Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.685Rīgā 2011.gada 30.augustā (prot. Nr.50 52.§)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 57.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.

2. Rezidentu apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus administrē Veselības ministrija.

II. Rezidentu uzņemšana un sadale

3. Veselības ministrija nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, pamatojoties uz šādiem datiem:

3.1. informācija, ko sniegušas ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par nepieciešamo ārstu skaitu un gatavību iesaistīties rezidentu apmācībā un nodarbinātībā, tai skaitā Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija par nepieciešamo ģimenes (vispārējās prakses) ārstu skaitu;

3.2. pamatdarbā nestrādājošo ārstu skaits;

3.3. ārstu bezdarbnieku skaits;

3.4. prognozējamais ārstu skaits, kuri sasniegs pensijas vecumu turpmāko piecu gadu laikā;

3.5. Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze;

3.6. demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes;

3.7. ārstniecības personu skaita prognozes pilna laika slodzēm;

3.8. augstskolu sniegtā informācija par plānoto ārsta grādu ieguvušo personu skaitu kārtējā gadā.

4. Veselības ministrija katru gadu līdz 1. aprīlim ar rīkojumu apstiprina rezidentu vietu skaitu uzņemšanā sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, ņemot vērā šo noteikumu 4.1 punktā minēto nosacījumu, kā arī indikatīvi nosaka rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm turpmākajiem diviem gadiem, kas var tikt precizēts attiecīgajā gadā.

4.1 No valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietas prioritāri plāno un organizē klīniskajās universitāšu slimnīcās, specializētajās ārstniecības iestādēs, reģionu daudzprofilu slimnīcās un ģimenes ārsta praksēs.

5. Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas (turpmāk – uzņemšanas komisija) starpniecību organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās atbilstoši šo noteikumu 4. punktā minētajam rīkojumam un līdz attiecīgā gada 20. septembrim iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm, ārstniecības iestādēm un augstskolām, kurās notiks rezidentūras programmas apguve.

5.1 (Svītrots ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502)

6. Rezidentūras pretendents saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu var pretendēt uz rezidentūras vietu ne vairāk kā divās specialitātēs.

6.1 Pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendentiem, kuriem ir vienošanās par darba līguma slēgšanu ar kādu no šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tiek noteikta ārstniecības iestāde kā darba devējs saskaņā ar noslēgto vienošanos. Ja vairākiem rezidentūras pretendentiem konkrētajā specialitātē ir vienošanās par darba līguma slēgšanu ar vienu un to pašu ārstniecības iestādi, tad prioritāte tiek noteikta atbilstoši uzņemšanas konkursā iegūto punktu skaitam.

7. Ja rezidentūras pretendentam nav vienošanās par darba līguma slēgšanu vai ja rezidentūras vietas atbilstoši šo noteikumu 6.1 punktam netiek aizpildītas, tad pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendenti iegūto punktu secībā izvēlas ārstniecības iestādi kā darba devēju un augstskolu, kurā tiks apgūta rezidentūras programma. Ja pretendents neizvēlas nevienu no šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tad izvēles tiesības iegūst nākamais pretendents iegūto punktu secībā.

8. (Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)

8.1 (Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 227)

9. Veselības ministrija katru gadu slēdz līgumus ar augstskolām par rezidentu apmācību un apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu piešķiršanu, tai skaitā par rezidentiem, kuru apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona.

10. Ārstniecības iestādes, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes, finansējumu rezidentu apmācībai saskaņā ar Veselības ministrijas apstiprināto finansēšanas plānu saņem no valsts budžeta. Saņemto finansējumu budžeta iestādes izlieto šādi:

10.1. šo noteikumu 23. punktā minēto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 1 980,00 euro par vienu rezidentu kalendāra gadā;

10.2. šo noteikumu 25. punktā minēto izdevumu segšanai, ievērojot šo noteikumu 19.4. un 19.4.1 apakšpunktā minēto nosacījumu.

11. Lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas:

11.1. organizē rezidentu izglītību (tai skaitā studiju kursu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu. Augstskola apmācāmo rezidentu sarakstu, studiju kursus un teorētisko izglītību saskaņo ar ārstniecības iestādēm, kurās plānots apgūt praktisko un teorētisko apmācību;

11.2. uzņem rezidentus noteiktās ārsta un zobārsta specialitāšu rezidentūras programmās;

11.3. slēdz līgumus ar rezidentūrā uzņemtajām personām;

11.4. (svītrots ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.331);

11.5. slēdz līgumus ar šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes un ir norādītas šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā, par rezidentu teorētisko un praktisko apmācību, kas ietver rezidenta profesionālo darbību ārstniecības iestādē (tostarp dežūras), lai nodrošinātu programmā noteikto rezultātu sasniegšanu. Šajos līgumos nosaka:

11.5.1. ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē (ņemot vērā rezidentu viedokli par šo noteikumu 11.5.2. apakšpunktā minēto ārstu noteikšanu);

11.5.2. ārstus, kuru vadībā strādā rezidenti;

11.5.3. prasības un kārtību, kādā augstskola nodrošina ārstniecības iestādē īstenotās studiju programmas kvalitātes kontroli, tai skaitā rezidentiem nodrošinot supervīziju un atgriezenisko saiti, un vismaz reizi kalendāra gadā sniedz Veselības ministrijai un ārstniecības iestādēm informāciju par studiju programmas īstenošanas kvalitāti;

11.5.4. augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus rezidentu apmācībai, tai skaitā ārstniecības iestādes pienākumus un tiesības nodrošināt rezidentu teorētisko un praktisko apmācību.

11.1 Rezidents apgūst rezidentūras programmu šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs uz darba līguma pamata.

12. Augstskolas vismaz ķirurga, internista, pediatra, ginekologa, dzemdību speciālista un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta rezidentūras studiju programmās piedāvā iespēju rezidentiem daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu praksēs attiecīgajā studiju programmā ārpus Rīgas.

13. Nodrošinot nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā, ārstniecības iestāde pēc saskaņošanas ar augstskolu var slēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi, kurai ir atbilstošs darbības profils un apmācības iespējas.

14. (Svītrots ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 502)

15. Saskaņā ar šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minēto nosacījumu rezidentūras studiju programmas ietvaros rezidenti piedalās dežūrās 48 stundas mēnesī (ja konkrētās specialitātes akreditētās studiju programmas nosacījumi to pieļauj), veicot dežūras atbilstoši ārstniecības iestādē pastāvošajai nepieciešamībai, prioritāri – ārstniecības iestādes neatliekamās palīdzības nodaļā. Persona, kas ārstniecības iestādē ir atbildīga par rezidentūras procesu, pēc vienošanās ar specialitātes programmas vadītāju nosaka ārstniecības iestādes struktūrvienību, kurā tiks veiktas dežūras, un informē par to rezidentu. Ja ārstniecības iestādē pastāv nepieciešamība un rezidents ir devis attiecīgu rakstveida piekrišanu, papildu dežūras var īstenot esošā finansējuma ietvaros. Šīs papildu dežūras veicamas ārstniecības iestādē, kas ir rezidenta darbavieta.

16. Augstskola nodrošina, ka katras specialitātes rezidentūras studiju programmas vadītājs:

16.1. ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos kopā ar rezidentu izvērtē rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un iespējamās izmaiņas rezidentūras studiju programmas procesā. Šādu izvērtējumu rezidentūras studiju programmas vadītājs dokumentē protokolā;

16.2. ne retāk kā reizi kalendāra gadā tiekas ar personu, kas augstskolā ir atbildīga par rezidentūras studiju programmu norisi kopumā, un izvērtē attiecīgās rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī vienojas par turpmāko rīcību, ja nepieciešami rezidentūras studiju procesa uzlabojumi.

17. Šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētais ārsts, saskaņojot ar augstskolas rezidentūras studiju programmas vadītāju un par rezidentūras organizāciju ārstniecības iestādē atbildīgo ārstu katrā specialitātē, vienlaikus var vadīt ne vairāk kā trīs rezidentus.

III. Rezidentūras finansēšana

18. Valsts pasūtījumu rezidentu apmācībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

18.1 Papildus finansējuma avots rezidentu apmācībai kārtējam gadam ir augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds ir izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu.

19. Veselības ministrijas un augstskolu līgumos, kā arī augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos iekļauj šādus nosacījumus:

19.1. rezidentu apmācībai paredzētais finanšu līdzekļu apmērs atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajiem nosacījumiem un finanšu līdzekļu saņemšanas kārtība;

19.2. viena rezidenta plānotās izmaksas;

19.3. rezidenta darba samaksa, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām;

19.4. finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 43 471,68 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 34 318,34 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;

19.4.1 finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē, nepārsniedz 47 438,16 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 37 369,29 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;

19.5. studiju programmas, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā 649 stundas gadā (sākot ar ceturto rezidentūras gadu – arī mājas dežūrās).

19.1 Augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos papildus iekļauj arī augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus rezidentu apmācībai.

20. Rezidentam, kuram ir darba līgums ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu un specializēto slimnīcu ārpus Rīgas vai daudzprofilu slimnīcu ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksi ārpus Rīgas, nosaka piemaksu par darbu (tai skaitā dežūrām) reģionā ārpus Rīgas vismaz 30 % apmērā no zemākās mēnešalgas, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Piemaksu par darbu (tai skaitā dežūrām) aprēķina, ņemot vērā attiecīgajā mēnesī nostrādāto stundu skaitu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas (reģionā ārpus Rīgas).

21. (Svītrots ar MK 05.03.2024. noteikumiem Nr. 155)

22. (Svītrots ar MK 18.01.2022. noteikumiem Nr. 53)

23. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un 10.1.apakšpunktu, augstskolas izmanto:

23.1. ar rezidentūras procesa organizēšanu un specialitāšu programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai;

23.2. rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros.

24. Ja augstskola ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 9.punktā minētā līguma nosacījumus, Veselības ministrija 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai augstskolai var pārtraukt tās turpmāko finansēšanu un noslēgt līgumu ar citu augstskolu.

25. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minēto līgumu, ārstniecības iestādes izmanto:

25.1. atlīdzībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē – ne vairāk kā 39 664,08 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un ne vairāk kā 30 510,74 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;

25.2. ar rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai – 3 807,60 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, kuri sadalāmi šādi:

25.2.1. ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai – ne mazāk kā 3 432 euro par vienu rezidentu, no tiem:

25.2.1.1. atlīdzībai par rezidenta praktisko apmācību – ne mazāk kā 2 280,00 euro jeb 190,00 euro mēnesī;

25.2.1.2. atlīdzībai par rezidenta teorētisko apmācību – ne vairāk kā 776,28 euro par vienu rezidentu jeb 64,69 euro mēnesī;

25.2.1.3. to ārstu atlīdzībai, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē, – ne vairāk kā 375,72 euro par vienu rezidentu jeb 31,31 euro mēnesī;

25.2.2. ar rezidentūras organizēšanu saistīto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 375,60 euro par vienu rezidentu (tai skaitā ne vairāk kā 187,80 euro ar rezidenta pašizglītību saistīto izdevumu segšanai);

25.3. atlīdzībai ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un ar pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē – ne vairāk kā 43 630,56 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un ne vairāk kā 33 561,69 euro kalendāra gadā vienam rezidentam, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē.

26. Papildus apmācības laikam pie šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētā ārsta rezidentam ir tiesības daļu no rezidentūras studiju programmas īstenot pie citiem vienā ārstniecības iestādē strādājošiem ārstiem. Ārstniecības iestāde nodrošina attiecīgo ārstu un cita mācību personāla darba samaksu, izmantojot līdz 20 % no šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajiem finanšu līdzekļiem.

27. Ja ārstniecības iestāde ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus, augstskola 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas ārstniecības iestādei var pārtraukt attiecīgo līgumu un noslēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi. Ja šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus ir pārkāpusi ārstniecības iestāde, kas ir Veselības ministrijas padotībā esoša budžeta iestāde, augstskola 10 darbdienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai iestādei par to informē Veselības ministriju.

28. Persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā.

28.1 Persona, kura apguvusi apakšspecialitāti, papildspecialitāti un kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, šo noteikumu 28. punktā minēto normālo darba laika ietvaru var skaitīt summāri pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

29. (Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177)

30. (Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177)

31. Veselības ministrija, pārbaudot personas atbilstību šo noteikumu 28. punktā minētajām prasībām, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:

31.1. no Veselības inspekcijas – Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra;

31.2. no šo noteikumu 28. punktā minētās iestādes.

32. Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus (izņemot gadījumus, ja vienošanās tiek izbeigta no personas neatkarīgu iemeslu dēļ), ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.

33. Veselības ministrija aprēķina atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku saskaņā ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām izmaksām, izņemot rezidenta atlīdzības izdevumus.

34. Persona divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk šo noteikumu 33.punktā minēto līdzekļu atmaksu un piecu kalendāra gadu laikā Veselības ministrijai atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

35. Personu atbrīvo no šo noteikumu 34. punktā minētajām saistībām, ja šo noteikumu 28. punktā minētajā piecu gadu laikā tā ir kļuvusi par personu ar I vai II grupas invaliditāti.

35.1 Ja rezidents, kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ (izņemot gadījumu, ja izslēgts no studējošo saraksta nesekmības dēļ) un turpina apmācību rezidentūrā citā specialitātē (neatkarīgi no rezidentūras apmācības finansējuma avota), Veselības ministrija personai atliek šo noteikumu 34. punktā noteikto saistību izpildi līdz rezidentūras beigšanai, ja persona ir izpildījusi šo noteikumu 28. punktā minētās prasības.

36. Augstskola šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētajā līgumā iekļauj šo noteikumu 34.punktā minēto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtību, kā arī personas piekrišanu šo noteikumu 31.punktā minēto datu apstrādei.

37. Augstskolas reizi pusgadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu:

37.1. par augstskolas izdevumiem – atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam (2.tabulu iesniedz reizi gadā kopā ar pārskatu par otro pusgadu);