Zaudējis spēku - Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi

76. Stresa testēšanā koncentrējas uz tādiem riskiem, kuri parastos apstākļos nav būtiski, bet var kļūt būtiski stresa situācijās, piemēram, neparastu izmaiņu korelācijās risks, nelikvīdi tirgi saspringtos tirgus apstākļos vai ar strukturētiem finanšu instrumentiem saistītie riski saspringtos likviditātes apstākļos. Par strukturētu finanšu instrumentu uzskatāms finanšu instruments, kura ienesīgums ir atkarīgs no tādu aktīvu kopuma tirgus vērtības vai ienesīguma izmaiņām, kuros ieguldījums veikts netiešā veidā.

77. Sabiedrība nodrošina, ka stresa testi tiek veikti regulāri, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

78. Stresa testēšana jāveic arī ikreiz, kad fonda ieguldījumu portfeļa vērtības vai struktūras vai arī tirgus apstākļu izmaiņu ietekmes rezultātā ir pamats uzskatīt, ka testu rezultāti būtiski atšķirsies.

79. Stresa testēšana tiek veikta atbilstoši fonda ieguldījumu struktūrai un tirgus apstākļiem, kādos fonds veic savu līdzekļu ieguldīšanu.

80. Stresa testēšanas process ietver skaidras un dokumentētas procedūras stresa testu izveidei (design), veikšanai un pastāvīgiem uzlabojumiem stresa testēšanas procesā. Saskaņā ar minētajām procedūrām katram fondam tiek izstrādāta sava veicamo stresa testu programma. Pamatojumu, kāpēc izvēlētā programma ir piemērota konkrētajam fondam, dokumentē. Dokumentē arī veiktos stresa testus, to rezultātus un secinājumus, kā arī norāda iemeslus, ja paredzēts novirzīties no programmas.

81. Veicot būtiskas izmaiņas izmantotajos stresa testos, vismaz pirmajā stresa testēšanas reizē pēc izmaiņām piemēro gan iepriekš izmantoto, gan jauno stresa testu, kā arī salīdzina to rezultātus.

8. daļa. Kvalitatīvās prasības RPV metodes izmantošanai

82. RPV modelis un tā rezultāti ir ikdienas riska pārvaldīšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. RPV modeļiem jābūt integrētiem ieguldījumu veikšanas procesā, ko veic fondu pārvaldnieki, lai nodrošinātu, ka fonda riska profils tiek kontrolēts un atbilst ieguldījumu politikai un stratēģijai.

83. Izmantojot RPV metodi, sabiedrības risku kontroles funkcijas pienākumos ietilpst:

83.1. katru dienu sagatavot modeļa izmantošanai nepieciešamos datus, nodrošināt RPV modeļa lietošanu, uzturēšanu un testēšanu;

83.2. uzraudzīt atsauces ieguldījumu portfeļa noteikšanas procesu, ja fonds izmanto relatīvās RPV metodi;

83.3. veikt pastāvīgu RPV modeļa pārbaudi un apstiprināšanu, nodrošinot tā pielāgošanu fonda ieguldījumu portfelim;

83.4. katram fondam apstiprināt un ieviest dokumentētu, ieguldījumu portfeļa riska profilam piemērotu RPV iekšējo limitu sistēmu, ko apstiprina sabiedrības amatpersonas un padome;

83.5. novērot un kontrolēt RPV ierobežojumus;

83.6. regulāri uzraudzīt sviras finansējuma apmēru;

83.7. regulāri gatavot un sniegt sabiedrības amatpersonām pārskatus par RPV apmēru, kā arī veiktajām atpakaļejošajām pārbaudēm un stresa testiem;

83.8. pastāvīgi veikt un dokumentēt RPV modeļa apstiprināšanu (ongoing validation), kas ietver arī atpakaļejošās pārbaudes saskaņā ar šīs sadaļas 6. daļu, lai nodrošinātu, ka modelis ir precīzi kalibrēts un tajā izmantotie pieņēmumi ir pamatoti. RPV modeļa apstiprināšanai sabiedrība izstrādā procedūru, kurā nosaka arī to, kādos gadījumos, ņemot vērā modeļa apstiprināšanas rezultātus, nepieciešams modeli koriģēt.

84. Sākotnēji izstrādāto RPV modeli apstiprina persona vai struktūrvienība (piemēram, iekšējais revīzijas dienests, zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai cits šāda pakalpojuma sniedzējs), kas nav bijusi iesaistīta modeļa izstrādē un kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem, lai nodrošinātu, ka tas ir konceptuāli pareizs un aptver visus būtiskos riskus. Apstiprināšanas process ir nepieciešams arī jebkuru nozīmīgu modeļa izmaiņu gadījumā. Nozīmīgas izmaiņas modelī var būt saistītas, piemēram, ar jaunu ieguldījumu produktu izmantošanu fonda pārvaldīšanā, nepieciešamību uzlabot modeli, ņemot vērā atpakaļejošo pārbaužu rezultātus, vai arī ar sabiedrības lēmumu ievērojami mainīt kādu no modeļa aspektiem.

85. Riska pārvaldīšanas procesa ietvaros fondam, kura kopējais risks tiek aprēķināts, izmantojot RPV metodi, regulāri novēro sviras finansējuma apmēru.

86. Ņemot vērā fonda riska profilu un ieguldījumu politiku, izmantoto RPV modeli un stresa testēšanas procesu papildina ar citām riska mērīšanas metodēm.

9. daļa. Informācijas atklāšana fonda prospektā

87. Fonda prospektā norāda, kura no metodēm – relatīvās RPV metode vai absolūtās RPV metode – tiek izmantota fonda kopējā riska aprēķināšanai.

88. Ja fonda kopējā riska aprēķināšanai tiek izmantota kāda no RPV metodēm, fonda prospektā sniedz informāciju par plānoto un maksimālo iespējamo sviras finansējuma rādītāja apmēru.

89. Fonda prospektā publiskojamo sviras finansējuma rādītāju aprēķina kā izmantoto AFI nosacīto pamatvērtību summu.

90. Ja fonda kopējā riska aprēķināšanai izmanto relatīvās RPV metodi, prospektā atklāj pamatprincipus atsauces ieguldījumu portfeļa noteikšanai un informāciju par tajā iekļautajiem finanšu instrumentiem.

10. daļa. Komisijai iesniedzamā informācija

91. Par katru fondu, kura kopējā riska noteikšanai paredzēts izmantot RPV metodi, sabiedrība iesniedz Komisijai informāciju par:

91.1. RPV metodes ieviešanu un izmantošanu;

91.2. fonda kopējā riska un sviras finansējuma rādītāja kontroli;

91.3. RPV modeļa dokumentāciju;

91.4. RPV modeļa sākotnējo apstiprināšanu;

91.5. stresa testēšanu;

91.6. modeļa darbību un pastāvīgu apstiprināšanu.

92. Informācija par RPV modeļa ieviešanu un izmantošanu ietver:

92.1. RPV metodes (relatīvās vai absolūtās) izvēles pamatojumu, kurā norādīti visi apsvērumi metodes izvēlei un piemērotība attiecīgā fonda darbībai;

92.2. informāciju par apstiprināto fonda RPV modeli, iekšējo RPV limitu sistēmu, sviras finansējuma rādītāja apmēru un procedūru to novērošanai un kontrolei;

92.3. informāciju par kontaktpersonu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese) jautājumos par RPV metodes ieviešanu un izmantošanu.

93. Informācija par fonda kopējā riska un sviras finansējuma rādītāja kontroles organizāciju ietver:

93.1. sabiedrības amatpersonu, kas iesaistītas risku pārvaldīšanas procesā, pienākumu aprakstu;

93.2. RPV modeļa ieviešanas, lietošanas un apstiprināšanas procesa, kā arī sviras finansējuma rādītāja apmēra novērošanas aprakstu (arī tad, ja risku kontroles funkcija nodota citai personai).

94. Informācija par RPV modeļa dokumentāciju ietver:

94.1. modelī izmantoto datu un datu avotu aprakstu;

94.2. informāciju par datu vākšanu un glabāšanu, datu avotu konsekvences, savlaicīguma, drošuma un neatkarīguma pārbaudi;

94.3. modeļa metodoloģijas aprakstu un izvēles pamatojumu;

94.4. informāciju par riska faktoriem, kurus aptver modelis;

94.5. RPV modelī izmantoto parametru (turēšanas periods, ticamības intervāls u.tml.), pieņēmumu, aplēšu, ierobežojumu, kā arī kvantitatīvo metožu (cenu noteikšanas metodes, svārstīguma un korelāciju aplēses u.c.) aprakstu;

94.6. pamatojumu atšķirīgu parametru izmantošanai saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu, lietojot absolūtās RPV metodi;

94.7. atsauces portfeļa noteikšanas aprakstu, ja sabiedrība izmanto relatīvās RPV metodi;

94.8. aprakstu par nosacījumiem, kuriem pastāvot modelis darbojas precīzi (validity range).

95. Informācija par modeļa sākotnējo apstiprināšanu ietver:

95.1. ziņas par personu vai struktūrvienību, kas veikusi modeļa sākotnējo apstiprināšanu (vārds, uzvārds vai firma, apliecinājums, ka personai ir nepieciešamā kompetence un pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem);

95.2. struktūrvienības vai personas, kas iesaistīta RPV modeļa sākotnējā apstiprināšanā, neatkarīguma izvērtējumu;

95.3. sagatavotā modeļa sākotnējā apstiprinājuma slēdzienu.

96. Informācija par stresa testēšanu ietver:

96.1. stresa testēšanas procesa aprakstu;

96.2. stresa testu veikšanas procedūru un stresa testu programmas aprakstu;

96.3. informāciju par veiktajiem stresa testiem un to rezultātiem.

97. Informācija par RPV modeļa darbību un pastāvīgu apstiprināšanu ietver:

97.1. modeļa ieviešanas un praktiskas pielietošanas procesa un ar to saistīto risku kontroles funkcijas pienākumu aprakstu;

97.2. informāciju par RPV modeļa darbības precizitāti un rezultātiem (t.i., prognozēto riska mērījumu atbilstību faktiskajiem);

97.3. sabiedrības izmantotās atpakaļejošās pārbaudes metodes aprakstu un veikto pārbaužu rezultātu analīzi, ietverot informāciju par atpakaļejošajās pārbaudēs konstatēto pārsniegumu skaitu pēdējo 250 darba dienu laikā;

97.4. pastāvīgas modeļa apstiprināšanas procesa aprakstu.

V sadaļaRiska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšana

98. Riska darījumu apmēru ar darījumu partneri (darījumos ar kredītiestādi tas nedrīkst pārsniegt 10%, bet darījumos ar ieguldījumu brokeru sabiedrību – 5% no fonda aktīviem) aprēķina, summējot pozitīvās ar attiecīgo darījumu partneri noslēgto AFI darījumu tirgus (mark-to-market) vērtības.

99. Sabiedrība var piemērot savstarpējo prasību līgumisko ieskaitu par noslēgtajiem AFI darījumiem ar vienu un to pašu darījumu partneri, ja darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā un ir ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. Regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 295.–297. pantā noteiktās prasības, ciktāl tās ir attiecināmas uz sabiedrības darbību. Savstarpējo prasību līgumisko ieskaitu drīkst piemērot vienīgi ar darījumu partneri noslēgtajiem RTN AFI darījumiem, nevis kādiem citiem riska darījumiem ar to pašu darījumu partneri.

100. Riska darījumu apmēram ar darījumu partneri pieskaita fonda vārdā darījumu partnerim nodoto nodrošinājumu.

101. Aprēķinot riska darījumu apmēru ar darījumu partneri, ņem vērā fonda vārdā darījumu partnerim samaksāto sākotnējo drošības rezervi (initial margin) un fonda prasības par mainīgo drošības rezervi (variation margin), kas ir saistīta ar RTT AFI vai RTN AFI, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ir veikusi izpēti un guvusi pārliecību, ka ir tiesiski nodrošināta klientu iemaksātās naudas šķirta turēšana (protected by client money rules) no darījumu partnera mantas vai nodrošināta līdzvērtīga klientu līdzekļu aizsardzība darījumu partnera maksātnespējas gadījumā.

VI sadaļaDarījumu koncentrācijas risks

102. Aprēķinot darījumu koncentrācijas riska apmēru ar vienu emitentu vai darījumu partneri (tas nedrīkst pārsniegt 20% no fonda aktīviem), ņem vērā:

102.1. fonda ieguldījumu portfelī esošo šā emitenta emitēto pārvedamo vērtspapīru uzskaites vērtību;

102.2. noguldījuma pamatsummu, ja šā darījuma partneris ir kredītiestāde;

102.3. AFI, t.sk. ietverto AFI, bāzes aktīva riska vērtību, ja AFI bāzes aktīvu ir emitējis šis emitents vai darījumu partneris;

102.4. riska darījumu apmēru ar šo darījumu partneri;

102.5. akciju aizdošanas darījuma vai pārdošanas ar atpirkšanu darījuma gadījumā – tīro riska darījumu vērtību ar šo darījumu partneri.

103. Noguldījuma pamatsumma ir kredītiestādē pārskata datumā kontos esošie naudas līdzekļi, kas kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar līguma noteikumiem. Noguldījumu pamatsummu veido visu termiņnoguldījumu un prasību uz pieprasījumu (izņemot prasības uz pieprasījumu turētājbankā) uzskaites vērtību kopsumma, ko samazina par uzkrāto procentu summu, ja līgums neparedz uzkrāto procentu izmaksu līguma laušanas gadījumā.

104. AFI bāzes aktīva riska vērtību, ja AFI bāzes aktīvu ir emitējis emitents vai darījumu partneris, kura darījumu koncentrācija tiek noteikta, aprēķina saskaņā ar saistību metodi atbilstoši šo noteikumu III sadaļā noteiktajām prasībām neatkarīgi no tā, kādu – saistību vai RPV – metodi sabiedrība izmanto fonda kopējā riska aprēķināšanai.

105. Ja AFI bāzes aktīva sastāvā ir vairāki vērtspapīri, piemēram, vērtspapīru indekss, katram AFI bāzes aktīva sastāvā esošajam vērtspapīram riska vērtību nosaka atsevišķi.

106. Aprēķinot darījumu ar emitentu vai darījumu partneri apmēru, ņem vērā arī AFI bāzes aktīva sastāvā esošā šā emitenta vērtspapīra riska vērtību, kas ir tirgus vērtība (saskaņā ar saistību metodi) vai maksimāli iespējamo zaudējumu vērtība emitenta saistību nepildīšanas gadījumā, ja šāda pieeja ir piesardzīgāka.

107. Riska darījumu apmēru ar darījumu partneri aprēķina atbilstoši šo noteikumu V sadaļā noteiktajām prasībām.

108. Akciju aizdošanas darījuma vai vērtspapīru pārdošanas ar atpirkšanu darījuma gadījumā tīro darījumu partnera riska vērtību veido pārdoto vai aizdoto aktīvu uzskaites vērtības un saņemtā nodrošinājuma uzskaites vērtības starpība.

109. Atkāpjoties no šo noteikumu 105. punktā noteiktajām prasībām, AFI bāzes aktīva sastāvā esošo vērtspapīru riska vērtības drīkst neiekļaut darījumu ar vienu emitentu vai darījumu partneri apmēra aprēķinā tad, ja AFI bāzes aktīva sastāvā ir vērtspapīru indekss, kuru veido Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam atbilstošie ieguldījumu objekti un kura struktūra atbilst tam diversifikācijas līmenim, kas noteikts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta 1.1 un 1.2 daļā.

110. Ja finanšu instrumentā ietvertais AFI paredz apmainīt esošo finanšu instrumentu pret citu tā paša emitenta emitētu finanšu instrumentu, aprēķinā iekļauj lielāko no divām vērtībām – bāzes aktīva tirgus vērtību vai vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta tirgus vērtību.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ieteikumiem

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 13.07.2009. Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

2) Eiropas Komisijas 01.07.2010. Direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu;

3) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas vadlīnijām (CESR/10-788) PVKIU riska novērtēšanai un kopējā riska un darījuma partnera riska aprēķināšanai;

4) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) vadlīnijām (ESMA/2011/112) kompetentajām iestādēm un PVKIU ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par riska novērtēšanu un kopējā riska aprēķināšanu dažu veidu strukturētiem fondiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijaspriekšsēdētājas vietnieks J.Brazovskis