Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu
Ministru kabineta noteikumi Nr.1025Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 40.§)
Izdoti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 235.panta septīto daļu,239.panta sesto daļu, 240.panta sesto daļu, 365.panta 2.1un trešo daļu, 366.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. glabāšanas vietu un kārtību lietiskajiem pierādījumiem, kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem;
1.2. glabāšanas vietu un kārtību lietām, kurām uzlikts arests un kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai, papīra formas finanšu instrumentiem, vekseļiem, papīra formas vārda akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem;
1.3. iestādes, kurās glabājama tāda arestētā manta, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kā arī šīs mantas glabāšanas kārtību;
1.4. saskaņā ar spriedumu vai lēmumu lietisko pierādījumu realizācijas un iznīcināšanas kārtību:
1.4.1. lietiskajiem pierādījumiem, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam;
1.4.2. lietiskajiem pierādījumiem, kurus tā īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas;
1.5. saskaņā ar spriedumu vai lēmumu lietisko pierādījumu iznīcināšanas kārtību attiecībā uz šādām lietām:
1.5.1. aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošiem noziedzīga nodarījuma rīkiem, ja tiem nav vērtības;
1.5.2. lietām, kurām nav vērtības;
1.5.3. lietām, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, ja tām nav vērtības;
1.5.4. lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuras ir bīstamas videi;
1.6. kārtību, kādā tiek realizēta vai iznīcināta arestētā manta, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuras ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij;
1.7. kārtību tādas arestētās mantas realizācijai vai iznīcināšanai, kuru nav iespējams atstāt glabāšanā Kriminālprocesa likuma 365.panta pirmajā daļā noteiktajām personām, ja mēneša laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par mantas aresta atcelšanu, persona, kuras mantai bija uzlikts arests un kuras manta bija nodota glabāšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 365.panta 2.1 daļu, nav izņēmusi tai piederošo mantu – saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu vai pēc gala nolēmuma kriminālprocesā stāšanās spēkā saskaņā ar paziņojumu nosūtījušās iestādes tiesneša, prokurora vai izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītāja lēmumu;
1.8. kārtību, kādā tiek realizēta virtuālā valūta.
2. Dokumentāri apliecinātos izdevumus, kas saistīti ar lietiskā pierādījuma glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, sedz no attiecīgajai iestādei šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
3. Lietisko pierādījumu glabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības.
4. Lietisko pierādījumu, tai skaitā dzīvnieku, kura uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē, pēc rakstiskas saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu glabā, realizē vai iznīcina atbilstoši pārtikas un veterināro uzraudzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
5. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas aktu (1. pielikums), lietisko pierādījumu vai arestētās mantas – transportlīdzekļa – pieņemšanas un nodošanas aktu (1.1 pielikums), lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu (2. pielikums), lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, iznīcināšanas aktu (3. pielikums), arestētās mantas (nekustamā īpašuma) apskates aktu (4. pielikums) un arestētās mantas (nekustamā īpašuma) vai mantas, kurai atcelts arests, pieņemšanas un nodošanas aktu (5. pielikums) Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) un attiecīgā iestāde uzskaita hronoloģiskā secībā.
6. Aģentūra, izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiešās pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā var slēgt līgumu ar komersantu par pakalpojumu, kas saistīts ar lietiskā pierādījuma nodošanu glabāšanā, glabāšanu, realizāciju, iznīcināšanu vai novērtēšanu.
6.1 Šo noteikumu izpildei nepieciešamo ziņu apmaiņu starp aģentūru un procesa virzītājiem var īstenot elektroniskajā krimināllietā.
II. Lietisko pierādījumu glabāšanas vieta un kārtība
7. Lietisko pierādījumu, kuru nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, ar procesa virzītāja lēmumu nodod glabāšanai iestādēm vai personām, ievērojot šādas prasības:
7.1. naudu, kura tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, vai valūtu, papīra formas finanšu instrumentu, vekseli, papīra formas vārda akciju vai citu naudas dokumentu, juvelierizstrādājumu, dārgakmeni vai dārgmetālu glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes lietisko pierādījumu glabātavas seifā;
7.2. naudu, kura nav jāsaglabā konkrētajās naudas zīmēs, ieskaita un glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē;
7.3. ieroci vai tā sastāvdaļas, munīciju vai tās sastāvdaļas, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaisi vai tās sastāvdaļas, indīgu vielu vai tās komponentes, narkotisko vai psihotropo vielu, prekursoru glabā attiecīgās izmeklēšanas iestādes telpās, kas aprīkotas ar apsardzes signalizāciju un nodrošinātas ar bruņotu apsardzi. Pēc ekspertīzes veikšanas minētos priekšmetus glabā attiecīgajā ekspertīžu iestādē līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums par galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu;
7.3.1 sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai operatīvās darbības pasākumu traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus, un programmatūru glabā Valsts drošības dienesta vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes telpās, kas atbilst prasībām darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Pēc ekspertīzes veikšanas minētos priekšmetus glabā Valsts drošības dienestā līdz laikam, kad stājas spēkā nolēmums par galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu;
7.4. radioaktīvu vielu vai citu stratēģiskas nozīmes materiālu glabāšanas vietu saskaņo ar specializētajām valsts iestādēm;
7.5. dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, procesa virzītājs nodod glabāšanā īpaši šim nolūkam ierīkotā novietnē, telpā vai nožogotā teritorijā, ko izveidojusi fiziska vai juridiska persona atbilstoši dzīvnieku aizsardzību, audzēšanu un ciltsdarbu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Aģentūra slēdz līgumu ar šajā punktā minēto fizisko vai juridisko personu, kā arī informē izmeklēšanas iestādes par dzīvnieka glabāšanas vietu;
7.6. priekšmetus, kas izņemti aviācijas nelaimes gadījumos un incidentos, dzelzceļa negadījumos un avārijās, jūras negadījumos un incidentos, nodod glabāšanā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam;
7.7. neliela apjoma lietisko pierādījumu, kura glabāšanai nav nepieciešamas īpaši aprīkotas telpas, glabā izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes lietisko pierādījumu glabātavā vai pie komersanta, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu (turpmāk – lietisko pierādījumu glabātava), šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā;
7.8. lietisko pierādījumu, kas nav minēts šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.3.1, 7.4., 7.5. vai 7.6.apakšpunktā vai kuru nav iespējams glabāt šo noteikumu 7.7.apakšpunktā norādītajā lietisko pierādījumu glabātavā, nodod glabāšanā aģentūrai līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar lietisko pierādījumu.
8. Lietisko pierādījumu, kura pārvietošana nav iespējama, glabā tā atrašanās vietā vai nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai.
9. Procesa virzītājs uzskaita lietisko pierādījumu un ir atbildīgs par tā saglabāšanu līdz lietiskā pierādījuma nodošanai glabāšanā aģentūrai, citai personai vai iestādei vai līdz lietiskā pierādījuma iznīcināšanas beigām. Aģentūra, cita persona vai iestāde, kura pieņēma lietisko pierādījumu glabāšanā, atbild par tā saglabāšanu no tā pieņemšanas brīža līdz nodošanas brīdim personai vai iestādei vai līdz brīdim, kad lietiskais pierādījums tiek realizēts vai iznīcināts.
9.1 Ja dzīvnieka glabāšanas laikā tas ir miris vai radījis pēcnācējus, aģentūra informē par to procesa virzītāju un veic atbilstošas izmaiņas izņemtā lietiskā pierādījuma uzskaitē.
10. Lietisko pierādījumu, izņemot dzīvniekus, tā glabāšanas laikā aizliegts nodot lietošanā fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību iestādei vai tās amatpersonai.
III. Lietisko pierādījumu glabāšana, realizācija un iznīcināšana
11. Procesa virzītājs lietisko pierādījumu, kura ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kura ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, nodod aģentūrai realizācijai vai iznīcināšanai.
12. Ja procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par lietiskā pierādījuma nodošanu aģentūrai tā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai, tas:
12.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par to rakstiski paziņo aģentūrai, nosūtot lēmumu vai tā izrakstu papīra dokumenta formā vai elektroniski uz iestādes oficiālo elektronisko adresi (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), kā arī iesniedz procesa virzītāja rīcībā esošo informāciju par lietiskā pierādījuma daudzumu, iepakojumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu pārvietošanu, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu;
12.2. lietisko pierādījumu nodod aģentūrai tās telpās (teritorijā) vai lietiskā pierādījuma atrašanās vietā, nodrošinot lietiskā pierādījuma pārņemšanu;
12.3. informē aģentūru par procesa virzītāja, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģēta pārstāvja dalību lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā (klātesošās personas statusā), ja procesa virzītāja lēmums paredz lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu;
12.4. informē aģentūru par lēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu spēkā stāšanās datumu;
12.5. informē aģentūru par tāda paziņojuma nosūtīšanas dienu, ar kuru lietiskā pierādījuma īpašnieku vai likumīgo valdītāju informē par pieņemto lēmumu, kas nosaka lietiskā pierādījuma atdošanu, ja saskaņā ar minēto lēmumu lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
12.1 Pēc lietiskā pierādījuma ekspertīzes vai citu izmeklēšanas darbību veikšanas procesa virzītājs iesniedz aģentūrā informāciju par konstatēto lietiskā pierādījuma daudzumu, ķīmisko sastāvu, stāvokli un citu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietiskā pierādījuma drošu glabāšanu, pārvietošanu, realizāciju vai iznīcināšanu.
13. Aģentūra pēc šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas:
13.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pieņem un uzskaita lietisko pierādījumu un sastāda lietiskā pierādījuma pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem aktiem), no kuriem vienu eksemplāru izsniedz procesa virzītājam, bet otru glabā aģentūrā. Lietiskā pierādījuma pieņemšanas un nodošanas aktu nesastāda par tādas mantas nodošanu glabāšanā, kas ir izņemta un nodota glabāšanā aģentūrai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros, ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu un uzsākts kriminālprocess;
13.2. nekavējoties organizē lietiskā pierādījuma glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu;
13.3. pieaicina piedalīties kā klātesošu personu lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā procesa virzītāju, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģētu pārstāvi, ja ir saņemta šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētā informācija;
13.4. nodrošina, lai līdzekļi, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, tiktu ieskaitīti deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē (turpmāk – deponēto līdzekļu konts). Līdzekļus, kas gūti, realizējot lietisko pierādījumu, glabā deponēto līdzekļu kontā līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai krimināllietā;
13.5. iekārto atsevišķu lietu, kurā glabā visus dokumentus, kas attiecas uz konkrēto procesa virzītāja lēmumu.
14. Ja pieņemts lēmums:
14.1. par lietiskā pierādījuma realizāciju, aģentūra ar rīkojumu izveido komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā;
14.2. par lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, aģentūra ar rīkojumu nosaka vienu vai vairākas atbildīgās aģentūras amatpersonas lietiskā pierādījuma iznīcināšanai (turpmāk – atbildīgā amatpersona).
15. Pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas ar aģentūras rīkojumu izveido lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā.
16. Ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, šo noteikumu 15.punktā minēto komisiju neveido un lietisko pierādījumu nodod novērtēšanai sertificētam vērtētājam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums.
17. Lietisko pierādījumu pirms tā iznīcināšanas nenovērtē šādos gadījumos:
17.1. lietiskais pierādījums atzīts par lietošanai vai izplatīšanai nederīgu;
17.2. lietiskā pierādījuma izplatīšana aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
17.3. lietiskais pierādījums ir bīstams videi.
18. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisijā vai lietiskā pierādījuma realizācijas komisijā iekļauj par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgo personu, aģentūras pārstāvi un, ja lietiskā pierādījuma novērtēšanu vai realizāciju nav iespējams veikt bez specifiskām zināšanām, speciālistu vai ekspertu. Aģentūra ar rīkojumu var izveidot vienu komisiju, kas nodrošina gan lietiskā pierādījuma novērtēšanu, gan realizāciju.
19. Šo noteikumu 15. un 16. punktā noteiktajā kārtībā novērtējot lietisko pierādījumu, ņem vērā Latvijā pastāvošās vidējās tirgus cenas lietiskā pierādījuma novērtēšanas brīdī un nosaka lietiskā pierādījuma tirgus vērtību (turpmāk – realizācijas cena). Novērtējot preces, kuras nav ieguvušas Eiropas Savienības preču statusu, lietiskā pierādījuma novērtēšanā ņem vērā muitas iestādes atzinumā norādīto preces muitas vērtību.
20. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisija novērtējumu ieraksta lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā. Aktu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem), to paraksta komisijas locekļi. Aktu nesagatavo, ja ir saņemts sertificēta vērtētāja novērtējums. Sertificētais vērtētājs lietiskā pierādījuma novērtējumu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem) un apliecina ar parakstu. Vienu lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktu vai sertificēta vērtētāja novērtējumu nosūta procesa virzītājam, bet otru glabā aģentūrā.
20.1 Novērtējumā norāda lietiskā pierādījuma veidu un aprakstu, noteikto tirgus vērtību un novērtēšanas metodi.
21. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas akts ir pavaddokuments, nododot lietisko pierādījumu aģentūrā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai.
22. Lietisko pierādījumu aģentūra realizē šādi:
22.1. realizē, nerīkojot izsoli, ja lietiskie pierādījumi ātri bojājas vai to realizācija elektronisko izsoļu vietnē nav saimnieciski izdevīga;
22.2. nodod realizācijai komersantam, ar kuru ir noslēgts līgums par lietiskā pierādījuma realizāciju, ja nevar izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz lietiskā pierādījuma realizāciju;
22.3. realizē izsolē, kuru organizē, ievērojot šo noteikumu 25.1, 25.2, 25.3, 25.4, 25.5, 25.6, 25.7, 25.8, 25.9, 25.10 un 25.11 punktā minēto kārtību. Izsoles rīkošana ir obligāta, ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 10 000 euro. Šis nosacījums neattiecas uz lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas;
22.4. lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas, kā arī lietisko pierādījumu, kuru nevar realizēt vai kura paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, realizē, nododot bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm, sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Ja uz lietiskā pierādījuma bezmaksas saņemšanu piesakās vairākas iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi, to nodod izlietošanai tai iestādei, kura pieteikusies pirmā.
23. Dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, pirms realizācijas piedāvā iegādāties fiziskai vai juridiskai personai, kura to glabājusi, par cenu, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16.punktu.
24. Aģentūra vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas (izņemot gadījumu, ja realizē vai iznīcina lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas):
24.1. elektroniski paziņo procesa virzītājam, kura kontrolei pakļauts attiecīgais lietiskais pierādījums, vai izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes deleģētajam pārstāvim informāciju par lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas laiku un vietu, ja ir saņemta šo noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktā informācija;
24.2. publicē aģentūras mājaslapā internetā paziņojumu par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu.
25. Aģentūra, nodrošinot lietiskā pierādījuma realizāciju:
25.1. vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas publicē aģentūras tīmekļvietnē paziņojumu par lietiskā pierādījuma realizāciju, piedāvājot iegādāties lietisko pierādījumu par realizācijas cenu vai iesniegt piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu par augstāku cenu;
25.2. ja uz lietisko pierādījumu par sākotnēji noteikto realizācijas cenu nav pieteicies neviens pretendents, lietiskā pierādījuma realizācijas cenu samazina un nodod to atkārtotai realizācijai. Lietiskā pierādījuma realizācijas cenu vienā realizācijas reizē samazina ne vairāk kā par 20 procentiem no sākotnēji noteiktās realizācijas cenas;
25.3. slēdz līgumu ar realizācijas procedūras uzvarētāju (pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu vai, ja saņemti vairāki piedāvājumi, pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu iegādāties lietisko pierādījumu par augstāku cenu, vai pretendentu, kurš iesniedzis piedāvājumu pirmais, ja saņemti vairāki piedāvājumi iegādāties lietisko pierādījumu par vienādu cenu).
25.1 Izsoli rīko elektronisko izsoļu vietnē.
25.2 Sludinājumā par izsoli norāda:
25.21. izsoles rīkotāja nosaukumu un adresi;
25.22. realizējamo mantu un tās novērtējumu;
25.23. kura izsole pēc kārtas tā ir;
25.24. izsoles sākumcenu un izsoles soli;
25.25. izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;
25.26. nodrošinājuma summu (kas nav lielāka par 10 procentiem no realizējamās mantas sākumcenas) un tās iemaksas un atmaksas kārtību;
25.27. datumu, līdz kuram persona, kura vēlas piedalīties izsolē, var lūgt autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;
25.28. realizējamās mantas apskates vietu un laiku;
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.