Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 2012.gadam

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2012.gadam ieņēmumos 4 773 903 117 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2012.gadam izdevumos 4 879 445 633 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 212 417 034 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 151 683 414 latu apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 47 457 168 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 022 056 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;

4) pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 491 396 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) pašvaldību pasākumiem 763 000 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu.

763 000 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 15 491 371 lata apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 8 449 904 latu apmērā;

2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 365 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 676 467 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi (zemei ar 25% pieauguma ierobežojumu), ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, izņemot Jūrmalas pilsētas domi, kurai izmanto par zemi maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 3 277 573 latu apmērā.

6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6 200 000 000 latu apmērā.

7.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2012.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 124 130 168 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 22.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

8.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 44 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmai 2007.— 2013.gadam.

9.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 132 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 20.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 22.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

10.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2012.gadā 4 374 619 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2012.gadā, ir novērtētas 101 461 884 latu apmērā, tajā skaitā 89 000 000 latu par valsts galvojumu, kas sniegts par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām.

11.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2012.gadā dzēst valsts aizdevumus 2 889 132 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

12.pants. Atļaut finanšu ministram valsts vārdā sniegt galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” saistībām pret starptautiskajiem kreditoriem 49 000 000 latu apmērā, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniedzot valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu.

13.pants. Izsniegt valsts aizdevumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi konkrētajam aizdevumam.

14.pants. Finanšu ministrijai palielināt valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitālu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi pamatkapitāla palielinājumam.

15.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā par 190 200 000 speciālā aizņēmuma vienībām (SDR) latu ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu.

16.pants. Paredzēt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) 400 500 latu apmērā, lai palielinātu Latvijas Bankā atvērtā Starptautiskā Valūtas fonda konta Nr.1 bilanci līdz noteiktajam minimumam, kas atbilst vienai ceturtajai daļai no 1 procenta kvotas, veicot Vērtspapīru kontā turēto Latvijas Republikas izrakstīto parādzīmju daļēju apmaksu.

17.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla palielināšanai Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā par USD 44 634 950 latu ekvivalentā.

18.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Padomes Attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Eiropas Padomes Attīstības bankā par EUR 4 547 000 latu ekvivalentā.

19.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju:

1) par EUR 2 230 000 latu ekvivalentā Starptautiskās Attīstības asociācijas 15.resursu papildināšanai;

2) par EUR 2 630 000 latu ekvivalentā Starptautiskās Attīstības asociācijas 16.resursu papildināšanai;

3) par EUR 2 710 000 latu ekvivalentā iemaksām Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā.

20.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 12 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2012.gadā, profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu, izglītības iestāžu internātu, pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālo programmu investīciju projektiem un investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai.

(4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 5 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai un investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos.

(6) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 7 000 000 latu apmērā Rīgas domes Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības pabeigšanai.

(7) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.

(8) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz trim gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(9) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.

(10) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.

(11) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

21.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā.

22.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 15 108 300 000 latu apmērā.

23.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.

24.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 79,00 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 17,15 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 2,50 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,35 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

25.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu.

26.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

27.pants. Noteikt, ka 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

28.pants. Noteikt, ka 64.resora “Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

29.pants. Noteikt, ka 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

30.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

31.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastāda un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

32.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

33.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.

34.pants. Ja 2012.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

35.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.

36.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 45 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 latu mēnesī.

37.pants. Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 649 726 400 latu.

38.pants. (1) Noteikt, ka prognozētā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa ir 403 971 434 lati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 20 procentu, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 27 procenti, IV ceturksnī — 29 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 2 procentiem (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

(4) Noteikt, ka 2012.gadā pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2012.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

39.pants. Lai kompensētu 2010.gada laikā nesadalīto patentmaksas: