Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) centrālā vadība — Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības izpildinstitūcija vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas valdošās komercsabiedrības izpildinstitūcija;

2) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Lihtenšteinas Firstiste;

3) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrība — komercsabiedrība, kurā dalībvalstīs nodarbināti ne mazāk kā 1000 darbinieki un divās vai vairākās dalībvalstīs — ne mazāk kā 150 darbinieki katrā;

4) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupa — valdošās komercsabiedrības un vienas vai vairāku atkarīgo komercsabiedrību kopums, kas atbilst šādām pazīmēm:

5) informēšana — process, kurā darba devējs sniedz informāciju darbinieku pārstāvjiem, ļaujot tiem iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt;

6) konsultēšanās — viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un centrālo vadību vai kādu citu atbilstošu vadības institūciju.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku tiesības uz informāciju un konsultēšanos.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Šis likums piemērojams Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiālēm, kas reģistrētas vai atrodas Latvijā, un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošām komercsabiedrībām, kas reģistrētas Latvijā.

(2) Šā likuma noteikumus, izņemot 31.pantu, nepiemēro Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībai vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupai, ja:

1) vienošanās par Eiropas Darbinieku padomes izveidi vai citas informēšanas un konsultēšanās kārtības noteikšanu noslēgta līdz 1996.gada 22.septembrim un tā attiecas uz visiem darbiniekiem, kā arī paredz darbinieku pārnacionālu informēšanu un konsultēšanos vai ja šāda vienošanās ir pielāgota Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūras izmaiņām, kā arī ja puses, beidzoties vienošanās termiņam, vienojušās par tās pagarināšanu;

2) vienošanās par Eiropas Darbinieku padomes izveidi vai citas informēšanas un konsultēšanās kārtības noteikšanu noslēgta vai tajā izdarīti grozījumi saistībā ar Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūras izmaiņām laikposmā no 2009.gada 5.jūnija līdz 2011.gada 5.jūnijam, kā arī ja puses, beidzoties vienošanās termiņam, vienojušās par tās pagarināšanu.

(3) (Izslēgta ar 14.09.2017. likumu)

4.pants. Informēšanas un konsultēšanās vispārīgie noteikumi

(1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku tiesības uz informāciju un konsultēšanos īsteno, izveidojot Eiropas Darbinieku padomi vai nosakot citu darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtību Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā.

(2) Pasākumus, kas saistīti ar darbinieku informēšanu un konsultēšanos, nosaka un ievieš tā, lai nodrošinātu to efektivitāti, kā arī efektīvu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā. Centrālā vadība un Eiropas Darbinieku padome vai darbinieku pārstāvji citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības ietvaros sadarbojas, pienācīgi ņemot vērā savstarpējās tiesības un pienākumus.

(3) Darbinieku informēšana un konsultēšanās veicama atbilstošā vadības un pārstāvības līmenī, ņemot vērā apspriežamā jautājuma būtību. Eiropas Darbinieku padomes kompetence vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības apjoms attiecas tikai uz jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību vai visu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu vai vismaz divas komercsabiedrības vai komercsabiedrības filiāles vismaz divās dalībvalstīs (turpmāk — pārnacionāli jautājumi).

(4) Informācija darbinieku pārstāvjiem sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai ļautu viņiem veikt visaptverošu iespējamās ietekmes izvērtējumu un, ja nepieciešams, sagatavoties konsultācijām ar atbilstošo Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas vadības institūciju.

(5) Konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem veicama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai ļautu viņiem, ņemot vērā saistībā ar konsultēšanos saņemto informāciju, saprātīgā periodā izteikt viedokli, neierobežojot vadības pienākumus.

(6) Eiropas Darbinieku padomes locekļu pienākums ir informēt Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiāļu vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercsabiedrību darbinieku pārstāvjus vai, ja tādu nav, visus darbiniekus par informēšanas un konsultēšanās norisi un rezultātiem.

5.pants. Valdošā komercsabiedrība

(1) Valdošā komercsabiedrība šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercsabiedrība, kurai ir izšķiroša ietekme vienā vai vairākās Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercsabiedrībās (atkarīgajās komercsabiedrībās).

(2) Izšķirošā ietekme pastāv, ja komercsabiedrība attiecībā pret citu komercsabiedrību tieši vai netieši:

1) ir šīs citas komercsabiedrības parakstītā kapitāla lielākās daļas turētāja;

2) kontrolē lielāko daļu balsu, kas ir saistītas ar šīs citas komercsabiedrības akcijām (kapitāla daļām);

3) var ievēlēt vai atcelt šīs citas komercsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

(3) Ja vairākas Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercsabiedrības vienlaikus atbilst vienam vai vairākiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, par valdošo komercsabiedrību atzīstama komercsabiedrība, kura atbilst šā panta otrās daļas 3.punktā minētajam kritērijam.

(4) Valdošās komercsabiedrības tiesības attiecībā uz balsošanu un izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu ievēlēšanu vai atcelšanu atbilstoši šā panta otrajai daļai ietver jebkuras citas atkarīgās komercsabiedrības tiesības un jebkuras tādas personas vai institūcijas tiesības, kura darbojas savā vārdā, bet valdošās komercsabiedrības vai citas no šīs valdošās komercsabiedrības atkarīgās komercsabiedrības labā.

(5) Neatkarīgi no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem komercsabiedrību neuzskata par valdošo komercsabiedrību attiecībā pret citu komercsabiedrību, kurā tai ir ieguldījumi, ja šī komercsabiedrība atbilst Padomes 2004.gada 20.janvāra regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 3.panta piektās daļas “a” un “c” punktā minētajam.

(6) Izšķirošā ietekme nepastāv, ja ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija vai pasludināts tās maksātnespējas process.

(7) Lai noteiktu, vai komercsabiedrība ir atzīstama par valdošo komercsabiedrību, piemērojams tās dalībvalsts normatīvais akts, kurā attiecīgā komercsabiedrība reģistrēta. Ja komercsabiedrība reģistrēta ārpus dalībvalstu teritorijas, piemērojams tās dalībvalsts normatīvais akts, kuras teritorijā atrodas komercsabiedrības pārstāvis vai, ja šāda pārstāvja nav, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercsabiedrība, kurā nodarbināts lielākais darbinieku skaits.

II nodaļaEiropas Darbinieku padomes izveidošana vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības noteikšana

6.pants. Centrālās vadības pienākums

(1) Centrālā vadība nodrošina Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības noteikšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā.

(2) Ja Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ir viena vai vairākas Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai komercsabiedrību grupas, Eiropas Darbinieku padomi dibina tikai valdošajai komercsabiedrībai, ja vien nav panākta cita vienošanās.

(3) Ja centrālā vadība neatrodas dalībvalstī, šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veic tās ieceltais pārstāvis Latvijā. Ja šāda pārstāvja nav, šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veic komercsabiedrības filiāles vadība Latvijā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošās Latvijā reģistrētās komercsabiedrības izpildinstitūcija, ja attiecīgajā komercsabiedrības filiālē vai komercsabiedrībā nodarbināts lielākais darbinieku skaits dalībvalstīs.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais pārstāvis vai, ja šāda pārstāvja nav, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiāles vadība vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošās komercsabiedrības vadība uzskatāma par centrālo vadību.

(5) Lai īstenotu efektīvu informēšanu un konsultēšanos, centrālā vadība, ja nepieciešams, nodrošina darbinieku pārstāvju apmācību, kas nepieciešama viņu pienākumu izpildei starptautiskajā vidē. Apmācības nepieciešamību un saturu nosaka, savstarpēji vienojoties centrālajai vadībai un speciālajai sarunu grupai vai Eiropas Darbinieku padomei.

7.pants. Informācijas sniegšana

(1) Centrālā vadība, kā arī katras Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošās Latvijā reģistrētās komercsabiedrības izpildinstitūcija ir atbildīga par to, lai tiek iegūta un iesaistītajām personām sniegta informācija, kas nepieciešama šā likuma 8.pantā minēto sarunu uzsākšanai, jo īpaši informācija par Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem un to skaitu, kā arī izvietojumu dalībvalstīs.

(2) Darbinieku skaitu aprēķina no vidējā pēdējo divu gadu laikā nodarbināto darbinieku skaita, ņemot vērā arī tos darbiniekus, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku.

8.pants. Speciālās sarunu grupas izveidošana

(1) Lai rīkotu sarunas ar centrālo vadību par Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai par citas informēšanas un konsultēšanās kārtības iedibināšanu, pēc centrālās vadības iniciatīvas vai pēc centrālajai vadībai iesniegta darbinieku vai viņu pārstāvju rakstveida pieprasījuma izveido speciālo sarunu grupu. Pieprasījumu paraksta ne mazāk kā 100 darbinieki vai viņu pārstāvji vismaz divās Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiālēs, kas atrodas vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Ja tiek iesniegti vairāki pieprasījumi, paraksti skaitāmi kopā.

(2) Ja šāds pieprasījums iesniegts Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiāles vadībai vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošas komercsabiedrības izpildinstitūcijai, kas atrodas Latvijā, tā attiecīgo pieprasījumu nekavējoties nodod centrālajai vadībai un informē par to darbiniekus vai viņu pārstāvjus.

(3) Speciālā sarunu grupa nekavējoties informē centrālo vadību par savu sastāvu.

(4) Centrālā vadība informē Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiāles vadību vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošas komercsabiedrības izpildinstitūciju par speciālās sarunu grupas izveidošanu, tās sastāvu un sarunu uzsākšanu. Centrālā vadība šo informāciju sniedz arī attiecīgajām Eiropas Savienības darba devēju un darbinieku organizācijām, ja vien centrālā vadība un speciālā sarunu grupa nav vienojušās, ka šo informāciju sniegs speciālā sarunu grupa.

9.pants. Speciālās sarunu grupas sastāvs

(1) Speciālās sarunu grupas locekļu skaitu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošās Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas nodarbināto darbinieku skaitam.

(2) Darbiniekus, kas nodarbināti dalībvalstī un veido 10 procentus (vai mazāku daļu, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, speciālajā sarunu grupā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

10.pants. Darbinieku pārstāvju ievēlēšana speciālajā sarunu grupā

(1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai tās filiāļu vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošo Latvijā reģistrēto komercsabiedrību darbinieku intereses speciālajā sarunu grupā pārstāv pašreizējie darbinieku pārstāvji, ja darbinieki nenolemj citādi.

(2) Ja šādu darbinieku pārstāvju nav vai darbinieki pieņēmuši lēmumu speciālajā sarunu grupā ievēlēt citus savus pārstāvjus, darbiniekiDarba likumā noteiktajā kārtībā ievēlē pārstāvjus, kas pārstāvēs viņu intereses speciālajā sarunu grupā.

(3) Ja darbiniekus pārstāv gan darbinieku arodbiedrība, gan darbinieku pilnvarotie pārstāvji, darbinieki pilnvaro savus pārstāvjus izvēlēties speciālās sarunu grupas locekļus proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk par vienu speciālās sarunu grupas locekli katrai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībai vai tās filiālei vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošai komercsabiedrībai.

(4) Speciālajā sarunu grupā iekļauj vismaz vienu darbinieku pārstāvi no katras Latvijā reģistrētās Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai tās filiāles vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošas Latvijā reģistrētas komercsabiedrības. No Latvijas izvirzīto speciālās sarunu grupas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt darbinieku pārstāvju skaitu, kas Latvijai noteikts saskaņā ar šā likuma 9.pantu.

(5) Ja Latvijā reģistrēto Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību vai tās filiāļu vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošo komercsabiedrību skaits ir lielāks par Latvijai noteikto speciālajā sarunu grupā iekļaujamo darbinieku pārstāvju skaitu, darbinieku pārstāvji vienojas par darbinieku kopīgu pārstāvi speciālajā sarunu grupā. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Latvijā nodarbinātos darbiniekus pārstāv tās Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai tās filiāles vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbinieku arodbiedrības vai, ja tādas nav, darbinieku pilnvarotais pārstāvis, kurā ir vislielākais darbinieku skaits.

11.pants. Speciālās sarunu grupas un centrālās vadības vienošanās noslēgšana

(1) Speciālā sarunu grupa un centrālā vadība rakstveidā noslēdz vienošanos par Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu vai par citas informēšanas un konsultēšanās kārtības noteikšanu.

(2) Centrālā vadība laikus nodrošina speciālo sarunu grupu ar tās uzdevumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentiem.

(3) Lai noslēgtu šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, centrālā vadība organizē sarunas ar speciālo sarunu grupu un par to paziņo Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiāļu vadībai vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošo komercsabiedrību izpildinstitūcijām. Speciālā sarunu grupa, ja nepieciešams, ir tiesīga pieaicināt tās izraudzītus ekspertus, tajā skaitā arī kompetentu atzītu Eiropas Savienības līmeņa arodbiedrību pārstāvjus. Šie eksperti un arodbiedrību pārstāvji pēc speciālās sarunu grupas pieprasījuma var piedalīties sarunās padomdevēja statusā.

(4) Speciālā sarunu grupa ir tiesīga ar vismaz divām trešdaļām balsu no visu locekļu balsu skaita pieņemt lēmumu nesākt sarunas saskaņā ar šā panta trešo daļu vai izbeigt jau iesāktās sarunas. Šāds lēmums aptur šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanu. Jaunu pieprasījumu organizēt sarunas ar speciālo sarunu grupu centrālā vadība vai speciālā sarunu grupa drīkst izteikt ne agrāk kā divus gadus pēc konkrētā lēmuma pieņemšanas, ja ieinteresētās puses nevienojas par īsāku periodu.

(5) Speciālā sarunu grupa un centrālā vadība savstarpēji vienojas par detalizētiem sarunu noteikumiem. Ja šāda vienošanās nav noslēgta, speciālā sarunu grupa un centrālā vadība pirmās sēdes protokolā nosaka kārtību, kādā organizējamas turpmākās sarunas. Speciālās sarunu grupas un centrālās vadības sēžu protokolus paraksta abu pušu pilnvarotie pārstāvji.

12.pants. Speciālās sarunu grupas darbība un ar to saistītie izdevumi

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šā likuma 11.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2) Speciālā sarunu grupa no tās locekļu vidus ievēlē speciālās sarunu grupas priekšsēdētāju.

(3) Pirms katras sanāksmes ar centrālo vadību un pēc tās speciālajai sarunu grupai ir tiesības tikties bez centrālās vadības pārstāvju klātbūtnes, izmantojot saziņai nepieciešamos līdzekļus.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar speciālās sarunu grupas izveidošanu un darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, ar sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, nepieciešamais personāls, tulkošana), kā arī speciālās sarunu grupas locekļu apdrošināšanu, par kuru puses ir vienojušās, un komandējumiem, ar viena eksperta pieaicināšanu speciālās sarunu grupas uzdevumu izpildes nodrošināšanai, sedz centrālā vadība.

13.pants. Vienošanās par Eiropas Darbinieku padomes izveidi saturs

(1) Rakstveida vienošanās, kas, ievērojot pušu brīvprātības principu, noslēgta starp speciālo sarunu grupu un centrālo vadību, nosaka:

1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības filiāles, uz kurām attiecas šī vienošanās;

2) Eiropas Darbinieku padomes sastāvu, amatu sadali, locekļu skaitu un pilnvaru laiku, kā arī, ja nepieciešams, Eiropas Darbinieku padomes komitejas sastāvu, iecelšanas noteikumus, funkcijas un iekšējās kārtības noteikumus, ja šādu komiteju paredzēts veidot. Veidojot Eiropas Darbinieku padomi, pēc iespējas ņem vērā nepieciešamību nodrošināt darbinieku samērīgu pārstāvību atbilstoši to darbības jomai, kategorijai un dzimumam;

3) Eiropas Darbinieku padomes funkcijas un kārtību, kādā centrālā vadība informē Eiropas Darbinieku padomi un konsultējas ar to, kā arī kārtību, kādā tiek saskaņota Eiropas Darbinieku padomes un dalībvalsts darbinieku pārstāvju informēšana un konsultēšanās, ņemot vērā šā likuma 4.panta trešo daļu;

4) Eiropas Darbinieku padomes sēžu norises vietu, sēžu biežumu un ilgumu;

5) Eiropas Darbinieku padomei piešķiramos finansiālos un materiālos resursus;

6) vienošanās spēkā stāšanās laiku un spēkā esības termiņu, noteikumus par vienošanās grozīšanu vai izbeigšanu, kā arī gadījumus, kad saistībā ar vienošanos ir jārīko atkārtotas sarunas, un šo atkārtoto sarunu norises kārtību, tajā skaitā, ja nepieciešams, veicot izmaiņas Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūrā.

(2) Ja vienošanās nosacījumos nav ietverta šā panta pirmās daļas 3.punktā minētā kārtība, kādā saskaņo Eiropas Darbinieku padomes un dalībvalsts darbinieku pārstāvju informēšanu un konsultēšanos, to veic gan ar Eiropas Darbinieku padomi, gan ar dalībvalsts darbinieku pārstāvjiem, ja paredzētie lēmumi var būtiski mainīt darba organizāciju vai līgumiskās attiecības.