Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība

70. Ja noticis negadījums, apsaimniekotājs nekavējoties informē Valsts vides dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un vietējo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts, un sniedz visu nepieciešamo informāciju par negadījumu, palīdzot mazināt tā ietekmi uz cilvēku veselību un novērtēt un mazināt videi nodarīto kaitējumu faktisko vai potenciālo apjomu.

VII. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu ierīkošana un apsaimniekošana

71. Ja ieguves atkritumus ievieto atpakaļ izraktajās tilpēs, lai veiktu sanāciju vai būvniecību, apsaimniekotājs:

71.1. nodrošina ieguves atkritumu objekta atbilstību šo noteikumu 72. un 73.punktā minētajām prasībām;

71.2. nodrošina augsnes, virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņošanas novēršanu atbilstoši šo noteikumu 76., 78. un 80.punktam;

71.3. veic ieguves atkritumu un rakto tilpju monitoringu atbilstoši šo noteikumu 84. un 85.punktam.

72. Valsts vides dienests pārliecinās, ka apsaimniekotājs, ierīkojot jaunu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu vai pārveidojot esošu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu:

72.1. nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta izvietojumu piemērotā vietā saskaņā ar teritorijas plānojumu:

72.1.1. ņem vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu, ģeoloģiskos, hidroloģiskos, hidroģeoloģiskos, seismiskos un ģeotehniskos faktorus;

72.1.2. projektē un ierīko ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu tā, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdens kvalitāti un citiem normatīvajiem aktiem īstermiņā un ilgtermiņā novērstu augsnes, gaisa, virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu;

72.1.3. veic piesārņotā ūdens un infiltrāta savākšanu atbilstoši atļaujas nosacījumiem;

72.1.4. samazina ūdens vai vēja izraisīto eroziju, ciktāl to pieļauj tehniskās iespējas un ekonomiskais pamatojums;

72.2. nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta ierīkošanu, pārvaldību un uzturēšanu atbilstoši tā stabilitātei, kā arī novēršot augsnes, gaisa, virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu un neradot kaitējumu ainavai;

72.3. nodrošina, lai apsaimniekotāja norīkotā atbildīgā persona (persona, kurai ir tehniskas zināšanas un pieredze atkritumu apsaimniekošanā) regulāri pārrauga un pārbauda ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu un rīkojas atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja monitoringa un pārbaužu rezultāti liecina par ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta nestabilitāti vai ūdens vai augsnes piesārņojumu;

72.4. veic pasākumus zemes sanācijai un ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanai;

72.5. veic pasākumus ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekošanai pēc tā slēgšanas;

72.6. nodrošina, ka apsaimniekotāja norīkotā atbildīgā persona ir tehniski kompetenta (kompetenci apliecina attiecīgi dokumenti), kā arī nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā nodarbinātajiem apmācību ieguves atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

73. Šo noteikumu 72.3.apakšpunktā minēto monitoringa un pārbaužu dokumentāciju un atļaujas dokumentāciju apsaimniekotājs glabā pietiekami ilgu laiku, lai nodrošinātu informācijas nodošanu, ja mainās apsaimniekotājs.

74. Pēc negadījuma apsaimniekotājs nekavējoties informē Valsts vides dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un vietējo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts, par visiem notikumiem un traucējumiem, kas var iespaidot ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitāti un tā radīto ietekmi uz vidi, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta kontroles un monitoringa procedūrās konstatētos trūkumus. Apsaimniekotājs īsteno civilās aizsardzības plānā noteiktos pasākumus, ievēro dienestu norādes par negadījuma seku novēršanas pasākumu veikšanu, kā arī sedz ar pasākumu veikšanu saistītās izmaksas.

75. Apsaimniekotājs katru gadu līdz 1.martam iesniedz Valsts vides dienestā pārskatu par monitoringa rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā.

76. Lai novērstu virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos, apsaimniekotājs veic šādus pasākumus:

76.1. novērtē iespēju, vai no ieguves atkritumiem, ko glabā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, tā darbības laikā un pēc tā slēgšanas var rasties infiltrāts (arī piesārņojuma saturu infiltrātā), un nosaka ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta ūdens bilanci;

76.2. novērš vai mazina infiltrāta rašanos un virszemes vai pazemes ūdeņu un augsnes piesārņošanu ar ieguves atkritumiem;

76.3. uzkrāj un apstrādā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā piesārņoto ūdeni un infiltrātu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanu, lai to varētu izvadīt vidē.

77. Apsaimniekotājs veic pasākumus, lai novērstu vai mazinātu putekļu un gāzu emisijas.

78. Šo noteikumu 76.2. un 76.3.apakšpunktā minētās prasības nepiemēro, ja konstatē, ka ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekts nerada apdraudējumu augsnei un virszemes vai pazemes ūdeņiem, un Valsts vides dienests pieņem lēmumu, ka infiltrāts nav jāsavāc un jāapstrādā.

79. Ieguves atkritumus neatkarīgi no tā, vai tie ir cieti, pusšķidri vai šķidri, var glabāt ūdens objektā, kas nav izbūvēts ieguves atkritumu glabāšanai, ja apsaimniekotājs ievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par ūdens apsaimniekošanu.

80. Ievietojot ieguves atkritumus atpakaļ izraktajās tilpēs, apsaimniekotājs veic pasākumus, lai novērstu vai mazinātu ūdens un augsnes piesārņojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens aizsardzību, un 14 dienu laikā pēc attiecīgo pasākumu veikšanas rakstiski informē par to Valsts vides dienestu.

81. Apsaimniekotājs, ņemot vērā apstākļus ieguves atkritumu glabāšanas vietā un izmantojot labākās pieejamās metodes, samazina vāju skābju iedarbībā sadalāmā cianīda koncentrāciju līdz zemākajam iespējamam līmenim un nodrošina, ka vāju skābju iedarbībā sadalāmā cianīda koncentrācija nepārsniedz 10 mg/kg. Pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma apsaimniekotājs, izmantojot riska novērtējumu, kurā ņem vērā konkrētās ieguves atkritumu glabāšanas vietas apstākļus, pierāda, ka koncentrācijas robežlielumi nav jāpazemina vēl vairāk.

VIII. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu slēgšana un apsaimniekošana pēc slēgšanas

82. Apsaimniekotājs slēdz attiecīgo objektu, ja ir iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

82.1. to paredz ieguves atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumi;

82.2. Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu, pamatojoties uz apsaimniekotāja rakstisku lūgumu;

82.3. Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu pēc savas iniciatīvas.

83. Ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu uzskata par slēgtu pēc tam, kad Valsts vides dienests ir veicis pēdējās pārbaudes slēgtajā objektā, izvērtējis apsaimniekotāja sniegtos ziņojumus un informāciju par objekta skartās zemes sanāciju, kā arī ir stājies spēkā Valsts vides dienesta lēmums par ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanu.

84. Pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas apsaimniekotājs nodrošina ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta uzturēšanu, monitoringu, pārbaudes un uzlabošanas pasākumus līdz Valsts vides dienesta lēmumā noteiktā termiņa beigām, ņemot vērā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta radītos draudus videi un cilvēku veselībai un tā pastāvēšanas ilgumu, izņemot gadījumu, ja Valsts vides dienests pieņem lēmumu pārņemt minētos apsaimniekotāja pienākumus.

85. Apsaimniekotājs pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas pārbauda attiecīgā objekta fizikālo un ķīmisko stabilitāti un samazina tā nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (īpaši uz virszemes un pazemes ūdeņiem), nodrošinot, ka:

85.1. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā esošās būves tiek uzraudzītas un uzturētas un kontrolaparāti un mēraparāti vienmēr ir gatavi lietošanai;

85.2. pārplūdes un noteces kanāli ir tīri un nav aizdambēti.

86. Pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas apsaimniekotājs nekavējoties informē Valsts vides dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un vietējo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais objekts, par visiem notikumiem vai starpgadījumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt slēgtā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitāti un jebkādu tā nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, pamatojoties uz ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā veiktajiem kontroles un monitoringa pasākumiem. Apsaimniekotājs īsteno civilās aizsardzības plānā noteiktos pasākumus un ievēro visas dienestu norādes par to veikšanu, kā arī sedz visas ar pasākumu veikšanu saistītās izmaksas.

87. Valsts vides dienesta lēmumā noteiktajos gadījumos un termiņā apsaimniekotājs ziņo Valsts vides dienestam par monitoringa rezultātiem pēc ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas.

88. Vismaz reizi gadā Valsts vides dienests pārbauda ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta (tai skaitā slēgta ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta) darbības atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām un attiecīgajiem atļaujas nosacījumiem, kā arī pārbauda, vai apsaimniekotājs glabā šo noteikumu 73.punktā minētos dokumentus.

89. Valsts vides dienests rakstiski informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz tādu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu (arī pamestu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu) slēgšanu, kuri rada būtisku ietekmi uz vidi vai kuri var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi. Centrs sagatavo un līdz 2012.gada 1.maijam ievieto centra tīmekļa vietnē, kā arī regulāri aktualizē tādu slēgtu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu (arī pamestu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu) sarakstu, kuri rada būtisku ietekmi uz vidi vai kuri var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi.

IX. Finansiālās garantijas

90. Pirms uzsākt darbības, kas saistītas ar ieguves atkritumu uzkrāšanu vai apglabāšanu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestā tādu dokumentu kopijas (dokumenta oriģinālu uzrāda pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma), kuri apliecina finansiālās garantijas esību finansiāla nodrošinājuma, drošības naudas, saistību izpildes apdrošināšanas polises vai kredītiestādes galvojuma veidā.

91. Šo noteikumu 90.punktā minētā finansiālā garantija nodrošina:

91.1. to prasību izpildi, kas paredzētas saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegtajā atļaujā (arī prasību izpildi par ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta apsaimniekošanu pēc tā slēgšanas);

91.2. jebkurā laikā pieejamu finansējumu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta skartās zemes sanācijai atbilstoši ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānam un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegtajai atļaujai.

92. Lēmumu par šo noteikumu 90.punktā minētās finansiālās garantijas apmēru nosaka Valsts vides dienests, ņemot vērā:

92.1. ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta paredzamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, tā kategoriju, ieguves atkritumu veidu un raksturojumu, sanētās zemes un ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta turpmāko lietojumu;

92.2. veicamo sanācijas darbu atbilstību normatīvajiem aktiem par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas;

92.3. normatīvos aktus vides aizsardzības jomā, arī ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta fizisko stabilitāti, obligātos augsnes un ūdens resursu kvalitātes normatīvus, kā arī piesārņojošo vielu maksimālo izdalīšanās ātrumu;

92.4. pasākumus, kas vērsti uz ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta stabilitātes nodrošināšanu, ierobežojot kaitējumu videi;

92.5. pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktos mērķus ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas laikā un pēc tā slēgšanas, arī zemes sanāciju, ja nepieciešams, attīrīšanu un monitoringu pēc objekta slēgšanas, kā arī pasākumus bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai;

92.6. novērtēto kaitīgās ietekmes ilgumu un nepieciešamos šīs ietekmes mazināšanas pasākumus;

92.7. novērtējumu par izmaksām, kas saistītas ar sanāciju, ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanu un pasākumu īstenošanu pēc objekta slēgšanas, arī iespējamo piesārņojuma monitoringu pēc objekta slēgšanas vai attīrīšanu no piesārņojošām vielām.

93. Neatkarīgs eksperts ar atbilstošu kvalifikāciju veic šo noteikumu 92.7.apakšpunktā minēto novērtējumu, ņemot vērā neplānotas vai priekšlaicīgas ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanas iespējamību.

94. Valsts vides dienests periodiski pārskata finansiālās garantijas apmēru, ņemot vērā plānotos ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta skartās zemes sanācijas darbus atbilstoši ieguves atkritumu apsaimniekošanas plānam un atļaujas nosacījumiem, kā arī gadījumā, ja mainās atļaujas nosacījumi.

95. Ja Valsts vides dienests piekrīt ieguves atkritumu apsaimniekošanas objekta slēgšanai saskaņā ar šo noteikumu 83.punktu, tas izsniedz apsaimniekotājam rakstisku paziņojumu, kas apsaimniekotāju atbrīvo no šo noteikumu 90.punktā minētā garantijas pienākuma (izņemot šo noteikumu 84.punktā minētās pēcslēgšanas saistības).

X. Pārrobežu ietekme

96. Ja Latvijas teritorijā esošs A kategorijas ieguves atkritumu objekts var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt vidi citā Eiropas Savienības dalībvalstī un šādi radīt draudus cilvēku veselībai, kā arī pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts rakstiska lūguma Valsts vides dienests šai dalībvalstij (un vienlaikus arī Latvijas iedzīvotājiem) sniedz šo noteikumu IV nodaļā minēto informāciju. Informācijas sagatavošanu attiecīgajā valodā nodrošina apsaimniekotājs. Minētā informācija noder par pamatu visām apspriedēm, kas nepieciešamas dalībvalstu divpusējās attiecībās, ievērojot savstarpējības un līdztiesības principus.

97. Šo noteikumu 96.punktā minētajā gadījumā Valsts vides dienests nodrošina, ka atļaujas iesniegums saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu ir pieejams pietiekami ilgu laiku, lai tās Eiropas Savienības dalībvalsts ieinteresētā sabiedrība, kuru varētu ietekmēt ieguves atkritumu objekts, varētu paust viedokli par attiecīgo objektu, pirms Valsts vides dienests pieņem lēmumu.

98. Ja noticis negadījums šo noteikumu 96.punktā minētajā ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā, Valsts vides dienests nekavējoties nosūta šo noteikumu 70.punktā minēto informāciju attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, lai palīdzētu mazināt kaitējumu, ko negadījums nodara cilvēku veselībai, kā arī novērtēt un mazināt videi nodarīto kaitējumu faktisko vai potenciālo apjomu.

XI. Noslēguma jautājumi

99. Ja ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektam izsniegta atļauja vai tas jau darbojās 2008.gada 1.maijā, tā atbilstību šo noteikumu prasībām (izņemot šo noteikumu IX nodaļu) nodrošina ar 2012.gada 1.maiju. Šo noteikumu IX nodaļa stājas spēkā 2014.gada 1.maijā.

100. Šie noteikumi neattiecas uz ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kas ir slēgti līdz 2008.gada 1.maijam.

101. Šo noteikumu III un IV nodaļā, 65., 67. un 70.punktā, V nodaļā, 82.punktā un IX nodaļā minētos nosacījumus nepiemēro ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektiem, kuri vienlaikus atbilst šādām prasībām:

101.1. tie ir beiguši pieņemt ieguves atkritumus pirms 2006.gada 1.maija;

101.2. 2008.gada 1.maijā ir pabeigti to slēgšanas un sanācijas pasākumi;

101.3. tie tika slēgti līdz 2010.gada 31.decembrim.

102. Šo noteikumu 101.punktā minētos ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektus apsaimnieko, ievērojot šajos noteikumos un normatīvajos aktos par ūdens aizsardzību noteiktās prasības.

103. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumus Nr.354 "Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 90.nr.; 2009, 184.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK.

Ministru prezidents V.DombrovskisVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis

1.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.470

Ieguves atkritumu raksturojums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis

2.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.470

Aprēķina formulas vidēji gadā sārņu dīķī novadītā ūdens daudzuma pieaugumam un maksimālās koncentrācijas aprēķināšanai ūdens fāzē

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis

3.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.470

Iesniegums ieguves atkritumu glabāšanas atļaujas saņemšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis

4.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.470

Vides stāvokļa monitoringa parametri ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektā un tā apkārtnē

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis

5.pielikumsMinistru kabineta2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.470

Ieguves atkritumu glabāšanas atļauja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – satiksmes ministrs U.Augulis