Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.411Rīgā 2011.gada 24.maijā (prot. Nr.32 37.§)

Izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4. panta ceturto daļu, 4.1 panta trešo daļu, 4.2 panta trešo daļuun Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtību;

1.2. autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles kārtību;

1.3. autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļaujamās informācijas apjomu, institūcijas, kas ir tiesīgas apstrādāt informāciju, kārtību, kādā informāciju iekļauj sistēmā un saņem no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību un tās glabāšanas termiņus;

1.4. kārtību, kādā pašvaldības kontroles dienests aptur autotransporta līdzekļus, ar kuriem veic pasažieru komercpārvadājumus, un autotransporta līdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai;

1.5. informācijas apmaiņas kārtību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (turpmāk – IMI sistēma), kura izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (turpmāk – Regula (ES) 1024/2012).

2. Autopārvadājumu kontroles mērķis ir panākt, lai autopārvadājumi tiktu veikti atbilstoši autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām un tiktu nodrošināta valsts, pārvadātāju un patērētāju interešu aizsardzība, tai skaitā bērnu interešu aizsardzība.

3. Autopārvadājumus kontrolē:

3.1. pašvaldības kontroles dienests – saskaņā ar šo noteikumu 10.2 punktu;

3.1.1 pašvaldības policija – saskaņā ar šo noteikumu 6.1., 6.2. un 10.2 5. apakšpunktu;

3.2. pārvadātāju kontroles dienesti – saskaņā ar attiecīgā pārvadātāja iekšējo kārtību;

3.3. Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietās, izņemot robežšķērsošanas vietas, kuras izveidotas uz dzelzceļiem, lidostās un lidlaukos:

3.3.1. Valsts robežsardze kontrolē:

3.3.1.1. dokumentus, kas apliecina tiesības vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

3.3.1.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus;

3.3.1.3. transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas dokumentus;

3.3.1.4. transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates derīguma termiņu apliecinošus dokumentus;

3.3.1.5. starptautisko autobusu regulāro maršrutu atļaujas;

3.3.1.6. pasažieru sarakstu (formulāru), izdarot atzīmi par pārbaudē konstatētās faktiskās situācijas atbilstību pasažieru sarakstam (formulāram), izņemot gadījumus, ja pārvadājumu veic saskaņā ar starptautisko autobusu regulāro maršrutu atļauju;

3.3.2. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes kontrolē:

3.3.2.1. lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanas atļaujas esību un pārvadājuma atbilstību atļaujā norādītajiem nosacījumiem;

3.3.2.2. kravas nostiprināšanas noteikumu prasību izpildi attiecībā uz gabalkravu izvietošanu;

3.3.2.3. transportlīdzekļa faktisko masu vai ass slodzi un gabarītus;

3.3.2.4. bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu, par katru pārbaudīto transportlīdzekli sastādot bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu trijos eksemplāros (1.pielikums). Protokola pirmo eksemplāru uzglabā kontroles institūcija, kas sastādījusi protokolu, otro eksemplāru izsniedz pārbaudītā transportlīdzekļa vadītājam, trešo eksemplāru nosūta Valsts policijai;

3.3.2.5. Latvijas Republikas starptautisko autopārvadājumu atļaujas esību (divpusējiem pārvadājumiem, tranzīta pārvadājumiem, pārvadājumiem uz trešajām valstīm vai no tām) un tajā norādītā pārvadājuma atbilstību citiem pārvadājuma dokumentiem un atļauto braucienu skaitam, atļaujas ailē "muitas iestādes zīmogs un datums" norādot informāciju par robežšķērsošanas vietu un datumu un simbolu "T", ja tiek veikts tranzīta pārvadājums, kā arī reģistrējot atļaujas sēriju un kārtas numuru muitas informatīvajā sistēmā;

3.3.2.6. Eiropas transporta ministru konferences atļaujas esību, kā arī izdara atzīmes Eiropas transporta ministru konferences atļaujai pievienotā reģistrācijas žurnāla ailē "Īpašas atzīmes", norādot robežšķērsošanas vietu un datumu un reģistrējot atļaujas sēriju un kārtas numuru muitas informatīvajā sistēmā;

3.3.2.7. Eiropas Kopienas atļaujas kopijas esību komercpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransportu Eiropas Savienības teritorijā un Eiropas Kopienas autovadītāja atestāta esību, ja kravas transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts piederīgais un veic komercpārvadājumu;

3.3.2.8. pašpārvadājuma sertifikāta esību;

3.3.2.9. transportlīdzekļa licences kartītes esību;

3.4. Valsts policija – atbilstoši šiem noteikumiem un citiem autopārvadājumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

4. Lai pārbaudītu plašas un reprezentatīvas grupas – apkalpes locekļus, transportlīdzekļu vadītājus, uzņēmumus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (turpmāk – Regula (EK) 561/2006), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (turpmāk – Regula (ES) 165/2014), kā arī apkalpes locekļus un transportlīdzekļu vadītājus, uz kuriem attiecas normatīvie akti par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti –, Valsts policija katru gadu organizē autopārvadājumu pārbaudes tā, lai:

4.1. tās aptvertu vismaz 3 % no darba dienām, kurās strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma nosacījumi. Pārbaudes laikā uz ceļiem transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu personu vai struktūru, lai pirms pārbaudes beigām iesniegtu jebkādus apliecinājumus, kuru nav transportlīdzeklī. Minētā atkāpe neattiecas uz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu nodrošināt tahogrāfa iekārtu pareizu izmantošanu;

4.2. vismaz 30 % no transportlīdzekļu vadītāju darba dienu pārbaužu kopējā skaita tiktu veiktas uz ceļiem un vismaz 50 % – tāda saimnieciskās darbības veicēja telpās, kurš atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (turpmāk – Regula (EK) 1071/2009), 2. panta 4. punktā minētajai definīcijai (turpmāk – uzņēmums). Pārbaudes uz ceļiem par atbilstību normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti, aptver tikai tos aspektus, kurus var efektīvi pārbaudīt, izmantojot tahogrāfu un saistītās reģistrācijas kontrolierīces. Visaptverošu pārbaudi par atbilstību šiem normatīvajiem aktiem var veikt tikai uzņēmumu telpās;

4.3. vismaz sešas reizes gadā tiktu veiktas saskaņotas pārbaudes uz ceļiem un uzņēmumu telpās. Šādas saskaņotas pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles institūcijas katra savas valsts teritorijā.

5. Ja pārkāptas Regulas (EK) 561/2006 un Regulas (ES) 165/2014 prasības, Valsts policija, novērtējot uzņēmuma risku, izmanto Komisijas 2016. gada 18. marta Regulas (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ​2006/22/EK III pielikumu (turpmāk – Regula (ES) 2016/403), I, II un III pielikumā noteikto pārkāpumu sadalījumu kategorijās pēc to smaguma, kā arī Komisijas 2022. gada 2. maija Īstenošanas regulas (ES) 2022/695, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK piemērot attiecībā uz vienoto formulu transporta uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai prasībām uzņēmuma vispārējā riska novērtēšanai (turpmāk – Regula (ES) 2022/695), pielikumā noteikto formulu.

5.1 Novērtējot uzņēmuma riskus, Valsts policija un pašvaldības kontroles dienests atbilstoši kompetencei ņem vērā valsts tehniskajās apskatēs un transportlīdzekļu tehniskajās kontrolēs uz ceļiem konstatētos rezultātus. Lai novērtētu uzņēmuma risku, ņem vērā konstatēto trūkumu vai bojājumu skaitu, konstatēto trūkumu vai bojājumu smaguma pakāpi, transportlīdzeklim veikto tehnisko kontroļu uz ceļiem vai valsts tehnisko apskašu skaitu un laika faktoru. Minēto informāciju izmanto, lai rūpīgāk un biežāk pārbaudītu uzņēmumus ar augstu riska novērtējumu. Uzņēmumu vispārējais riska novērtējums, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2022/695 pielikumu, autopārvadājumu kontroles laikā ir pieejams minētajām kontroles institūcijām.

5.2 Pamatojoties uz šo noteikumu 5. punktā paredzēto uzņēmuma riska novērtējumu, transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumu ievērošanas pārbaudes uzņēmumam nosaka, ja viens vai vairāki tā transportlīdzekļu vadītāji pastāvīgi vai nopietni pārkāpj Regulu (EK) 561/2006 vai Regulu (ES) 165/2014.

5.3 Pārbaudes uzņēmuma telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja autopārvadājumu kontroles laikā tiek atklāts, ka nopietni pārkāpta Regula (EK) 561/2006, Regula (ES) 165/2014, normatīvie akti par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti, kā arī normatīvie akti par ceļu satiksmi attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilgumu.

6. Šo noteikumu 3.1. un 3.4.apakšpunktā minēto kontroles institūciju darbiniekiem un amatpersonām, veicot autopārvadājumu kontroli, ir tiesības:

6.1. pieprasīt transportlīdzekļa vadītājam vai pārvadātāja pārstāvim uzrādīt autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos norādītos dokumentus;

6.2. iekāpt un atrasties transportlīdzekļa kabīnē, kā arī, nemaksājot par braucienu, atrasties transportlīdzekļa salonā tā kustības laikā (izņemot taksometrus);

6.3. veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces detalizētu pārbaudi (izņemot transportlīdzekļa kustības laikā) atbilstoši normatīvajiem aktiem par minētajām ierīcēm un to lietošanas kārtību;

6.4. (svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519).

6.1 (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)

II. Autopārvadājumu kontrole

7. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)

8. Valsts policija apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkraušanas laukumiem):

8.1. transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanu;

8.2. transportlīdzekļa sakabes stāvokļa kontrolei;

8.3. ja tiek konstatēti autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas liedz transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē.

9. Valsts policija pārbauda autopārvadājuma atbilstību attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un par to sastāda kravu pārvadājumu kontroles aktu (1.1 pielikums) vai pasažieru pārvadājumu kontroles aktu (1.2 pielikums) divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru uzglabā Valsts policijā, bet otru eksemplāru izsniedz transportlīdzekļa vadītājam.

10. Pārbaudot bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu, Valsts policija par katru pārbaudīto transportlīdzekli sastāda bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu (1.pielikums) divos eksemplāros. Protokola pirmo eksemplāru uzglabā Valsts policijā, otro eksemplāru izsniedz uzņēmumam.

10.1 Valsts policijas darbinieks pārliecinās par autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esību, izmantojot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētos datus.

10.2 Pašvaldības kontroles dienesta amatpersona:

10.2 1. veic autopārvadājumu kontroli formastērpā un aptur autotransporta līdzekli, izmantojot zizli vai norādot ar roku kontrolējamā autotransporta līdzekļa vadītājam;

10.2 2. pārbauda, vai pasažieru pārvadājumi ar autobusiem un kravu autopārvadājumi atbilst attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, un par to sastāda šo noteikumu 9. punktā minēto kravu pārvadājumu kontroles vai pasažieru pārvadājumu kontroles aktu;

10.2 3. veic transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli (svēršanu) ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanu, apturēto autotransportlīdzekli novirzot uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkraušanas laukumiem);

10.2 4. veic autotransporta līdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces detalizētu pārbaudi (izņemot transportlīdzekļa kustības laikā) atbilstoši normatīvajiem aktiem par minētajām ierīcēm un to lietošanas kārtību;

10.2 5. pārbauda, vai pasažieru komercpārvadājumi ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem atbilst attiecīgo autopārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

10.3 Autopārvadājumu kontroles laikā Regulas (ES) 165/2014 36. panta 1. un 2. punktā minētajā laikposmā tiek pārbaudīti visi gadījumi, kuros ilgāk par vienu minūti tiek pārsniegts transportlīdzekļa atļautais braukšanas ātrums, kas:

10.31. N3 kategorijas transportlīdzekļiem ir lielāks par 90 km/h;

10.32. M3 kategorijas transportlīdzekļiem ir lielāks par 105 km/h.

10.4 Šo noteikumu 3.1. un 3.4. apakšpunktā minētās kontroles institūcijas kontroles laikā pārbauda:

10.41. transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laikus, pārtraukumus, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus un iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kurām jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un atkarībā no izmantotā transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces veida – datus, kas saglabāti uz transportlīdzekļa vadītāja kartes un reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu, kā arī izdruku;

10.42. vai pareizi darbojas transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces (atkarībā no izmantotā transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites kontrolierīces veida konstatē kontrolierīču, transportlīdzekļa vadītāja kartes un reģistrācijas diagrammu iespējamu nepareizu lietojumu). Ja nepieciešams, pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa vadītājs var uzrādīt dokumentus, kas minēti Regulas (EK) 561/2006 16. panta 2. punktā;

10.43. pagarinātu maksimālo 60 stundu iknedēļas darba laiku, kā noteikts normatīvajos aktos par ceļu satiksmi attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilgumu. Citus iknedēļas darba laikus atbilstoši normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti attiecībā uz pārtraukumiem un gadījumiem, kad transportlīdzekļa apkalpes loceklis veic darbu arī pie cita darba devēja, pārbauda, ja kontroles institūciju rīcībā ir atbilstošas iekārtas, kas ļauj veikt efektīvas pārbaudes.

III. Uzņēmuma kontrole

11. Uzņēmumam ir pienākums:

11.1. kontroles laikā nodrošināt uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja atrašanos kontroles vietā;

11.2. uzrādīt Valsts policijai vai pašvaldību kontroles dienestam autopārvadājumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas saistīti ar uzņēmuma autopārvadājumu organizēšanu, un nodrošināt apstākļus kontroles veikšanai.

12. Ierodoties uzņēmuma telpās, Valsts policija vai attiecīgās pašvaldības kontroles dienests uzņēmuma pilnvarotajam pārstāvim:

12.1. sniedz informāciju par kontroles būtību;

12.2. pieprasa pilnvarojuma apliecinājumu uzņēmuma autopārvadājumu vadītājam;

12.3. pārliecinās, vai uzņēmums sagatavojis kontrolei nepieciešamos Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta pieprasītos dokumentus;

12.4. pārbauda uzrādītos dokumentus.

13. Pēc saskaņošanas ar uzņēmumu dokumentu kontroli var veikt Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta telpās. Par dokumentu pieņemšanu Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta telpās noformē pieņemšanas un nodošanas aktu. Aktā norāda kontrolei iesniegtos dokumentus.

14. Ja uzņēmuma dokumentu kontrole notiek Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta telpās, kontroles ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Pēc šā termiņa beigām divu darbdienu laikā, noformējot pieņemšanas un nodošanas aktu, dokumenti jāatdod uzņēmuma pārstāvim.

15. Uzņēmuma dokumentu kontroles rezultātus ieraksta uzņēmuma kontroles aktā (4.pielikums).

16. Uzņēmuma kontroles aktu paraksta Valsts policijas vai pašvaldības kontroles dienesta un uzņēmuma pārstāvis. Ja uzņēmuma pārstāvis atsakās parakstīt aktu, minēto faktu ieraksta kontroles aktā. Kontroles akta oriģinālu uzglabā Valsts policija vai pašvaldības kontroles dienests, akta kopiju izsniedz kontrolētā uzņēmuma pārstāvim.

IV. Pašvaldību kontroles dienesti

17. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)

18. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)

19. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)

20. (Svītrots ar MK 05.11.2019. noteikumiem Nr. 519)

21. (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 756)

V. Sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms, informācijas iekļaušana sistēmā un saņemšana no tās, institūcijas, kas ir tiesīgas apstrādāt informāciju, informācijas apstrādes kārtība un glabāšanas termiņi, informācijas apmaiņa, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu

22. Informāciju, kas norādīta kravu pārvadājumu kontroles aktā, pasažieru pārvadājumu kontroles aktā, bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolā un uzņēmuma kontroles aktā, šo noteikumu 3. punktā minētais kontroles institūcijas darbinieks vai amatpersona, kura sastādījusi aktu vai protokolu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā iekļauj sistēmā.

23. Sistēmas pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

24. Šo noteikumu 3. punktā minētais kontroles institūcijas darbinieks vai amatpersona, kura sastādījusi aktu vai protokolu, atbilstoši kontroles institūcijas tehniskajām iespējām informāciju sistēmā iekļauj tiešsaistes datu pārraides režīmā, ievadot attiecīgo informāciju manuāli, to kopējot vai nododot no citām informācijas sistēmām ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību.

25. Tiesības saņemt informāciju no sistēmas ir:

25.1. operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesām – attiecīgo iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

25.2. citām valsts un pašvaldību iestādēm – attiecīgās iestādes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem.