Ieteikumi valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas nodrošināšanai

Ministru kabineta ieteikumi Nr.2Rīgā 2011.gada 6.decembrī (prot. Nr.72 30.§)

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ieteikumi nosaka atsevišķu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbību plānošanas, veikšanas un pārraudzības kārtību, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

2. Šajos ieteikumos neminētas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības plāno, īsteno un pārrauga attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Ieteikumi neattiecas uz:

3.1. valsts dzīvojamo māju pārvaldīšanu;

3.2. meliorācijas sistēmu un tādu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kuru sastāvā ir valsts meža zeme un meža infrastruktūras objekti;

3.3. publisko ūdeņu, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas pārvaldīšanu;

3.4. dzelzceļa zemes nodalījuma joslas zemi, kas atrodas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja lietošanā un valdījumā;

3.5. valsts autoceļu pārvaldīšanu;

3.6. valsts lauksaimniecības zemes pārvaldīšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un zinātniskās izpētes valsts lauksaimniecības zemes pārvaldīšanu;

3.7. to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kuru privatizācija uzsākta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 14.panta pirmo daļu un 68.pantu.

II. Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas plānošana, īstenošana un pārraudzība

4. Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plānošanu nodrošina šādā kārtībā:

4.1. atbilstoši finanšu resursu iespējām reizi gadā ne vēlāk kā līdz 31.decembrim izstrādā valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plānu nākamajam gadam (1.pielikums);

4.2. izstrādājot valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plānu, valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu pārskatā (2.pielikums) norāda plānotās izmaksas.

5. Lai nodrošinātu ēku un būvju apdrošināšanu, valdītājs izstrādā ēku un būvju apdrošināšanas kārtību, nosakot apdrošināmos riskus un apdrošināmās ēkas un būves, ievērojot šo ieteikumu 6.punktu.

6. Izvērtējot rīcības lietderību saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 3. un 6.2 pantā noteikto, atbilstoši Civillikuma 1213.panta otrajai daļai un saskaņā ar vienošanos ar valsts nekustamā īpašuma lietotāju pret uguni apdrošina lietošanā nodotos valsts nekustamos īpašumus, tai skaitā valsts pārvaldes funkciju īstenošanā izmantotos nekustamos īpašumus.

7. Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu analīzi, reizi gadā aizpilda valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu pārskatu (2.pielikums).

8. Valsts nekustamā īpašuma (izņemot apbūvētu zemi, ja apbūves īpašnieks nav valsts) izmantošanas perspektīvas izvērtē ne retāk kā reizi piecos gados. Vērtējot valsts nekustamā īpašuma izmantošanas perspektīvas, izvērtē:

8.1. esošo valsts nekustamā īpašuma izmantošanu, tai skaitā veic pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu analīzi;

8.2. iespējamās valsts nekustamā īpašuma izmantošanas un atsavināšanas alternatīvas, vērtējot katras alternatīvas kapitāla atdevi;

8.3. nepieciešamās investīcijas valsts nekustamā īpašuma maksimālas kapitāla atdeves nodrošināšanai.

III. Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošana

9. Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas darbības ir šādas:

9.1. valsts nekustamā īpašuma telpu un sanitāro mezglu sanitārā apkope saskaņā ar ikgadējo valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plānu, kā arī savlaicīga nepieciešamo drošības pasākumu veikšana valsts nekustamajā īpašumā (ēkā, būvē, telpā, būvei piegulošajā teritorijā), lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos;

9.2. valsts nekustamā īpašuma un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskā apkope (tehniskā stāvokļa kontrole, regulēšana un citas darbības) saskaņā ar ikgadējo valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plānu, lai nodrošinātu to uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Minētajā pasākumu plānā nosaka tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības, ievērojot ražotāju vai normatīvajos aktos noteiktās prasības;

9.3. ja ir konstatēts bojājums, – valsts nekustamā īpašuma un tajā esošo inženierkomunikāciju remonta veikšana, lai atjaunotu tādu stāvokli, kas nodrošina to turpmāku ekspluatāciju. Remontu veic kā ārkārtas remontu šo ieteikumu 11.punktā minēto bojājumu likvidācijai vai savlaicīgai novēršanai vai kā plānotu remontu saskaņā ar ēku vai būvju uzlabošanas darbu plānu;

9.4. zemes vienību sakopšana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

IV. Valsts nekustamā īpašuma vizuālā pārbaude un tehniskā apsekošana

10. Valsts nekustamā īpašuma vizuālo pārbaudi veic saskaņā ar šo ieteikumu 3.pielikumu, sastādot vizuālās pārbaudes aktu. Papildus šo ieteikumu 3.pielikumā minētajam pārbaužu veikšanas biežumam vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt ēku un būvju, tajās esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

11. Ja vizuālās pārbaudes rezultātā ir konstatēti ēkas vai būves, vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, lemj par:

11.1. ārkārtas remonta veikšanu, ja konstatēts kāds no šo ieteikumu 12.punktā minētajiem bojājumiem;

11.2. plānotā remonta veikšanu;

11.3. ēkas vai būves tehniskās apsekošanas veikšanu.

12. Ārkārtas remontu veic, ja konstatēti šādi ēkas vai būves, vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:

12.1. jumta seguma caurtece;

12.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

12.3. fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaistes zaudējums ar sienu;

12.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

12.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

12.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

12.7. caurteces grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās saistībā ar grīdas hidroizolācijas bojājumiem;

12.8. plaisas un bojājumi krāsnīs un dūmvados, kuri var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt ēkas vai būves ugunsdrošību;

12.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

12.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

12.11. elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;

12.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

12.13. gāzes apgādes sistēmas bojājumi;

12.14. pelējuma sēnes un pelējumu veicinoši apstākļi;

12.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekama novēršana paredzēta normatīvajos aktos, ja tie rada būtisku apdraudējumu vai ja to neatliekama nenovēršana var radīt būtisku finansiālu zaudējumu.

13. Ēkas vai būves tehnisko apsekošanu veic attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas jomā.

14. Ēku vai būvju tehnisko apsekošanu veic ne retāk kā reizi 10 gados. Ja ēkām vai būvēm ir konstatēts būtisks tehniskais nolietojums, tehnisko apsekošanu veic ne retāk kā reizi divos gados. Būves vai tās attiecīgā elementa tehnisko apsekošanu veic arī šo ieteikumu 10.punktā minētās valsts nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes ietvaros, ievērojot šo ieteikumu 3.pielikumā minēto.

15. Ēkas, būves, tās iekārtu un inženierkomunikāciju renovāciju un rekonstrukciju plāno, pamatojoties uz ēkas vai būves tehniskās apsekošanas rezultātiem:

15.1. renovāciju plāno, ja ēkas vai būves tehniskās apsekošanas atzinumā secināts (ieteikts), ka priekšnoteikums ēkas vai būves un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju turpmākai ekspluatācijai ir to renovācija;

15.2. rekonstrukciju plāno, ja tas nepieciešams ēkas vai būves uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

15.3. renovāciju vai rekonstrukciju var plānot arī citu pārvaldīšanas darbību ietvaros.

16. Plānotos remontdarbus (izņemot šo ieteikumu 12.punktā minētos gadījumus), renovācijas un rekonstrukcijas darbus iekļauj ēku vai būvju uzlabošanas darbu plānā. Ēku vai būvju uzlabošanas darbu plānu izstrādā pēc nepieciešamības, ņemot vērā ēkas vai būves stāvokli.

17. Ēku vai būvju uzlabošanas darbu plānā veicamos darbus sarindo prioritārā secībā atkarībā no apdraudējuma iespējamības. Ēku vai būvju uzlabošanas darbu plānā norāda plānoto remontu, renovācijas vai rekonstrukcijas darbu prognozētās izmaksas un izpildes termiņus.

V. Valsts nekustamā īpašuma lietas vešana

18. Katram valsts nekustamajam īpašumam izveido, kārto un aktualizē valsts nekustamā īpašuma lietu.

19. Valsts nekustamā īpašuma lieta glabājas pie valdītāja vai personas, kurai valdītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodevis valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbību veikšanu (turpmāk – lietas kārtotājs). Valsts nekustamā īpašuma lietu aizliegts nodot glabāšanā citai personai.

20. Lietas kārtotājs ir atbildīgs par valsts nekustamā īpašuma lietas saglabāšanu.

21. Valsts nekustamā īpašuma lietu var iekārtot gan papīra dokumenta, gan elektroniska dokumenta formā.

22. Valsts nekustamā īpašuma lietu elektroniska dokumenta formā kārto atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Elektroniski sagatavotu dokumentu saglabā tādā formā, kādā tas sākotnēji radīts, nosūtīts vai saņemts.

23. Valsts nekustamā īpašuma lietā ietveramo informāciju apkopo šādās sadaļās:

23.1. valsts nekustamā īpašuma pamatdokumenti – īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, nekustamā īpašuma kadastrālās uzmērīšanas lieta, zemes vienības robežu plāni un civiltiesiski līgumi par valsts nekustamā īpašuma apgrūtināšanu ar lietu tiesībām;

23.2. līgumi par nekustamā īpašuma lietošanu (tai skaitā nomu);

23.3. informācija par pārvaldītāju un dokuments, kas apliecina pārvaldīšanas darbību uzdošanu;

23.4. tehniskā dokumentācija – valsts nekustamā īpašuma projektu dokumentācija, valsts nekustamā īpašuma tehniskā apsekojuma atzinumi un citi dokumenti;

23.5. inženiertehnisko sistēmu dokumentācija – iekārtu un ierīču tehniskās pases, iekārtu, ierīču un materiālu atbilstības deklarācijas, atbilstības dokumentācija (lietošanas apraksti un instrukcijas, drošības tehnikas instrukcijas, apkopes reglamenti), izpildshēmas un citi dokumenti, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus;

23.6. inženiertehnisko sistēmu plāni ar piederības robežām, noslēgarmatūrām, patēriņa skaitītājiem;

23.7. inženiertehnisko sistēmu un to elementu pārbaužu un apsekojumu reģistrs un dokumentācija;

23.8. ar valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītie dokumenti – valsts nekustamā īpašuma valdītāja un pārvaldītāja pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, valsts nekustamā īpašuma vizuālās apsekošanas akti, valsts nekustamā īpašuma (ēka, būve, telpa ar tai piegulošo teritoriju) apsaimniekošanas pasākumu plāni, valsts nekustamā īpašuma uzlabošanas un attīstīšanas (renovācija, rekonstrukcija, restaurācija un jauna būvniecība) pasākumu ilgtermiņa plāni un citi dokumenti.

24. Katrai valsts nekustamā īpašuma lietas sadaļai iekārto satura lapu. Ja valsts nekustamā īpašuma lietu kārto gan papīra dokumenta, gan elektroniska dokumenta formā, šādas sadaļu satura lapas veido abām valsts nekustamā īpašuma lietas formām. Satura lapā ieraksta visus pievienotos dokumentus, norādot katra dokumenta lappušu skaitu.

25. Valsts nekustamā īpašuma lietā hronoloģiskā secībā (no vecākā uz jaunāko) iekļauj dokumentus, kas satur vai papildina valsts nekustamā īpašuma lietā ietveramo informāciju. Dokumentus iekļauj attiecīgajā sadaļā pie atbilstošajiem dokumentiem, numurējot lapas augošā secībā.

26. Valsts nekustamā īpašuma lietā iekļauj dokumentu oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu atvasinājumus.

27. Atsevišķi no valsts nekustamā īpašuma lietas iekārto sējumu, kurā ievieto dokumentus, kas zaudējuši aktualitāti (turpmāk – arhīva sējums). Par aktualitāti zaudējušiem dokumentiem atzīstami tādi, kuri ir izpildīti vai kuru termiņš ir beidzies. Lietas kārtotājs dokumentus ievieto arhīva sējumā, kad pagājuši divi gadi pēc to aktualitātes zaudēšanas. Lietas kārtotājs līdz nākamā gada 1.februārim cauršuj un paraksta dokumentus un nodrošina arhīva sējuma saglabāšanu. Cauršūšanas prasība nav attiecināma, ja dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ēkas vai būves lietas sadaļas saturā pie attiecīgā dokumenta izdara atzīmi, ka tas ievietots arhīva sējumā. Lietas kārtotājs nosaka arhīva sējuma uzglabāšanas termiņu.

28. Ja mainās valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldītājs, valsts nekustamā īpašuma lieta tiek nodota un pieņemta ar nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru pievieno valsts nekustamā īpašuma lietai.

Ministru prezidents V.DombrovskisFinanšu ministrs A.Vilks

1. pielikumsMinistru kabineta2011. gada 6. decembraieteikumiem Nr. 2

Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pasākumu plāns