Noteikumi par fitosanitāriem pasākumiem un to piemērošanas kārtību koksnes iepakojamam materiālam

Ministru kabineta noteikumi Nr.145Rīgā 2012.gada 28.februārī (prot. Nr.11 23.§)

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 24.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka fitosanitāros pasākumus un to piemērošanas kārtību koksnes iepakojamā materiāla aizsardzībai:

1.1. fitosanitāro pasākumu veikšanas un koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas kārtību, kā arī piemērojamos izņēmumus;

1.2. kārtību, kādā veicama un anulējama koksnes iepakojamā materiāla marķētāja reģistrācija Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā (turpmāk – reģistrs);

1.3. koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa sertifikācijas nosacījumus;

1.4. kārtību, kādā sertifikācijas institūcijai izsniedz un anulē atļauju veikt koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa sertifikāciju;

1.5. fitosanitāro pasākumu veikšanas, koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas un sertificēšanas uzraudzības kārtību.

1.1 Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) organizē un īsteno koksnes iepakojamā materiāla kontroli un uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (turpmāk – Augu veselības regula).

2. Noteikumi attiecas uz koksnes iepakojamo materiālu, kas paredzēts kravu transportēšanai (paletēm, kastēm, redeļkastēm, iepakojuma kastēm, kabeļspolēm, spolēm, kravu stiprinājumiem) starptautiskajā tirdzniecībā, lai ierobežotu augu karantīnas organismu izplatīšanās risku, ja to pieprasa ievedējvalsts.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. koksnes iepakojamo materiālu, kura ražošanā izmantota līme, termiskā apstrāde vai spiediens, – saplākšņiem, kokskaidu un kokšķiedru plātnēm, orientēto kokskaidu plātnēm un finieriem;

3.2. zāģskaidām, koka vilnu, skaidām;

3.3. koksnes iepakojamo materiālu, kas pilnībā izgatavots no plāna koka, kurš nav biezāks par sešiem milimetriem;

3.4. vīna un spirta mucām, ja tās ražošanas laikā ir karsētas;

3.5. dāvanu kastēm vīnam, cigaretēm un citām precēm, ja tās izgatavošanas laikā ir apstrādātas ar kādu citu metodi, kas nodrošina aizsardzību pret augu karantīnas organismiem;

3.6. koka komponentiem, kas piestiprināti pie kravu transportlīdzekļiem un konteineriem.

4. Šo noteikumu piemērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

5. Eksportējot koksnes iepakojamo materiālu uz trešajām valstīm, ja to pieprasa importētājvalsts, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija" norāda informāciju par veikto termisko apstrādi.

II. Fitosanitārie pasākumi koksnes iepakojamam materiālam

6. Koksnes iepakojamo materiālu izgatavo no nomizotas koksnes. Par nomizotu uzskata koksni, kurai maksimāli noņemta miza, ievērojot vienu no šādām prasībām:

6.1. vienlaidus mizas virsmas laukums uz koksnes iepakojamā materiāla nav lielāks par trim centimetriem platumā, neņemot vērā mizas virsmas laukuma garumu;

6.2. mizas virsmas laukums ir lielāks par trim centimetriem platumā, bet mizas kopējais laukums ir mazāks par 50 kvadrātcentimetriem.

7. Koksnei, kas paredzēta koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanai (turpmāk – koksne), un koksnes iepakojamam materiālam piemēro fitosanitāro pasākumu – termisko apstrādi, kuras laikā koksnes iekšienē nodrošina vismaz 56 °C temperatūru ne mazāk kā 30 minūtes (turpmāk – termiskā apstrāde).

8. Termisko apstrādi drīkst veikt juridiska persona – iepakojamā materiāla marķētājs –, kas ir iekļauts reģistrā, izpilda šo noteikumu V nodaļā noteiktās prasības un ir sertificējis termiskās apstrādes procesu (turpmāk – persona).

9. Veiktos fitosanitāros pasākumus apliecina atbilstošs marķējums uz koksnes vai koksnes iepakojamā materiāla.

10. Koksni un koksnes iepakojamo materiālu drīkst marķēt koksnes iepakojamā materiāla marķētājs, kas ir iekļauts reģistrā

11. Termiski apstrādātu koksni un koksnes iepakojamo materiālu glabā atsevišķi no termiski neapstrādātas koksnes un iepakojamā materiāla, lai nebūtu iespējas tos sajaukt. Pie termiski apstrādātās koksnes vai iepakojamā materiāla glabāšanas vietas ir piestiprināta norāde "HT materiāls". Minimālais attālums starp termiski apstrādātu un neapstrādātu koksni vai koksnes iepakojamo materiālu ir trīs metri.

12. Persona nodrošina termiskās apstrādes procesa izsekojamību.

13. Ražotājs, kas izgatavo koksnes iepakojamo materiālu no termiski apstrādātas koksnes un iepakojamo materiālu marķē, bet pats neveic koksnes termisko apstrādi, ražošanai izmanto marķētu koksni.

III. Personas iekļaušana reģistrā un reģistrācijas anulēšana

13.1 Personu reģistrā iekļauj normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajā kārtībā.

14. Koksnes iepakojamā materiāla marķētāju iekļauj reģistrā, ja tas atbilst Augu veselības regulas 98. pantā noteiktajām prasībām un veic kādu no šādām darbībām:

14.1. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termisko apstrādi un marķēšanu;

14.2. koksnes iepakojamā materiāla ražošanu, tā termisko apstrādi un marķēšanu;

14.3. koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanu no termiski apstrādātas koksnes un tā marķēšanu;

14.4. termiski apstrādāta (marķēta) koksnes iepakojamā materiāla labošanu vai pārstrādi.

15. (Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 773)

16. Lai reģistrā iekļautā persona saņemtu atļauju marķēt koksni un koksnes iepakojamo materiālu, tā dienestā iesniedz:

16.1. deklarāciju par fitosanitāro kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu un iesniegumu piešķirt atļauju koksnes iepakojamā materiāla marķēšanai. Iesniegumā norāda:

16.1.1. faktiskās darbības vietas adresi (adreses);

16.1.2. darbības veidu (koksnes termiskā apstrāde vai iepakojamā materiāla izgatavošana no termiski apstrādātas koksnes);

16.2. uzglabāšanas laukumu un noliktavu plānus, kuros norādītas termiski neapstrādātai un apstrādātai koksnei un gatavam koksnes iepakojamam materiālam paredzētās uzglabāšanas vietas;

16.3. ja persona veic termisko apstrādi, – sertifikācijas institūcijas izsniegtu atbilstības dokumenta kopiju;

16.4. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa un koksnes iepakojamā materiāla izgatavošanas un marķēšanas procesa aprakstu (instrukciju).

17. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

17.1. pārbauda iesniegto informāciju, izvērtē personas iespējas veikt koksnes termisko apstrādi un marķēšanu un pieņem lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā;

17.2. ja konstatētas neatbilstības, dienests par to paziņo personai un nosaka termiņu neatbilstību novēršanai. Ja dienesta lēmumā norādītajā termiņā neatbilstības netiek novērstas, dienests pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut attiecīgo personu reģistrā.

18. Iekļaujot personu reģistrā, dienests piešķir tai individuālu reģistrācijas numuru un oficiālo marķēšanas numuru.

19. Ja mainījusies šo noteikumu 16.1.1. un 16.1.2. apakšpunktā minētā informācija, persona mēneša laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz dienestā iesniegumu par nepieciešamību izdarīt grozījumus, norādot datumu, kad samaksāta valsts nodeva par iesnieguma izvērtēšanu saistībā ar nepieciešamo grozījumu izdarīšanu.

20. Dienests nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 19. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu reģistrā.

21. Ja dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17. un 20. punktā minētā termiņa beigām nav paziņojis savu lēmumu, uzskatāms, ka dienests ir apstiprinājis personas iesniegumā izteikto lūgumu.

22. Dienests pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu:

22.1. pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas;

22.2. ja konstatē, ka persona ir svītrota no komercreģistra vai pārtraukusi darbību;

22.3. ja konstatē, ka persona neievēro Augu veselības regulā un šajos noteikumos noteiktās prasības;

22.4. ja persona divu gadu laikā nav īstenojusi nevienu no šo noteikumu 14. punktā minētajām darbībām.

IV. Sertifikācijas atļaujas izsniegšana un anulēšana

23. Termiskās apstrādes procesa sertifikāciju (turpmāk – sertifikācija) veic juridiska persona, kurai dienests ir izsniedzis sertifikācijas atļauju (turpmāk – sertifikācijas institūcija).

24. Dienests pieņem lēmumu atļaut juridiskajai personai veikt sertifikāciju, ja tā atbilst šādām prasībām:

24.1. tā ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

24.2. tai ir izstrādātas pārbaužu un uzraudzības procedūru vadlīnijas;

24.3. tai ir izstrādātas koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes instrukcijas vadlīnijas;

24.4. tās rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums, lai veiktu šādas pārbaudes un uzraudzības procedūras:

24.4.1. tehnoloģisko iekārtu un ierīču pārbaudi;

24.4.2. mērīšanas līdzekļu pārbaudi;

24.4.3. termiskās apstrādes tehnoloģijas procesa pārbaudi;

24.4.4. telpu pārbaudi;

24.4.5. dokumentāciju pārbaudi;

24.4.6. darbinieku kvalifikācijas pārbaudi.

25. Lai saņemtu sertifikācijas atļauju, juridiskā persona iesniedz dienestā rakstisku iesniegumu, kurā norāda nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā. Iesniegumam pievieno pārbaužu un uzraudzības procedūru vadlīnijas un koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa instrukcijas vadlīnijas, kā arī termiskās apstrādes iekārtu tehnisko pasi.

26. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 25.punktā minētā iesnieguma saņemšanas:

26.1. pārbauda juridiskās personas atbilstību šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām;

26.2. ja sertifikācijas institūcija atbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām, pieņem lēmumu izsniegt sertifikācijas atļauju.

27. Dienests vismaz reizi gadā pārbauda sertifikācijas institūciju, kurai ir izsniegta šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētā atļauja, pārbaudes laiku iepriekš saskaņojot.

28. Ja dienests šo noteikumu 27.punktā minētajā pārbaudē konstatē, ka sertifikācijas institūcija neatbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām vai nenodrošina, lai persona, kuru tā ir sertificējusi, ievērotu termiskās apstrādes procesam noteiktās prasības, dienests nosaka termiņu trūkumu novēršanai un aptur šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētās atļaujas darbību. Ja atkārtotā pārbaudē dienests konstatē, ka noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, tas anulē šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minēto atļauju.

29. Sertifikācijas institūcija sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dienesta veiktajām pārbaudēm sertifikācijas institūcijas atzīšanai un uzraudzībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

V. Koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesa sertifikācija

30. Lai sertificētu termiskās apstrādes procesu, persona izstrādā koksnes un koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes instrukciju saskaņā ar sertifikācijas institūcijas izstrādātajām vadlīnijām. Instrukcija ietver šādu informāciju:

30.1. tehnoloģisko iekārtu, ierīču un to vadības sistēmu lietošana;

30.2. koksnes un koksnes iepakojamā materiāla uzglabāšana un pakošana;

30.3. telpu un uzglabāšanas laukumu plāni;

30.4. mērīšanas līdzekļi un mērīšanas precizitātes pārbaude;

30.5. termiskās apstrādes procesā iesaistītie darbinieki, viņu kvalifikācija un atbildība;

30.6. termiskās apstrādes tehnoloģiskā procesa kontrole un vadība;

30.7. termiskās apstrādes procesa kvalitātes kontrole;

30.8. termiskās apstrādes procesa dokumentācija.

31. Par termisko apstrādi atbildīgais personāls ir iepazinies ar šo noteikumu 30.punktā minēto instrukciju, tostarp ar koksnes hidrotermiskās apstrādes, koksnes žāvēšanas un koksnes mitruma noteikšanas prasībām, kā arī ar Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu Nr.15 "Vadlīnijas koksnes iepakojamā materiāla reglamentācijai starptautiskajā tirdzniecībā" (turpmāk – standarts Nr.15) un tā izpildes tehniskajiem noteikumiem, termiskās apstrādes režīmiem un citiem ar termisko apstrādi saistītiem jautājumiem.

32. Termiskās apstrādes iekārtai ir automātiska vadības sistēma, un tā ir:

32.1. aprīkota ar drukas iekārtu, lai varētu izdrukāt termiskās apstrādes cikla pārskatus;

32.2. novietota atsevišķā slēgtā telpā, kurā nevar iekļūt putekļi, kas rodas zāģmateriālu ražošanā, un kurā nav mitruma, kas varētu izraisīt iekārtu vadības sistēmas darbības traucējumus vai bojājumus. Ieteicamais relatīvais gaisa mitrums telpā ir 40–60 procentu.

33. Termiskās apstrādes iekārta ir nodrošināta ar:

33.1. pietiekamu siltuma jaudu un gaisa plūsmu zāģmateriālu krautnē, lai uzturētu vismaz 60 ºC temperatūru visā zāģmateriāla šķērsgriezumā visos zāģmateriālos termiskās apstrādes kamerā;

33.2. termiskās apstrādes vides (gaisa, pārkarsēta tvaika vai citas) temperatūras un mitruma sensoriem, no kuriem vismaz viens temperatūras un viens mitruma sensors izvietots zonā pie izplūdes no krautnes;

33.3. vismaz četriem koksnes temperatūras devējiem un vienu termiskās apstrādes vides temperatūras devēju, ja termisko apstrādi veic, nosakot koksnes temperatūru;

33.4. vismaz četriem koksnes mitruma satura devējiem un diviem termiskās apstrādes vides temperatūras devējiem, ja termiskās apstrādes ilgumu nosaka atkarībā no koksnes mitruma satura un termiskās apstrādes vides temperatūras.

34. Termiskās apstrādes procesā lietotajiem mērinstrumentiem un devējiem piemēro šādas prasības:

34.1. temperatūras mērītāju nolasījuma precizitāte nedrīkst būt mazāka par 0,5 ºC;

34.2. mērinstrumentus un devējus pārbauda ne retāk kā divas reizes gadā un pārliecinās par to rādījumu precizitāti. Precizitātes pārbaudes veic, salīdzinot ar citu, precīzāku, references materiālu vai etalonmērinstrumentu;

34.3. pārbaudot mērinstrumentu mērījumu precizitāti, persona aizpilda termiskās apstrādes procesā izmantojamo mērinstrumentu un sensoru precizitātes pārbaudes protokolu, iekļaujot šādu informāciju:

34.3.1. personas nosaukums;

34.3.2. etalonmērinstrumenta identifikācijas numurs, pārbaudes periodiskums un pārbaudes institūcija;

34.3.3. pārbaudāmā mērinstrumenta nosaukums un identifikācijas numurs;

34.3.4. pārbaudes metode;

34.3.5. atbildīgais par pārbaudi;

34.3.6. pārbaudes veikšanas datums;

34.3.7. pārbaudāmā mērinstrumenta rādījums;

34.3.8. etalonmērinstrumenta rādījums;

34.3.9. faktiskā novirze;

34.3.10. pieļaujamā novirze;

34.3.11. korekcija;

34.4. koksnes mitrumu kontrolē ar elektriskās pretestības koksnes mitruma mērītājiem. Mitruma mērītāju nolasījuma precizitāte nedrīkst būt mazāka par 0,5 procentiem;

34.5. ja kāds no devējiem ir bojāts, to darbībā novērota kļūda vai radušās šaubas par to darbības precizitāti, termiskās apstrādes veikšana nav pieļaujama.

35. Uzkraujot zāģmateriālus termiskai apstrādei:

35.1. nodrošina, lai starp starpliku rindām ir ne vairāk kā divas zāģmateriālu rindas;

35.2. temperatūras devējus izvieto krautnē vienmērīgi, ievietojot tos biezākajos materiālos ar lielāko blīvumu (ja vienlaikus apstrādā dažādas koku sugas). Personai ir informācija par koku sugu blīvumu;

35.3. temperatūras devējus ievieto zāģmateriālu šķērsgriezuma centrā, iepriekš izdarot urbumu, kura diametrs ir vienāds ar temperatūras devēja diametru. Temperatūras devējus koksnē ievieto pilnā dziļumā, lai devēja ārējā metāla daļa nesaskartos ar žāvēšanas aģentu. Nav pieļaujams lietot devējus, kuru garums ir mazāks par pusi no zāģmateriālu biezuma.

36. Termiskās apstrādes laikā:

36.1. temperatūru mēra vismaz četros punktos;

36.2. nodrošina, lai zāģmateriālu iekšējā temperatūra katrā mērījumu punktā sasniegtu vismaz 60 ºC.

37. Termiskā apstrāde var būt žāvēšanas cikla sastāvdaļa. Ja termisko apstrādi veic žāvēšanas cikla laikā, nenosakot koksnes temperatūru, ievēro šādas prasības:

37.1. no zāģmateriālu krautnes izplūstošā žāvēšanas aģenta temperatūra termiskās apstrādes cikla laikā ir vismaz 62 ºC;

37.2. zāģmateriālu mitrums termiskās apstrādes cikla laikā nav lielāks par 18 procentiem;

37.3. minimālo termiskās apstrādes cikla ilgumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

τHT – termiskās apstrādes minimālais ilgums (min);

B – to materiālu biezums, kuriem nepieciešams ilgākais termiskās apstrādes laiks (mm);

Ks – koku sugas koeficients. Skuju kokiem Ks = 1, lapu kokiem Ks = 1,5;

37.4. uzkraujot divas zāģmateriālu rindas starp starplikām, termiskās apstrādes ilgumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

τHT – termiskās apstrādes minimālais ilgums (min);

B – to materiālu biezums, kuriem nepieciešams ilgāks termiskās apstrādes laiks (mm);

Ks – koku sugas koeficients. Skuju kokiem Ks = 1, lapu kokiem Ks = 1,5.

38. Termiskās apstrādes procesu dokumentē šādi:

38.1. pēc katra termiskās apstrādes cikla sagatavo termiskās apstrādes cikla protokolu (1.pielikums) un pievieno termiskās apstrādes cikla izdruku, kurā norādīta šāda informācija:

38.1.1. personas nosaukums;

38.1.2. termiskās apstrādes cikla norises datums un laiks;

38.1.3. termiskās apstrādes kameras identifikācijas numurs;

38.1.4. dati par termiskās apstrādes vides temperatūru un mitrumu, koksnes mitrumu un koksnes temperatūru (ja termisko apstrādi veic, nosakot koksnes temperatūru);

38.2. visus termiskās apstrādes ciklu protokolus kopā ar termiskās apstrādes ciklu izdrukām uzglabā divus gadus. Termiskās apstrādes ciklu dati ir atspoguļoti termiskās apstrādes kopsavilkuma tabulā, kurā norādīta šāda informācija:

38.2.1. personas nosaukums;

38.2.2. atbildīgās personas vārds, uzvārds un paraksts;

38.2.3. kopsavilkuma tabulas aizpildīšanas datums;

38.2.4. termiskās apstrādes partijas numurs;

38.2.5. termiskās apstrādes identifikācijas numurs;

38.2.6. termiskās apstrādes protokola numurs;

38.2.7. koku sugas;

38.2.8. zāģmateriālu biezums (mm);

38.2.9. apjoms (m3);

38.2.10. koksnes mitrums (%);

38.2.11. termiskās apstrādes ilgums (min);

38.2.12. termiskās apstrādes temperatūra (oC);

38.2.13. termiskās apstrādes veikšanas datums.

39. Ja persona termisko apstrādi veic visiem sagatavotajiem zāģmateriāliem, termiskās apstrādes dokumentāciju aizpilda vismaz reizi mēnesī par visu saražoto zāģmateriālu apjomu iepriekšējā mēnesī, pievienojot:

39.1. visu termiski apstrādāto zāģmateriālu uzskaites reģistru, kurā norādīts zāģmateriālu apjoms, suga, biezums un apstrādes laiks, kā arī žāvēšanas iekārtu identifikācijas numuri;

39.2. žāvēšanas ciklu izdrukas;

39.3. koksnes mitruma mērīšanas protokolus, ja koksnes mitrumu nemēra žāvēšanas cikla laikā.

40. Persona, kas vēlas veikt termisko apstrādi, iesniedz sertifikācijas institūcijā šādus dokumentus:

40.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

40.1.1. personas nosaukums un vienotais reģistrācijas numurs komercreģistrā;

40.1.2. faktiskās darbības vietas adrese (adreses) un – ja tiek izmantota pārvietojamā (mobilā) termiskās apstrādes kamera – norāde par tās identifikāciju, kas ir unikāla;