Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai

Ministru kabineta noteikumi Nr.401Rīgā 2011.gada 24.maijā (prot. Nr.32 16.§)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 22.panta otrās daļas 3.punktu un likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības atkritumu (arī bīstamo atkritumu) sadedzināšanai, kā arī atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām vai aprīkojumiem, kas paredzēti atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, atkritumus oksidējot, kā arī citiem atkritumu termiskās pārstrādes veidiem (tai skaitā pirolīzei, gazifikācijai, plazmas procesiem), ja pēc pārstrādes radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas (turpmāk – atkritumu sadedzināšanas iekārta). Ja atkritumi tiek sadedzināti tā, ka iekārtas galvenā funkcija nav enerģijas vai produktu ieguve, bet atkritumu termiskā apstrāde, iekārtu uzskata par atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

2.2. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai noteikta veida materiālu ražošanai un kurās atkritumus izmanto par pamata vai papildu kurināmo vai kurās atkritumus termiski iznīcina (turpmāk – līdzsadedzināšanas iekārta), veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem (piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesiem), ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas tai pašā atkritumu sadedzināšanas iekārtā;

2.3. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu (turpmāk – iekārta) teritorijām (ieskaitot visas sadedzināšanas līnijas vai līdzsadedzināšanas līnijas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu uzglabāšanas un attīrīšanas iekārtas, skursteņus), sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa vadības un darbības kontroles un sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas apstākļu monitoringa un reģistrācijas iekārtām un sistēmām;

2.4. esošajām atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu.

2.1 Šo noteikumu prasības attiecas arī uz iekārtām, kas paredzētas atkritumu termiskās apstrādes procesam un tam sekojošam sadedzināšanas procesam, ja atkritumu termiskai apstrādei izmanto nevis oksidāciju, bet citus procesus, piemēram, pirolīzi, gazifikāciju vai plazmas procesu.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. iekārtām, kurās pārstrādā vai sadedzina šādus atkritumus:

3.1.1. augu izcelsmes atkritumus no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības;

3.1.2. augu izcelsmes atkritumus no pārtikas pārstrādes rūpniecības, ja tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.3. šķiedrveida augu izcelsmes atkritumus no neapstrādātas celulozes ražošanas, kā arī ražojot papīru no celulozes, ja līdzsadedzināšanas process notiek ražošanas vietā un tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.4. koksnes atkritumus, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc pārstrādes ir vai var būt halogēnus saturoši organiski savienojumi vai smagie metāli;

3.1.5. korķa pārstrādes atkritumus;

3.1.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, izņemot minētās regulas 12.panta "a" un "b" apakšpunktā, 13.panta "a" un "b" apakšpunktā, kā arī 14.panta "a" un "b" apakšpunktā noteikto, ja tos tiešā veidā iznīcina kā atkritumus;

3.1.7. radioaktīvus atkritumus;

3.1.8. atkritumus, kuri rodas naftas vai gāzes izpētes vai ieguves procesā iekārtās, kas atrodas jūrā, ja sadedzināšana notiek attiecīgajā iekārtā;

3.1.9. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam un kurus sadedzina vai pārstrādā Eiropas Kopienas 2011.gada 25.februāra Regulas (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, 6.panta 1.punkta "b" apakšpunktā minētajās sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās;

3.2. eksperimentālām iekārtām, kas tiek izmantotas sadedzināšanas procesa izpētei, attīstībai un testēšanai, ja šīs iekārtas pārstrādā mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā;

3.3. gazificēšanas un pirolīzes iekārtām, ja šādas atkritumu termiskās apstrādes rezultātā radušās gāzes attīra tiktāl, ka pirms sadedzināšanas tās vairs neuzskata par atkritumiem, un minētās iekārtas nerada lielākas emisijas kā tās, kuras rodas dabasgāzes sadedzināšanas procesā.

4. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras saņēmušas atļauju un nodotas ekspluatācijā pirms 2002.gada 28.decembra, un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras ir saņēmušas atļauju pirms 2002.gada 28.decembra, ar nosacījumu, ka tās tiek nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003.gada 28.decembrī, kā arī atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kas Valsts vides dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai iesniegušas pirms 2002.gada 28.decembra, ar nosacījumu, ka tās tiek nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī, uzskatāmas par esošām atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām.

5. Noteikumu papildu prasības bīstamajiem atkritumiem neattiecas uz šķidriem atkritumiem, tai skaitā naftas produktu atkritumiem (jebkurām minerālas izcelsmes smēreļļām vai rūpnieciskajām eļļām, arī lietotu iekšdedzes dzinēju eļļām, pārnesumu kārbu eļļām, minerālajām smēreļļām, turbīnu eļļām un hidrauliskajām eļļām), ja:

5.1. tajos esošo polihlorēto aromātisko ogļūdeņražu, tai skaitā polihlorēto bifenilu, polihlorēto terfenilu un pentahlorfenolu, koncentrācija nav lielāka par 50 ppm;

5.2. tie nesatur citus atkritumu klasifikatorā minētos bīstamos atkritumus tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas, tos sadedzinot, piesārņo virszemes vai pazemes ūdeņus, gaisu, augsni vai grunti un apdraud vai varētu apdraudēt cilvēku veselību vai vidi;

5.3. to siltumspēja nav mazāka par 30 MJ/kg;

5.4. tos sadedzinot, nerodas emisija, kura pielīdzināma emisijai, kas rodas pēc gaišās dīzeļdegvielas sadedzināšanas vai ir lielāka par to.

6. Operators nodrošina, ka:

6.1. iekārtu projektē, būvē un darbina, ievērojot visas šajos noteikumos un citos vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ņemot vērā sadedzināmo atkritumu kategoriju;

6.2. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūto siltumu izmanto iespējami lietderīgi (iegūstot elektroenerģiju vai iegūto siltumu izmantojot apkurei);

6.3. atkritumi tiek sadedzināti pēc iespējas pilnīgāk, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā svara, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas;

6.3.1 tiek samazināts atkritumu sadedzināšanas atlikumu daudzums un bīstamība un, kur tas iespējams, tiek nodrošināta to turpmākā pārstrāde iekārtās vai citur;

6.4. atlikumus, kuru rašanos nav iespējams novērst, kuru daudzumu nav iespējams samazināt un kurus nevar pārstrādāt, apglabā normatīvajos aktos par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem noteiktajā kārtībā;

6.5. darbiniekiem, kuri vada un apsaimnieko iekārtas, ir nepieciešamā izglītība, kā arī zināšanas par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

7. Lai uzsāktu vai turpinātu iekārtas darbību, nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, ko atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā izsniedzis Valsts vides dienests. Valsts vides dienests attiecīgajā atļaujā ietver prasību nodrošināt augstu enerģijas atguves energoefektivitātes līmeni atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu reģenerācijas un atkritumu apglabāšanas veidiem.

7.1 Par būtisku izmaiņu atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu uzskata atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas darbības veida maiņu, kura saistīta ar bīstamo atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas ir tādu iekārtu daļa, kuru darbībai ir izdota A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un kurās dedzina tikai nebīstamus atkritumus.

8. Iekārtām piemērojamas arī citos vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības. Veicot monitoringu emisijai gaisā un ūdenī, operators:

8.1. gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju nosaka, nodrošinot rezultātu ticamību. Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem;

8.2. ņem piesārņojošo vielu, tai skaitā dioksīnu un furānu, paraugus un veic to analīzi, kā arī veic references mērījumus automātisko mērījumu iekārtu kalibrēšanai atbilstoši standartiem, kas norādīti šo noteikumu VII nodaļā;

8.3. ievēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības.

9. Ja citos normatīvajos aktos atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām noteiktas stingrākas emisijas robežvērtības nekā šajos noteikumos, spēkā ir stingrākās emisijas robežvērtības.

II. Atkritumu piegāde un pieņemšana

10. Piegādājot un pieņemot atkritumus, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi, tai skaitā gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, kā arī smakas, troksni un riska faktorus, kas rada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai.

11. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu, kurā norādīts atkritumu:

11.1. radītāja nosaukums un adrese;

11.2. piegādātāja nosaukums un adrese;

11.3. pārvadājuma atļaujas numurs un izsniegšanas datums;

11.4. kategorija un nosaukums atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

11.5. apstrādes metodes;

11.6. fizikālo īpašību apraksts;

11.7. ķīmiskais sastāvs un informācija par nepieciešamajiem drošības pasākumiem šo atkritumu sadedzināšanā;

11.8. bīstamības raksturojums un ķīmiskās vielas vai produkti, ar kuriem atkritumus nedrīkst sajaukt, kā arī piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot darbības ar atkritumiem;

11.9. svars.

11.1 Pirms atkritumu piegādes un pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operators pārbauda un izvērtē, vai atkritumu aprakstā minētie atkritumi atbilst šo noteikumu 7. punktā minētās atļaujas nosacījumiem un vai tos ir iespējams sadedzināt atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās atbilstoši minētajiem nosacījumiem.

12. Pirms atkritumu pieņemšanas sadedzināšanai atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā operators:

12.1. nosaka katra atkritumu veida svaru;

12.2. pārbauda, vai ir ievērota atkritumu uzskaites, identifikācijas, marķēšanas un pārvadājumu (tai skaitā pārrobežu pārvadājumu) uzskaites kārtība;

12.3. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

12.4. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

12.5. pārbauda informāciju par atkritumu sastāvu un daudzumu;

12.6. ņem bīstamo atkritumu paraugus pirms to izkraušanas, lai pārbaudītu bīstamo atkritumu atbilstību šo noteikumu 11. punktā minētajam aprakstam un šo noteikumu 7. punktā minētās atļaujas nosacījumiem. Bīstamo atkritumu paraugus uzglabā ne mazāk kā mēnesi pēc to sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas.

13. Aizliegts sajaukt infekciozus slimnīcu atkritumus ar citiem atkritumiem, kā arī tos iekraut vai pārvietot ar rokām. Šādus atkritumus sadedzina pēc iespējas ātrāk, un to pagaidu uzglabāšana ir aizliegta.

14. Valsts vides dienests nosaka izņēmumus attiecībā uz:

14.1. šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minētajām prasībām, ja šādu paraugu ņemšana nav lietderīga, tai skaitā attiecībā uz slimnīcu atkritumiem;

14.2. šo noteikumu 11. un 12.punktā minētajām prasībām uzņēmumiem un iekārtām, kas sadedzina tikai pašu saražotos atkritumus to ražošanas vietā, ja ir ievērotas citas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

III. Iekārtas darbība un atbildīgo institūciju pienākumi

15. Atkritumu sadedzināšanas iekārtā nodrošina tādu atkritumu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā svara, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas.

16. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā raksturīgā mērījumu punktā, kas saskaņots ar Valsts vides dienestu. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes.

17. Katru atkritumu sadedzināšanas iekārtas sadedzināšanas kameru aprīko ar vismaz vienu papildu degli, kas automātiski ieslēdzas, lai pēc pēdējās gaisa padeves uzturētu dūmgāzu temperatūru virs 850 °C vai virs 1100 °C. Papildu degļus izmanto arī atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, lai sadedzināšanas kamerā nodrošinātu temperatūru attiecīgi virs 850 °C vai 1100 °C šo procedūru laikā un līdz brīdim, kamēr tajā atrodas nesadedzināti atkritumi. Papildu deglim nedrīkst pievadīt kurināmo, kas var radīt lielākas piesārņojošo vielu emisijas nekā sašķidrinātā gāze, dabasgāze un normatīvajos aktos par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem noteiktā dīzeļdegviela.

18. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, kamēr dūmgāzu temperatūra ir intervālā no 850 °C līdz 1100 °C, caur degļiem nedrīkst ievadīt degvielu, kas sadegot var radīt lielāku emisiju, nekā sadedzinot sašķidrināto gāzi vai dabasgāzi, vai dīzeļdegvielu, kura atbilst normatīvajiem aktiem par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrā kurināmā veidiem.

19. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C.

20. Iekārtas aprīko ar sistēmu, kas automātiski novērš atkritumu ievadīšanu sadedzināšanas kamerā:

20.1. kamēr nav sasniegta šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

20.2. kamēr netiek uzturēta minimālā šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

20.3. ja nepārtraukto mērījumu rezultāti rāda, ka attīrīšanas iekārtās ir pārsniegta jebkuras monitoringam pakļautās vielas emisijas robežvērtība.

21. Iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai novērstu tādu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, kas ievērojami palielina gaisa piesārņojumu atmosfēras piezemes slānī. Izplūdes gāzes novada dūmvados, kas ir speciāli aprīkoti emisijas mērīšanai un kontrolei un ir pietiekami augsti, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

22. Valsts vides dienests šajos noteikumos minētās atļaujas nosacījumos nosaka atkāpes no šo noteikumu 16., 17., 18. un 19. punktā noteiktajām prasībām, ja nepalielinās iegūto atlikumu daudzums vai netiek iegūti atlikumi ar augstāku organisko savienojumu saturu, kā arī ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, tai skaitā emisiju robežvērtības attiecībā uz kopējo organisko oglekli un oglekļa oksīdu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam. Šo noteikumu 2. pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības attiecas arī uz celulozes un papīra ražošanas iekārtu kopējām organiskā oglekļa emisijām no katliem, kurus kurina ar mizām, kuros līdzsadedzina atkritumus to rašanās vietās, kuri ir ekspluatācijā, kuriem atļaujas izsniegtas pirms 2002. gada 28. decembra un kuriem ir atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.

23. Valsts vides dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) par visiem gadījumiem, kad pieļautas atkāpes no šo noteikumu prasībām.

24. Centrs izvērtē pieļautās atkāpes no šo noteikumu prasībām un informē par tām Eiropas Savienības Komisiju.

IV. Robežvērtības emisijai gaisā

25. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

26. Emisijas robežvērtības visiem polihlorētajiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem (turpmāk – dioksīni un furāni), kuri iekļauti šo noteikumu 3.pielikumā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā 3.pielikumā noteiktos toksiskās ekvivalences faktorus.

27. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

28. Ja līdzsadedzināšanas iekārtā vairāk nekā 40 % siltuma rodas no bīstamo atkritumu sadedzināšanas, uz šādu iekārtu attiecas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

29. Lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, operators veic mērījumus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajām prasībām.

30. Jauktu sadzīves atkritumu līdzsadedzināšanā ņem vērā šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

31. Jaukti sadzīves atkritumi ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī rūpniecības uzņēmumu un iestāžu radītie atkritumi, kas pēc savām īpašībām un satura ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 01 nodaļā un kas tiek vākti atsevišķi to rašanās vietā, kā arī izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 02 nodaļā.

V. Notekūdeņi, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes

32. Operators nodrošina, ka tiek ierobežota iespēja pazemes vai virszemes ūdeņos novadīt notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes. Minētos notekūdeņus var novadīt pazemes vai virszemes ūdeņos tikai pēc to attīrīšanas, ja tiek ievēroti:

32.1. atļaujā noteiktie emisijas limiti šo noteikumu 5.pielikumā minētajām vielām;