Noteikumi par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.451Rīgā 2011.gada 14.jūnijā (prot. Nr.36 15.§)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības prasības, ko piemēro vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. pasažieru kuģis – kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

2.2. ro-ro pasažieru kuģis – pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas Komisijas 2019. gada 19. novembra Deleģētās regulas (ES) 2020/411, ar ko attiecībā uz drošības prasībām pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (turpmāk – Deleģētā regula 2020/411), I pielikuma II-2.nodaļas A daļas 2.punktā;

2.3. ātrgaitas pasažieru kuģis – ātrgaitas kuģis (kā noteikts 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ņemot vērā grozījumus (turpmāk – SOLAS konvencija), X nodaļas 1.noteikumā), kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus. B, C un D klases pasažieru kuģi (kā noteikts šo noteikumu II nodaļā) nav uzskatāmi par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja:

2.3.1. to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks par 500 m3;

2.3.2. to maksimālais ātrums (kā noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) 1994.gada 20.maija Rezolūcijā MSC 36(63) ietvertajā Starptautiskā ātrgaitas kuģu drošības kodeksa (turpmāk – 1994.gada Ātrgaitas kuģu kodekss) 1.4.30.punktā vai 2000.gada 5.decembra Rezolūcijā MSC 97(73) ietvertajā Starptautiskā kodeksa par ātrgaitas kuģu drošību (turpmāk – 2000.gada Ātrgaitas kuģu kodekss) 1.4.38. punktā (to jaunākajās redakcijās)) ir mazāks par 20 mezgliem;

2.4. jauns kuģis – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kas 1998.gada 1.jūlijā vai pēc šī datuma ir atradies līdzīgā būvniecības stadijā. Līdzīga būvniecības stadija ir stadija, kurā:

2.4.1. sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi;

2.4.2. ir uzsākta šī kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no visas korpusa konstrukciju aprēķinātās masas – atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;

2.5. esošais kuģis – kuģis, kas nav jauns kuģis;

2.6. vecums – kuģa vecums, kas izteikts gadu skaitā pēc kuģa nodošanas ekspluatācijā;

2.7. pasažieris – ikviena persona uz kuģa, izņemot:

2.7.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām;

2.7.2. bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu;

2.8. kuģa garums – garums, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju (ja iegrime ir 85 % no teorētiskā sānu augstuma) un kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju – atkarībā no tā, kurš ir lielāks. Ja kuģis ir projektēts ar konstruktīvo galsveri, nepieciešams, lai ūdenslīnija, pa kuru tiek mērīts garums, būtu paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai;

2.9. priekšgala augstums – 1966. gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku (turpmāk – Starptautiskā konvencija par kravas marku) 39. noteikumā noteiktais priekšgala augstums;

2.10. kuģis ar pilnu klāju – kuģis ar nepārtrauktu klāju, kas pakļauts laikapstākļu un jūras iedarbībai. Kuģis ir aprīkots ar autonomām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas/atvēršanas ierīcēm. Nepārtraukts klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdensnecaurlaidīgu klāju, pilnīgi aprīkotu ar pietiekami izturīgām un ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm;

2.11. starptautisks reiss – jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai otrādi;

2.12. vietējais reiss – reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (t.i., kuģošana starp vienas valsts ostām);

2.13. kuģošanas rajons – rajons, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 9.1.apakšpunktu. Piemērojot noteikumus par radiosakariem, kuģošanas rajonu definīcijas atbilst SOLAS konvencijas IV nodaļas 2.noteikuma nosacījumiem;

2.14. ostas teritorija – teritorija, kas nav Latvijas Republikas noteiktais kuģošanas rajons un kas plešas līdz vistālāk jūrā esošām pastāvīgām ostu būvēm, kuras ir ostu sistēmas sastāvdaļas, vai līdz tādu dabas ģeogrāfisko pazīmju noteiktajām robežām, kuras aizsargā upes grīvu, vai līdzīga aizsargāta teritorija;

2.15. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665);

2.16. karoga valsts administrācija – tās valsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģim ir atļauts kuģot;

2.17. ostas valsts – valsts, no kuras ostas vai ostām vai uz kuras ostu vai ostām kuģis ar citas valsts karogu veic vietējos reisus;

2.18. ievērojams viļņu augstums – noteiktā laikposmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums;

2.19. cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām – cilvēki, kuriem ir grūtības izmantot sabiedrisko transportu, arī gados vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem, cilvēki, kas izmanto ratiņkrēslus, grūtnieces un personas ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam;

2.20. būtiski remontdarbi un pārveidojumi – jebkura veida kuģa pārbūve par pasažieru kuģi vai jebkuras izmaiņas, izņemot gadījumu, ja tās ir paredzētas vienīgi augstākas ilgizturības pakāpes sasniegšanai, kuras rezultātā būtiski:

2.20.1. mainās kuģa izmēri (piemēram, kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu);

2.20.2. mainās kuģa pasažierietilpība (piemēram, transportlīdzekļu klāja pārbūve par pasažieru telpām);

2.20.3. pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks (piemēram, pasažieru telpu atjaunināšana visā klājā);

2.21. atzīta organizācija – organizācija, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates;

2.22. līdzvērtīgs materiāls – alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas savu īpašību vai nodrošinātās izolācijas dēļ saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības pēc tam, kad bijis pakļauts uzliesmošanas standarttestam;

2.23. uzliesmošanas standarttests – IMO 2010. gada 3. decembra Rezolūcijā MSC 307(88) ietvertajā Starptautiskajā kodeksā par ugunsdrošības testu metožu piemērošanu (FTP kodekss) noteiktais uzliesmošanas standarttests.

3. Noteikumi attiecas uz šādiem pasažieru kuģiem neatkarīgi no to karoga, kad tie veic vietējos reisus:

3.1. jauniem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;

3.2. esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk;

3.3. ātrgaitas pasažieru kuģiem.

4. Šo noteikumu 3.punktā minēto kuģu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām drošības prasībām nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija) vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

5. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pārbauda, vai šo noteikumu 3.punktā minētie kuģi, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, uzsākot vietējos reisus, atbilst šo noteikumu prasībām.

6. Noteikumi neattiecas uz:

6.1. šādiem pasažieru kuģiem:

6.1.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;

6.1.2. burukuģiem, kuru kustību nodrošina ar burām, pat tad, ja tiem ir uzstādīts mehānisks dzinējs izmantošanai par palīgiekārtu un ārkārtas situācijās;

6.1.3. kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

6.1.4. kuģiem, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un uz kuriem neattiecas ātrgaitas pasažieru kuģiem noteiktās prasības (1994. gada Ātrgaitas kuģu kodekss vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodekss) vai prasības, kas noteiktas kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (IMO 1977. gada 14. novembra Rezolūcija A.373 (X));

6.1.5. primitīvas konstrukcijas koka kuģiem;

6.1.6. tradicionāliem kuģiem, kas ir jebkura veida vēsturiski pasažieru kuģi, kas konstruēti pirms 1965. gada, vai to kopijas, kas būvētas galvenokārt no oriģinālajiem materiāliem, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģošanas veicināšanai un popularizēšanai paredzētos kuģus, kas kopā kalpo kā funkcionējoši kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem kuģošanas principiem un paņēmieniem;

6.1.7. atpūtas jahtām, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;

6.1.8. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;

6.1.9. atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī kuģa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar kuģa darbību;

6.1.10. transporta kuteriem, kas ir kuģa pārvadātas laivas, ko izmanto, lai vairāk nekā 12 pasažierus pārvadātu no stāvoša pasažieru kuģa uz krastu un atpakaļ;

6.2. šādiem ātrgaitas pasažieru kuģiem:

6.2.1. karakuģiem vai karaspēka transportkuģiem;

6.2.2. atpūtas kuģiem, ja tie netiek izmantoti komercdarbībai, neatkarīgi no piedziņas veida;

6.2.3. kuģiem, kas tiek izmantoti vienīgi ostu teritorijā;

6.2.4. atkrastes iekārtu apkalpošanas peldlīdzekļiem, ko izmanto, lai pārvadātu un uzņemtu rūpniecības nozares darbiniekus, kuri uz šī peldlīdzekļa neveic darbu, kam ir būtiska nozīme saistībā ar peldlīdzekļa darbību.

II. Kuģošanas rajonu kategorijas un kuģu klases

7. Kuģošanas rajonus iedala šādās kategorijās:

7.1. A kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kas atrodas ārpus B, C un D kategorijas kuģošanas rajona;

7.2. B kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas nevienā punktā nav tālāk kā 20 jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus C un D kategorijas kuģošanas rajona;

7.3. C kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā piecas jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam, bet kas ir ārpus D kategorijas kuģošanas rajona (ja tāds ir). Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 2,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā);

7.4. D kategorijas kuģošanas rajons – jūras rajons, kura ģeogrāfiskās koordinātas jebkurā punktā nav tālāk kā trīs jūras jūdzes no krasta līnijas atbilstoši vidējam paisuma un bēguma augstumam. Turklāt varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu – 1,5 metri, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai konkrētā laikposmā attiecībā uz sezonālu kuģošanu (piemēram, kuģošana vasarā).

8. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie var kuģot, iedala šādās klasēs:

8.1. A klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus A, B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.2. B klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus B, C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.3. C klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus C un D kategorijas kuģošanas rajonā;

8.4. D klases pasažieru kuģis – pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus D kategorijas kuģošanas rajonā.

8.1 Ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro 1994. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.10. un 1.4.11. apakšpunkts) vai 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodeksa 1. sadaļā (1.4.12. un 1.4.13. apakšpunkts) noteiktās kuģu klases.

9. Latvijas Jūras administrācija:

9.1. izveido un atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu;

9.2. nosaka vistuvāk tās krasta līnijai esošā kuģošanas rajona iekšējo robežu;

9.3. kuģošanas rajonu sarakstu publicē tīmekļvietnē www.lja.lv;

9.4. dara zināmu Eiropas Komisijai kuģošanas rajonu saraksta atrašanās vietu un to, kad sarakstā ir veiktas izmaiņas.

III. Noteikumu piemērošana

10. Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtās ātrgaitas kuģa drošības apliecības un darbības atļaujas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, vai šo noteikumu VII nodaļā minētās pasažieru kuģa drošības apliecības pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus.

11. Kuģošanas drošības inspekcija pārbauda ārvalsts pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus, un tā dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroli.

12. Kuģu aprīkojums, kas noteikts normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu un atbilst to prasībām, uzskatāms par atbilstošu šo noteikumu prasībām.

IV. Drošības prasības

13. Drošības prasības jauniem un esošajiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem:

13.1. korpusa, galveno un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija atbilst klasifikācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu;

13.2. piemēro SOLAS konvencijas IV nodaļas noteikumus (arī 1988.gada grozījumus attiecībā uz Globālo jūras negadījumu un drošības sistēmu (turpmāk – GMDSS)), kā arī V un VI nodaļas noteikumus, ņemot vērā grozījumus;

13.3. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 665).

14. Drošības prasības jauniem pasažieru kuģiem:

14.1. vispārīgās prasības:

14.1.1. jauni A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgajām šo noteikumu prasībām. Ja SOLAS konvencijas prasību interpretācija atstāta dalībvalstu karoga valsts administrācijas ziņā, piemēro Deleģētās regulas 2020/411 I pielikumā noteiktās prasības;

14.1.2. jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām;

14.1.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.1. un 14.1.2. apakšpunktā minētās prasības;

14.2. prasības kravas markai:

14.2.1. jauni A, B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst Starptautiskajai konvencijai par kravas marku;

14.2.2. neatkarīgi no šo noteikumu 14.2.1.apakšpunkta nosacījumiem jauni D klases pasažieru kuģi ir atbrīvoti no prasības par minimālo priekšgala augstumu, kas noteikta Starptautiskajā konvencijā par kravas marku;

14.2.3. jauni A, B, C un D klases pasažieru kuģi ir kuģi ar pilnu klāju.

15. Drošības prasības esošajiem pasažieru kuģiem:

15.1. esošie A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgajām šo noteikumu prasībām. Ja SOLAS konvencijas prasību interpretācija atstāta dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro Deleģētās regulas 2020/411 I pielikumā noteiktās prasības;

15.2. esošie B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgajām šo noteikumu prasībām;

15.3. būtiski remontdarbi un pārveidojumi un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana notiek, ievērojot šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētās prasības.

15.1 Pirms esošie Latvijas C un D klases pasažieru kuģi uzsāk regulārus vietējos reisus ostas valstī, Kuģošanas drošības inspekcija vienojas ar ostas valsti par drošības prasībām.

16. Drošības prasības ātrgaitas pasažieru kuģiem:

16.1. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi vai pārveidojumi 1996.gada 1.janvārī vai pēc šī datuma, atbilst SOLAS konvencijas X nodaļas 2. un 3.noteikuma prasībām, izņemot gadījumus, kad:

16.1.1. to ķīlis bija ielikts vai tie bija līdzīgā būvniecības stadijā ne vēlāk kā 1998.gada jūnijā;

16.1.2. to piegāde un nodošana ekspluatācijā tika uzsākta ne vēlāk kā 1998.gada decembrī;

16.1.3. tie pilnībā atbilst IMO 1977.gada 14.novembra Rezolūcijā A.373(X) ietvertajam Drošības kodeksam kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (turpmāk – DSC kodekss);

16.2. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996.gada 1.janvāra un atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu. Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996.gada 1.janvāra un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie neveica vietējos reisus jau 1998.gada 4.jūnijā. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām;

16.3. ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija, kā arī uzturēšana un klasifikācija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.

17. Visi C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atradās būvniecības stadijā 2004. gada 1. oktobrī vai pēc šī datuma, un visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi atbilst normatīvajiem aktiem par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.

18. Drošības prasības pasažieru kuģiem attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām:

18.1. lai cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu droši piekļūt visiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kurus izmanto par sabiedrisko transportu un kam ielikts ķīlis vai kas atradās būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma, tiek piemērotas Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā minētās prasības;

18.2. piemērojot Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā noteiktās prasības, Kuģošanas drošības inspekcija sadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar kustību traucējumiem;

18.3. pārveidojot A, B, C un D klases pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, kurus izmanto par sabiedrisko transportu un kam ielikts ķīlis vai kas atradās būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, tiek piemērotas Deleģētās regulas 2020/411 III pielikumā minētās prasības.

V. Papildu drošības prasības, ekvivalenti, atbrīvojumi un drošības pasākumi

19. Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka īpašu vietēju apstākļu dēļ būtu jāpastiprina šo noteikumu IV nodaļā noteiktās drošības prasības, tā var noteikt papildu drošības prasības saskaņā ar šo noteikumu 22.punktā minēto procedūru. Papildu drošības prasības, kas kuģim noteiktas saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.

20. Saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atļaut veikt ekvivalentus drošības pasākumus šajos noteikumos minētajiem pasākumiem, ja tie nodrošina šo noteikumu prasībām atbilstošu vai augstāku drošības līmeni. Ekvivalentos drošības pasākumus, kas kuģim atļauti saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.

21. Saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu Kuģošanas drošības inspekcija var atbrīvot kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību ievērošanas noteiktos darba apstākļos (piemēram, ja ir mazāks ievērojamais viļņu augstums, kuģis reisus veic gada noteiktā laikā, kuģis reisus veic tikai diennakts gaišajā laikā vai piemērotos klimatiskos vai laika apstākļos, ir ierobežots ceļojuma ilgums vai glābšanas dienesti atrodas tuvumā) ar nosacījumu, ka šāds atbrīvojums nepazemina vispārējo drošības līmeni. Atbrīvojumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr kuģis darbojas noteiktajos apstākļos. Atbrīvojumu, kas kuģim piešķirts saskaņā ar šo punktu, norāda pasažieru kuģa vai ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.