Zaudējis spēku - Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.488Rīgā 2011.gada 21.jūnijā (prot. Nr.39 62.§)

Izdoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta 2.1 daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā finanšu pārskatā atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;

1.2. kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas un no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības un dividendes (arī ārkārtas dividendes);

1.3. pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību;

1.4. uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes;

1.5. kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus;

1.6. kārtību, kādā finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes.

2. Noteikumi neattiecas uz komercsabiedrībām, kuras saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti).

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. notikums pēc bilances datuma ir labvēlīgs notikums (piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums) vai nelabvēlīgs notikums (piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās), kas noticis laikposmā starp bilances datumu un datumu, kad gada pārskatu paraksta Gada pārskatu likuma 61.panta otrajā daļā minētā persona vai pārvaldes institūcija (turpmāk – gada pārskata sagatavošanas laiks);

3.2. grāmatvedības politika ir attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā).

2. Notikumu pēc bilances datuma atspoguļošana finanšu pārskatā

4. Labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma, kas attiecas uz pārskata gadu, finanšu pārskatā atspoguļo, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Piemēram, uz pārskata gadu attiecas gada pārskata sagatavošanas laikā pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados, šajā laikā iegūta informācija par aktīva vērtības samazinājumu bilances datumā, pirms bilances datuma iegādāta aktīva iegādes izmaksu lielumu vai pirms bilances datuma pārdota aktīva pārdošanas ieņēmumu lielumu.

5. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu, bet var būtiski ietekmēt gada pārskatu lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, par šādu notikumu sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Piemēram, finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā sniedzama informācija, ja gada pārskata sagatavošanas laikā pieņemts lēmums par sabiedrības reorganizāciju vai par tās darbībai nozīmīgas struktūrvienības darbības izbeigšanu, nozīmīga galvojuma un garantiju saistības uzņemšanos vai ja bijis sabiedrības darbībai nozīmīgas aktīvu daļas zaudējums gada pārskata sagatavošanas laikā notikušas dabas katastrofas dēļ.

6. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā sabiedrība izbeidz savu darbību, tās finanšu pārskata sagatavošanā un posteņu novērtēšanā nepiemēro pieņēmumu, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk. Šādā gadījumā attiecīgi piemēro grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā sagatavo slēguma finanšu pārskatu un novērtē un atspoguļo finanšu pārskata posteņos sabiedrības mantu, arī prasījumus un saistības, ja sabiedrības darbība tiek izbeigta.

3. Grāmatvedības politikas maiņas, grāmatvedības aplēšu izmaiņu un kļūdu labojumu atspoguļošana finanšu pārskatā

3.1. Grāmatvedības politika un tās maiņa

7. Sabiedrība dokumentē un grāmatvedībā konsekventi ievēro grāmatvedības politiku. Grāmatvedības politiku izvēlas un par tās ievērošanu atbild sabiedrības vadība.

8. Izvēloties grāmatvedības politiku, ievēro šādus nosacījumus:

8.1. grāmatvedības politika atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajai prasībai, ka gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu (turpmāk – atbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu);

8.2. grāmatvedības politika nav pretrunā grāmatvedību un gada pārskatus reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu vai finanšu pārskata posteņu atspoguļošanas, uzskaites un novērtēšanas jautājumos (turpmāk šajā nodaļā – normatīvais regulējums).

9. Sabiedrība maina grāmatvedības politiku tikai tad, ja ir mainījies normatīvais regulējums vai ja saistībā ar apstākļu maiņu līdzšinējās grāmatvedības politikas piemērošana vairs neatbilst likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu.

10. Šīs nodaļas noteikumi par grāmatvedības politikas maiņu neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība pieņem jaunu grāmatvedības politiku saistībā ar:

10.1. saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem, kas pēc būtības atšķiras no sabiedrības iepriekšējiem saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem vai sabiedrībai līdz šim bijuši nebūtiski;

10.2. vadības lēmumu noteiktu ilgtermiņa ieguldījumu daļu turpmāk novērtēt, izmantojot pārvērtēšanas metodi.

11. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo atbilstoši noteiktajai pārejas kārtībai no pastāvošā normatīvā regulējuma uz jauno regulējumu (turpmāk – pārejas kārtība).

12. Ja pārejas kārtība nav noteikta, kā arī ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:

12.1. ciktāl tas iespējams, novērtē grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, it kā jaunā grāmatvedības politika būtu piemērota vienmēr, un tās kopējo ietekmi;

12.2. koriģē grāmatvedības politikas maiņas ietekmētos pašu kapitāla posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;

12.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.

13. Ja nav iespējams novērtēt grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, sabiedrība drīkst koriģēt salīdzināmos rādītājus, sākot ar to datumu, kad šāda korekcija iespējama.

14. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādus skaidrojumus:

14.1. tā ārējā normatīvā akta nosaukums un pieņemšanas datums, kurš radījis izmaiņas;

14.2. ja grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar normatīvajā aktā noteikto pārejas kārtību, – paredzamā ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos pārskata gados;

14.3. grāmatvedības politikas maiņas būtība;

14.4. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokli;

14.5. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 12.1.apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana.

15. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādus skaidrojumus:

15.1. grāmatvedības politikas maiņas būtība;

15.2. jaunās grāmatvedības politikas atbilstības pamatojums likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu;

15.3. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokli;

15.4. korekciju ietekme uz peļņu;

15.5. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 12.1.apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana.

3.2. Grāmatvedības aplēšu izmaiņas

16. Sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļu nolietojuma summas un uzkrājumu summas novērtēšanai, citu šajos noteikumos minētu izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu.

17. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – neatkarīgu ekspertu vērtējumu.

18. Sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi, ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir iegūta jauna informācija.

19. Jauno grāmatvedības aplēsi piemēro finanšu pārskata posteņu novērtēšanai tajā pārskata gadā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, un attiecīgos gadījumos (piemēram, ja grāmatvedības aplēse sagatavota saistībā ar pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma aprēķināšanas metodes maiņu) – arī nākamajos pārskata gados.

20. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:

20.1. ja jaunā aplēse attiecas tikai uz vienu pārskata gadu, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas;

20.2. ja jaunā aplēse attiecas uz vairākiem pārskata gadiem, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas, bet attiecīgos nākamajos pārskata gados jauno aplēsi ņem par pamatu finanšu pārskata posteņu vērtības noteikšanai.

21. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju (aplēses veids, summa) par tām grāmatvedības aplēsēm, kuru maiņa radījusi būtisku ietekmi pārskata gadā vai no kurām ir sagaidāma būtiska ietekme nākamajos pārskata gados, ja to ir iespējams noteikt, vai skaidrojumu par iemesliem, kādēļ šo ietekmi nav iespējams noteikt.

3.3. Kļūdu labojumi

22. Kļūdu, kas radusies un atklāta pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā, labo līdz gada pārskata parakstīšanas dienai, koriģējot attiecīgos finanšu pārskata posteņus.

23. Ja pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā atklāta iepriekšējos pārskata gados radusies kļūda (turpmāk – iepriekšējo gadu kļūda), to labo šādi:

23.1. ciktāl tas iespējams, nosaka kļūdas ietekmi uz attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem un tās kopējo ietekmi;

23.2. koriģē kļūdas ietekmētos aktīva, pašu kapitāla, uzkrājumu vai kreditoru posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;

23.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.

24. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju par konstatētajām iepriekšējo gadu kļūdām un to labojumiem:

24.1. kļūdas būtība (piemēram, matemātiska kļūda, grāmatvedības politikas kļūda, neuzmanības kļūda, kļūdaina faktu interpretācija, krāpšanas gadījums);

24.2. ar kļūdas labojumu saistīto korekciju summas, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt (tai skaitā kļūdas labojuma ietekme uz peļņu pirms nodokļiem, uzņēmumu ienākuma nodokli un peļņu);

24.3. ja kļūdas ietekmes noteikšana atbilstoši šo noteikumu 23.1.apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta kļūdas kopējās ietekmes aprēķināšana.

4. Kārtība, kādā uzskaitāmi un novērtējami ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas un no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes)

4.1. Ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas

25. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" Gada pārskatu likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā. Ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina izrakstīšanas datuma uzskaita tad, kad ir izpildīti attiecīgie ieņēmumu uzskaites nosacījumi.

26. Ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, kad ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

26.1. preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks par to bojāšanos vai bojāeju un visi varbūtējie ieguvumi no šīm precēm (ienākumi un vērtības pieaugums) ir nodoti pircējam;

26.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu un izmaksu summas, kas radušās vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumiem;

26.3. sagaidāms, ka samaksa par precēm tiks saņemta.

27. Preču pārdošanu atspoguļo, ņemot vērā saimnieciskā darījuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Piemēram, ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita, ja sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, bet saglabā juridiskās īpašuma tiesības uz precēm, lai nodrošinātu samaksas saņemšanu vai lai garantētu iespēju pircējam saņemt atpakaļ par preci samaksāto naudu, ja pircējs nav apmierināts ar pirkumu.

28. Ar konkrētu preču pārdošanas darījumu saistītās izmaksas (arī pārdoto preču iegādes vai ražošanas pašizmaksu vai citu bilances vērtību, kas noteikta, piemērojot Gada pārskatu likuma 30., 31. un 32.pantu) iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kurā tiek iekļauti ieņēmumi no šā pārdošanas darījuma. Ja nav iespējams ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar konkrētu preču pārdošanas darījumu, ieņēmumus no šā saimnieciskā darījuma neuzskaita, bet jebkuru jau saņemto atlīdzību norāda bilancē kā saistības pret pircēju.

29. Ieņēmumus no pilnībā izpildītiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem novērtē un uzskaita katram līgumam atsevišķi saskaņā ar līguma nosacījumu izpildi.

30. Ja bilances datumā pakalpojumu sniegšanas līgums nav pilnībā izpildīts (turpmāk – nepabeigts pakalpojumu sniegšanas līgums), bet ir iespējams ticami aplēst tā izpildes finansiālos rezultātus, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus uzskaita, ņemot vērā šā līguma izpildes pakāpi bilances datumā (turpmāk – darbu izpildes procenta metode). Nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālie rezultāti ir ticami aplēsti, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

30.1. ir ticami novērtēta šā līguma izpildes pakāpe bilances datumā, kā arī ar šo līgumu saistīto ieņēmumu un izmaksu summas – gan tās, kas jau radušās, gan arī tās, kas vēl radīsies laikposmā līdz šā līguma pilnīgai izpildei;

30.2. sagaidāms, ka samaksa saistībā ar šo līgumu tiks saņemta.

31. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus, ieņēmumus no šā līguma uzskaita tikai tik lielā summā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izmaksas, kas radušās saistībā ar šo līgumu.

32. Ieņēmumus no būvlīgumiem un citiem ilgtermiņa līgumiem nosaka šo noteikumu 7.nodaļā noteiktajā kārtībā.

33. Ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē.

34. Trešās personas vārdā iekasētās summas neiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Ja sabiedrība darbojas kā komercaģents vai starpnieks, tās ieņēmumi ir tikai šīs trešās personas maksātā atlīdzība par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem.

4.2. Ieņēmumi no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes)

35. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes), uzskaita, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

35.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;

35.2. sagaidāms, ka procentu, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes) maksājums tiks saņemts.

36. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām atspoguļo šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos:

36.1. procentus par naudas ilgtermiņa noguldījumiem un aizdevumiem – postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus";

36.2. procentus par īstermiņa aizdevumiem un prasījumiem – postenī "Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi";

36.3. autoratlīdzības (piemēram, par patentu, prečzīmju, autortiesību un datorprogrammu lietošanas tiesību nodošanu) – postenī "Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi";

36.4. dividendes (arī ārkārtas dividendes) no līdzdalības radniecīgas vai asociētas sabiedrības kapitālā – postenī "Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos";

36.5. dividendes (arī ārkārtas dividendes) no ieguldījumiem citas sabiedrības kapitālā – postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus".

37. Ieņēmumus no procentiem, autoratlīdzībām vai dividendēm (arī ārkārtas dividendēm) uzskaita, piemērojot šādas metodes:

37.1. procentus uzskaita, pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, ņemot vērā aktīvu faktisko ienesīgumu;

37.2. autoratlīdzības uzskaita pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar katra konkrētā līguma būtību;

37.3. ieņēmumus no dividendēm vai ārkārtas dividendēm uzskaita, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu vai par ārkārtas dividendes noteikšanu, kā arī noteikta un aprēķināta dividendes vai ārkārtas dividendes summa.

38. Ja rodas šaubas par iepriekšējos pārskata gados peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumos (un bilancē attiecīgā debitoru parādu postenī) iekļautas summas samaksu, kārtējā pārskata gadā apšaubāmās summas apmērā veidojami uzkrājumi nedrošiem parādiem, vienlaikus iekļaujot attiecīgo summu kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un kļuvis maksātnespējīgs, ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts, ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī citos gadījumos.

4.1 Kārtība, kādā finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes

38.1 Pārskata gadā aprēķinātās ārkārtas dividendes saskaņā ar Komerclikumu sabiedrība grāmatvedībā atspoguļo, izveidojot jaunu posteni "Aprēķinātās ārkārtas dividendes".

38.2 Ja sabiedrībai pārskata gadā tika aprēķinātas ārkārtas dividendes un pārskata gada beigās pēc nodokļu aprēķina:

38.2 1. ir peļņa – par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm tiek samazināta pārskata gada peļņa. Aprēķinātās ārkārtas dividendes norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pievienojot pirms posteņa "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" jaunu posteni "Aprēķinātās ārkārtas dividendes";

38.2 2. nav peļņas, bet ir zaudējumi vai peļņa ir mazāka par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm – aprēķinātās ārkārtas dividendes vai to pārsnieguma daļu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas".

5. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtība

5.1. Pamatlīdzekļu uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošana

5.1.1. Pamatlīdzekļu uzskaites vispārīgie jautājumi

39. Sabiedrības grāmatvedībā kā pamatlīdzekļus uzskaita kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, ja tās atbilst visiem šādiem nosacījumiem (turpmāk – pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumi):

39.1. sabiedrība tās tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai (kustamas ķermeniskas lietas) vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai);

39.2. sabiedrība tās paredz izmantot ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;

39.3. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās darbības cikls;

39.4. sabiedrība spēj noteikt to vērtību.

40. Šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteiktā uzskaites kārtība neattiecas uz Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "II. Pamatlīdzekļi" 6.posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu.

41. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "II. Pamatlīdzekļi" 5.posteni "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" novērtē, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.1.2.apakšnodaļā minētos nosacījumus. Ja šajā postenī iekļautā objekta vērtība ir samazinājusies un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, attiecīgi piemēro šo noteikumu 58.punktu. Ja šajā postenī iekļauto objektu atsavina vai likvidē, attiecīgi piemēro šo noteikumu 5.3.apakšnodaļu.

42. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (euro) un uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā tikai tādas kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

42.1. tās atbilst pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem;

42.2. to vērtība vai grāmatvedības politikā noteikta lietu kopuma vērtība pārsniedz šo kritēriju.

43. Sabiedrība kā atsevišķus pamatlīdzekļu objektus grāmatvedībā var uzskaitīt konkrētas pamatlīdzekļa daļas vai detaļas, kuras nepieciešamas šā pamatlīdzekļa darbības nodrošināšanai un tiek nomainītas tā lietderīgās lietošanas laikā, ja šīs daļas vai detaļas atbilst pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem un tām ir atšķirīgs lietderīgās lietošanas laiks.

44. Pamatlīdzekļus bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikšanas aizstāj šo vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļu uzskaites vērtība), atskaitot no pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā līdz bilances datumam aprēķināto (ieskaitot veiktās korekcijas) nolietojumu (turpmāk – uzkrātais nolietojums) un visus veiktos vērtības norakstījumus.

45. Sabiedrības grāmatvedībā atsevišķi uzskaita katru pamatlīdzekļu objektu, reģistrējot tā:

45.1. sākotnējo vērtību un vērtības maiņas;

45.2. lietderīgās lietošanas laika ilgumu un piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā objekta lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots);

45.3. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu;

45.4. citu informāciju.

46. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un nolietojuma uzskaitei.

5.1.2. Pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības noteikšana

47. Pamatlīdzekļus pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši to sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

48. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj:

48.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas;

48.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz noteiktajai izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem un kas radušies līdz tā nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā (turpmāk – citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas).

49. Pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļauj tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas, piemēram, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstādīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pakalpojumu sniegšanu.

50. Sabiedrība var pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļaut tā izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par laiku līdz šā pamatlīdzekļa nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar pamatlīdzekli, ja tās radušās laikā, kad šis pamatlīdzeklis tika izgatavots (turpmāk – netiešās ražošanas izmaksas), piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, kā arī vispārējas nozīmes palīgmateriāli.

51. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut šādas izmaksas:

51.1. ar jaunas struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas un pētniecības darbu izmaksas;

51.2. jauna produkcijas vai pakalpojuma veida ieviešanas (arī reklāmas) izmaksas;

51.3. izmaksas, kas saistītas ar jauna pamatdarbības veida vai ģeogrāfiskā tirgus apgūšanu (arī darbinieku apmācības izmaksas);

51.4. administrācijas izmaksas (izņemot atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu);

51.5. izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz tā nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz līdzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas;

51.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu pamatlīdzekļa demontāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai.

52. Ja pamatlīdzekli iegūst apmaiņas darījumā, kam saskaņā ar noslēgto līgumu nav peļņas gūšanas nolūka (nav komerciāla rakstura), un par šo objektu pilnībā vai daļēji atlīdzina ar citu aktīvu, kas nav nauda vai naudas ekvivalents, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka, izvēloties vienu no šādām metodēm:

52.1. pēc saņemtā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt;

52.2. pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī.

53. Ja pamatlīdzekļa iegādei saņemts valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai ja pamatlīdzeklis saņemts kā dāvinājums, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē saņemtā finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.

5.1.3. Pamatlīdzekļu uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas

54. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:

54.1. palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;

54.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmaksām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kopsummu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa.

55. Pamatlīdzekļu uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un palīgmateriālus noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie izlietoti.

56. Tāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kura lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta izdevumos.

57. Pamatlīdzekli novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

57.1. pamatlīdzekļa vērtība bilances datumā ir zemāka par summu, kas aprēķināta, no tā sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu;

57.2. sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs.

58. Pamatlīdzekļa vērtības samazinājumu noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tas konstatēts. Ja pamatlīdzekļa vērtības samazināšanai vairs nav pamata, tā novērtēšanu atbilstoši zemākajai vērtībai var pārtraukt, iegrāmatojot ieņēmumos summu, kāda tika norakstīta izdevumos, kad vērtības samazinājums tika konstatēts.

59. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja sagaidāms, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs (turpmāk – pārvērtēšanas metode).

60. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tā:

60.1. pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu vai kategoriju, pie kuras pamatlīdzeklis pieder;

60.2. pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana nākamajā pārskata gadā. Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados. Zemesgabala, ēkas, būves vai šo objektu daļas vērtību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs;

60.3. pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība), kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā;

60.4. gadījumā, ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta (amortizē) tā jauno uzskaites vērtību. Pamatlīdzekļa nolietojumu katru gadu aprēķina atbilstoši tā jaunajai uzskaites vērtībai un tādās pašās summās iekļauj izmaksās (peļņas vai zaudējumu aprēķinā);

60.5. pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības pieauguma uzskaitei, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves izveidošanai vai samazināšanai un informācijas sniegšanai finanšu pārskata pielikumā attiecīgi piemēro Gada pārskatu likuma 29.panta otro, trešo, ceturto un sesto daļu.

61. Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:

61.1. atbilstoši palielina vai samazina līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā noteikto patieso vērtību;

61.2. sākotnēji noraksta līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu no pamatlīdzekļa līdzšinējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā noteiktajai patiesajai vērtībai.

5.1.4. Pamatlīdzekļu nolietojums

62. Pamatlīdzekļa sākotnējo vai citu uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta (amortizē) tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot atbilstošu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi.

63. Par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridiskos) pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus, vai kurā var sasniegt attiecīgo vienību (piemēram, izstrādājumu, darba stundu, nobraukumu kilometros) skaitu, kuru sabiedrība plāno iegūt no šā pamatlīdzekļa.

64. Ja paredzams, ka, atsavinot pilnīgi nolietotu pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, iespējami būtiski ieņēmumi (piemēram, no atsevišķu daļu, detaļu vai lūžņu pārdošanas), aprēķina un, izmantojot atbilstošu nolietojuma aprēķināšanas metodi, pakāpeniski noraksta (amortizē) šā pamatlīdzekļa sākotnējās vai citas uzskaites vērtības un aplēsto būtisko atsavināšanas ieņēmumu (turpmāk – pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība) starpību.

65. Sabiedrība sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina.

66. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tajā pārskata gadā, kad pamatlīdzeklis nodots ekspluatācijā. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, remonta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots.

67. Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu (amortizāciju) pārtrauc arī tad, ja:

67.1. pamatlīdzekļa sākotnējā vai cita uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta (amortizēta);

67.2. saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to;

67.3. pamatlīdzeklis tiek izslēgts.

68. Zemesgabalus, ēkas un būves grāmatvedībā uzskaita atsevišķi (arī tad, ja tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai būve, neietekmē šīs ēkas vai būves lietderīgās lietošanas laiku.

69. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai var izmantot šādas metodes: