Personu apliecinošu dokumentu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir noteikt personu un to tiesisko statusu apliecinošus dokumentus (turpmāk — personu apliecinošs dokuments) un šos dokumentus aizvietojošu dokumentu (turpmāk — pagaidu ceļošanas dokuments).

(2) Likums nosaka:

1) personu apliecinošu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta turētāja tiesības un pienākumus;

2) pagaidu ceļošanas dokumenta lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī pagaidu ceļošanas dokumenta turētāja tiesības un pienākumus.

2.pants. Personu apliecinošs dokuments

(1) Personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.

(2) Personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums.

(3) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(4) Personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu vai citiem tiesību aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts ārējo robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm, ir ceļošanas dokuments.

(5) Ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas, minētajai personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nav ceļošanas dokuments.

3.pants. Pagaidu dokuments

4.pants. Personu apliecinošu dokumentu veidi

(1) Ir šādi personu apliecinoši dokumenti:

1) personas apliecība;

2) pase.

(2) Personu apliecinošus dokumentus izsniedz, pamatojoties uz Fizisko personu reģistra datiem.

(3) Personu apliecinošā dokumentā iekļauj ziņas par personu atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem un personas biometrijas datus tādā apjomā un formātā, kā to nosaka Latvijai saistošie starptautiskie tiesību akti par prasībām ceļošanas dokumentiem.

(4) Ministru kabinets var noteikt papildu ziņas, kas iekļaujamas personu apliecinošā dokumentā.

(5) Visas darbības, kas saistītas ar personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu un ziņu iekļaušanu personu apliecinošā dokumentā, ir tiesīga veikt amatpersona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

5.pants. Personas apliecība

(1) Ir šādas personas apliecības:

1) Latvijas pilsoņa personas apliecība;

2) Latvijas nepilsoņa personas apliecība;

3) citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa (turpmāk — Savienības pilsonis) personas apliecība;

4) trešās valsts pilsoņa personas apliecība;

5) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta, konsulārās iestādes darbinieka, šāda darbinieka ģimenes locekļa vai privātā mājkalpotāja personas apliecība (turpmāk — akreditētas personas apliecība);

6) ārzemnieka personas apliecība.

(2) Trešās valsts pilsoņa personas apliecība ir uzturēšanās atļauja, ko izsniedz saskaņā ar migrāciju regulējošiem tiesību aktiem.

(21) Ārzemnieka personas apliecību izsniedz ārzemniekam, kurš Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d", "e", "f" un "i" apakšpunktā minētajos gadījumos reģistrēts Fizisko personu reģistrā.

(3) Personas apliecība izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, izņemot personas apliecību, kura izsniegta uz iekšlietu ministra vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka pieņemtajā lēmumā par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas noteikto laiku un ārzemnieka personas apliecību. Ja pase ir zudusi vai kļuvusi lietošanai nederīga, Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir tiesības personas apliecību izmantot kā ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijas Republikā no trešās valsts, ar kuru nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums.

(4) Personas apliecībā iekļauj informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Ministru kabinets nosaka personas apliecībā iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, tās izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.

(5) Personas apliecība, kurā iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskajai identifikācijai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu elektronisko identifikāciju un elektronisko dokumentu apriti.

(6) Personas apliecības, izņemot akreditētu personu apliecības, izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(7) Akreditētu personu apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(8) Personas apliecību paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

(9) Par personas apliecības izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Pases

(1) Ir šādas pases:

1) Latvijas pilsoņa pase;

2) Latvijas nepilsoņa pase;

3) diplomātiskā pase;

4) dienesta pase;

5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

6) bēgļa ceļošanas dokuments;

7) ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss (turpmāk — persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss).

(2) Pase ir ceļošanas dokuments.

(3) Pases, izņemot diplomātiskās un dienesta pases, izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(4) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Diplomātiskās pases izsniedz saskaņā ar likumu “Par diplomātisko pasi”.

(6) Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, to paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

(7) Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasu, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentu paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

(8) Par pases izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.

7. pants. Pagaidu ceļošanas dokuments

(1) Pagaidu ceļošanas dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas tā turētājam uz laiku aizstāj personu apliecinošu dokumentu.

(2) Pagaidu ceļošanas dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments.

(3) Pagaidu ceļošanas dokumentu var saņemt:

1) Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā (turpmāk — bezvalstnieks), bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona īslaicīgi uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta;

2) Savienības pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta vai to kāda cita iemesla dēļ nav iespējams iegūt vai iegūt saprātīgā laikposmā.

(4) Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai — izņēmuma gadījumā — citā valstī (ja pilsonības valsts personai nodrošina personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā citā valstī vai citos gadījumos).

(5) Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz Ārlietu ministrija.

(6) Pagaidu ceļošanas dokumenta paraugu un saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

(7) Par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma

(1) Personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai, uzskaitei un pārbaudei izmanto valsts informācijas sistēmu “Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma” (turpmāk — Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma).

(2) Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(3) Ministru kabinets nosaka Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

9.pants. Personu apliecinoša dokumenta obligātums

(1) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

(2) Personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, neskaitot dienesta vai diplomātisko pasi. Akreditētas personas apliecības turētāja rīcībā vienlaikus var būt arī šā likuma 5. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minētā personas apliecība.

(3) Bezvalstnieka ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments bezvalstniekam.

(4) Bēgļa ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments bēglim.

(5) Personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja šai personai nav derīga ceļošanas dokumenta un nav iespējams to saņemt.

(6) Ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir attiecīgi Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecība, bet personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim — uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pēc tam, kad paziņots lēmums par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas.

(7) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniedz, ja viņam ir derīga personas apliecība, vai pasi izsniedz vienlaikus ar personas apliecību.

10. pants. Personu apliecinošu dokumentu izsniegšana

(1) Personai, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu izsniedz pēc šīs personas likumiskā pārstāvja lūguma.

(2) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem personiski. Šis nosacījums neattiecas uz akreditētu personu apliecību saņemšanu.

(3) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personu apliecinošu dokumentu saņem šīs personas likumiskais pārstāvis.

(4) Ja personu apliecinošu dokumentu personai, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunākas personas personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt persona, kura nav attiecīgās personas likumiskais pārstāvis, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, ko izsniedzis personas likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai Savienības pilsonis vai bezvalstnieks, kuram piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk — Savienības bezvalstnieks).

(5) Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir ārzemnieks, bet nav Savienības pilsonis vai bezvalstnieks, viņš uzrāda attiecīgās nepilngadīgās personas likumiskā pārstāvja — Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vai Savienības pilsoņa vai bezvalstnieka — notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pilnvarojumu var noformēt mutvārdos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī. Mutvārdu pilnvarojumu attiecīgā iestāde noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta.

(7) Šā panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētā pilnvara nav nepieciešama, ja:

1) neviens no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskajiem pārstāvjiem nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis, Savienības pilsonis vai bezvalstnieks;

2) Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis šādu pilnvaru nav tiesīgs dot (piemēram, viņam atņemtas aizgādības tiesības) vai nav sasniedzams, vai atsakās dot piekrišanu un bāriņtiesa ir piekritusi bērna izceļošanai no valsts.

(8) Par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu neizsniedz, ja:

1) ir saņemts tās likumiskā pārstāvja iesniegums ar lūgumu neizsniegt personu apliecinošu dokumentu, — līdz laikam, kad tiesā iesniegts šā panta astotās daļas 2. punktā minētais lūgums, bet ne ilgāk kā mēnesi no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) ir saņemts dokuments, kas apliecina, ka tiesai iesniegts lūgums pieņemt lēmumu, ar kuru noteikts aizliegums bērnu izvest no valsts, — līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas lēmums par aizliegumu bērnu izvest no valsts vai par atteikumu šādu aizliegumu noteikt;

3) ir pieņemts tiesas lēmums par aizliegumu attiecīgajai personai izbraukt no valsts vai izbraukt no valsts līdz tiesvedības procesa pabeigšanai ar galīgo nolēmumu lietā;

4) iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas.

11.pants. Personas identificēšana

(1) Personu identificē līdz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.

(2) Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem pirmo reizi, viņa identitāti, iesniedzot dokumentus personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, apliecina viņa likumiskais pārstāvis vai kāds no viņa pilngadīgiem radiniekiem.

(3) Ja bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments.

12.pants. Personu apliecinoša vai pagaidu ceļošanas dokumenta turētāja pienākumi

(1) Personu apliecinoša vai pagaidu ceļošanas dokumenta turētāja pienākums ir glabāt attiecīgo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājuma dēļ nekļūtu lietošanai nederīgs.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par tās personu apliecinoša vai pagaidu ceļošanas dokumenta glabāšanu ir atbildīgs šīs personas likumiskais pārstāvis.

(3) Par personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu ceļošanas dokumenta zudumu attiecīgā dokumenta turētājs nekavējoties pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu ceļošanas dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.

13.pants. Personu apliecinoša dokumenta nodošana

(1) Personu apliecinoša dokumenta turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas vai dokumenta derīguma termiņa beigām nodod personu apliecinošu dokumentu izdevējiestādei, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.

(11) Ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personu apliecinoša dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas, minētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas uz lēmumā noteikto laiku nodod personu apliecinošo dokumentu glabāšanai izdevējiestādē, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Par 14 gadiem jaunākas personas likumiskais pārstāvis mēneša laikā pēc likumiskā pārstāvja statusa zaudēšanas nodod minētās personas personu apliecinošu dokumentu citam likumiskajam pārstāvim, ja tāds ir, vai dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(3) Ja ir atrasts personu apliecinošs vai pagaidu ceļošanas dokuments, to nodod dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(4) Mirušas personas personu apliecinošu dokumentu, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi vai akreditētas personas apliecību, nodod dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Mirušas personas diplomātisko pasi, dienesta pasi, akreditētas personas apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu nodod Ārlietu ministrijai.

(6) Ārvalstī mirušas personas personu apliecinošu vai pagaidu ceļošanas dokumentu nodod Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(7) Šā likuma 7. panta trešās daļas 1. punktā minētā persona pēc atgriešanās Latvijā tai izsniegto pagaidu ceļošanas dokumentu nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet, ja dokumenta turētājs atgriežas savā dzīvesvietā ārvalstī, — tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Šā likuma 7. panta trešās daļas 2. punktā minētā persona pēc atgriešanās galamērķa valstī tai izsniegto pagaidu ceļošanas dokumentu nodod savas pilsonības valsts kompetentajā iestādē vai tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(8) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policija, Valsts robežsardze un dzimtsarakstu nodaļa nodotos personu apliecinošus vai pagaidu ceļošanas dokumentus nogādā to izdevējiestādēm.

14.pants. Personu apliecinoša dokumenta izņemšana

(1) Personu apliecinoša vai pagaidu ceļošanas dokumenta izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personu apliecinošu vai pagaidu ceļošanas dokumentu, ja persona to ieguvusi nelikumīgi, lieto dokumentu, kas kļuvis lietošanai nederīgs saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 13.panta pirmajā, 1.1 vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kura par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēta uz laiku, kas ir ilgāks par trim stundām, personu apliecinošu vai pagaidu ceļošanas dokumentu izņem iestāde, kas aizturējusi šo personu. Personai ir tiesības prasīt, lai minētā dokumenta izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši Administratīvās atbildības likumam un kriminālprocesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.