Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājama informācija — informācija, kura saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir atzīta par valsts noslēpumu vai aizsargājama kā valsts noslēpums, kā arī informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par informāciju dienesta vajadzībām;

2) apakšuzņēmuma līgums — līgums, kuru rakstveidā noslēdzis iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītais pretendents un viens vai vairāki citi piegādātāji, lai nodrošinātu pasūtītāja un iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītā pretendenta noslēgtā iepirkuma līguma izpildi, un kura priekšmets ir būvdarbu veikšana, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību;

3) aprites cikls — secīgi preces (produkta) aprites posmi, sākot ar pētniecību un izstrādi un beidzot ar atkritumu apglabāšanu;

4) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kurus finansiālās interesēs rakstveidā noslēdzis viens vai vairāki pasūtītāji un viens vai vairāki piegādātāji un kuru priekšmets ir:

5) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, kas nav publiska institūcija minētā likuma izpratnē, kā arī Eiropas Savienības institūcija, kas:

51) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

6) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi būvdarbu līgumi vai pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;

7) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

71) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs augošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs ir tiesīgs norādīt arī citu informāciju;

9) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

10) iepirkuma procedūra — procedūra (slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs), saskaņā ar kuru pasūtītājs izraugās piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus;

11) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, kurā ietverti visi nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

12) pasūtītājs — pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē;

13) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi (ražošanu), kas var ietvert arī tehnoloģiju demonstrējumus ar iekārtām, kuras demonstrē izstrādātās koncepcijas sniegumu reālā vai mākslīgi radītā vidē;

14) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai;

15) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai publiskā institūcija, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

16) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

17) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

18) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

19) kandidāts — piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

20) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties un kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem, lai izstrādātu vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus;

21) kopējās tehniskās specifikācijas — tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

22) krīze — tāda situācija jebkurā valstī, kad ir radies vai var rasties kaitējums, kas nepārprotami pārsniedz ikdienā iespējama sadzīves kaitējuma apmēru un kas būtiski apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai kam ir ievērojama ietekme uz materiālajām vērtībām, vai kuras dēļ jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības. Par krīzi jebkurā gadījumā uzskata bruņotu konfliktu un karu;

23) saistītā persona — persona, attiecībā uz kuru kandidātam vai pretendentam ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē, kā arī persona, kurai ir izšķiroša ietekme uz kandidātu vai pretendentu vai kura (tāpat kā kandidāts vai pretendents) atrodas citas personas izšķirošā ietekmē;

24) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

25) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina;

251) speciālā atļauja — speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, sertifikāts pieejai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas klasificētajai informācijai vai sertifikāts pieejai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai;

26) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

27) vispārīgā vienošanās — viena vai vairāku pasūtītāju un viena vai vairāku piegādātāju (vai iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta un viena vai vairāku apakšuzņēmēju) vienošanās, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgajā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, attiecībā uz paredzēto daudzumu);

28) ziņojums — pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāju risku.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Šo likumu piemēro, slēdzot būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru priekšmets ir:

1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas;

2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju;

3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā;

4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību nodrošināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi) un kurus noslēdz valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā.

(3) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šo likumu, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumu.

(4) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko neattiecas šis likums un papildus Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(5) Pasūtītājs nepiemēro Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu arī tad, ja uz līguma priekšmetu attiecas šis likums un pasūtītājs nepiemēro šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saskaņā ar šā likuma 4.pantu vai 6.panta pirmo daļu.

4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kurus noslēdz pasūtītājs Latvijas Republikas vai tās atvasināto publisko personu vārdā ar citas valsts pasūtītāju, kas, slēdzot iepirkuma līgumu, darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā, par:

1) šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm, kā arī 4.punktā minētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem;

2) būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts pasūtītājs noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto piegādātāju, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās pasūtītājs piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru;

4) divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

3) finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas pakalpojumus;

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

5) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, izņemot tādus pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto savām vajadzībām vienīgi pasūtītājs;

6) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai;

7) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai iepirkuma līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā;

8) valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja.

(5) Šo likumu nepiemēro piegādes līgumiem, ja to priekšmets ir kāda no šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām precēm, to sastāvdaļām vai detaļām un no to piegāžu drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, un ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

5.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem vai dialoga dalībniekiem piešķirt godalgas vai maksājumus.

(2) Nav atļauts sadalīt daļās paredzamos būvdarbu projektus, piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šā likuma nepiemērošanu.

(3) Būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

(4) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām.

(5) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām.

(6) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(7) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka šādi:

1) apdrošināšanas pakalpojumu līgumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(8) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas nepārsniedz 48 mēnešus, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošu viena veida līgumu kopējo reālo vērtību, ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas;

2) kā nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošu viena veida līgumu kopējo paredzamo vērtību.

(10) Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

(11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā ir kopējā visu paredzamo līgumu līgumcena vispārīgās vienošanās darbības laikā.

6.pants. Iepirkuma procedūru veidi un piemērošana

(1) Pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemēro, ja piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka un būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 170 000 euro vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 10 000 euro vai lielāka piegādes un pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 20 000 euro vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, iepirkumu veic saskaņā ar šā panta devītās un desmitās daļas noteikumiem. Pasūtītājs, kas ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemēro, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir mazāka par šā panta pirmajā daļā noteiktajām līgumcenu robežām.

(3) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) slēgts konkurss;

2) sarunu procedūra;

3) konkursa dialogs.

(4) Pasūtītājs būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanai ir tiesīgs brīvi izvēlēties slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu.

(5) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot konkursa dialogu, ja slēdzamais līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu un pasūtītājam ir būtisks risks, ka viņš nespēs piešķirt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu. Līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu, ja pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem:

1) pasūtītājam objektīvi nav iespējams sagatavot tā prasībām atbilstošas tehniskās specifikācijas saskaņā ar šā likuma 19.panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4.punktu, un tas nevar izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu;

2) pasūtītājam objektīvi nav iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(6) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, saskaņā ar šā likuma 53.pantu šādos gadījumos:

1) ja iepriekš izsludinātai iepirkuma procedūrai nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs nosūta tai ziņojumu;

2) ja iepriekš izsludinātai iepirkuma procedūrai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām, un ja pasūtītājs uzaicina piedalīties sarunās tikai tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 44.pantu un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;

3) militāras vai drošības krīzes gadījumā, ja steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas;

4) ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu (piemēram, dabas katastrofas vai avārijas) rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja rīcības;

5) ja tehnisku vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;

6) ja līguma priekšmets ir pētniecības un izstrādes pakalpojumi;

7) ja līguma priekšmets ir preces, kas izgatavotas tikai pētniecībai un izstrādei, izņemot gadījumu, kad tās tiek izgatavotas vairumā, lai novērtētu to noietu vai segtu pētniecības un izstrādes izmaksas;

8) ja pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības. Šāda līguma, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Izņēmuma gadījumā minētais termiņš drīkst būt ilgāks, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja (ražotāja) izvēles gadījumā;

9) ja līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā;

10) ja pasūtītājam ir iespēja ar īpaši izdevīgiem noteikumiem iepirkt preces no preču piegādātāja, kurš, izbeidzot savu komercdarbību, rīko izpārdošanu, vai no likvidatoriem vai maksātnespējas procesa administratoriem, kuri rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas jomā;

11) ja pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

12) ja līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sākotnējais līgums noslēgts slēgta konkursa, sarunu procedūras, publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialoga rezultātā, ja paziņojumā par līgumu ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vai pakalpojumu vērtība. Šos noteikumus var piemērot piecu gadu laikā no sākotnējā līguma noslēgšanas. Izņēmuma gadījumā šos noteikumus var piemērot ilgākā laikā, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja izvēles gadījumā;

13) ja pasūtītājam nepieciešami gaisa un ūdens transporta pakalpojumi bruņoto spēku vai drošības spēku izvietošanai ārvalstīs, ja līgumu slēdz ar piegādātāju, kurš piedāvājuma spēkā esamību garantē tik īsu laiku, ka nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas.

(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, taču tas piemēro šā likuma 19. panta, IV nodaļas, 34. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 41., 52., 54., 55. un 56.panta noteikumus. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas.

(8) Ja līguma priekšmets ir gan šā likuma 1.pielikumā, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, pasūtītājs piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja šā likuma 1.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcenu. Ja šā likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 1.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcenu, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.

(9) Ja piegādes līguma vai pakalpojumu līguma līgumcena ir vienāda ar 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, iepirkuma veikšanā ievēro vismaz šā likuma 19. panta, IV nodaļas, 41.panta, 52.panta otrās daļas 1. un 2.punkta, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas, 54.panta pirmās, piektās un sestās daļas, 55. un 56.panta noteikumus, kā arī pirms iepirkuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad iepirkums atbilst šā panta sestajā daļā minētajiem nosacījumiem, publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas.

(10) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkumu, uz kuru attiecas šā panta devītās daļas noteikumi, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga pasūtītāja pieņemtos lēmumus pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pasūtītāja pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

7. pants. Līgumcenu robežas

Šā likuma 5. panta ceturtajā un piektajā daļā, 6. panta pirmajā daļā, 36. panta ceturtajā daļā, 37. panta otrajā daļā, 58. panta piektajā daļā, 67. panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 68. panta pirmās daļas 6. punktā un otrās daļas 2. punktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājiem, kuri ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekti. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

7.1 pants. Elektroniskie rēķini

(1) Pasūtītājs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību un, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmo daļu un 54. panta 1.1 daļu, ja iepirkuma procedūrā noslēgtā iepirkuma līguma izpilde ir atzīta par slepenu vai uz to attiecas īpaši drošības pasākumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

II nodaļa. Vispārīgie noteikumi iepirkuma procedūrās

8.pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, kurām nepieciešami īpaši darba apstākļi.

(2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, pasūtītājs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.

9.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu vai pretendentu, ja atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu ir tiesīgas sniegt tikai fiziskās vai juridiskās personas, bet tas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta.

(2) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātāji, kas ir personu apvienības, ir tiesīgi pieteikties par kandidātiem vai iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā kandidāts iesniegtu pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā vai kā pretendents — piedāvājumu. Tomēr pasūtītājs ir tiesīgs prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskajam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams sekmīgai līguma izpildei.

(4) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.

(5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.

10.pants. Konfidencialitāte

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs izvirzīt piegādātājiem nosacījumus informācijas aizsardzībai iepirkuma procedūras norises un līguma izpildes ietvaros. Šādus nosacījumus pasūtītājs ir tiesīgs attiecināt arī uz piegādātāju apakšuzņēmējiem.

(2) Ja likumā nav noteikts citādi, pasūtītājs neatklāj informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem komercdarbības jomā nodevuši citi piegādātāji.

(3) Piegādātāja pieteikums un piedāvājums, kā arī dokumenti, ar kuriem piegādātājs atbilstoši šā likuma noteikumiem papildina vai izskaidro pieteikumā vai piedāvājumā ietverto informāciju, nav vispārpieejama informācija un šie dokumenti nav uzrādāmi vai izsniedzami personām, kas nav saistītas ar pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanu, izņemot personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem un saņemt tos amata pienākumu izpildei.

11.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi

(1) Pasūtītājs var iepirkt būvdarbus, preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, preces un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(2) Ja pasūtītājs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, preces vai pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka pasūtītājs ir piemērojis šā likuma prasības, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) centralizēto iepirkumu institūcija, kas ir pasūtītājs, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības;

2) centralizēto iepirkumu institūcija, kas nav pasūtītājs, ir piemērojusi šim likumam atbilstošus līdzvērtīgus noteikumus, kā arī ir nodrošinātas šajā likumā noteiktajām lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām līdzvērtīgas iespējas.

(3) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām kā centralizēto iepirkumu institūcija veic citas Eiropas Savienības valsts pasūtītājs, kas, veicot attiecīgo iepirkumu, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publiskā iepirkuma jomā.

III nodaļa. Noteikumi par iepirkuma procedūras dokumentiem un iepirkuma procedūrās nosakāmajām prasībām

12.pants. Iepirkuma procedūras dokumenti

(1) Kandidātu atlases nolikumā ietver:

1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citu informāciju par pasūtītāju, kas iekļaujama paziņojumā par līgumu;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) iepirkuma priekšmeta aprakstu, bet konkursa dialoga gadījumā — vajadzību un prasību raksturojumu;

31) informāciju par iepirkumā aizsargājamas informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju;

32) informāciju par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas kategoriju, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot valsts noslēpumu vai informāciju, kas aizsargājama kā valsts noslēpums;

4) pieteikumu iesniegšanas vietu, datumu un laiku;

5) prasības attiecībā uz pieteikuma noformējumu un iesniegšanu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās pieteikums iesniedzams;

6) šā likuma 44.panta noteikumus vai atsauci uz šā likuma 44.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajiem noteikumiem;

7) prasības attiecībā uz piegādātāja atbilstību profesionālās darbības veikšanai (13.pants), saimniecisko un finansiālo stāvokli (14.pants), tehniskajām un profesionālajām spējām (15.pants), izmantojamo kvalitātes vadības sistēmu (16.pants), kā arī saskaņā ar šiem pantiem noteikto iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai piegādātāju novērtētu saskaņā ar noteiktajām prasībām;

8) kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 18.panta pirmā daļa;

9) citu informāciju un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(2) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā un konkursa dialogā un uzaicinājumā uz sarunām sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, ietver vismaz:

1) atsauci uz publicēto paziņojumu par līgumu;

2) norādi par datumu, līdz kuram kandidāts ir tiesīgs pieprasīt papildu dokumentus;

3) norādi par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, adresi, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams, kā arī prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu, iesniegšanu un finanšu piedāvājuma formu;

4) slēgtā konkursā un konkursa dialogā — norādi par piedāvājumu atvēršanas datumu, laiku un vietu, bet sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, — norādi par sarunu uzsākšanas vietu un laiku, kā arī informāciju par sarunās apspriežamajiem piedāvājuma aspektiem;

5) informāciju par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, tā apmēru, termiņu un iespējamo veidu un izmaksāšanas nosacījumiem saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

6) tehniskās specifikācijas (19.pants) un citus nepieciešamos dokumentus vai norādi uz tīmekļvietnes adresi, kur ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem;

61) kārtību, kādā piegādātājs piekļūst iepirkuma dokumentos ietvertajai aizsargājamai informācijai, veic tās apstrādi un sagatavo piedāvājumu;

7) ja nepieciešams, līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar informācijas aizsardzību (21.pants), līguma izpildes drošību (22.pants), apakšuzņēmēju līgumu slēgšanu (23.pants), kā arī sociālajiem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām (24.pants);

8) ja nepieciešams, norādi uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai pārbaudītu saskaņā ar pasūtītāja noteiktajām, paziņojumā par līgumu vai kandidātu atlases nolikumā ietvertajām prasībām iesniegtos apliecinājumus vai papildinātu tajos ietverto informāciju. Šos papildu dokumentus pieprasa, ievērojot šā likuma 14. un 15.panta noteikumus;

9) norādi par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritēriju īpatsvaru vai nozīmīguma secību (26.pants), ja tie nav minēti paziņojumā par līgumu vai kandidātu atlases nolikumā;

10) ja nepieciešams, informāciju par elektroniskās izsoles norisi saskaņā ar šā likuma 25.pantu;

11) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu;

12) ja nepieciešams, citu informāciju un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(3) Uzaicinājumā uz dialogu ietver vismaz:

1) šā panta otrās daļas 1., 6., 8., 9. un 12.punktā minētās ziņas;

2) norādi par dialoga uzsākšanas vietu un laiku, kā arī valodu vai valodām, kādās notiks dialogs;

3) ja nepieciešams, informāciju par maksājumiem un godalgām dialoga dalībniekiem.

(4) Ja iepirkuma procedūras dokumenti un papildus nepieciešamie dokumenti ir pieejami nevis pie pasūtītāja, bet citā institūcijā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās norāda adresi, kur šos dokumentus var pieprasīt, kā arī, ja nepieciešams, datumu, līdz kuram tos var pieprasīt, samaksas apmēru, ņemot vērā šā likuma 38.panta septīto daļu, un maksāšanas kārtību. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu atbildīgā institūcija dokumentus izsniedz vai izsūta nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas.

(5) Iepirkuma procedūras dokumentos pieprasīto minimālo spēju līmeni, kā arī prasību apjomu konkrētā līguma izpildei pasūtītājs nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Noteiktās prasības nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj iepirkuma procedūras dokumentos.

13.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši tās valsts normatīvo aktu prasībām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta.

(2) Ja pakalpojumu līguma gadījumā piegādātājam jābūt īpaši pilnvarotam vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedram, lai valstī, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

14.pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt minimālās prasības attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli. Piegādātāja saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt ar:

1) kredītiestādes apliecinājumu vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumiem;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata (ja šāda informācija ir publiskojama saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā piegādātājs ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta);

3) apliecinājumu par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trijiem iepriekšējiem finanšu gadiem.

(2) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Piegādātājs, kas ir personu apvienība, arī var balstīties uz apvienības dalībnieku iespējām.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kuri no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājam jāiesniedz.

(4) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.

15.pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt minimālās prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām. Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei galvenokārt var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi piecos iepriekšējos gados. Šajās izziņās ietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un pienācīgi pabeigti. Ja nepieciešams, attiecīgo būvdarbu pasūtītājs šādu izziņu iesniedz tieši pasūtītājam;

2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piecos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno pircēja atsauksmes, izņemot gadījumu, ja pircējs ir bijusi privāta persona un atsauksmes vairs nav iespējams iegūt. Šādā gadījumā pievieno piegādātāja apliecinājumu;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai, pētījumu un izmēģinājumu veikšanai, kā arī noteikumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu;

5) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja valsts kompetenta institūcija. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai piegādātāja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz pētījumu un izmēģinājumu metodēm un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

6) dokumentiem, kas apliecina piegādātāja — būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā piegādes līguma ietvaros;

7) būvdarbu un pakalpojumu līgumiem — aprakstu, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;

8) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

9) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju, kā arī piegādes avotiem (norādot to atrašanās vietu, ja tie atrodas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), kas pieejami piegādātājam līguma izpildei, tajā skaitā piegādājamo preču modernizēšanai vai pielāgošanai, kā arī nepieciešamajiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem krīzes gadījumā;

10) pierādījumiem par piegādātāja spēju nodrošināt aizsargājamas informācijas aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijas dienesta vajadzībām un valsts noslēpuma aizsardzības jomā. Par šādu pierādījumu galvenokārt uzskata atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) un speciālo atļauju (fiziskajai personai) vai aprakstu par konkrētiem pasākumiem informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nodrošināšanai;

11) attiecībā uz piegādājamām precēm:

(2) Ja iepirkuma līgums ietver būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, piegādātāja spēju veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus izvērtē, galvenokārt ņemot vērā tā pieredzi, kvalifikāciju, darbības efektivitāti un uzticamību.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kurus no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājs iesniedz.

(4) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Piegādātājs, kas ir personu apvienība, arī var balstīties uz apvienības dalībnieku iespējām.

(5) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savas tehniskās un profesionālās spējas ar jebkuriem citiem dokumentiem, kurus pasūtītājs uzskata par piemērotiem.

(6) Šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto prasību par atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) iesniegšanu ārvalstī reģistrēts piegādātājs vai piegādātājs ar ārvalsts pilsonību ir tiesīgs izpildīt, iesniedzot atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu, speciālo atļauju vai apliecinājumu, ka attiecīgās ārvalsts kompetentā institūcija (drošības iestāde) ir izsniegusi atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai). Jebkurā no šiem gadījumiem pasūtītājs lūdz Satversmes aizsardzības biroju sniegt apliecinājumu par to, ka piegādātājs ir saņēmis atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai), kas atzīstama par derīgu izmantošanai Latvijas Republikā.

(7) Ja nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs kandidātam dot papildu laiku šā panta pirmās daļas 10.punktā minēto pierādījumu saņemšanai, ja šāda iespēja un termiņš ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.

(8) Papildus šā panta pirmās daļas 10.punkta prasību izpildei pasūtītājs ir tiesīgs lūgt Satversmes aizsardzības biroju, ja nepieciešams, sadarbībā ar piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts kompetento institūciju (drošības iestādi) pārbaudīt līguma izpildei nepieciešamās piegādātāja telpas un iekārtas, ražošanas un administratīvās procedūras, informācijas aprites kārtību, kā arī ziņas par piegādātāja personālu.

16.pants. Kvalitātes vadības sistēmas

Pasūtītājs var pieprasīt, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes vadības sistēma. Šādā gadījumā pasūtītājs atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem. Pasūtītājs atzīst ekvivalentus sertifikātus, ko izdevušas institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī akceptē citus piegādātāja iesniegtos pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem.

17.pants. Vides vadības standarti

Ja pasūtītājs, ņemot vērā būvdarbu vai pakalpojumu raksturu, kvantitāti un būtiskumu, saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu pieprasa, lai piegādātājs apliecina, ka, izpildot līgumu, spēs īstenot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, piegādātājs to ir tiesīgs apliecināt:

1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS);

2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sertifikātu, kas apliecina tā atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības standartiem;

3) ar citiem pierādījumiem par līdzvērtīgiem vides aizsardzības prasību nodrošinājuma pasākumiem.

18.pants. Kandidātu, apspriežamo risinājumu un piedāvājumu skaita samazināšana

(1) Pasūtītājs var noteikt kandidātu skaitu, ko tas uzaicinās iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās vai dialogā. Šādā gadījumā iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas piemēros, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt. Minimālais nosakāmais uzaicināmo kandidātu skaits ir trīs kandidāti.

(2) Pasūtītājs var noteikt, ka sarunu procedūra, publicējot paziņojumu par līgumu, un konkursa dialogs norisināsies vairākos secīgos posmos, lai sarunu vai dialoga laikā samazinātu attiecīgi to piedāvājumu vai risinājumu skaitu, ko tas novērtēs saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju. Šādā gadījumā iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda, ka tas izmantos šo iespēju.

19.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļuves iespējām personām ar īpašām vajadzībām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, ražošanas procesus un metodes, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības iepakojumam, marķēšanai un lietotāja instrukcijām. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē.

(3) Tehniskajās specifikācijās attiecībā uz piegādes un pakalpojumu līgumiem ietver nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības, piemēram, kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļuves iespējām personām ar īpašām vajadzībām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes. Pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī rezultātu.

(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie starptautiskie standarti, citi starptautiskie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas, kā arī ražotāju izstrādātas un savstarpēji atzītas tehniskās specifikācijas, standarti militārajā jomā (nozares standarti, kas var nebūt publiski pieejama informācija) vai tiem līdzīgas militāro preču tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, kas var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

(5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojums neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā. Šā panta izpratnē par kompetentu institūciju uzskata Eiropas standartiem atbilstošu Latvijas vai citas valsts testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju.

(6) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumu, kas atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šādā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, tehniskajām specifikācijām vai atsauces sistēmām, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.

(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas ir tiesīgs piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:

1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;

2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;

3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās ir tiesīgas piedalīties visas ieinteresētās puses — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs ir tiesīgs norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Šādā gadījumā pasūtītājs kā līdzvērtīgu pierādījumu par atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām un iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām pieņem arī ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(9) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Šādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

20.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.

(2) Paziņojumā par līgumu un paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni piedāvājumu variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.

(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojumu līgums vai pakalpojumu līguma vietā — piegādes līgums.

21.pants. Informācijas aizsardzība

(1) Ja iepirkuma procedūras norisē vai iepirkuma līguma izpildes ietvaros piegādātājam paredzēts iepazīties, radīt, uzglabāt vai apsargāt aizsargājamu informāciju vai iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošā teritorijā, kurai noteikts īpašs drošības režīms, pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus tos iepirkuma līguma elementus, kuri saistīti ar aizsargājamu informāciju, norādot arī aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, kā arī nosaka informācijas aizsardzības prasības iepirkuma procedūras norisē un iepirkuma līguma izpildes ietvaros. Šis nosacījums ir attiecināms arī uz piegādātāja apakšuzņēmējiem.

(11) Informācijas aizsardzības prasības attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi tiek noteiktas jau iepirkuma līguma projektā, un pirms iepirkuma procedūras rīkošanas pasūtītājs tās saskaņo ar šā likuma 44. panta piektās daļas 3. punktā minēto atbilstošo kompetento valsts drošības iestādi.

(2) Pasūtītāja norādītās prasības aizsargājamas informācijas aizsardzībai pilnā apjomā attiecas uz ikvienu piegādātāju, kas kā kandidāts vai pretendents plāno piedalīties vai piedalās iepirkuma procedūrā, kā arī uz minēto piegādātāju apakšuzņēmējiem, ciktāl šīs prasības ir saistītas ar apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kuri no šā panta ceturtajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājam jāiesniedz, lai tas apliecinātu spēju nodrošināt aizsargājamas informācijas aizsardzību saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām.

(4) Piegādātāja spēju nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentos noteikto prasību izpildi galvenokārt var pierādīt ar:

1) apliecinājumu, ka tas un piedāvājumā norādītie apakšuzņēmēji nodrošinās aizsargājamas informācijas aizsardzību iepirkuma līguma darbības laikā un pēc tā beigām saskaņā ar pasūtītāja norādītajām prasībām;

2) apliecinājumu, ka līguma izpildē piegādātājs šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto apliecinājumu iesniegs par katru apakšuzņēmēju, kas nav norādīts piedāvājumā, bet tiks iesaistīts iepirkuma līguma izpildē;

3) aprakstu par konkrētiem pasākumiem informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nodrošināšanai vai piegādātājam un tā piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem (ja attiecīgajam apakšuzņēmējam paredzēts iepazīties, radīt, uzglabāt vai apsargāt aizsargājamu informāciju vai iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošā teritorijā, kurai noteikts īpašs drošības režīms) izsniegtā atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) apliecinātu kopiju;

4) apliecinājumu, ka līguma izpildē piegādātājs iesniegs pasūtītājam šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētos dokumentus attiecībā uz katru piegādātāja apakšuzņēmēju, kas nav norādīts piedāvājumā, bet tiks iesaistīts līguma izpildē, pirms apakšuzņēmēja iesaistes līguma izpildē, ja attiecīgajam apakšuzņēmējam paredzēts iepazīties, radīt, uzglabāt vai apsargāt aizsargājamu informāciju vai iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošā teritorijā, kurai noteikts īpašs drošības režīms.

(5) Šā panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā minēto prasību par atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) iesniegšanu ārvalstī reģistrēts piegādātājs vai piegādātājs ar ārvalsts pilsonību ir tiesīgs izpildīt, iesniedzot atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu, speciālo atļauju vai apliecinājumu, ka attiecīgās ārvalsts kompetentā institūcija (drošības iestāde) ir izsniegusi atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai). Jebkurā no šiem gadījumiem pasūtītājs lūdz Satversmes aizsardzības biroju sniegt apliecinājumu par to, ka piegādātājs ir saņēmis atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai), kas atzīstama par derīgu izmantošanai Latvijas Republikā.

(6) Iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta nespēja izpildīt pasūtītāja norādītās prasības aizsargājamas informācijas aizsardzībai ir pamats pasūtītājam vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma. Iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta apakšuzņēmēja nespēja izpildīt pasūtītāja norādītās prasības aizsargājamas informācijas aizsardzībai ir pamats pasūtītājam uzdot iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāt apakšuzņēmēju.

22.pants. Līguma izpildes drošība

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasības, kas jāievēro piegādātājiem līguma izpildē, lai nodrošinātu pasūtītājam nepieciešamos būvdarbus, piegādes un pakalpojumus iepirkuma līgumā noteiktajā termiņā, arī krīzes situācijās, atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām (turpmāk — līguma izpildes drošība). Piegādātāja spēju nodrošināt līguma izpildes drošību galvenokārt var apliecināt ar:

1) informāciju par tādiem preču un pakalpojumu izmantošanas un nodošanas ierobežojumiem un informāciju par tādiem ierobežojumiem ziņu par precēm un pakalpojumiem izpaušanai, kuri attiecas uz pasūtītāju. Piegādātājs norāda arī tādu informāciju, kas izriet no eksporta kontroles un drošības noteikumiem;

2) dokumentiem, kas apliecina piegādātāja spēju saņemt stratēģiskas nozīmes preču licenci vai citus dokumentus, kas piešķir tiesības veikt stratēģiskas nozīmes preču eksportu, tranzītu un nodošanu, ja šādas licences vai citu dokumentu saņemšana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles jomā. Šādi dokumenti var ietvert:

3) dokumentiem, kas apliecina, ka piegādātāja izmantotie organizatoriskie pasākumi un piegādes veikšanā iesaistīto personu atrašanās vieta nodrošina saskaņā ar šo pantu noteikto līguma izpildes drošības prasību izpildi, kā arī ar apliecinājumu par to, ka piegādātājs nodrošinās, ka minēto organizatorisko pasākumu un piegādes veikšanā iesaistīto personu atrašanās vietas maiņa līguma izpildes laikā neietekmēs pasūtītāja noteikto līguma izpildes drošības prasību izpildi;

4) apliecinājumu, ka piegādātājs nodrošinās būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus tādā apjomā, kādi pasūtītājam var būt nepieciešami krīzes gadījumā. Pasūtītājs krīzes gadījumā par nepieciešamajiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem ar piegādātāju var vienoties papildus;

5) dokumentiem, kurus izdevušas piegādātāja valsts kompetentās institūcijas un kuri apliecina piegādātāja spēju krīzes gadījumā izpildīt saskaņā ar šā panta pirmo daļu noteiktās prasības attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

6) apliecinājumu, ka piegādātājs saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām modernizēs vai pielāgos piedāvātās preces;

7) apliecinājumu, ka piegādātājs laikus brīdinās pasūtītāju par izmaiņām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu organizēšanā, piegādātāja darbībā, kā arī piegādes ķēdē, ja šādas izmaiņas var ietekmēt līguma izpildi;

8) apliecinājumu, ka gadījumā, kad piegādātājs nespēs nodrošināt līguma izpildi, tas nodos pasūtītājam visus līdzekļus, kas nepieciešami rezerves daļu, sastāvdaļu un detaļu ražošanai, aprīkojumu pārbaužu veikšanai, kā arī tehniskos rasējumus, licences un lietošanas instrukcijas. Ja nepieciešams, par nodošanas nosacījumiem pasūtītājs ar piegādātāju var vienoties papildus;

9) apliecinājumu, ka piegādātājs apņemas nodrošināt spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu visā līguma izpildes laikā, ja tajā paredzēta pieeja valsts noslēpumam vai informācijai, kas aizsargājama kā valsts noslēpums.

(2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kurus no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājs iesniedz.

(3) Pasūtītājs nenosaka pienākumu piegādātājam iesniegt tādus dokumentus, ar kuriem Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāapņemas nepiemērot stratēģiskas nozīmes preču eksporta, tranzīta vai nodošanas kontroles noteikumus, kas ir atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem un piemērojami lēmuma par attiecīgās licences, sertifikāta vai cita dokumenta izsniegšanu pieņemšanas brīdī.

23.pants. Apakšuzņēmuma līgumi

(1) Pasūtītājs neierobežo piegādātāju tiesības brīvi izvēlēties apakšuzņēmējus līguma izpildes nodrošināšanai, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs nosaka prasības apakšuzņēmuma līgumu noslēgšanai ar apakšuzņēmējiem, kas nav ar pretendentu saistītās personas (turpmāk — nesaistīti apakšuzņēmēji), saskaņā ar šā panta trešo, ceturto un sesto daļu.

(2) Lai pārliecinātos, vai piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, pasūtītājs pieprasa pretendentam piedāvājumā norādīt tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus zināmos apakšuzņēmējus.

(3) Pasūtītājs var paredzēt iespēju noteikt pienākumu iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam piemērot šā likuma IX nodaļas noteikumus attiecībā uz visiem apakšuzņēmēju līgumiem, ko pretendents piedāvājumā paredzējis noslēgt ar nesaistītiem apakšuzņēmējiem, vai uz daļu no tiem.

(4) Pasūtītājs var noteikt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam daļa līguma apjoma jānodod izpildei nesaistītiem apakšuzņēmējiem, piemērojot šā likuma IX nodaļas noteikumus. Pasūtītājs nosaka minimālo nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei nododamo līguma apjomu (ņemot vērā slēdzamā līguma priekšmetu, līgumcenu, attiecīgo rūpniecības nozari un tās tehniskās attīstības līmeni, kā arī konkurences līmeni tirgū), izsaka to procentos un norāda kā vērtību diapazonu, kura maksimālā robeža nepārsniedz 30 procentus no līguma kopējās līgumcenas.

(5) Ja pasūtītājs piemēro šā panta ceturto daļu, tas arī nosaka pienākumu pretendentiem:

1) piedāvājumā norādīt tās līguma daļas, ko tie paredz nodot izpildei nesaistītiem apakšuzņēmējiem, lai izpildītu saskaņā ar šā panta ceturto daļu noteikto prasību;

2) piedāvājumā norādīt visas saistītās personas, kā arī paziņot pasūtītājam jebkādas izmaiņas attiecībā uz saistītajām personām, tajā skaitā tādas izmaiņas, kas notikušas iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes laikā.

(6) Pretendents papildus minimālajam nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei nododamam līguma apjomam, kas noteikts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, var paredzēt nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei nodot lielāku līguma apjomu. Pasūtītājs var noteikt pienākumu pretendentam šādā gadījumā piedāvājumā norādīt konkrētas nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei papildus nododamās līguma daļas, kā arī šos apakšuzņēmējus. Pasūtītājs attiecībā uz tām līguma daļām, ko pretendents paredz izpildei papildus nodot nesaistītiem apakšuzņēmējiem, var attiecināt šā panta trešās daļas noteikumus.

(7) Visas prasības, ko pasūtītājs nosaka saskaņā ar šā panta otro, trešo, ceturto un sesto daļu, tas ietver iepirkuma procedūras dokumentos. Ja tiek piemēroti šā panta trešās daļas noteikumi, pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos ietver norādi par iespēju noteikt šā panta trešajā daļā minēto pienākumu, bet lēmumu par pienākuma noteikšanu attiecībā uz konkrētām līguma daļām, ko pretendents paredzējis nodot izpildei nesaistītiem apakšuzņēmējiem, pieņem, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

(8) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos paredz sev tiesības noraidīt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta saskaņā ar šā likuma 60. panta noteikumiem izvēlētos apakšuzņēmējus, pamatojoties uz tām pašām prasībām, ko pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteicis piegādātājiem. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos precizē, kuras no iepirkuma procedūras dokumentos piegādātājiem noteiktajām prasībām attiecas uz apakšuzņēmējiem un kuri dokumenti iesniedzami, lai apliecinātu atbilstību minētajām prasībām.

(9) Ja pasūtītājs, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus, noraida iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta izvēlēto apakšuzņēmēju, tas šo pretendentu rakstveidā informē par apakšuzņēmēja noraidīšanas iemesliem. Šādā gadījumā pretendents izvēlas citu apakšuzņēmēju saskaņā ar šā likuma 60.pantu.

(10) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var paredzēt pienākumu iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam saskaņot ar pasūtītāju prasības un kritērijus, ko iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ietver paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu papildu prasībām, kas noteiktas atbilstoši šā panta astotajai daļai.

(11) Šā panta noteikumu piemērošana neietekmē tā pretendenta atbildību par iepirkuma līgumu izpildi, ar kuru pasūtītājs noslēdzis minēto līgumu.

24.pants. Pienākumi attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem

(1) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var norādīt iestādes, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi.

(2) Ja pasūtītājs norāda šā panta pirmajā daļā minētās iestādes, tas iepirkuma procedūras dokumentos izvirza prasību, lai pretendents piedāvājumā norāda, ka tajā ir ņemti vērā noteikumi, kas attiecīgajā administratīvajā teritorijā regulē piemērotu darba apstākļu un darba aizsardzības nodrošināšanu.

25.pants. Elektroniskās izsoles piemērošana

(1) Ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, slēgtā konkursā un sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 55.pantu.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un tehniskajās specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

2) tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu.

(3) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu nosaka, ka tas piemēros elektronisko izsoli, un iepirkuma procedūras dokumentos norāda:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumus, ja šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību robežas (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

26.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:

1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasības, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, līguma izpildes drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

(2) Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus un to īpatsvarus vai skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirto īpatsvaru un skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā. Ja pasūtītājs var pamatot, ka nav iespējams noteikt vērtēšanas kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, pasūtītājs norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā.

(3) Ja pasūtītājs piemēro konkursa dialogu, par piedāvājuma izvēles kritēriju tas nosaka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

27.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu, ja vien:

1) pieprasījums attiecas uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts piedāvājuma nodrošinājuma apmērs un termiņi.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par pieciem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nevar pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, naudas summas iemaksu pasūtītāja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem:

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības minimālajā termiņā;

2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu iepirkumaprocedūrā, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz līguma nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos);

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam vai pasūtītājs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto līguma nodrošinājumu;

3) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.

IV nodaļa. Iepirkuma komisija

28.pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Pasūtītājs šā likuma 6. panta trešajā daļā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un septītajā un devītajā daļā minēto iepirkumu veikšanai izveido iepirkuma komisiju. Komisijā iekļauj personas, kurām nav par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Pasūtītājs pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.

(2) Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Iepirkuma komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi.

(3) Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru. Ja nepieciešams, pasūtītājs nodrošina, lai iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), visi iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti būtu saņēmuši atbilstošas kategorijas speciālo atļauju.

29.pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tai skaitā tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, amatpersonas, dalībnieka vai prokūrista tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks;

4) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

5) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.

(2) Iepirkuma dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma dokumentu sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam), iepirkuma komisijas loceklim, iepirkuma komisijas sekretāram vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama.

(4) Iepirkuma komisija nodrošina iesniegto pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanu un pieņem lēmumu par viena vai vairāku piedāvājumu izvēli, kā arī protokolē iepirkuma procesa gaitu.

(5) Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma dokumentiem, šo likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās.

(6) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

30.pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nav tiesīgs atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(2) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

V nodaļa. Izsludināšanas un atklātības ievērošanas noteikumi

31.pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums

(1) Pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto tikai informēšanai, vai publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(11) Tāda iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšana, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir obligāta, ja pasūtītājs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 37. panta astoto daļu. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā norāda:

1) piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (atsaucoties uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)) preču grupu;

2) pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju;

3) būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt.

(2) Pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkumu.

(3) (Izslēgta ar 09.11.2017. likumu)

(4) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 6.panta sestajā daļā minētajiem gadījumiem.

32. pants. Paziņojums par līgumu

(1) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu, ja tas piemēro slēgtu konkursu, sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialogu.

(2) Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai pagarina noteikto pieteikumu iesniegšanas termiņu, tas atkārtoti publicē paziņojumu par līgumu.

(3) (Izslēgta ar 05.10.2023. likumu)