Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.561Rīgā 2011.gada 12.jūlijā (prot. Nr.43 12.§)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldesun jūras drošības likuma 50.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā (turpmāk – izmeklēšana).

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. IMO – Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

2.2. Izmeklēšanas birojs – Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs;

2.3. Negadījumu izmeklēšanas kodekss – IMO Jūras drošības komitejas 2008.gada 16.maija rezolūcijai MSC.255(84) pievienotais Kodekss par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss);

2.4. būtisks kaitējums videi – būtisks kaitējums videi saskaņā ar Valsts vides dienesta atzinumu;

2.5. sevišķi smags jūras negadījums – jūras negadījums, kurā gājis bojā kuģis, persona zaudējusi dzīvību vai radies būtisks kaitējums videi;

2.6. smags jūras negadījums – jūras negadījums, kas neatbilst sevišķi smaga jūras negadījuma pazīmēm un kas saistīts ar ugunsgrēku, sprādzienu, kuģa sadursmi (kontaktu) ar citu kuģi vai citu objektu, kuģa uzsēšanos uz sēkļa, sliktu laikapstākļu vai ledus radītiem bojājumiem, aizdomām par citiem bojājumiem vai citiem ar kuģa darbību saistītiem apstākļiem, kuru dēļ radies:

2.6.1. galvenā dzinēja bojājums (piemēram, apstāšanās uz laiku, ilgāku par 24 stundām (pasažieru kuģim – ilgāku par 12 stundām)), būtisks kuģa nodalījumu vai kuģa korpusa bojājums vai citi apstākļi, kuru dēļ kuģis zaudējis jūrasspēju;

2.6.2. kaitējums videi;

2.6.3. bojājums, kura dēļ kuģim nepieciešama velkoņa vai krasta dienestu palīdzība;

2.7. mazāk smags jūras negadījums – jūras negadījums, kas neatbilst sevišķi smaga vai smaga jūras negadījuma pazīmēm;

2.8. jūras negadījuma vai incidenta sākotnējā izvērtēšana – ar jūras negadījuma vai incidenta apstākļiem saistītās sākotnējās informācijas izvērtēšana, lai pieņemtu lēmumu, vai nepieciešams veikt izmeklēšanu;

2.9. cēlonis – darbība, bezdarbība, notikumi vai apstākļi, bez kuriem:

2.9.1. jūras negadījums vai incidents nebūtu noticis;

2.9.2. jūras negadījuma vai incidenta sekas nebūtu iestājušās vai nebūtu tik smagas;

2.9.3. cita darbība, bezdarbība, notikumi vai apstākļi, kas saistīti ar šo noteikumu 2.9.1. un 2.9.2.apakšpunktā minētajām sekām, nebūtu bijuši;

2.10. drošības rekomendācija – jebkurš priekšlikums, ko sniedz:

2.10.1. izmeklēšanu vadošās valsts vai pamatoti ieinteresētās valsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā veikto datu analīzi;

2.10.2. Eiropas Komisija, pamatojoties uz teorētisku datu analīzi un izmeklēšanas rezultātiem;

2.11. izmeklēšanu vadošā valsts – valsts, kuras kuģis iesaistīts negadījumā vai incidentā, vai valsts, kura pēc vienošanās ar citām pamatoti ieinteresētajām valstīm uzņemas veikt izmeklēšanu;

2.12. pamatoti ieinteresētā valsts – valsts, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.12.1. kuģis, kas kuģo ar šīs valsts karogu, ir iesaistīts jūras negadījumā vai incidentā;

2.12.2. jūras negadījums vai incidents ir noticis šīs valsts teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos;

2.12.3. jūras negadījums ir nodarījis būtisku kaitējumu šīs valsts videi (jūras vai sauszemes);

2.12.4. jūras negadījums vai incidents ir nodarījis citu būtisku kaitējumu vai radījis draudus šai valstij vai mākslīgajām salām, iekārtām vai būvēm, kas ir pakļautas šīs valsts jurisdikcijai;

2.12.5. jūras negadījuma dēļ šīs valsts pilsonis ir zaudējis dzīvību vai guvis smagus ievainojumus (atbilstoši Negadījumu izmeklēšanas kodeksā noteiktajai definīcijai);

2.12.6. šīs valsts rīcībā ir informācija, ko izmeklēšanu vadošā valsts uzskata par svarīgu izmeklēšanai;

2.12.7. šai valstij ir citas intereses, ko izmeklēšanu vadošā valsts atzīst par nozīmīgām;

2.13. reisa datu reģistrācijas iekārta (VDR) – kuģa iekārta, kas automātiskā režīmā fiksē un saglabā informāciju par kuģa kustības parametriem, kuģa atrašanās vietu, tā fizisko stāvokli, apkārtējo situāciju, kā arī audioieraksta formā fiksē un saglabā sarunas uz navigācijas tiltiņa;

2.14. automātiskā identifikācijas sistēma (AIS) – automatizēta radiotehniska sistēma, kas darbojas VHF diapazonā un ko izmanto kuģu un navigācijas līdzekļu identifikācijai, to atrašanās vietas noteikšanai un savstarpējai datu apmaiņai;

2.15. kuģošanas sabiedrība – kuģa īpašnieks vai jebkura cita juridiska vai fiziska persona (piemēram, kuģa operators vai berbouta fraktētājs), kas no kuģa īpašnieka ir pārņēmusi ar kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus un atbildību, tai skaitā visus Starptautiskajā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksā noteiktos pienākumus un atbildību;

2.16. jūrnieks – jebkura persona, kura ir pieņemta darbā uz kuģa jebkurā amatā;

2.17. Eiropas Jūras negadījumu informācijas platforma – Eiropas Komisijas izveidota un uzturēta elektroniska datubāze, kurā glabā un analizē datus par jūras negadījumiem un incidentiem;

2.18. agrīns brīdinājums – Eiropas Komisijas izdots ar kuģošanas drošības jautājumiem saistīts brīdinājuma paziņojums Eiropas Savienības valstu kompetentajām iestādēm, jūrniecības nozarei vai jebkurai citai pusei;

2.19. sensitīvie personas dati – sensitīvie personas dati atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajai definīcijai.

3. Noteikumi attiecas uz jūras negadījumiem un incidentiem:

3.1. kuros ir iesaistīts Latvijas kuģis;

3.2. kas notiek Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos;

3.3. kuros Latvijas Republika ir citādi pamatoti ieinteresēta saskaņā ar šo noteikumu 2.12.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

4. Noteikumi neattiecas uz jūras negadījumiem un incidentiem, kuros ir iesaistīti tikai:

4.1. karakuģi, karaspēka daļu transporta kuģi un citi valsts dienesta kuģi;

4.2. kuģi bez mehāniskā dzinēja;

4.3. primitīvas būves koka kuģi;

4.4. atpūtas kuģi, kas nav iesaistīti tirdzniecībā, ja vien tie nav un nebūs nokomplektēti ar apkalpi un komerciālos nolūkos nepārvadā un nepārvadās vairāk par 12 pasažieriem;

4.5. iekšējo ūdeņu kuģi, ja tie kuģo iekšējos ūdeņos;

4.6. zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem (izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu tiek pieņemts lēmums veikt izmeklēšanu);

4.7. urbšanas darbiem jūrā paredzētas stacionāras iekārtas.

II. Izmeklēšanas mērķis un statuss

5. Izmeklēšanas mērķis ir novērst līdzīgus jūras negadījumus un incidentus nākotnē.

6. Saskaņā ar Negadījumu izmeklēšanas kodeksa un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto izmeklēšana ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic, lai noteiktu personu vainu un atbildību.

7. Iestādes, kas par attiecīgo notikumu veic kriminālizmeklēšanu vai citu izmeklēšanu, lai noteiktu personu vainu un atbildību, nodrošina, lai to dēļ izmeklēšana, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem, netiktu nepamatoti aizliegta, pārtraukta vai kavēta.

8. Ja tiesībaizsardzības iestādes Izmeklēšanas birojam ir paziņojušas, ka par attiecīgo notikumu ir uzsākts kriminālprocess vai resoriskā pārbaude, Izmeklēšanas birojs nodrošina, lai tā veiktās izmeklēšanas dēļ netiktu kavēts kriminālprocess vai resoriskā pārbaude (piemēram, neveic iespējamo lietisko pierādījumu ekspertīzi bez saskaņojuma ar procesa virzītāju).

III. Kompetentā iestāde

9. Izmeklēšanu veic Izmeklēšanas birojs.

10. Izmeklēšanas birojs tiesiskās struktūras un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīgs no jebkura subjekta, kurš varētu būt ieinteresēts, lai attiecīgā negadījuma vai incidenta cēloņi netiktu atklāti.

11. Lai īstenotu Izmeklēšanas birojam noteiktās funkcijas, Izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, iegūt visu tiem nepieciešamo informāciju un:

11.1. netraucēti piekļūt jebkurai teritorijai, kuģim (tai skaitā, jebkurai vietai uz kuģa), kā arī kuģa vrakam;

11.2. veikt ar jūras negadījumu vai incidentu saistīto lietu (piemēram, piesārņojošo vielu vai kuģa daļu) uzskaiti un vākšanu to turpmākai analīzei;

11.3. netraucēti piekļūt jebkuriem dokumentiem, tai skaitā kuģa žurnālam, ekspertu atzinumiem, klasifikācijas sabiedrību un kontroles funkcijas veicošo iestāžu pārbaužu aktiem, kā arī kopēt un izmantot šos dokumentus (par dokumentiem pierādījuma nozīmē uzskatāmi arī elektronisko informācijas nesēju (piemēram, VDR un AIS) izdarīti ieraksti un to atšifrējumi, kā arī audioieraksti un videoieraksti);

11.4. intervēt lieciniekus bez tādu personu klātbūtnes, kuras varētu būt ieinteresētas, lai attiecīgā negadījuma vai incidenta cēloņi netiktu atklāti;

11.5. pieprasīt un saņemt jūrnieku, citu ar negadījumu saistītu personu, kā arī attiecīgo valsts iestāžu darbinieku, tai skaitā karoga valsts un ostas valsts kontroles inspektoru, krasta apsardzes dienestu darbinieku, kuģu satiksmes dienesta operatoru, meklēšanas un glābšanas dienestu darbinieku, loču un citu personu palīdzību;

11.6. veikt videoierakstus un audioierakstus izmeklēšanas darbību laikā;

11.7. pieprasīt, lai tiktu veikta ar jūras negadījumu vai incidentu saistīto lietu (piemēram, piesārņojošo vielu vai kuģa daļu) ekspertīze.

12. Lai novērstu līdzīgus jūras negadījumus un incidentus, papildus izmeklēšanai Izmeklēšanas birojs var veikt arī ar kuģošanas drošību saistītu datu vākšanu un teorētisku analīzi, ja vien tas neapdraud Izmeklēšanas biroja neatkarību.

IV. Jūras negadījumu un incidentu sākotnējā izvērtēšana

13. Pēc informācijas saņemšanas par jūras negadījumu vai incidentu Izmeklēšanas birojs veic jūras negadījuma vai incidenta sākotnējo izvērtēšanu. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests novērtē, vai notikums ir radījis būtisku kaitējumu videi..

14. Ja noticis sevišķi smags jūras negadījums, Izmeklēšanas birojs to izmeklē obligāti.

15. Ja noticis smags jūras negadījums, mazāk smags jūras negadījums vai jūras incidents, Izmeklēšanas birojs izvērtē izmeklēšanas lietderību, ņemot vērā jūras negadījuma vai incidenta smaguma pakāpi, iesaistīto kuģu un kravas veidu, kā arī to, vai attiecīgās izmeklēšanas rezultāti var palīdzēt novērst turpmākus jūras negadījumus un incidentus. Attiecīgo izmeklēšanu veic tikai tad, ja Izmeklēšanas birojs to uzskata par lietderīgu.

16. Šo noteikumu 15.punktā noteikto izvērtēšanu Izmeklēšanas birojs veic arī tad, ja noticis jūras negadījums vai incidents, kurā ir iesaistīti tikai zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem.

17. Ja Izmeklēšanas birojs saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu pieņem lēmumu neveikt smaga jūras negadījuma izmeklēšanu, šā lēmuma iemeslus dokumentē un paziņo Eiropas Komisijai, izmantojot Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformu.

18. Ja Izmeklēšanas birojs saskaņā ar šo noteikumu 15. vai 16.punktu pieņem lēmumu neveikt izmeklēšanu, tas var uzdot attiecīgo izmeklēšanu veikt jūras negadījumā vai incidentā iesaistītā kuģa kuģošanas sabiedrībai, kas pēc izmeklēšanas beigām materiālus par attiecīgo jūras negadījumu vai incidentu nodod Izmeklēšanas birojam.

V. Starptautiskā sadarbība

19. Izmeklēšanas birojs sadarbojas ar citu jūras negadījumā vai incidentā iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm, lai laikus vienotos par to, kura būs izmeklēšanu vadošā valsts un kādas izmeklēšanas procedūras tiks piemērotas. Vienošanās procesā izvērtē, kuras valsts vadībā un ar kādām procedūrām būs iespējams visefektīvāk sasniegt izmeklēšanas mērķi.

20. Izmeklēšanas birojs ir atbildīgs par izmeklēšanu un koordināciju ar citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm līdz brīdim, kamēr tiek panākta šo noteikumu 19.punktā minētā vienošanās.

21. Ja saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā minēto vienošanos Latvijas Republika ir kļuvusi par izmeklēšanu vadošo valsti:

21.1. Izmeklēšanas birojs, veicot attiecīgo izmeklēšanu, sadarbojas ar citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm, tai skaitā ņem vērā šo iestāžu viedokli;

21.2. citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm attiecīgās izmeklēšanas ietvaros ir tādas pašas tiesības kā Izmeklēšanas birojam.

22. Ja saskaņā ar šo noteikumu 19.punktā minēto vienošanos Latvijas Republika nav kļuvusi par izmeklēšanu vadošo valsti, Izmeklēšanas birojs attiecīgajā izmeklēšanā sadarbojas ar izmeklēšanu vadošo valsti un, ja nepieciešams, izmanto savas tiesības piedalīties izmeklēšanas procesā.

23. Izmeklēšanas birojs atsevišķu izmeklēšanu paralēli citas valsts veiktajai šā paša jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšanai veic tikai izņēmuma gadījumos. Izmeklēšanu paralēli citas valsts veiktajai šā paša jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšanai obligāti veic tad, ja attiecīgā valsts izmeklēšanu neveic saskaņā ar Negadījumu izmeklēšanas kodeksu. Ja Izmeklēšanas birojs nolemj veikt paralēlu izmeklēšanu, tas:

23.1. paziņo Eiropas Komisijai šādas izmeklēšanas iemeslus;

23.2. sadarbojas ar citu valstu kompetentajām iestādēm, kas arī veic attiecīgā jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšanu, jo īpaši apmainoties ar informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, lai pēc iespējas izdarītu vienotus secinājumus, kā arī saskaņojot izmeklēšanas laikus, lai izvairītos no konfliktējošiem pieprasījumiem attiecībā uz lieciniekiem un piekļuvi pierādījumiem.

24. Izmeklēšanas birojs pēc savstarpējas vienošanās ar citas valsts kompetento iestādi var deleģēt šai iestādei veikt attiecīgās izmeklēšanas vai ar to saistīta atsevišķa uzdevuma vadību.

25. Izmeklēšanas birojs veic izmeklēšanas vai ar to saistīta atsevišķa uzdevuma vadību, ja šīs funkcijas Izmeklēšanas birojam ir deleģētas pēc savstarpējas vienošanās ar citas valsts kompetento iestādi.

26. Pamatoti ieinteresētās valsts kompetentās iestādes šo noteikumu 21., 22., 24. un 25.punktā minētās tiesības un pienākumus realizē bez maksas.

27. Ja saskaņā ar šo noteikumu 24. un 25.punktu palīdzība tiek lūgta tādas valsts kompetentajai iestādei, kas nav pamatoti ieinteresētā valsts, attiecīgās kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par atlīdzību.

28. Papildus šo noteikumu 44.5.apakšpunktā noteiktajam Izmeklēšanas birojs nosūta Eiropas Komisijai datus par jūras negadījumu vai incidentu, izmantojot Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformu.

VI. Izmeklēšanā piemērojamie standarti

29. Izmeklēšanu uzsāk, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā jūras negadījuma vai incidenta.

30. Izmeklēšanu veic saskaņā ar Negadījumu izmeklēšanas kodeksu, šiem noteikumiem un izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Regulas (EK) 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu 2.panta "e" punktu.

31. Īpašos gadījumos, ja Izmeklēšanas birojs, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, to uzskata par nepieciešamu, izmeklēšanu var neveikt saskaņā ar izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Regulas (EK) 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu 2.panta "e" punktu.

VII. Pierādījumu vākšana un pierādījumu saglabāšanas pienākums

32. Izmeklēšanas biroja izmeklētāji pierādījumus vāc, izmantojot šo noteikumu 11.punktā minētās tiesības.

33. Kuģa kapteinis, kuģošanas sabiedrība, kā arī citi ar jūras negadījumu vai incidentu saistītie subjekti savāc, saglabā un iesniedz Izmeklēšanas birojā visus to rīcībā esošos materiālus (piemēram, informāciju no kartēm, kuģa žurnāliem, VDR), kas saistīti ar jūras negadījuma vai incidenta brīdi un laikposmu pirms un pēc jūras negadījuma vai incidenta (cik tas ir praktiski iespējams).

34. Izmeklēšanas birojā iesniedz šādu informāciju:

34.1. kuģu satiksmes vadības dienesti – informāciju no audioierakstiem un videoierakstiem, sardzes žurnāliem un citu to rīcībā esošo ar jūras negadījumu vai incidentu saistīto informāciju;

34.2. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde – informāciju no ierakstiem par zvejas kuģu kustību un citu tās rīcībā esošo ar jūras negadījumu vai incidentu saistīto informāciju;

34.3. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC RIGA) – informāciju no automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), situāciju ziņojumiem (SITREP), ziņojumiem par piesārņojumu (POLREP), audioierakstiem un videoierakstiem un citu tā rīcībā esošo ar jūras negadījumu vai incidentu saistīto informāciju.

35. Izmeklēšanas biroja izmeklētāji intervē personas, cik drīz vien iespējams pēc jūras negadījuma vai incidenta. Īpaši to ievēro attiecībā uz jūrniekiem, lai neaizkavētu kuģa darbību vai jūrnieku repatriāciju.

36. Pirms personas intervēšanas Izmeklēšanas biroja izmeklētājs viņu informē par izmeklēšanas būtību un pamatu, kā arī par:

36.1. potenciālo risku, ka sakarā ar interviju, ko tā sniegs izmeklēšanas ietvaros, personai var tikt inkriminētas noziedzīgas darbības;

36.2. tiesībām nesniegt liecības pret sevi vai nesniegt interviju vispār;

36.3. aizsardzību, kādu persona var saņemt, lai intervija, ko viņa sniegusi izmeklēšanas ietvaros, netiktu izmantota pret šo personu.

37. Personai, kuru paredzēts intervēt, Izmeklēšanas birojs nodrošina iespēju saņemt juridisku konsultāciju attiecībā uz šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minēto risku un no tā izrietošajām tiesībām.

38. Kuģa kapteinis pēc Izmeklēšanas biroja pieprasījuma aizpilda un Izmeklēšanas birojam papīra vai elektroniskā formā iesniedz:

38.1. kapteiņa ziņojumu par jūras negadījumu vai incidentu (1.pielikums);

38.2. datus par jūras negadījumā vai incidentā iesaistīto personu (2.pielikums).

39. Ja jūras negadījums vai incidents, kurā iesaistīts Latvijas kuģis, ir noticis ārpus Latvijas Republikas teritoriālās jūras un Latvijas Republikas iekšējiem ūdeņiem un tādēļ Izmeklēšanas biroja izmeklētājiem nav iespējams laikus uzsākt izmeklēšanu, kuģa kapteiņa pienākums ir veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības un attiecīgos izmeklēšanas materiālus iesniegt Izmeklēšanas birojā. Ja kuģa kapteinis saistībā ar attiecīgo jūras negadījumu vai incidentu ir uzsācis kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, viņš Izmeklēšanas birojam paziņo, kurai iestādei un kad šī kriminālprocesa ietvaros savāktie materiāli tiks nodoti.

VIII. Izmeklēšanas ziņojums

40. Izmeklēšanas birojs sagatavo izmeklēšanas ziņojumu (turpmāk – ziņojums) par katru saskaņā ar šiem noteikumiem veikto izmeklēšanu. Ziņojumā ietver šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju.

41. Ja izmeklēšanas gaitā Izmeklēšanas birojs konstatē, ka attiecīgās izmeklēšanas (izņemot sevišķi smagu un smagu jūras negadījumu izmeklēšanu) rezultāti nevar palīdzēt sasniegt izmeklēšanas mērķi, Izmeklēšanas birojs var sagatavot saīsinātu ziņojumu, neietverot tajā detalizētu analīzi un rekomendācijas.

42. Izmeklēšanas birojs ziņojuma galīgo versiju sagatavo 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā jūras negadījuma vai incidenta. Ja ziņojuma galīgo versiju nav iespējams sagatavot noteiktajā laikā, Izmeklēšanas birojs sastāda starpposma ziņojumu un turpina izmeklēšanu.