Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājama informācija — informācija, kura saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir atzīta par valsts noslēpumu vai aizsargājama kā valsts noslēpums, kā arī informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par informāciju dienesta vajadzībām;

2) apakšuzņēmuma līgums — līgums, kuru rakstveidā noslēdzis iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītais pretendents un viens vai vairāki citi piegādātāji, lai nodrošinātu pasūtītāja un iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītā pretendenta noslēgtā iepirkuma līguma izpildi, un kura priekšmets ir būvdarbu veikšana, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību;

3) aprites cikls — secīgi preces (produkta) aprites posmi, sākot ar pētniecību un izstrādi un beidzot ar atkritumu apglabāšanu;

4) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kurus finansiālās interesēs rakstveidā noslēdzis viens vai vairāki pasūtītāji un viens vai vairāki piegādātāji un kuru priekšmets ir:

5) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, kas nav publiska institūcija minētā likuma izpratnē, kā arī Eiropas Savienības institūcija, kas:

51) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

6) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi būvdarbu līgumi vai pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;

7) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

71) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs augošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs ir tiesīgs norādīt arī citu informāciju;

9) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

10) iepirkuma procedūra — procedūra (slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs), saskaņā ar kuru pasūtītājs izraugās piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus;

11) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, kurā ietverti visi nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

12) pasūtītājs — pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē;

13) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi (ražošanu), kas var ietvert arī tehnoloģiju demonstrējumus ar iekārtām, kuras demonstrē izstrādātās koncepcijas sniegumu reālā vai mākslīgi radītā vidē;

14) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai;

15) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai publiskā institūcija, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

16) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

17) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

18) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

19) kandidāts — piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

20) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties un kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem, lai izstrādātu vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus;

21) kopējās tehniskās specifikācijas — tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

22) krīze — tāda situācija jebkurā valstī, kad ir radies vai var rasties kaitējums, kas nepārprotami pārsniedz ikdienā iespējama sadzīves kaitējuma apmēru un kas būtiski apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai kam ir ievērojama ietekme uz materiālajām vērtībām, vai kuras dēļ jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības. Par krīzi jebkurā gadījumā uzskata bruņotu konfliktu un karu;

23) saistītā persona — persona, attiecībā uz kuru kandidātam vai pretendentam ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē, kā arī persona, kurai ir izšķiroša ietekme uz kandidātu vai pretendentu vai kura (tāpat kā kandidāts vai pretendents) atrodas citas personas izšķirošā ietekmē;

24) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

25) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina;

251) speciālā atļauja — speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, sertifikāts pieejai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas klasificētajai informācijai vai sertifikāts pieejai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai;

26) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

27) vispārīgā vienošanās — viena vai vairāku pasūtītāju un viena vai vairāku piegādātāju (vai iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta un viena vai vairāku apakšuzņēmēju) vienošanās, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgajā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, attiecībā uz paredzēto daudzumu);

28) ziņojums — pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāju risku.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Šo likumu piemēro, slēdzot būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru priekšmets ir:

1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas;

2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju;

3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā;

4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību nodrošināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi) un kurus noslēdz valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā.

(3) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šo likumu, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumu.

(4) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko neattiecas šis likums un papildus Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(5) Pasūtītājs nepiemēro Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu arī tad, ja uz līguma priekšmetu attiecas šis likums un pasūtītājs nepiemēro šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saskaņā ar šā likuma 4.pantu vai 6.panta pirmo daļu.

4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kurus noslēdz pasūtītājs Latvijas Republikas vai tās atvasināto publisko personu vārdā ar citas valsts pasūtītāju, kas, slēdzot iepirkuma līgumu, darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā, par:

1) šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm, kā arī 4.punktā minētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem;

2) būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts pasūtītājs noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto piegādātāju, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās pasūtītājs piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru;

4) divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

3) finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas pakalpojumus;

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

5) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, izņemot tādus pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto savām vajadzībām vienīgi pasūtītājs;

6) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai;

7) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai iepirkuma līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā;

8) valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja.

(5) Šo likumu nepiemēro piegādes līgumiem, ja to priekšmets ir kāda no šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām precēm, to sastāvdaļām vai detaļām un no to piegāžu drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, un ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

5.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem vai dialoga dalībniekiem piešķirt godalgas vai maksājumus.

(2) Nav atļauts sadalīt daļās paredzamos būvdarbu projektus, piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šā likuma nepiemērošanu.

(3) Būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

(4) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām.