Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam

Veids Noteikumi
Publicēts 2012-02-21
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta noteikumi Nr.127Rīgā 2012.gada 21.februārī (prot. Nr.10 27.§)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 18.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ziņojamās, reģistrējamās un valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (turpmāk – infekcijas slimība) (1.pielikums) un kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, juridiskā persona, kas veic laboratoriskos izmeklējumus, ja šī persona ir iesaistīta pārtikas, dzīvnieku, vides un dzīvnieku barības laboratoriskajā kontrolē (turpmāk – akreditēta laboratorija), pilnvarots veterinārārsts kautuvē, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, ziņo par infekcijas slimībām Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests).
2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. novietne – atsevišķi norobežota platība, kas veido vienu epizootoloģisko vienību lauksaimniecības dzīvnieku, akvakultūras dzīvnieku un bišu saimju pastāvīgai vai pagaidu turēšanai, tostarp zooloģiskajā dārzā un cirkā;

2.2. uzņēmums – vienota teritorija vai teritorijas daļa, kas atbilstoši iekārtota un tiek izmantota šķirnes mājputnu (iegūst inkubējamās olas vaislas mājputnu ganāmpulka atjaunošanai), vaislas mājputnu (iegūst inkubējamās olas produktīvo mājputnu audzēšanai), vaislas cāļu (audzē vaislas mājputnu cāļus līdz to produktīvā vecuma sasniegšanai) vai produktīvo cāļu (audzē produktīvo mājputnu cāļus līdz to dēšanas sezonai) audzēšanai un turēšanai, kā arī inkubators;

2.3. saslimšanas gadījums – apstiprināta dzīvnieka saslimšana ar jebkuru no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām infekcijas slimībām vai infekcijas slimības atklāšana dzīvnieka kautķermenī vai līķī;

2.4. infekcijas slimības uzliesmojums – uzņēmumā, novietnē, transportlīdzeklī, kautuvē vai jebkurā citā vietā, kurā atrodas dzīvnieki, apstiprināts viena vai vairāku dzīvnieku saslimšanas gadījums;

2.5. primārs infekcijas slimības uzliesmojums – infekcijas slimības uzliesmojums, kas nav epizootoloģiski saistīts ar iepriekšējo infekcijas slimības uzliesmojumu tajā pašā dalībvalsts reģionā, vai infekcijas slimības pirmais reģistrācijas gadījums citā dalībvalsts reģionā;

2.6. sekundārs infekcijas slimības uzliesmojums – jebkurš infekcijas slimības uzliesmojums, kas tiek konstatēts pēc pirmo reizi apstiprinātas dzīvnieku saslimšanas (saslimšanas gadījuma);

2.7. apstiprināta infekcijas slimība – infekcijas slimības ierosinātāja atklāšana dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā, izmantojot metodes, kuras atzinusi Pasaules dzīvnieku veselības organizācija, bet paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem ir ņēmis un to rezultātus izvērtējis dienesta inspektors, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts;

2.8. ziņojamā infekcijas slimība – infekcijas slimība, par kuru dienests ziņo Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai, Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm 24 stundu laikā pēc tās primāra uzliesmojuma konstatēšanas valsts teritorijā vai vienas nedēļas laikā Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja tiek konstatēts primārs govju brucelozes, govju tuberkulozes, govju enzootiskās leikozes vai aitu un kazu brucelozes uzliesmojums;

2.9. reģistrējamā infekcijas slimība – infekcijas slimība, par kuras esību valsts teritorijā un veiktajiem apkarošanas pasākumiem dienests regulāri ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un pārtikas aprites pastāvīgajā komitejā, un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai;

2.10. valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība – infekcijas slimība, kuras uzraudzība un kontrole tiek veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu, kā arī valsts programmu.

3. Noteikumi neattiecas uz infekcijas slimībām, kas diagnosticētas eksperimentāliem nolūkiem audzējamiem dzīvniekiem un laboratorijas dzīvniekiem.
4. Šo noteikumu 1.pielikumā minēto infekcijas slimību apstiprina dienesta amatpersona, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts, ja ir ievērotas šādas prasības:

4.1. paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem ņem dienesta amatpersona, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu, pārtikas un dzīvnieku barības apriti;

4.2. akreditētā laboratorijā vai references laboratorijā veikto paraugu izmeklējumu rezultāti apliecina infekcijas slimības ierosinātāja klātbūtni;

4.3. infekcijas slimības diagnozi nosaka vai lēmumu par infekcijas slimības ierosinātāja esību dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā pieņem dienesta amatpersona, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts, ievērojot normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu noteiktos, slimības diagnozi apstiprinošos nosacījumus, kā arī dzīvnieku barības vai pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto infekcijas slimības ierosinātāja apstiprināšanas kārtību un izvērtējot patoloģiskos, laboratoriskos vai dzīvnieka klīniskos izmeklējumus.

5. Ja saņemts ziņojums par infekcijas slimības ierosinātāja atklāšanu dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā, bet nav ievērotas šo noteikumu 4.punktā minētās prasības, uzskata, ka pastāv aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai infekcijas slimības ierosinātāja esību vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā.

II. Informācijas sniegšana Pārtikas un veterinārajam dienestam

6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam vai pilnvarotajam veterinārārstam kautuvē, ja ir aizdomas par:

6.1. dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minētajām infekcijas slimībām;

6.2. šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minēto infekcijas slimību ierosinātāja esību vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā.

7. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē pēc šo noteikumu 6.punktā minētā ziņojuma saņemšanas un gadījumos, ja viņam pašam ir aizdomas par šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minēto infekcijas slimību ierosinātāja esību dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā:

7.1. veic dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un, ja aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minētajām infekcijas slimībām ir pamatotas, nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai;

7.2. veic izpēti saskaņā ar dzīvnieku barības vai pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ņem paraugus un nosūta tos uz references laboratoriju vai akreditētu laboratoriju.

8. Ja ir apstiprināta šo noteikumu 1.pielikuma II daļā minētā infekcijas slimība dzīvniekiem vai šīs slimības ierosinātāja esība vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts vienas darbdienas laikā par to ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai (2.pielikums).
9. Akreditētā laboratorija un references laboratorija ziņo dienesta centrālajam aparātam un attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai:

9.1. nekavējoties vienas stundas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, par šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minēto infekcijas slimības ierosinātāju atklāšanu izmeklējamajā paraugā vai pozitīviem testēšanas rezultātiem;

9.2. elektroniski vienas darbdienas laikā par šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 1., 5., 13., 23., 24., 34., 45., 46. un 56.punktā minēto infekcijas slimību ierosinātāju atklāšanu izmeklējamajā paraugā vai pozitīviem testēšanas rezultātiem.

III. Ziņošana par infekcijas slimībām

10. Dienests pēc šo noteikumu 9.punktā minētā ziņojuma saņemšanas, ja tas attiecas uz šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minētajām infekcijas slimībām, 24 stundu laikā ziņo Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai, Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm par:

10.1. jebkuras šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minētās infekcijas slimības apstiprinātu primāru uzliesmojumu;

10.2. normatīvajos aktos par infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu, epizootiju uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu noteikto ierobežojumu atcelšanu valsts teritorijā attiecībā uz šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minēto infekcijas slimību (informāciju sniedz pēc pēdējā infekcijas slimības uzliesmojuma izplatīšanās apturēšanas).

11. Šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētajā ziņojumā norāda šādu informāciju:

11.1. ziņojuma sūtīšanas diena;

11.2. ziņojuma sūtīšanas laiks;

11.3. valsts nosaukums (Latvija);

11.4. infekcijas slimības nosaukums un ierosinātāja nosaukums;

11.5. infekcijas slimības uzliesmojuma kārtas numurs;

11.6. infekcijas slimības uzliesmojuma veids (primārs, sekundārs);

11.7. ar konkrēto infekcijas slimības uzliesmojumu saistīta uzliesmojuma atsauces numurs;

11.8. administratīvā teritorija (pagasts, novads), uzņēmuma vai novietnes ģeogrāfiskā atrašanās vieta (adrese), kurā konstatēts infekcijas slimības primārais vai sekundārais uzliesmojums;

11.9. administratīvā teritorija (pagasts, novads), kuru skar ar infekcijas slimības apkarošanu saistīti ierobežojumi, kas noteikti normatīvajos aktos par infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu un epizootiju uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu;

11.10. dzīvnieku saslimšanas apstiprinājuma datums;

11.11. datums, kad ziņotājam radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu;

11.12. aptuvenais dzīvnieku pirmās inficēšanās datums;

11.13. slimības izcelsme;

11.14. veiktie kontroles pasākumi;

11.15. pret infekcijas slimību uzņēmīgo dzīvnieku skaits, kas grupēti šādi (norāda uzņēmīgo dzīvnieku skaitu administratīvajā teritorijā vai teritorijā, kas pakļauta ierobežojumiem): liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda pret infekcijas slimību uzņēmīgo dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas, bites (norāda pret infekcijas slimību uzņēmīgo stropu skaitu), citas dzīvnieku dzimtas;

11.16. saslimušo dzīvnieku skaits uzņēmumā vai novietnē, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda slimības skarto dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas, bites (norāda infekcijas slimības skarto stropu skaitu);

11.17. nobeigušos dzīvnieku skaits, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda uzņēmumā vai novietnē nobeigušos dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas;

11.18. nokauto vai nogalināto dzīvnieku skaits, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda pēc vajadzības – tikai vēžveidīgie un zivis) (norāda nokauto dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas;

11.19. iznīcināto dzīvnieku vai iznīcināto kautķermeņu skaits, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda iznīcināto akvakultūras dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas, bites (norāda iznīcināto stropu skaitu);

11.20. pēdējais paredzamais dzīvnieku kaušanas vai nogalināšanas datums;

11.21. pēdējais paredzamais dzīvnieku līķu iznīcināšanas datums.

12. Papildus šo noteikumu 11.punktā minētajai informācijai par Āfrikas cūku mēri un klasisko cūku mēri norāda šādu informāciju:

12.1. attālums līdz tuvākajai novietnei, kurā audzē cūkas;

12.2. cūku skaits un veids (vaislas cūkas, nobarojamās cūkas, sivēni) inficētās novietnes telpās;

12.3. dzīvnieku infekcijas slimības skarto cūku skaits un veids (vaislas cūkas, nobarojamās cūkas, sivēni) novietnes inficētajās telpās;

12.4. infekcijas slimības diagnostikas metode;

12.5. infekcijas slimības konstatēšanas vieta (piemēram, novietne, transportlīdzeklis, kautuve);

12.6. informācija par primāro savvaļas cūku saslimšanas gadījumu.

12.1 Ja tiek apstiprināts šo noteikumu 1.pielikuma I daļas 22.1, 22.2, 22.3 vai 22.4 punktā minēto dzīvnieku infekcijas slimību primārs uzliesmojums vai, pamatojoties uz epizootoloģisko vai laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, novietnei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par govju brucelozes, govju tuberkulozes, govju enzootiskās leikozes vai aitu un kazu brucelozes uzraudzību, kontroli un apkarošanu anulē oficiāli brīvas novietnes statusu, dienests vienas nedēļas laikā par dzīvnieku infekcijas slimības konstatēšanas faktu un anulēto novietnes statusu informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
12.2 Par šo noteikumu 1.pielikuma I daļas 22.1, 22.2, 22.3 vai 22.4 punktā minēto dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu, kurš saistīts ar iepriekšējo uzliesmojumu un ir pamatots ar laboratorisko izmeklējumu rezultātiem vai par kuru informācija iegūta epizootoloģisko pētījumu rezultātā, kā arī par gadījumu, kad epizootoloģisko vai laboratorisko izmeklējumu rezultātā novietnei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par govju brucelozes, govju tuberkulozes, govju enzootiskās leikozes vai aitu un kazu brucelozes uzraudzību, kontroli un apkarošanu anulē oficiāli brīvas novietnes statusu, dienests informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis kā par sekundāru infekcijas slimības uzliesmojumu.
12.3 Par šo noteikumu 1.pielikuma I daļas 22.1, 22.2, 22.3 vai 22.4 punktā minēto dzīvnieku infekcijas slimību sekundāru uzliesmojumu dienests reizi mēnesī sniedz apkopojošu informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ziņojumā norāda dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāju, ja tāds ir izolēts (izņemot govju enzootiskās leikozes ierosinātāju).
13. Ja tiek apstiprināta kāda no šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minētajām akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām:

13.1. par akvakultūras dzīvnieku eksotiskas un neeksotiskas infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprinājumu visā valsts teritorijā, iecirknī vai upju baseinā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai pasludināts par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības neskartu, ziņo kā par primāru infekcijas slimības uzliesmojumu, norādot upju baseina zonas vai administratīvās teritorijas nosaukumu un tās aprakstu;

13.2. par pārējiem akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem, kas epizootoloģiski ir saistīti ar iepriekšējo infekcijas slimību uzliesmojumu un nav minēti šo noteikumu 13.1.apakšpunktā, ziņo kā par sekundāru infekcijas slimības uzliesmojumu;

13.3. par sekundāru akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojumu dienests sniedz Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm apkopojošu informāciju reizi mēnesī. Ziņojumā norāda upju baseina zonas vai administratīvās teritorijas nosaukumu un tās aprakstu.

14. Dienests katru nedēļu pirmajā darbdienā informē Eiropas Komisiju par jebkuru šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minēto infekcijas slimību apstiprinātiem sekundāriem uzliesmojumiem valsts teritorijā, norādot šo noteikumu 11.punktā minētās ziņas.
15. Šo noteikumu 14.punktā minētās ziņošanas periods ir nedēļa, kas beigusies iepriekšējās svētdienas pusnaktī.
16. Ja valstī tiek īstenota obligāta vai brīvprātīga infekcijas slimību uzraudzības un kontroles programma (turpmāk – programma) un vairs netiek konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktā minētās infekcijas slimības, pret kurām ir uzņēmīgas aitas un kazas, dienests iesniedz Eiropas Komisijā šo faktu apliecinošus dokumentus, norādot šādu informāciju:

16.1. infekcijas slimības līdzšinējā izplatība Latvijas teritorijā;

16.2. saistībā ar valsts uzraudzību veikto pārbaužu rezultāti, ko pamato seroloģiskie, mikrobioloģiskie, patoloģiskie vai epidemioloģiskie izmeklējumi;

16.3. infekcijas slimības pēdējais reģistrācijas fakts dienesta datu uzskaites sistēmā;

16.4. laikposms, kurā veikta infekcijas slimības uzraudzība;

16.5. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo infekcijas slimību, un administratīvā teritorija vai ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts šāds aizliegums;

16.6. dienesta iekšējā kārtība, kādā apstiprina infekcijas slimības esību vai neesību.

17. Dienests informē Eiropas Komisiju par jebkurām izmaiņām šo noteikumu 16.punktā minētajā informācijā.
18. Ja valstī tiek īstenota obligātā vai brīvprātīgā programma, kas saistīta ar šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 20., 34., 46., 50., 51., 52., 53. vai 54.punktā minēto infekcijas slimību, dienests attiecīgo programmu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā, norādot šādu informāciju:

18.1. infekcijas slimības izplatība valsts teritorijā;

18.2. vai attiecīgā slimība ir ziņojamā infekcijas slimība;

18.3. programmas uzsākšanas iemesli, ievērojot slimības nozīmīgumu un programmas izmaksas un izdevīgumu;

18.4. ģeogrāfiskais apgabals vai administratīvā teritorija, kurā paredzēts īstenot programmu;

18.5. dzīvnieku veselības statusa kategorijas, ko piemēro novietnēm, dzīvnieku veselības prasības katrai dzīvnieku sugai, ievedot dzīvniekus novietnē, un veicamās laboratorisko testu procedūras;

18.6. programmas uzraudzības procedūras un ziņas par to, kā dzīvnieku īpašnieki vai turētāji ir iesaistīti programmas ieviešanā;

18.7. veicamās darbības, ja novietnē esošie dzīvnieki kāda iemesla dēļ zaudē tiem piešķirto veselības statusu;

18.8. infekcijas slimības apkarošanas pasākumi, ko veic, ja laboratorisko testu rezultāti ir pozitīvi;

18.9. tirdzniecības nediskriminējošais raksturs valsts teritorijā attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību.

19. Ja valstī nav konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 20., 34., 46., 50., 51., 52., 53. vai 54.punktā minētās infekcijas slimības, tad lēmuma pieņemšanai, ar kuru tiek piešķirts no atsevišķām infekcijas slimībām brīvas valsts statuss, dienests Eiropas Komisijā iesniedz šādu informāciju:

19.1. infekcijas slimības apraksts un tās izplatības vēsture Latvijas teritorijā;

19.2. valsts uzraudzības laboratorisko testu rezultāti, kā arī seroloģiskās, mikrobioloģiskās, patoloģiskās vai epizootoloģiskās izpētes rezultāti;

19.3. laikposms, kurā par infekcijas slimību ziņo dienestam;

19.4. laikposms, kurā veikta infekcijas slimības uzraudzība;

19.5. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo infekcijas slimību, un administratīvā teritorija vai ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts šāds aizliegums;

19.6. veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesību valstī.

20. Dienests ziņo Eiropas Komisijai par izmaiņām šo noteikumu 19.punktā minētajā informācijā.
21. Ja valstī tiek īstenota tādu infekcijas slimību obligātā vai brīvprātīgā programma, pret kurām ir uzņēmīgi zirgu dzimtas dzīvnieki (1.pielikuma II daļas 29., 71., 72., 73. un 74.punkts), dienests to iesniedz izskatīšanai Eiropas Komisijā, norādot šādu informāciju:

21.1. infekcijas slimības izplatība valsts teritorijā;

21.2. programmas pamatojums, ievērojot slimības nozīmīgumu, un programmas izmaksas un izdevīgums;

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.