Zaudējis spēku - Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā
Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.121Valmierā 2011.gada 29.decembrī
Apstiprināti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes29.12.2011. sēdes lēmumu Nr.432(prot. Nr.17, 22.§)Izdoti saskaņā ar likuma"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6.panta otro daļu, 7.panta sesto daļu, 14.panta septīto daļu,15.pantu, 21.1 otro daļu un 21.2 panta otro daļu un 24.pantu,likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajāmdzīvojamām mājām" 5.panta ceturto daļu, 6., 8., 9. un 10.pantu
Noteikumos lietotie termini
Dzīvokļu komisija – Valmieras pilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija
Krīzes situācija – ārkārtēji apstākļi, kādos persona ir nonākusi, kurus personai nebija iespējams iepriekš paredzēt vai novērst un kuru dēļ persona nespēj sevi nodrošināt ar dzīvojamo telpu
Noteikumi – Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā"
Palīdzība – Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtā palīdzība dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, izīrējot Pašvaldībai piederošās vai uz likumīgā pamata lietojumā esošās dzīvojamās telpas
Palīdzības likums – likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"
Pamatoti iemesli – apgādnieka ģimene atbilst trūcīgas ģimenes statusam vai apgādnieks nav sasniedzams un tam nav deklarētās dzīvesvietas
Pašvaldība – Valmieras pilsētas pašvaldība
Pašvaldības iedzīvotājs – Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā dzīves vietu deklarējusi persona
Pašvaldības iestādes – Valmieras pilsētas pašvaldība, tās iestādes, struktūrvienības un kapitālsabiedrības
Pašvaldības teritorija – Valmieras pilsētas administratīvā teritorija
Persona ar sevišķiem nopelniem – persona, kura devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Valmieras pilsētas labā un par sasniegumiem saņēmusi pašvaldības, valsts vai starptautisku apbalvojumu
Sociālo lietu pārvalde – Valmieras pilsētas pašvaldības iestāde "Sociālo lietu pārvalde"
Sociālā dzīvojamā telpa – dzīvoklis vai dzīvojamā telpa (ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss un kura atrodas pašvaldībai piederošā vai tās lietojumā esošā mājā
Vardarbība ģimenē – fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas tiek izmantots pret ģimenes locekli (laulāto, bērnu, vecāku, vecvecāku, adoptētāju vai adoptēto, brāli vai māsu) ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu
VDEĀK – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek sniegta Pašvaldības palīdzība dzīvojamo telpu (dzīvokļu) jautājumu risināšanā Valmieras pilsētā deklarētiem iedzīvotājiem.
2. Pašvaldība sniedz Palīdzību atbilstoši likumam "Par dzīvojamo telpu īri", likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", likumam "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", citiem normatīvajiem aktiem un Noteikumiem.
3. Dzīvokļu komisija 1 (viena) mēneša laikā izskata personu iesniegumus un dokumentus par Palīdzības sniegšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Noteikumiem un sagatavo vienu no šādiem dokumentiem:
3.1. lēmumu par Palīdzības sniegšanu un dzīvojamās telpas piešķiršanu;
3.2. lēmumu par atteikumu sniegt personai Palīdzību, kuru Dzīvokļu komisija pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu komisija ir tiesīga lemt par jautājuma izskatīšanas atlikšanu līdz visu nepieciešamo dokumentu saņemšanai, lai nodrošinātu pilnīgu situācijas izvērtējumu un Palīdzības sniegšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Noteikumiem.
Dzīvokļu komisija ir tiesīga atcelt tās pieņemto lēmumu par Palīdzības sniegšanu, ja papildus konstatēti fakti, kas liedz Palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumos. Šādā gadījumā Dzīvokļu komisija gatavo lēmumu par lēmuma atcelšanu un atteikumu sniegt personai Palīdzību Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.
4. Noteikumi nosaka:
4.1. personu kategorijas, kurām Pašvaldība neatliekami sniedz Palīdzību;
4.2. personu kategorijas, kurām Pašvaldība sniedz Palīdzību pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;
4.3. nosacījumus personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt Palīdzību;
4.4. personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;
4.5. kārtību Palīdzības saņemšanai, tajā skaitā, ziņas, kuras iegūstamas, iesniedzot Palīdzības likuma 6.panta pirmajā daļā minētos dokumentus;
4.6. pieteikšanās kārtību, lai saņemtu Palīdzību izīrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;
4.7. gadījumus, kuros Dzīvokļu komisija atsaka vai ir tiesīga atteikt personai Palīdzības sniegšanu;
4.8. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību.
5. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras īpašumā nav dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa, izņemot Noteikumu 9., 11.4., 11.5., un 11.7.punktā noteiktajos gadījumos. Šī prasība neattiecas uz speciālistiem, kuriem Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
6. Ja spēku zaudējis kāds no Noteikumu 3.sadaļā uzskaitītajiem dokumentiem, kas apliecināja personas tiesības saņemt Palīdzību, tad personai ir pienākums 1 (viena) mēneša laikā iesniegt Pašvaldībā spēkā esoša dokumenta kopiju.
7. Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu komisija vai dzīvojamo māju/īpašumu apsaimniekošanas speciālists atbilstoši Pašvaldībā noteiktajai dokumentu aprites kārtībai ir tiesīgi pieprasīt iesniedzējam (Palīdzības prasītājam), valsts vai pašvaldības institūcijai papildu dokumentus informācijas precizēšanai.
8. Pašvaldība līdz 10 (desmit) procentiem no Pašvaldībai piederošā vai uz likumīgā pamata lietojumā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt neatliekamas Palīdzības sniegšanai, dzīvojamo telpu izīrēšanai kvalificētiem speciālistiem.
II. Personu kategorijas, kurām Pašvaldība sniedz Palīdzību
9. Pašvaldība neatliekami sniedz Palīdzību personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā (tas ir, īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama vai daļēji sagruvusi un ir atjaunojama), ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.
10. Pašvaldība neatliekami sniedz Palīdzību šādā kārtībā:
10.1. Palīdzības saņemšanai persona iesniedz Pašvaldībā iesniegumu un dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas esamību (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas;
10.2. pēc personas iesnieguma saņemšanas Pašvaldības:
10.2.1. izpilddirektors ne ilgāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu Palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;
10.2.2. Pašvaldības iestādes "Attīstības un būvniecības pārvalde" struktūrvienība "Valmieras pilsētas Būvvalde" (turpmāk – Būvvalde) Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un Dzīvokļu komisija, pamatojoties uz Būvvaldes atzinumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
10.2.2.1. lēmumu par Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;
10.2.2.2. lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.
11. Pašvaldība pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošina:
11.1. personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:
11.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;
11.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
11.2. politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;
11.3. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās ir:
11.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;
11.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
11.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;
11.4. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;
11.5. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;
11.6. maznodrošinātas politiski represētās personas;
11.7. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;
11.8. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un uz to ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:
11.8.1. dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts, pamatojoties uz minētās mājas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu veikt šīs mājas kapitālo remontu un remonta veikšana nav iespējama, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, un kopš īpašuma tiesību atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kā arī dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) nav paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (nedzīvojamo telpu);
11.8.2. mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un tā ir:
11.8.2.1. maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
11.8.2.2. persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājošs invalīds un kurai nav likumīgo apgādnieku;
11.8.2.3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājoši invalīdi un kuriem nav likumīgo apgādnieku.
11.9. Noteikumu 11.4. un 11.7.punktā minētās personas Pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina tikai tad, ja tās iesniegušas iesniegumu Pašvaldībā šāda veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.
12. Ja ar dzīvojamo telpu ir nodrošinātas visas Noteikumu 9. un 11.punktā minētās personas, ņemot vērā Noteikumu 8.punktā noteikto, Pašvaldība ir tiesīga sniegt Palīdzību vispārējā kārtībā šādām personām:
12.1. maznodrošinātām personām, kuras cietušas no vardarbības ģimenē, un ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
12.2. personām, kuras īrētās dzīvojamās telpas, kuras atrodas Valmieras pilsētā un kurās persona nodzīvojis ne mazāk kā piecus gadus, ar sertificēta būvinženiera atzinumu ir atzītas par dzīvošanai nederīgām, ja tās ir:
12.2.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
12.2.2. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns invalīds;
12.2.3. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;
12.3. personām, kuras, pamatojoties uz tiesas lēmumu, kas stājies spēkā pēc Noteikumu spēkā stāšanās, ir izliktas no tām piederoša dzīvokļa Valmieras pilsētā par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz EUR 142 288, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja tās ir:
12.3.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
12.3.2. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns invalīds;
12.3.3. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.
12.4. pensionāriem, 1.grupas vai 2.grupas invalīdiem, kuriem nav apgādnieku;
12.5. maznodrošinātām personām ar sevišķiem nopelniem, kuras zaudējušas dzīvojamo platību;
12.6. (svītrots ar Valmieras pilsētas domes 25.01.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 295);
12.7. ģimenēm ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, kuras ir nonākušas krīzes situācijā;
12.8. pensionāriem, kuriem ir apgādnieki, bet pamatotu iemeslu dēļ tiem nav iespējams nodrošināt savus apgādājamos ar dzīvojamo telpu.
13. (Svītrots ar Valmieras pilsētas domes 25.01.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 295)
II1 Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem
13.1 Pašvaldība tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kurai noteikts kvalificētam speciālistam (turpmāk – speciālists) izīrējamās dzīvojamās telpas statuss, ir tiesīga izīrēt speciālistam šādās Pašvaldības attīstības programmā ietvertās attīstāmajās nozarēs:
13.11. apstrādes rūpniecība (Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas 2.redakcijas C sadaļas 10.–33.nodaļa, izņemot 12.nodaļa);
13.12. informācijas un komunikāciju pakalpojumi (J sadaļas 58.–63.nodaļa);
13.13. profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M sadaļas 71.–75.nodaļa);
13.14. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (O sadaļas 84.nodaļa);
13.15. izglītība (P sadaļas 85.nodaļa);
13.16. veselības un sociālā aprūpe (Q sadaļas 86.–88.nodaļa);
13.17. māksla, izklaide un atpūta (R sadaļas 90.–93.nodaļa, izņemot 92.nodaļu).
13.2 Speciālists, kurš vēlas saņemt Palīdzību, Pašvaldībā iesniedz:
13.2 1. iesniegumu par Palīdzības saņemšanu, kurā norāda ģimenes sastāvu, pašreizējo dzīvesvietu un apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Valmieras pilsētā;
13.2 2. motivētu speciālista darba devēja iesniegumu;
13.2 3. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot dokumentu oriģinālus);
13.2 4. darba līguma kopiju.
13.3 Lēmumu par dzīvojamās telpas īres izīrēšanu vai dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu pieņem Dzīvokļu komisija.
13.4 Speciālists ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās iesniedz Pašvaldībā iesniegumu par dzīvojamās telpas līguma pagarināšanu, speciālista darba devēja rakstisku piekrišanu un apliecinājumu par īres maksas un maksājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādu neesamību.
13.5 Pašvaldība sniedz Palīdzību laikā, kamēr speciālists ir deklarējis dzīvesvietu Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā, nepārsniedzot izīrētās dzīvojamās telpas īres līguma termiņu. Speciālistam ir pienākums viena mēneša laikā no dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas brīža, deklarēt savu dzīvesvietu Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā.
III. Pieteikšanās kārtība Palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā saņemšanai
14. Persona, kura vēlas saņemt Palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, Pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kā arī personas rakstveidā sniegtu apliecinājumu, ka šai personai lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas (Noteikumu 121.punktā noteiktajā gadījumā – personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Valmieras pilsētā).
15. Papildus Noteikumu 14.punktā noteiktajiem dokumentiem, tiesības saņemt Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā persona apliecina, iesniedzot šādu dokumentu kopijas:
15.1. Noteikumu 11.1.1. un 11.3.1.apakšpunktā minētās personas:
15.1.1. atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;
15.1.2. pensionāra apliecības kopija vai VDEĀK izziņu,
15.2. Noteikumu 11.1.2. un 11.3.2.apakšpunktā minētās personas:
15.2.1. atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;
15.2.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju, bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un par aizbildņa iecelšanu vai tiesas sprieduma par aizgādnības nodibināšanu un bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju vai pensionāra apliecības kopija vai VDEĀK izziņu. Šajā apakšpunktā minētie dokumentus iesniedz Pašvaldībā tikai gadījumā, ja šī informācija nav Pašvaldības rīcībā.
15.3. Noteikumu 11.2.punktā un 11.3.3.apakšpunktā minētās personas:
15.3.1. atbilstoša tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju;
15.3.2. Noteikumu 11.2.punktā noteiktajām personām – atbilstoši likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3 panta trešajā daļā un 28.4 panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto dokumentu kopijas;
15.3.3. politiski represētas personas apliecības kopiju.
15.4. Noteikumu 11.4.punktā minētās personas:
15.4.1. Valmieras bāriņtiesas lēmuma par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu vai tiesas sprieduma par aizgādību tiesību atņemšanu, kopiju. Šajā apakšpunktā minēto dokumentu iesniedz Pašvaldībā tikai gadījumā, ja šī informācija nav Pašvaldības rīcībā;
15.4.2. dzimšanas apliecības kopiju. Šajā apakšpunktā minēto dokumentu iesniedz Pašvaldībā tikai gadījumā, ja šī informācija nav Pašvaldības rīcībā.
15.5. Noteikumu 11.5.punktā minētās personas:
15.5.1. repatrianta izziņas kopiju;
15.5.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas.
15.6. Noteikumu 11.6.punktā minētās personas – politiski represētas personas apliecības kopiju.
15.7. Noteikumu 11.7.punktā minētās personas – izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopiju.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.