārbaudāmās šķirnes grupē.

21. Grupēšanai izmanto šādas pazīmes:

21.1. augam – pēc augšanas tipa (1.pielikuma I nodaļas 2.punktā minētā pazīme);

21.2. auglim – pēc formas vertikālā griezumā (1.pielikuma I nodaļas 17.punktā minētā pazīme);

21.3. auglim – pēc pamatkrāsas pilngatavībā (1.pielikuma I nodaļas 19.punktā minētā pazīme);

21.4. pēc augļu nogatavošanās sākuma (1.pielikuma I nodaļas 24.punktā minētā pazīme).

Ministru prezidents V.DombrovskisZemkopības ministrs J.Dūklavs

1.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.324

Šķirnes pazīmju novērtējums un grafiskie attēli