Zaudējis spēku - Par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu un pašvaldības sociālo pabalstu saņemšanas kārtību Ventspils pilsētā

Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.1Apstiprinātsar Ventspils pilsētas domes2012.gada 13.janvāra lēmumu Nr.4 (prot.Nr.4; 4.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta sesto daļu,likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu unlikuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25. pantu

1. Noteikumos lietotie termini

Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par sociālās palīdzības pieprasītāju.

Atsevišķas situācijas – dažādas situācijas un izveidojušies apstākļi, kuru dēļ ģimene (persona) nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības.

Dzīvokļa kompensējamā platība – platība dzīvoklī, ko izmanto dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai, nosakot to vienistabas dzīvoklī – dzīvokļa kopējās platības apmērā, bet divu un vairāku istabu dzīvoklī – rēķinot 27 m2 uz pirmo personu un 15 m2 uz katru nākamo personu, nepārsniedzot dzīvokļa kopējo platību.

Dzīvokļa pabalsts – pabalsts dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

Ģimene – šo saistošo noteikumu izpratnē, laulātie, bērni un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī.

Inkontinences līdzekļi – autiņbiksītes un ieliktņi, kas paredzēti urīna nesaturēšanas gadījumos.

Izdevumus apliecinošs dokuments – kases čeks, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts pašvaldības sociālo pabalstu pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa.

Krīzes situācija – stāvoklis, kad kāda ģimene (persona), kas nonākusi sarežģītā sociāli – ekonomiskā situācijā nav spējīga dzīvot tā, lai nodrošinātu sociālo vajadzību apmierināšanu.

Līdzdarbības pienākums – personas darbība ar mērķi attīstīt sociālo problēmu risināšanas prasmes, lai uzlabotu patstāvīgas funkcionēšanas spējas un veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā.

Maznodrošināta ģimene (persona) – ģimene (persona), kuras ienākumi nepārsniedz Ventspils pilsētas domes noteikto maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu līmeni.

Medikamenti – zāles, kas sagatavotas noteiktam ievadīšanas veidam konkrētā formā un kas tiek izplatītas ar konkrētu nosaukumu konkrētā iepakojumā.

Mīkstais inventārs – apavi, apģērbs, gultas veļa u.tml. priekšmeti.

Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai – naudas un/vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.

Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Pašvaldības dzīvoklis – šo saistošo noteikumu izpratnē – dzīvojamā telpa, kura tiek īrēta no Ventspils pilsētas pašvaldības.

Pašvaldības īpašumā esošie sociālie dzīvokļi – dzīvokļi, kuri atrodas pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pašvaldību funkciju realizēšanu, un ir izīrēti ģimenēm (personām), kuras, saskaņā ar Ventspils pilsētas domes saistošajos noteikumos noteikto sociālo dzīvokļu izīrēšanas kārtību Ventspils pilsētā, atzītas par tiesīgām īrēt šos dzīvokļus.

Pašvaldības sociālie pabalsti – šo saistošo noteikumu izpratnē – pabalsti, kas tiek piešķirti, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantu un likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu.

Pensija – šo saistošo noteikumu izpratnē Latvijas vai citas valsts vecuma, invaliditātes vai izdienas pensija, apgādnieka zaudējuma pensija, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, apdrošināšanas atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam vai viņa ģimenei, kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam vai viņa apgādībā bijušai personai.

Pensionārs – šo saistošo noteikumu izpratnē persona, kura ir sasniegusi Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto vecumu vecuma pensijas piešķiršanai vai kurai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir piešķirta izdienas pensija, kā arī persona, kura nav valsts vecuma pensijas saņēmēja, nav nodarbināta un par pieciem gadiem ir pārsniegusi Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto vecumu vecuma pensijas piešķiršanai un saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Rehabilitācijas pakalpojumi – pasākumu komplekss personas fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanai vai atgūšanai atbilstoši personas fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem.

Stomas aprūpes preces – stomas maisiņi un to piederumi, stomas pacientu ādas aizsardzības, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi.

Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas funkcionēšanas nodrošināšanai – mājoklis (pajumte, dzīvoklis), pārtika, sadzīves priekšmeti (apģērbs, pārvietošanās iespējas, mājturības priekšmeti), izglītības un audzināšanas iespējas, veselības un sociālās aprūpes iespējas.

SOPA – sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas elektroniskā sistēma, kurā elektroniski tiek uzglabāta informācija par ģimenēm (personām) piešķirtajiem sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem.

Trūcīga ģimene (persona) – ģimene (persona), kuras ienākumi nepārsniedz Ministru kabineta noteikto ienākumu līmeni.

2. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Ventspils pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pabalstu, kas tiek piešķirti, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantu un likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu, veidus un apmērus, saņemšanas kārtību, personu grupas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, lēmuma par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un pašvaldības sociālo pabalstu piešķiršanu vai atteikumu paziņošanas kārtību, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējami ienākumi un materiālais stāvoklis ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai, kā arī ienākumu novērtēšanas kārtību atsevišķu pašvaldības sociālo pabalstu saņemšanai.

2. Pašvaldības sociālo pabalstu mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), ģimenēm (personām), kuru ienākumi nepārsniedz šajos Noteikumos noteikto ienākumu līmeni, kā arī mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.

3. Pašvaldības sociālie pabalsti tiek piešķirti:

3.1. personām, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā un ir sasniedzamas Ventspils pilsētā deklarētajā adresē;

3.2. personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā. Šādos gadījumos pašvaldības iestāde "Ventspils pilsētas sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) noslēdz vienošanos ar personu, piešķirot tai maznodrošinātā statusu uz trim mēnešiem, vienojoties, ka persona deklarēs savu dzīvesvietu Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā trīs mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas brīža. Ja šī vienošanās netiek izpildīta un persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu Ventspilī, Sociālais dienests var turpmāk personai nepiešķirt maznodrošinātā statusu.

4. Lai saņemtu pašvaldības sociālos pabalstus vai novērtētu atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, viens no ģimenes locekļiem, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – palīdzības pieprasītājs) vēršas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kam atbilstoši šiem Noteikumiem un pieprasījuma mērķim pievienoti attiecīgie dokumenti, ja tādi nepieciešami.

4.1 (Svītrots ar Ventspils pilsētas domes 14.03.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

5. Pieprasot pašvaldības sociālos pabalstus, palīdzības pieprasītājam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

6. Noteikumos noteikto pašvaldības sociālo pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa atbilstības novērtēšanai Sociālais dienests pārbauda informāciju, tostarp apstrādā personas datus, par palīdzības pieprasītāju un viņa ģimeni pašvaldības un valsts datu reģistros tikai lēmuma pieņemšanai nepieciešamajā apjomā. Ja nepieciešams, Sociālais dienests pieprasa ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām.

7. Persona ar pārvietošanās grūtībām var informēt Sociālo dienestu par nepieciešamību iesniegt 4.punktā minēto iesniegumu.

8. Pēc šo Noteikumu 7. punktā minētā iesnieguma vai informācijas saņemšanas Sociālā dienesta sociālā darba speciālists 5 darba dienu laikā apmeklē personu dzīvesvietā, aizpilda iesniegumu un to reģistrē.

9. Sociālais dienests, ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šo Noteikumu 4.punktā minētā iesnieguma saņemšanas, pieņem lēmumu:

9.1. par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam;

9.2. par pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI) piešķiršanu vai atteikumu;

9.3. par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu vai atteikumu;

9.4. par pabalsta atsevišķu situāciju risināšanai krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām) piešķiršanu vai atteikumu.

10. Lēmumu par citu šajos Noteikumos noteikto pašvaldības sociālo pabalstu piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstus pieņem Sociālā dienesta sociālā darba speciālists ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šo Noteikumu 4. punktā minētā iesnieguma saņemšanas.

11. Pašvaldības sociālie pabalsti netiek piešķirti personām:

11.1. kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus, izņemot šo Noteikumu 184.3 un 184.6. apakšpunktā noteiktos pabalstus;

11.2. kuras atrodas ieslodzījumā.

11.1 Par Civillikumā noteiktajiem apgādniekiem šo Noteikumu izpratnē nav uzskatāmas personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas vietā, ilgstošas sociālās aprūpes iestādē vai kurām ir noteikts rīcībspējas ierobežojums.

12. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Sociālais dienests izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu no tā kalendārā mēneša, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa pieņemšanu.

12.1 Sociālā dienesta sociālā darba speciālists, kurš pieņem lēmumu par tiesībām saņemt 7.14. un 7.20.apakšnodaļā noteiktos pabalstus, izsniedz palīdzības pieprasītājam šīs tiesības apliecinošu izziņu.

13. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss šajos Noteikumos paredzētajā kārtībā tiek piešķirts:

13.1. uz laiku līdz trim mēnešiem – ja vismaz viens no palīdzības pieprasītāja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti;

13.2. uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem – pārējos gadījumos.

14. Beidzoties šo Noteikumu 13. punktā minētajam periodam, ģimenei (personai) var atkārtoti noteikt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu pēc šo Noteikumu 4. punktā minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu atkārtotas iesniegšanas.

14.1 Ja ģimenes (personas) ienākumi nepārsniedz šo Noteikumu 32.punktā minēto summu, bet nav ievēroti citi šo Noteikumu nosacījumi maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam uz laiku – trīs mēneši, noslēdzot attiecīgu vienošanos ar ģimeni (personu) par veicamajiem pasākumiem. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas. Ja ģimene (persona) neizpilda vienošanos, tad atkārtoti maznodrošinātā statuss tai tiek piešķirts pēc visu nosacījumu izpildes ģimenes (personas) atzīšanai par maznodrošinātu.

15. Ja ģimenes (personas) ienākumi pārsniedz šajos Noteikumos noteikto vidējo ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli maznodrošinātā statusa saņemšanai vai atsevišķu pašvaldības sociālo pabalstu saņemšanai, vai arī nav ievērotas citas šajos Noteikumos minētās prasības, Sociālais dienests vai Sociālā dienesta sociālā darba speciālists, atbilstoši noteiktajai kompetencei, pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt vai atcelt jau piešķirto maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atsevišķus pašvaldības sociālos pabalstus vai pārtraukt šo pabalstu izmaksu, izņemot 14.1 punktā paredzētos gadījumos.

16. Sociālais dienests var atteikt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, atcelt pieņemto lēmumu par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu vai atteikt, pārtraukt (daļēji vai pilnīgi) pašvaldības sociālo pabalstu piešķiršanu arī šādos gadījumos:

16.1. ja ģimene (persona) ir atteikusies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;

16.2. ja tiek konstatēts, ka sniegtas nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, vai ģimene (persona) atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo palīdzības pieprasītāja spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;

16.3. ja ģimene (persona) nepiekrīt dzīves apstākļu novērtēšanai (apsekošanai dzīvesvietā);

16.4. ja nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un / vai mājsaimniecības sastāvs;

16.5. ja Sociālais dienests konstatē, ka palīdzības pieprasītājs spēj nodrošināt savas pamatvajadzības minimālā apmērā;

16.6. tiek konstatēts, ka palīdzības pieprasītāja bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem ir materiālie resursi, lai nodrošinātu palīdzības pieprasītāju ar dažādiem palīdzības veidiem (gadījumos, kad palīdzības pieprasītājs lūdz piešķirt pabalstu atsevišķu situāciju risināšanai krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām)).

17. Atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu.

18. Pašvaldības sociālo pabalstu veidi:

18.1. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI);

18.2. Dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas patēriņa daļējai kompensēšanai;

18.3. Dzīvokļa pabalsts ūdens un kanalizācijas pakalpojumu daļējai kompensēšanai;

18.4. Dzīvokļa pabalsts īres maksas daļējai kompensēšanai sociālos īres dzīvokļos;

18.4.1 Dzīvokļa pabalsts īres maksas daļējai kompensēšanai pašvaldības dzīvokļos;

18.5. Dzīvokļa pabalsts kurināmā iegādes daļējai kompensēšanai;

18.6. Pabalsts krīzes situācijā;

18.7. Pabalsts skolēnu brīvpusdienām;

18.8. Pabalsts bērnu ēdināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs;

18.9. Pabalsts mācību līdzekļu iegādei;

18.10. Pabalsts mācību maksas segšanai Ventspils mūzikas vidusskolā;

18.11. Pabalsts vispārējo izglītības iestāžu absolventiem;

18.12. Bērna piedzimšanas pabalsts;

18.13. Pabalsts zobu ārstēšanai un zobu protezēšanai;

18.14. Pabalsts pacienta iemaksu daļējai kompensēšanai;

18.15. Pabalsts aprūpei mājās;

18.16. Pabalsts nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanai;

18.17. Pabalsts zupas virtuves izmantošanai;

18.18. Pabalsts bērniem ar invaliditāti medikamentu, medicīnas ierīču iegādei un izdevumu par rehabilitācijas pakalpojumiem daļējai segšanai;

18.18.1 (svītrots ar Ventspils pilsētas domes 14.03.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 3);

18.19. Pabalsts pensionāriem un personām ar invaliditāti medikamentu un medicīnas ierīču iegādei;

18.19.1 Pabalsts bērnu vakcinācijai pret ērču encefalītu;

18.20. Pabalsts daļējai izdevumu segšanai braukšanai pilsētas maršrutu autobusos;

18.21. Pabalsts 100 gadu sasniegušām personām;

18.22. Pabalsts 100 un vairāk gadu sasniegušām personām;

18.23. Pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai;

18.24. (svītrots ar Ventspils pilsētas domes 14.03.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 3);

18.25. (svītrots ar Ventspils pilsētas domes 14.03.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 3).

3. Ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšana maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanai un pašvaldības sociālo pabalstu saņemšanai

19. Sociālais dienests, saņemot palīdzības pieprasītāja iesniegumu, novērtē ģimenes (personas) ienākumus un, nepieciešamības gadījumā arī materiālos resursus, pamatojoties uz:

19.1. palīdzības pieprasītāja sniegtajām ziņām un iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem, ja tādi nepieciešami;

19.2. pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamajām ziņām par ģimeni (personu);

19.3. ziņām, kas iegūtas no pašvaldību un valsts institūcijām vai citām personām;

19.4. informāciju, kas iegūta, apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā, ja tāda bijusi nepieciešama.

20. Pilnīgai ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai, Sociālā dienesta sociālā darba speciālists aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – Deklarācija) elektroniskajā sistēmā SOPA, pamatojoties uz tajā pieejamo informāciju par palīdzības pieprasītāju, palīdzības pieprasītāja sniegto informāciju un iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina Deklarācijā norādītos faktus.

21. Deklarācijā tiek norādītas ziņas par palīdzības pieprasītāju un pārējām ģimenē dzīvojošām personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī par atsevišķi dzīvojošu laulāto un / vai bērna vecāku.

22. Deklarācijā norāda šādus palīdzības pieprasītāja ģimenes (personas) ienākumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem:

22.1. ienākumus no algota darba;

22.2. atlīdzības un pensijas, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, valsts sociālos pabalstus, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļus;

22.3. atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegto materiālo atbalstu;

22.4. citus ienākumus, izņemot šo Noteikumu 24. punktā minētos.

22.1 Deklarācijā norāda palīdzības pieprasītāja ģimenes (personas) ieņēmumus no saimnieciskās vai profesionālās darbības par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem vai par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Deklarācijā norādāmo vidējo ienākumu apmēru mēnesī aprēķina, ņemot vērā ieņēmumu periodu.

22.2 Deklarācijā norāda ienākumus no nekustamā un kustamā īpašuma, kapitāla daļu, vērtspapīru pārdošanas, kas gūti pēdējo 12 kalendāro mēnešu laikā pirms šo Noteikumu 4.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas. Deklarācijā norādāmo vidējo ienākumu apmēru mēnesī aprēķina, ņemot vērā periodu no darījuma brīža līdz iesnieguma iesniegšanai Sociālajā dienestā, izņemot summu, kas izlietota vienīgās dzīvesvietas nodrošināšanai.

23. Palīdzības pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka Deklarācijā norādītās ziņas (par ienākumiem, īpašumiem, transportlīdzekļiem, uzkrājumiem, parādsaistībām, uztura līgumiem u.c.) par sevi un citām Deklarācijā norādītajām personām ir precīzas un patiesas. Palīdzības pieprasītājs ir atbildīgs par Deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

24. Par ienākumiem šo Noteikumu izpratnē nav uzskatāmi: