Teritorijas attīstības plānošanas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstības programma — vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai;

2) ilgtspējīgas attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;

3) funkcionālais zonējums — teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

4) publiskā infrastruktūra — tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūra;

5) tematiskais plānojums — teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas);

6) teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma — strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenošanai nepieciešamās informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana;

7) nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai;

8) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai;

9) lokālplānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā valstspilsētas daļai, novada pilsētai vai tās daļai, ciemam vai tā daļai vai lauku teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai;

10) detālplānojums — detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus;

11) jūras plānojums — nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;

2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;

4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;

7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.

4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju.

(2) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā valsts institūcija, plānošanas reģions vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalībai.

(3) Lai nodrošinātu teritorijas plānojuma publisko apspriešanu, attiecīgā institūcija konsultējas ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas. Institūcija savā mājaslapā internetā publicē informāciju par teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, publiskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, par to, kur un kad var iepazīties ar attiecīgās teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un kā iesniedzami rakstveida priekšlikumi un atsauksmes.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, piedalīties to publiskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus.

(6) Šā panta otrajā daļā minētajām institūcijām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

(2) Visos līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

6.pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma nodrošina piekļuvi citu valsts informācijas sistēmu datiem, kas tiek izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) No teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas lejupielādētas ģeotelpisko datu kopas vai tādas ģeotelpisko datu kopas, kurām ir nodrošināta tieša piekļuve no citām informācijas sistēmām, izmanto atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja reglamentētajiem noteikumiem.

II nodaļaPublisko institūciju kompetence teritorijas attīstības plānošanā

7.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) (izslēgts ar 13.02.2014. likumu);

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

4) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un publiskās apspriešanas kārtību, lokālplānojuma un detālplānojuma finansēšanas kārtību un līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;

41) nosaka kritērijus un kārtību detālplānojumu pārskatīšanai;

5) nosaka prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;

6) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

8) nosaka teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveides, darbības, tai nepieciešamās informācijas iegūšanas, apstrādes un izplatīšanas kārtību un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datu saturu, kā arī kārtību, kādā veicama datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām;

9) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju;

10) nosaka jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību un apstiprina jūras plānojumu;

11) nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi.

(2) Ministru kabinets valsts budžetā kārtējam gadam paredz finansējumu nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un aktualizācijai.

8.pants. Nacionālās attīstības padomes kompetence

9.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) izstrādā jūras plānojumu un nacionālos tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī;

3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu.

10.pants. Nozaru ministriju kompetence

(1) Nozaru ministrijas sagatavo priekšlikumus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tos virza nacionālo interešu objektu noteikšanai un, ja nepieciešams, izstrādā tematiskos plānojumus.

(2) Nozaru ministrijas sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un nodrošina informācijas sniegšanu vai nosacījumu izvirzīšanu visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

11.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

3) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi.

12.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

(1) Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus.

(2) Vietējā pašvaldība sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Vietējā pašvaldība koordinē un uzrauga vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu īstenošanu.

(4) Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novads, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un Rēzeknes novads, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un Jelgavas novads, Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils novads veido kopīgu sadarbības institūciju, lai šajā likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu kopēju integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi visai teritorijai.

13.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(1) Plānošanas reģiona funkciju izpildi nodrošina finansējums no valsts budžetā kārtējam gadam plānošanas reģiona atbalstam paredzētajiem līdzekļiem un no citiem līdzekļiem.

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātājs nav attiecīgā vietējā pašvaldība, to izstrādi un īstenošanu finansē ierosinātājs, par to noslēdzot līgumu ar vietējo pašvaldību. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība var piedalīties lokālplānojuma vai detālplānojuma līdzfinansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

(1) Visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei valsts un pašvaldību institūcijas bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju, kuru minētās institūcijas sagatavo un uztur par budžeta līdzekļiem.

(2) Ja ģeotelpisko datu kopas veidošanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums nav nodrošināts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, šādu ģeotelpisko datu kopu izmanto (tajā skaitā nodrošinot tiešu piekļuvi) par maksu atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja maksas pakalpojumu cenrādim.

III nodaļaTeritorijas attīstības plānošana nacionālajā līmenī

15.pants. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Jūras plānojums

(1) Jūras plānojumā nosaka jūras izmantošanu, ņemot vērā ar jūru funkcionāli saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru un pašvaldību intereses jūras izmantošanā.

(2) Jūras plānojuma izstrādi organizē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru.

17.pants. Nacionālo interešu objektu noteikšana

(1) Priekšlikumu par nacionālo interešu objektu izveidošanu sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgās nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumus.

(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

IV nodaļaTeritorijas attīstības plānošana reģionālajā līmenī

18.pants. Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(1) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā.

(2) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus un izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(3) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

V nodaļaTeritorijas attīstības plānošana vietējā līmenī

20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti attīstības plānošanas dokumenti:

1) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) lokālplānojumi;

5) detālplānojumi;

6) tematiskie plānojumi.

21.pants. Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā, un šo stratēģiju izstrādā atbilstoši plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, izvērtējot blakus esošo vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.