Zaudējis spēku - Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/32Rīgā 2011.gada 15.decembrī (prot. Nr.45, 1.p.)

Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmo daļu unlikuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas sadales sistēmas (turpmāk – sadales sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – sadales sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – sadales sistēmai pievadīto un no sadales sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp sadales sistēmas operatora un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, kā arī ar lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošām elektroietaisēm;

2.5.1 izmaksas – sadales sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.6.1 regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.6.2 regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteiktās plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;

2.7. (svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13);

2.8. sprieguma pakāpes tarifs – maksimālā ieņēmumu līmeņa attiecība pret prognozētajiem enerģijas apjomiem konkrētai sprieguma pakāpei, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi konkrētā sprieguma pakāpē nepārsniedz attiecīgās sprieguma pakāpes pamatoto izmaksu segšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu;

2.8.1 tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi;

2.9. EUR/kWh – euro par kilovatstundu.

3. Saskaņā ar šo metodiku aprēķinātie tarifi ietver arī uz konkrētu sadales sistēmas lietotāju attiecinātās pārvades sistēmas izmaksas, kas nodrošina lietotājiem, kuriem ir pieeja sadales sistēmai, arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu.

4. Sadales sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un elektroenerģijas apjomu kilovatstundās [kWh], kas noapaļots līdz veselam skaitlim.

5. Sadales sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, un tā pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

6. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

6.1 Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā – tarifu periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

6.2 Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi). Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie 39.11.apakšpunktā norādītie lielumi.

7. Nosakot transportētās elektroenerģijas apjoma prognozes novirzi, sadales sistēmas operators tajā neieskaita elektroenerģijas apjomu, kas piegādāts lietotājiem, attiecībā uz kuriem sadales sistēmas operators ir piemērojis efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumus atbilstoši regulatora noteikumiem par efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumiem.

8. (Svītrots ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

2. Sadales sistēmas elektroenerģijas bilance

9. Sadales sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir sadales sistēmai pievadītās elektroenerģijas daudzuma atbilstība visiem sadales sistēmas lietotājiem piegādātajam elektroenerģijas daudzumam, elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskajām vajadzībām un elektroenerģijas zudumiem sadales sistēmā nepieciešamajam elektroenerģijas daudzumam.

10. Sadales tarifu aprēķināšanai sadales sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

11. Visu sadales sistēmas transportēto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

12. Lietotājiem nodoto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

13. Kopējos sadales sistēmas elektroenerģijas zudumus (ESSO zud) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām (ESSOtehn) sadala pa sprieguma pakāpēm atbilstoši nodotās elektroenerģijas daudzumam.

14. Lai aprēķinātu tarifu katrai sprieguma pakāpei, visu sadales sistēmas operatora saņemto un nodoto elektroenerģiju sadala:

3. Atļauto ieņēmumu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

15. Sadales sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas (ISSO), kas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl), nodokļiem (Inod), izmaksu apmēra, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti (ISSOef), un ieņēmumu korekcijas (Ikor):

15.1 Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības un Latvijas sadales sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus, kā arī inflācijas, atalgojuma izmaiņu prognozes regulatīvajam periodam un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā sadales sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz sadales sistēmas drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds sadales sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, nosaka, izmantojot šādu formulu:

15.2 Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmērs, kāds sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc sadales sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

16. Ja sadales sistēmas operators sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz sadales tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apmēru. Pamatotas nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi iznomātājam, kurš ir saistītais komersants (valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība Koncernu likuma izpratnē), nosaka, izmantojot kapitāla atdeves likmi atbilstoši šai metodikai.

3.1. Kapitāla izmaksas

17. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

18. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

19. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

20. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

21. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

22. (Svītrots ar SPRK padomes 30.09.2019. lēmumu Nr. 1/13)

23. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

3.1.2. Kapitāla atdeve

24. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

25. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

26. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3.1.3 Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

28. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

29. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

30. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

31. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/13)

3.2. Nodokļi

32. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem.

33. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

34. Sadales sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina:

35. Pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas diferencētajiem tarifiem atbilstoši lietotāja elektroietaises piederības robežai, ņemot vērā lietotāja prognozētās uzstādītās jaudas un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu attiecīgā laika periodā.

36. Ar elektroenerģijas sadales zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu sadales sistēmā saistītās izmaksas (Itehn proc) veido elektroenerģijas zudumi sadales sistēmā un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām.

37. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

38. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem), kā arī citu tādu darbu izmaksas, kuri nepieciešami sadales sistēmas operatora bilancē esošo un nomāto sadales sistēmas aktīvu un citu ražošanas un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citas komercsabiedrības, uzskaita šajā pozīcijā un noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu sadales sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

39. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) – ar sadales sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

3.4. Ieņēmumu, izmaksu un lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjoma korekcija

39.1 Sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām uzskaita:

39.11. starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā;

39.12. starpību starp plānotajām elektroenerģijas zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām. Izmaksu starpību aprēķina, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu kalendārajā gadā, nemainoties plānotajam elektroenerģijas zudumu apjomam kalendārajā gadā;

39.13. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā (IIPkg), ko aprēķina šādi:

Ipers,t – tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Irem,t – tarifu aprēķinā iekļautas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Ine,t – tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānots [EUR];

PCIpl – tarifu aprēķinā izmantotais plānotais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%];

PCIf – faktiskais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%];

39.14. starpību starp plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā;

39.15. starpību starp plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā.

39.2 Starpība starp šīs metodikas 39.1 punktā norādītajiem lielumiem tiek noteikta uz kalendārā gada 31.decembri.

39.3 Sadales sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu.

39.4 Šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

39.41. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.42. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.43. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās un prognozētās sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas minētas šīs metodikas 39.1 punktā, pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sadales sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām, izmaksu ietaupījumu ieskaitot regulatīvajā rēķinā. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma;

39.44. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksas, ir lielākas par regulatīvā perioda laikā atgūtajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksām, izmaksu atšķirību ieskaita regulatīvajā rēķinā, nosakot ieņēmumu korekcijas apmēru, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas regulatīvajā periodā;

39.45. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

39.5 Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem nosaka šādi:

39.51. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām, un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpībām, kas minētas šīs metodikas 39.14. un 39.15.apakšpunktā;

39.52. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada plānotajām ekspluatācijas izmaksām, un samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.53. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

4. Sadales sistēmas operatora atļautie ieņēmumi pa sprieguma pakāpēm

40. Sadales sistēmas operators gūst atļautos ieņēmumus, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un aprēķina diferencētos tarifus katrai no sprieguma pakāpēm:

40.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

40.2. no 6-20kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

40.3. no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

40.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

41. Kopējos atļautos ieņēmumus (Ielek), kurus sadales sistēmas operators gūst, sniedzot pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, aprēķina:

I elek 6-20 kV kopn – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnes [EUR];

I elek 6-20 kV – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 6-20kV sadales punkti, 6-20kV līnijas [EUR];

I elek 0,4 kV kopn – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnes [EUR];

I elek 0,4 kV – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - zemsprieguma 0,4kV līnijas [EUR].

42. Kopējās sadales sistēmas operatora izmaksas (ISSO), kas saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem sadales sistēmas pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

43. Sadales sistēmas operators var noteikt atšķirīgu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no šiem pakalpojumiem dažādās sprieguma pakāpēs.

44. Katrā sprieguma pakāpē aprēķina sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļu uz vienu vienību.

45. Sadales sistēmas operatora atgūstamos atļautos ieņēmumus uz vienu vienību par 110/6-20kV transformatoru kopnēm pārvadīto elektroenerģiju (T'elek 6-20 kV kopn) [EUR/kWh] aprēķina šādi: