Zaudējis spēku - Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.914Rīgā 2011.gada 29.novembrī (prot. Nr.70 5.§)

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 30.1 panta ceturto daļu,32.panta piekto daļu, 33.panta otrās daļas 1.punktu, 34.panta pirmo daļu,35.panta otro daļu un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 22.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājam (turpmāk – lietotājs) piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi;

1.2. elektroenerģijas tirgotāja (turpmāk – tirgotājs), elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par pakalpojumiem;

1.3. tirgotāja maiņas kārtību;

1.4. kārtību, kādā publiskais tirgotājs piegādā elektroenerģiju saistītajiem lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmas operatora – publiskā tirgotāja izveidotāja – tīklam;

1.5. prasības, kādām jāatbilst lietotājam, lai tas būtu tiesīgs saņemt universālo pakalpojumu;

1.6. kārtību un gadījumus, kādos sistēmas operators vai tirgotājs drīkst pārtraukt elektroenerģijas piegādi tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto elektroenerģiju vai sistēmas pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru vai tirgotāju;

1.7. kārtību, kādā mājsaimniecības lietotājs vienojas ar sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, un kārtību, kādā tā piemērojama.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšlietotājs – persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no elektroenerģijas tirgotāja vai sistēmas operatora;

2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā vienlaicīgā elektriskā slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar pieslēguma tehniskajiem parametriem. Atļauto maksimālo slodzi ierobežo ievadaizsardzības aparāts vai līgumā noteiktās elektriskās slodzes lielums;

2.3. balansēšanas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz balansēšanas pakalpojuma sniedzējs un elektroenerģijas tirgus dalībnieks par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.4. balansēšanas pakalpojuma sniedzējs – pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un kurš ir noslēdzis balansēšanas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru;

2.5. ekspluatācijas darbi – elektroiekārtas apkalpošana, apkope un remonts;

2.6. elektriskā slodze – lietotāja iekārtu darbību raksturojošs lielums, kas ir vienāds ar visu elektrotīklā vienlaikus ieslēgto lietotāja elektroietaišu jaudu summu, ieskaitot jaudas zudumus lietotāja elektroietaisēs;

2.7. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un sistēmas pakalpojumu uzskaitei norēķinu vajadzībām, kā arī elektriskās slodzes lieluma fiksēšanai tirdzniecības intervālā;

2.8. elektroenerģijas piegādes līgums – līgums, ko slēdz publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators ar saistīto lietotāju par elektroenerģijas tirdzniecību;

2.9. elektroenerģijas tirdzniecības līgums – līgums, ko slēdz elektroenerģijas tirgus dalībnieki par elektroenerģijas tirdzniecību;

2.10. elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.11. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.12. elektroietaišu piederības robeža – līgumā noteikta robeža starp sistēmas operatora un lietotāja vai ražotāja elektroietaisēm vai starp lietotāja un apakšlietotāja elektroietaisēm;

2.13. elektrotīkls – elektroapgādes sistēmas daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm);

2.14. nelielas sadales sistēmas operators – sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju;

2.14.1 neto patēriņš – no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība viena norēķinu perioda ietvaros;

2.15. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi;

2.16. obligātā iepirkuma komponente – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) noteiktā kārtībā aprēķināta un regulatora apstiprināta maksa euro par kilovatstundu, kas kompensē publiskā tirgotāja papildu izdevumus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū;

2.17. pēdējā garantētā piegāde – elektroenerģijas piegāde tādam lietotājam, kurš ir pārtraucis darbību elektroenerģijas tirgū un pērk elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja vai kuram nav balansēšanas pakalpojuma līguma;

2.18. pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.19. reaktīvā enerģija – sinusoidāla sprieguma un strāvas kompleksās (pilnās) jaudas daļa, kas vajadzīga atsevišķu iekārtu magnētiskā lauka radīšanai un ir neatņemama tehnoloģiskā procesa sastāvdaļa elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē;

2.20. rēķins – dokuments, ar kuru saskaņā lietotājs izdara maksājumu;

2.21. sistēmas lietošanas līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar sistēmas operatoru par tirdzniecības darījumu veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu;

2.22. sistēmas pakalpojumu līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pakalpojumu un palīgpakalpojumu sniegšanu;

2.23. sistēmas pieslēgums – sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam vai elektroenerģijas saņemšanai no ražotāja līdz elektroietaišu piederības robežai;

2.24. tirdzniecības intervāls – vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā;

2.25. tirdzniecības diena – 24 tirdzniecības intervālus ilgs periods, kas sākas pusnaktī;

2.26. uzstādītā jauda – lietotāja uzstādīto elektroenerģiju patērējošo ietaišu summārā nominālā jauda.

3. Lietotāja elektroietaišu pieslēgšana elektroenerģijas sistēmai (turpmāk – sistēma) vai atļauto slodžu palielināšana notiek saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

4. Elektroietaišu piederības robežu starp lietotāju un sistēmas operatoru nosaka aktā, kas ir pieslēguma līguma, elektroenerģijas piegādes vai sistēmas pakalpojumu līguma sastāvdaļa. Ja puses nav vienojušās citādi, tās apkalpo savas elektroietaises līdz piederības robežai.

II. Elektroenerģijas komercuzskaite

5. Uz elektroietaišu piederības robežas uzstāda sistēmas operatora reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz elektroietaišu piederības robežas, sistēmas operators atbilstoši zudumiem elektrotīklā, kas aprēķināti no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai, nosaka elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, ko saņem tādi lietotāji, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam. Lai aprēķinātu minēto elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, izdara šādus aprēķinus:

5.1. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts sistēmas operatora pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu atskaita no lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjoma;

5.2. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu pieskaita lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomam.

6. Sistēmas operators, vienojoties ar lietotāju, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pagaidu pieslēgumam (līdz trijiem mēnešiem) vai vienfāzes pieslēgumam ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 10 ampēriem drīkst aprēķināt bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas.

7. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus uzstāda sistēmas operators vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, un tie ir sistēmas operatora vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

8. Uzstādītajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība, kā arī normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un par metroloģiskajām prasībām aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem. Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu atkārtotu verificēšanu, un lietotājs ir atbildīgs par tam piederošo mērmaiņu atkārtotu verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, ievērojot verificēšanas periodiskumu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgspaiļu vākam jābūt noplombētam ar sistēmas operatora plombu.

9. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšana var tikt veikta pēc sistēmas operatora iniciatīvas vai, ja lietotājam radušās šaubas par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta precizitāti, lietotājam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu kādā no akreditētām inspicēšanas institūcijām, par kurām sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" publicējusi paziņojumu Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļa vietnē (www.latak.lv). Ja:

9.1. pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai nederīgu, izdevumus, kas saistīti ar skaitītāja pirmstermiņa verificēšanu, sedz sistēmas operators. Ja pēc lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai derīgu, izdevumus, kas saistīti ar skaitītāja pirmstermiņa verificēšanu, sedz lietotājs;

9.2. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta kļūda pārsniedz normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu atkārtotu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteikto kļūdu, sistēmas operators var precizēt lietotājam piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, veicot pārrēķinu šo noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā.

10. Sistēmas operators pārbauda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pieslēguma pareizību un veic pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu. Par pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu sistēmas operators informē lietotāju rakstiski vai izmantojot distances saziņas līdzekļus. Lietotājam ir tiesības izvēlēties saziņas veidu, kādā sistēmas operators to informēs par pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu.

11. Ja saņemta daudzdzīvokļu mājas īpašnieka un visu mājā esošo lietotāju rakstiska piekrišana pārtraukt līgumsaistības ar sistēmas operatoru, ar sistēmas operatora atļauju drīkst uzstādīt kopēju elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Šajā gadījumā mājas īpašnieks kļūst par lietotāju, uzņemas saistības apgādāt ar elektroenerģiju visus apakšlietotājus attiecīgajā mājā un slēdz līgumu ar sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādi vai sistēmas pakalpojumiem.

12. Ja konstatē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareizu darbību vai kļūdu aprēķinos, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu precizē par visu laiku no brīža, kad elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts sācis darboties nepareizi, vai, ja šis brīdis nav nosakāms, – par pēdējo norēķinu periodu. Pārrēķinu izdara, ņemot vērā vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu iepriekšējā norēķinu periodā vai vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pēc uzskaites atjaunošanas.

III. Elektroenerģijas piegāde saistītajiem lietotājiem

13. Universālo pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

13.1. mājsaimniecības lietotājs;

13.2. lietotājs, kurš vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

13.2.1. visi lietotāja pieslēgumi sistēmai nepārsniedz 400 voltu spriegumu;

13.2.2. katra lietotāja pieslēguma ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz 100 ampēru;

13.2.3. lietotājs pērk elektroenerģiju tikai tādēļ, lai to tālāk piegādātu apakšlietotājiem, kuri pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašu vajadzībām, izņemot komercdarbību vai cita veida profesionālās darbības vajadzības.

14. Saistītais lietotājs slēdz elektroenerģijas piegādes līgumu ar publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas tirdzniecību un sistēmas pakalpojumu līgumu ar sistēmas operatoru par sistēmas pakalpojumu un palīgpakalpojumu sniegšanu. Elektroenerģijas piegādes līgumu un sistēmas pakalpojumu līgumu slēdz rakstiski vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.

15. Saistītais lietotājs pērk elektroenerģiju par tarifiem, kas noteikti Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā. Tarifos tiek iekļauta maksa par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentes.

16. Elektroenerģijas piegādē saistītajam lietotājam piemērojami regulatora apstiprināti elektroenerģijas piegādes tipveida līguma un sistēmas pakalpojumu tipveida līguma vispārējie noteikumi. Sadales sistēmas operators izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un regulatora noteiktajā kārtībā publicē apstiprināto sistēmas pakalpojumu tipveida līgumu. Ja regulators apstiprina jaunu elektroenerģijas piegādes tipveida līgumu vai sistēmas pakalpojumu tipveida līgumu, šo tipveida līgumu noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz tiem līgumiem, kas noslēgti līdz jaunā tipveida līguma apstiprināšanai.

17. Mājsaimniecības lietotājs kā saistītais lietotājs var saņemt elektroenerģiju pieslēgumam noteikto tehnisko parametru atļautās slodzes robežās arī bez rakstiska līguma noslēgšanas, ievērojot šo noteikumu prasības. Šādā gadījumā elektroietaišu piederības robežu nosaka:

17.1. uz sistēmas operatora gaisvadu līnijas vai piekarkabeļlīnijas pievienojuma pie lietotāja jumta statņa izolatoriem vai izolatoriem pie ēkas sienas;

17.2. uz lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma kontaktiem sistēmas operatora gaisvadu līnijai vai piekarkabeļlīnijai;

17.3. uz lietotāja kabeļlīnijas pievienojuma kontaktiem sistēmas operatora uzskaites sadalnē, kabeļsadalnē vai elektroenerģijas skaitītāja spaiļu galdā;

17.4. uz sistēmas operatora kabeļlīnijas pievienojuma kontaktiem lietotāja sadalnē;

17.5. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās (elektroietaišu piederības robežu starp lietotāja un sistēmas operatora elektroietaisēm) uz ēkas elektroietaises pievienojuma kontaktiem sistēmas operatora elektroietaisei.

18. Par šo noteikumu 17.punktā minēto kontaktu stāvokli uz elektroietaišu piederības robežas atbild sistēmas operators.

19. Pirms elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas saistītais lietotājs izvēlas pieslēgumam atbilstošu elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifu un norēķinu veidu un informē par to publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru. Sistēmas operators pēc pieslēguma izveides un elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas iesniedz publiskajam tirgotājam informāciju, kas nepieciešama, lai sāktu norēķināties par elektroenerģijas piegādi, un nodrošina norēķiniem nepieciešamo informāciju par saistītajiem lietotājiem piegādāto elektroenerģiju.

20. Pamats saistītā lietotāja norēķiniem par elektroenerģijas lietošanu ar publisko tirgotāju ir sistēmas operatora informācija par pieslēguma parametriem, elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, elektroenerģijas lietošanas uzsākšanas brīdi, kā arī izvēlēto elektroenerģijas tarifu un norēķinu veidu. Par saistītajiem lietotājiem noteikto elektroenerģijas tarifu pareizu piemērošanu atbildīgs ir publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators.

21. Vienojoties ar publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru, saistītais lietotājs atkarībā no izvēlētā elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifa par patērēto elektroenerģiju norēķinās:

21.1. atbilstoši paša nolasītiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumiem (pašdeklarēšanās metode);

21.2. veicot izlīdzināto maksājumu;

21.3. apmaksājot saņemtos rēķinus;

21.4. veicot priekšapmaksu.

22. Ja saistītais lietotājs neievēro izvēlēto norēķinu kārtību, publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators ir tiesīgs piemērot lietotājam norēķinu par elektroenerģiju, nosakot fiksētu ikmēneša maksājuma apmēru (izlīdzinātais maksājums). Izlīdzinātā maksājuma apmēru nosaka publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators, paredzot lietotāja sagaidāmo elektroenerģijas patēriņu. Ja kontrolpārbaudē tiek konstatēts mazāks vai lielāks faktiskais patēriņš nekā lietotāja apmaksātais patēriņš atbilstoši izlīdzinātajam maksājumam, publiskajam tirgotājam vai nelielas sadales sistēmas operatoram ir tiesības veikt pārrēķinu.

23. Lai veiktu norēķinus par sistēmas operatoru sniegtajiem pakalpojumiem, publiskais tirgotājs paziņo pārvades un sadales sistēmu operatoriem informāciju par tiem saistītajiem lietotājiem, kas izmanto pašdeklarēšanās metodi.

24. Izvēloties izlīdzināto maksājumu, saistītais lietotājs norāda arī sagaidāmo elektroenerģijas patēriņu un piemērojamo patēriņa profilu, informējot par to publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru.

25. Ja saistītais lietotājs ir juridiska persona, tā pienākums ir informēt publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas uzskaites rādījumiem, kas nepieciešami norēķinu sagatavošanai katrā norēķinu periodā. Pamatojoties uz šo informāciju, publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators regulāri nosūta lietotājam rēķinu par norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

26. Ja saistītais lietotājs neievēro šo noteikumu 25.punktā noteikto norēķinu kārtību, elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus nolasa sistēmas operators un saistītajam lietotājam ir pienākums samaksāt par komercuzskaites mēraparāta rādījumu nolasīšanas pakalpojumu saskaņā ar sistēmas operatora izrakstītajiem rēķiniem.

27. Saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

28. Saistītais lietotājs, kas izvēlas citu tam pieļaujamo tarifu vai norēķinu veidu, informē par to publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru mēnesi iepriekš. Ar elektroenerģijas sadalnes iekārtas pārveidošanu saistītās izmaksas sedz saistītais lietotājs.

29. Saistītais lietotājs ir tiesīgs izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, vismaz piecas darbdienas iepriekš informējot publisko tirgotāju vai nelielas sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas piegādes līguma un sistēmas pakalpojumu līguma laušanu un norādot elektroenerģijas lietošanas izbeigšanas laiku. Izbeidzot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos publiskajam tirgotājam vai nelielas sadales sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

30. Publiskais tirgotājs kontrolē maksājumu saņemšanu un norēķinās ar sistēmas operatoru par tā pakalpojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

31. Ja saistītais lietotājs laikus neveic maksājumus, sistēmas operators vai publiskais tirgotājs 10 dienu laikā pēc samaksas termiņa beigām nosūta lietotājam brīdinājumu par elektroapgādes pārtraukšanu. Ja lietotājs 20 dienu laikā pēc samaksas termiņa beigām neveic maksājumus, sistēmas operators ir tiesīgs atslēgt lietotāja elektroietaises, pilnīgi vai daļēji pārtraucot lietotāja elektroapgādi. Sistēmas operatoram ir pienākums atjaunot elektroapgādi piecu dienu laikā pēc tam, kad lietotājs ir pilnā apmērā samaksājis par saņemto elektroenerģiju un sistēmas operatora pakalpojumiem. Ja lietotājs laikus neveic maksājumus un viņam gada laikā atkārtoti tiek pārtraukta elektroapgāde, sistēmas operators pieprasa lietotājam segt ar atslēgšanu un pieslēgšanu saistītos izdevumus un elektroapgādi atjauno pēc šo izdevumu segšanas. Lietotājam, kas kavē maksājumus vai kuram ir veikts pārrēķins saskaņā ar šo noteikumu 111. vai 112.punktu, publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt priekšapmaksu atbilstoši izlīdzinātajam maksājumam vai uzstādīt priekšapmaksas elektroenerģijas skaitītāju.

32. Par katru maksājuma kavējuma dienu saistītais lietotājs maksā nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no laikus nesamaksātās summas, ja līgumā nav atrunāts citādi.

33. Ja saistītajam lietotājam pasludināts maksātnespējas process vai ierosināts tā tiesiskās aizsardzības process, tas tiek likvidēts vai reorganizēts un saskaņā ar reorganizācijas plānu tiks likvidēts, publiskais tirgotājs vai nelielas sadales sistēmas operators šādam lietotājam drīkst pieprasīt priekšapmaksu atbilstoši izlīdzinātajam maksājumam.

34. Saistītajam lietotājam, saņemot informāciju no sistēmas operatora par universālā pakalpojuma saņemšanas tiesību izbeigšanos, ir pienākums izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju un noslēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un sistēmas pakalpojuma līgumu, ja tāds nav noslēgts.

35. Elektroenerģijas piegādes līgums zaudē spēku, ja saistītais lietotājs ir zaudējis tiesības saņemt universālo pakalpojumu. Lietotājs, kurš nav noslēdzis atsevišķu sistēmas pakalpojumu līgumu ar sistēmas operatoru, turpina saņemt sistēmas pakalpojumus un palīgpakalpojumus. Elektroenerģijas piegāde šādiem lietotājiem notiek šo noteikumu 131.punktā noteiktajā kārtībā. Lietotājam ir pienākums samaksāt sistēmas operatora izrakstītos rēķinus par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

III.1 Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

35.1 Vienošanās starp mājsaimniecības lietotāju un sadales sistēmas operatoru par tiesībām izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu ir elektroenerģijas pieslēguma līguma vai sistēmas pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

35.2 Sadales sistēmas operators izstrādā un savā tīmekļa vietnē publicē vienotus nosacījumus elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanai.

35.3 Sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotājam, kuram atļauta elektroenerģijas neto norēķinu sistēma, uzstāda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas uzskaita no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju.

35.4 Sadales sistēmas operatoram ir tiesības veikt elektroenerģijas ražošanas iekārtas apskati un elektroenerģijas ražošanas iekārtas aizsardzības iestatījumu pārbaudi tās ekspluatācijas laikā pie mājsaimniecības lietotāja, ar kuru ir noslēgta vienošanās par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

35.5 Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju neto patēriņa apmērā un sistēmas pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm par visu elektroenerģijas apjomu, kas norēķinu periodā ir saņemts no elektrotīkla.

35.6 Ja neto patēriņš norēķinu periodā ir negatīvs, sadales sistēmas operators neto patēriņa apjomu ieskaita nākamajā norēķinu periodā kā elektrotīklā nodoto elektroenerģiju, bet norēķinu periodā mājsaimniecības lietotāja neto patēriņš ir nulle.

IV. Elektroenerģijas piegāde elektroenerģijas tirgus dalībniekiem

36. Elektroenerģijas piegāde lietotājam, kas ir elektroenerģijas tirgus dalībnieks, līdz elektroietaišu piederības robežai notiek saskaņā ar šiem noteikumiem, sistēmas pakalpojumu līgumu, elektroenerģijas tirdzniecības līgumu un balansēšanas pakalpojuma līgumu, kas var būt elektroenerģijas tirdzniecības līguma sastāvdaļa. Līgumos pēc pušu vienošanās drīkst ietvert papildu nosacījumus, kas nav minēti šajos noteikumos.

37. Ja lietotājs, kas ir elektroenerģijas tirgus dalībnieks, ir kavējis maksājuma veikšanu, kā arī gadījumā, ja lietotājam pasludināts maksātnespējas process vai ierosināts tā tiesiskās aizsardzības process, tas tiek likvidēts vai reorganizēts un saskaņā ar reorganizācijas plānu tiks likvidēts, tirgotājs un sistēmas operators drīkst pieprasīt lietotājam veikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā, noteikt īsākus norēķinu periodus vai pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu.

38. Sistēmas operators nepārtraukti nodrošina lietotājam sistēmas pakalpojumus sistēmas pakalpojumu līgumā atļautās maksimālās slodzes robežās, izņemot šo noteikumu 76., 77., 78., 79., 80., 93., 94. un 115.punktā noteiktos gadījumus.

39. Sistēmas pakalpojumu sniegšanas pārtraukuma vai ierobežojumu ilgumu un iemeslus nosaka pēc ierakstiem sistēmas operatora operatīvajā žurnālā, datorizētās pārtraukumu uzskaites sistēmas datiem un elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu rādījumiem.

40. Maksu par sistēmas pakalpojumiem aprēķina atbilstoši elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu rādījumiem un saskaņā ar tarifiem, kas noteikti Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā.

41. Lietotājs – elektroenerģijas tirgus dalībnieks – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam maksā par katru obligātā iepirkuma komponenti. Par obligātā iepirkuma komponenti maksā attiecīgajam elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram kopā ar maksu par pārvades vai sadales sistēmas pakalpojumiem.

42. Lietotājs, informējot sistēmas operatoru, elektroenerģijas tirdzniecības līgumā drīkst deleģēt tirgotājam pienākumu lietotāja vārdā norēķināties ar sistēmas operatoru par:

42.1. sistēmas pakalpojumiem un palīgpakalpojumiem;

42.2. obligātā iepirkuma komponentēm.

43. Ja lietotājs ir noslēdzis elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem, šo noteikumu 42.punktā minētos pienākumus drīkst deleģēt tikai vienam tirgotājam.

44. Sistēmas operators, saskaņojot šo noteikumu 42.punktā minēto norēķinu kārtību, var pieprasīt no tirgotāja finanšu garantijas norēķinu periodā paredzamā sistēmas pakalpojumu, palīgpakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu maksājuma apmērā. Sistēmas operators informē lietotāju par tirgotāja maksājuma kavēšanos un var izmantot minētās garantijas, ja līgumā paredzētajā termiņā nesaņem pilnu maksu par sistēmas pakalpojumiem, palīgpakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm. Tirgotājs nekavējoties informē sistēmas operatoru par norēķinu kavēšanās iemesliem un atjauno izmantoto garantiju pilnā apmērā.

45. Ja tirgotājs 10 darbdienu laikā no dienas, kad sistēmas operators šo noteikumu 44.punktā noteiktajos gadījumos izmantojis finanšu garantijas, tās neatjauno, sistēmas operatoram ir tiesības lauzt ar tirgotāju noslēgto sistēmas lietošanas līgumu un pieprasīt lietotājam norēķināties par nesamaksātajiem sistēmas pakalpojumiem, palīgpakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm.

46. Slēdzot ar lietotāju sistēmas pakalpojumu līgumu, līgumā norāda sistēmas operatora un lietotāja identitāti un adresi, piegādājamo pakalpojumu kvalitātes līmeni, līguma darbības ilgumu, pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas, kā arī atjaunošanas nosacījumus, tiesības atteikties no līguma, kompensācijas vai atlīdzību, ja līguma noteikumi netiek ievēroti, lietotāju pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

47. Balansējošās elektroenerģijas apjomu katrā tirdzniecības intervālā nosaka kā starpību starp faktiski patērētās un piegādes grafikā fiksētās elektroenerģijas apjomu.

V. Lietotāja tiesības un pienākumi

48. Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka elektroietaišu tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas prasības. Lietotājs var slēgt līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt šādus darbus.

49. Par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas telpās izvietotu elektroietaišu (ievada un stāvu sadales, stāvvadu, kāpņu, pagalma, pagraba, bēniņu, liftu, sūkņu, apgaismošanas ierīču un elektrodzinēju elektroinstalācijas) tehnisko stāvokli, vienlīnijas shēmas esību un apkalpošanu, kā arī par tajās uzstādīto elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu ir atbildīgs ēkas valdītājs vai īpašnieks.

50. Lietotāja pienākums ir veidot tādu elektroapgādes shēmu, lai, veicot atslogošanu saskaņā ar atslēguma grafiku, tās elektroietaises, kuru darbībā nav pieļaujami elektroapgādes pārtraukumi, netiktu atslēgtas.

51. Lietotājs nodrošina tā elektroietaišu faktiskajam stāvoklim atbilstošas vienlīnijas shēmas esību no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātam.

52. Lietotājs nodrošina sistēmas operatora darbinieku netraucētu piekļūšanu komercuzskaites un pirmsuzskaites tīklam, ja sistēmas operatora darbinieki uzrāda dienesta apliecību, kurā norādītas tiesības veikt tā pārbaudi.

53. Ja sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē, lietotājs nevar liegt sistēmas operatora darbiniekiem veikt lietotāja teritorijā komercuzskaites un pirmsuzskaites tīkla pārbaudi, kura nav iepriekš saskaņota ar lietotāju. Sistēmas operatora darbinieks pārbaudi veic lietotāja, tā pārstāvja vai policijas darbinieka klātbūtnē.

54. Lietotājam ir pienākums pildīt sistēmas operatora rakstiskus norādījumus par izmaiņām lietotāja elektroietaisē un tās apkalpošanā, lai nodrošinātu komercuzskaites drošu darbību, pirmsuzskaites ķēžu plombēšanas iespēju un līgumu saistību izpildi, kā arī lai novērstu elektroenerģijas noplūdi lietotāja elektroietaisē.

55. Tās lietotāja elektroietaises, pa kurām sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas piegādi citiem lietotājiem, lietotājs drīkst atslēgt vai pieslēgt tikai ar sistēmas operatora atļauju.