Zaudējis spēku - Ventspils brīvostas noteikumi

Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.9Ventspilī 2012.gada 2.martā

Apstiprināti ar Ventspils pilsētas domes02.03.2012. lēmumu Nr.38(prot. Nr.4; 9.§)Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām6.pantu un likuma "Par piesārņojumu" 24.2 panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ventspils brīvostas noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka Ventspils brīvostas (turpmāk tekstā – Brīvosta) iekšējo kārtību un kuģošanas drošību Brīvostā.

2. Noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas vai uzturas Brīvostā.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens;

3.2. ostas palīgkuģi – kuģi, kuri veic apkalpošanas funkcijas Brīvostā – velkoņi, liellaivas, peldošie krāni, bunkurētāji, piesārņoto ūdeņu un atkritumu savācēji, ūdenslīdēju u.c. kuģi, kuri pierakstīti Ventspilī un/vai ir Ventspils brīvostas pārvaldes (turpmāk tekstā – Brīvostas pārvalde) un/vai Brīvostas komersantiem (komersants, kas saskaņā ar Likuma par ostām 18.pantu ir noslēdzis līgumu ar Brīvostas pārvaldi par komercdarbības veikšanu Brīvostā) piederoši vai nomāti;

3.3. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime pie vidējā ilggadējā jūras līmeņa;

3.4. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud kuģi, tā apkalpi un pasažierus, kravu vai apkārtējo vidi;

3.5. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona un kurai ir līgumsaistības ar Brīvostas pārvaldi;

3.6. piestātnes un/vai termināļa operators – piestātnes un/vai termināļa nomnieks vai valdītājs, ja tādu nav, tad noteikumos noteiktos operatora pienākumus veic piestātnes un/vai termināļa īpašnieks;

3.7. Ventas upes kuģošanas kanāls – Ventas upe no priekšostas līdz Apvedtiltam, kas šķērso Ventas upi;

3.8. priekšosta – ostas akvatorijas daļa, kas atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu moliem un iedomātām līnijām, kas savieno Ziemeļu un Dienvidu molu galus un kas šķērso Venta upi kā 27.piestātnes turpinājums virzienā uz 25a piestātnes rietumu galu.

4. Noteikumos lietotie saīsinājumi vai apzīmējumi:

4.1. BT- bruto tilpība;

4.2. L – kuģa maksimālais garums;

4.3. B – kuģa maksimālais platums;

4.4. d – kuģa maksimālā iegrime;

4.5. IMDG kodekss – starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss, kurā noteiktas šādas klases:

4.5.1. 1.klase – sprāgstvielas un to izstrādājumi;

4.5.2. 2.klase – gāzes;

4.5.3. 3.klase – uzliesmojoši šķidrumi;

4.5.4. 4.klase – cietas, viegli uzliesmojošas vielas, vielas ar tendenci uz pašaizdegšanos un vielas, kas saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes;

4.5.5. 5.klase – oksidējošas vielas un organiskie peroksīdi;

4.5.6. 6.klase – indīgas un infekciozas vielas;

4.5.7. 7.klase – radioaktīvie materiāli;

4.5.8. 8.klase – korozīvās vielas;

4.5.9. 9.klase – citas bīstamas vielas un izstrādājumi;

4.6. SOLAS 74 – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978. un 1988.gada protokoli ar grozījumiem;

4.7. MARPOL 73/78 – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols ar grozījumiem;

4.8. Helsinku konvencija – Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija –(Helsinku konvencija);

4.9. COLREG 72 – 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

4.10. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmata;

4.11. UĪV – ultra īsviļņi;

4.12. nacionālā SSN sistēma – kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma.

5. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem uz visiem kuģiem, kas atrodas Brīvostā, jābūt paceltiem kuģa reģistrācijas valsts un Latvijas Republikas karogiem.

II. Brīvostas robežas

6. Brīvostas robežas ir noteiktas, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par Ventspils ostas robežu noteikšanu, un ietver:

7. Brīvostas teritoriju un piestātnes, kuras ir valsts, pašvaldības vai Brīvostas pārvaldes īpašumā, pārvalda Brīvostas pārvalde.

III. Kuģu izmēri

8. Maksimālās iegrimes Brīvostā:

8.1. uz kuģu ceļiem (fārvateriem):

8.1.1. Ventspils – Rietumu kuģu ceļā no bojas "A" ("Alfa") līdz jūras vārtiem – 15,0 m;

8.1.2. Ventspils – Ziemeļu kuģu ceļā no bojas "B" ("Bravo") līdz kuģu ceļu (fārvateru) sadalīšanās vietai pie bojām "3-4" – 12,5 m;

8.2. priekšostā – 15,0 m;

8.3. Ventas upes kuģošanas kanālā no Priekšostas apgriešanās baseina līdz iedomātai līnijai, kas savieno piestātnes Nr.12 un Nr.13B – 14,2 m, no iedomātās līnijas, kas savieno piestātnes Nr.12 un Nr.13B cauri Ventas tiltam līdz iedomātai līnijai, kas savieno piestātnes Nr.51 un Nr.62 – 7,4 m, un tālāk līdz Apvedtiltam – 4,0 m.

9. Brīvostas akvatorijā ir divi kuģu apgriešanās baseini:

9.1. Priekšostas apgriešanās baseins kuģiem, kas nav garāki par 275 metriem un kuru iegrime nepārsniedz 15,0 m;

9.2. Ventas upes apgriešanās baseins, kurš atrodas starp piestātnēm Nr.5 un Nr.16, kuģiem, kas nav garāki par 240 m un kuru iegrime nepārsniedz 13,2 m.

10. Atbilstoši ūdens līmeņa svārstībām vai kādu citu iemeslu dēļ Brīvostas kapteinis var noteikt atšķirīgas maksimālās iegrimes vai maksimālos kuģa garumus vai platumus nekā tas noteikts šo Noteikumu 8., 9., 11., 12.punktā un 2.pielikumā.

11. Pie Brīvostas piestātnēm var pietauvot šādu izmēru kuģus:

11.1. piestātnēs Nr.1, 2, 4 – L 230 m, B 32,5 m;

11.2. piestātnēs Nr.3, 4A, 7A – L 240 m, B 32,5 m;

11.3. piestātnē Nr.5 – L 170 m, B 26,0 m;

11.4. piestātnēs Nr.8, 9 – L 200 m, B 32,5 m;

11.5. piestātnē Nr.10 – L 230 m, B 32,5 m;

11.6. piestātnē Nr.11 – L 205 m, B 32,5 m;

11.6.1 piestātne Nr.12, – L 240m, B 32,5m;

11.7. piestātnē Nr.13 – L 70 m, B 20,0 m;

11.8. piestātnē Nr.14 – L 150 m, B 20,0 m;

11.9. piestātnēs Nr.15, 16 – L 240 m, B 32,5 m;

11.10. piestātnē Nr.16A – L 140 m, B 25,0 m;

11.11. piestātnē Nr.17 – L 200 m, B 28,0 m;

11.12. piestātnēs Nr.26, 26A – L 125 m, B 20,0 m;

11.13. piestātnēs Nr.26B/C – L 225 m, B 32,5 m;

11.14. piestātnē Nr.27 – L 80 m, B 15,0 m;

11.15. Piestātnē Nr.28 – L 275 m, B 50m;

11.16. Piestātnēs Nr.30, 31 – L 228 m, B 33m;

11.17. Piestātnēs Nr.32, 33 – L 275 m, B 50m;

11.18. piestātnē Nr.34 – L 165 m, B 26,0 m;

11.19. piestātnē Nr.35A – L 195 m, B 32,0 m;

11.20. piestātnē Nr.36 – L 250 m, B 47,0 m;

11.20.1 piestātnēs Nr.50, 51 – L 130m, B 25,0m;

11.20.2 piestātnē Nr.53 – L 105m, B 18,0m;

11.21. citām Brīvostas pārvaldes valdījumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka Brīvostas pārvalde;

11.22. citām privātīpašumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka piestātnes īpašnieks, vadoties no piestātņu tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem kuģu izmēriem.

12. Zem un caur Ventas tiltu pie vidējā ilggadējā jūras līmeņa var iziet kuģis:

12.1. Tilts aizvērts – zem tilta ailes, kuru norāda atļaujošie gaismas signāli un augstuma ierobežojošā zīme, kas nepārsniedz šādus parametrus:

L-50,0 m, B-28,0 m, d-3,0 m, kuģa augstums virs ūdens 6,5 m.

Zem paceļamās daļas laiduma kuģošana aizliegta.

12.2. Tilts atvērts – kuģošana atļauta tikai pa atvērto daļu kuģiem, kas nepārsniedz šādus parametrus:

L-130,0 m, B-25,0 m, d-7,4 m, kuģa augstums virs ūdens nav ierobežots.

IV. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija

13. Kuģu satiksmi Brīvostā regulē Kuģu satiksmes dienests, kas ir Brīvostas kapteiņa dienesta struktūrvienība. Jebkāda kuģu kustība Brīvostas akvatorijā bez Kuģu satiksmes dienesta atļaujas ir aizliegta.

14. Kuģis līdz ieiešanai Brīvostas akvatorijā nodibina UĪV radiosakarus ar Kuģu satiksmes dienestu un pēc šo noteikumu 13.punktā minētās atļaujas saņemšanas kuģis izpilda Kuģu satiksmes dienesta norādījumus par tālāko rīcību.

15. Kuģis atkārto visus Kuģu satiksmes dienesta dotos norādījumus. Gadījumā, ja kuģim tie nav pieņemami vai izpildāmi, tas paziņo par savām iespējām un saskaņo tālāko rīcību. Ja 20 minūšu laikā kuģa kustība netiek uzsākta, atļauju pieprasa no jauna.

16. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija strādā nepārtrauktā diennakts režīmā. Sakari tiek nodibināti pa UĪV radiosakaru 9. vai 16.kanālu. Izsaukuma signāls – "Ventspils kuģu satiksme". Pēc sakaru nodibināšanas Kuģu satiksmes dienests var noteikt citu kanālu, kuru izmanto turpmāko sakaru uzturēšanai.

17. Kuģu satiksmes dienests organizē kuģu satiksmi rindas kārtībā, atbilstoši to pienākšanai ārējā reidā vai gatavībai iziet no Brīvostas. Ārpus rindas kuģu satiksme Brīvostā tiek organizēta šādā secībā:

17.1. ārkārtējos apstākļos nonākušie kuģi un kuģi, kuri dodas sniegt palīdzību;

17.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģi, kuri veic savus dienesta pienākumus;

17.3. pasažieru un kravas – pasažieru kuģi;

17.4. līnijkuģi;

17.5. tankkuģi ar kravu;

17.6. kuģi ar bīstamu kravu (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa).

18. Kuģu satiksmes dienesta galvenie uzdevumi ir:

18.1. organizēt drošu kuģu satiksmi Brīvostas akvatorijā;

18.2. reģistrēt kuģu satiksmei nepieciešamos datus, kontrolēt automātiskās identifikācijas sistēmas kuģu datu atbilstību;

18.3. nodrošināt kuģa kapteini un loci ar krasta radiolokācijas stacijas informāciju;

18.4. nodrošināt kuģus ar navigācijas un hidrometeoroloģiskajām ziņām;

18.5. norādīt kuģu enkurvietas, atbilstoši noteiktajiem rajoniem;

18.6. piedalīties avārijas/glābšanas darbu koordinēšanā Brīvostā;

18.7. dot atļauju zemūdens darbu uzsākšanai Brīvostas akvatorijā, vai rīkojumu par to pārtraukšanu;

18.8. koordinēt grunts padziļināšanas kuģu darbību un kuģu satiksmi šo darbu laikā.

19. Tikai ar Kuģu satiksmes dienesta atļauju drīkst nolaist laivas no kuģiem, kuri stāv ārējā reidā vai pie piestātnēm Brīvostā, izņemot gadījumus, kas saistīti ar cilvēku glābšanu. Pēc laivu izmantošanas tām jābūt paceltām uz kuģa.

20. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana, neatkarīgi no laika apstākļiem, ir obligāta:

20.1. ja kuģis ir garāks par 150 m;

20.2. ja kuģa iegrime ir lielāka par 11,5 m;

20.3. tankkuģim ar kravu.

21. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana ir obligāta kuģiem, kas ir garāki par 70 m, ja:

21.1. redzamība ir mazāka par 2 jūras jūdzēm;

21.2. vēja ātrums ir lielāks par 8 m/sek.

22. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa vadīšanu. Informācijai, kuru saņem kuģa kapteinis, ir tikai rekomendējošs raksturs.

23. Krasta radiolokācijas stacijas pakalpojuma sākuma un beigu momentus kuģim paziņo Kuģu satiksmes dienests. Krasta radiolokācijas stacija vienlaicīgi apkalpo tikai vienu kuģi, pārējiem kuģiem tajā laikā sniedzot tikai konsultācijas. Vizuālā un audio informācija tiek saglabāta 48 stundas, nepieciešamības gadījumā uz neierobežotu laiku.

V. Loču pakalpojumi

24. Ienākot vai izejot no Brīvostas, kā arī pārvietojoties no vienas piestātnes uz citu, loča pakalpojumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ir garāki par 70 m, kā arī tankkuģiem, neatkarīgi no to garuma. Šīs prasības neattiecas uz ostas palīgkuģiem.

25. Kuģis uzņem vai nodod loci pie "A" ("Alfa") vai "B" ("Bravo") bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie minētajām bojām nav iespējama, šī vieta, saskaņojot to ar kuģa kapteini, var tikt mainīta.

26. Iespējamās atkāpes no prasībām par loču pakalpojumiem nosaka Brīvostas kapteinis, kurš var ļaut kabotāžas kuģiem, regulārās satiksmes un līnijkuģiem ienākt vai iziet no Brīvostas, kā arī pārvietoties Brīvostas akvatorijā bez loča tad, ja šo kuģu kapteiņi pēc attiecīgās zināšanu pārbaudes saņēmuši Brīvostas kapteiņa izsniegtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākumiem izmantot loča pakalpojumus, ievērojot 2006.gada 7.februāra Ministru kabineta noteikumus Nr.102 "Noteikumi par ločiem".

VI. Velkoņu pakalpojumi

27. Kuģim ienākot vai izejot no Brīvostas vai veicot pārtauvošanos, kuģa kapteinis un locis vienojas par nepieciešamo velkoņu skaitu vadoties no kuģa manevrēšanas spējām, faktiskajiem laika apstākļiem, pietauvošanas vai attauvošanas vietas, ievērojot labas jūras prakses principus.

28. Vismaz viens velkonis ir jāizmanto:

28.1. visiem tankkuģiem ar bīstamu kravu vai nedegazētiem kravas tankiem, ja to garums ir lielāks par 70 m;

28.2. sauskravu kuģiem ar vienu sānskrūvi, ja to garums ir lielāks par 140 m;

28.3. sauskravu kuģiem ar divām sānskrūvēm, t.i., kuģa priekšā un aizmugurē, ja to garums ir lielāks par 160 m;

28.4. kravas kuģiem un bunkurētājkuģiem, ejot caur Ventas tiltu, ja to iegrime ir mazāka par 7,2 m.

29. Vismaz divi velkoņi ir jāizmanto:

29.1. tankkuģiem un sauskravu kuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 200 m;

29.2. tankkuģiem un sauskravu kuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 140 m, bet nepārsniedz 185 m;

29.3. visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 185 m, ja tie gatavojas atstāt ostu un ir pietauvoti piestātnē ar priekšgalu uz izeju no ostas;

29.4. Kravas kuģiem un bunkurētājkuģiem, ejot caur Ventas tiltu, ja to iegrime ir lielāka par 7,2 m, bet nepārsniedz 7,4 m.

30. Vismaz trīs velkoņi ir jāizmanto:

30.1. tankkuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 200 m, bet nepārsniedz 250 m;

30.2. tankkuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 250 m;

30.3. sauskravu kuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 230 m;

30.4. sauskravu kuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 200 m, bet nepārsniedz 230 m.

31. Vismaz četri velkoņi ir jāizmanto tankkuģiem, ja to garums ir lielāks par 250 m, un sauskravu kuģiem, ja to garums ir lielāks par 230 m:

31.1. ienākot ostā;

31.2. veicot pārtauvošanu no vienas piestātnes uz otru;

31.3. veicot apgriešanās manevru.

32. Labvēlīgos laika apstākļos ar Ostas kapteiņa atļauju 31.punktā minētajos gadījumos var atļaut izmantot 3 velkoņus.

33. Velkoņu pakalpojumus var neizmantot:

33.1. kravas – pasažieru un pasažieru kuģi, ja tie ir aprīkoti ar vismaz divām sānskrūvēm;

33.2. ostas palīgkuģi.

34. Maksa par velkoņu pakalpojumiem nav atkarīga no to skaita, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota stundu likme par katru izmantoto velkoni.

35. Brīvostas akvatorijā, neatkarīgi no vilkšanas veida, katrs velkonis var vilkt (stumt) tikai vienu kuģi.

36. Velkoņu kopā ar velkamo objektu, izņemot velkoņus ar liellaivām, iziešanas noformēšanai Brīvostas kapteiņa dienestā iesniedz:

36.1. pārgājiena maršruta aprakstu un shēmu;

36.2. Latvijas Jūras administrācijas vai tās pilnvarotas kuģu klasifikācijas sabiedrības vienreizēju atļauju pārgājienam.

VII. Kuģu noenkurošana

37. Brīvostas akvatorijā un tās tuvumā ir paredzētas šādas enkurvietas:

38. Pēc noenkurošanās kapteinis paziņo Kuģu satiksmes dienestam enkurvietas koordinātes vai peilējumu un distanci no kuģa uz Ziemeļu mola bāku.

39. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā noenkuroties ir aizliegts.

40. Tumšā diennakts laikā noenkurota kuģa klājam jābūt labi apgaismotam.

VIII. Kuģu satiksme

41. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā, kuģiem, kas ir garāki par 70 m, vienlaicīga kustība pretējos virzienos ir aizliegta.

42. Gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem un sauskravu kuģiem, kas nav garāki par 185 m, naftas un naftas produktu tankkuģiem, kas nav garāki par 235 m, ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek., vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm.

43. Gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem un sauskravu kuģiem, kas ir garāki par 185 m, naftas un naftas produktu tankkuģiem, kas ir garāki par 235 m, ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm. Brīvostas kapteinis vai viņa pilnvarotā persona, vienojoties ar kuģa kapteini, var atļaut šo kuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek. Tumšā diennakts laikā šo kuģu iespējamo ienākšanu vai iziešanu locis saskaņo ar kuģa kapteini.

44. Kuģu satiksme Brīvostas akvatorijā tiek pārtraukta, ja redzamība ir mazāka par 0,5 jūras jūdzēm vai, ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/sek. Ar Brīvostas kapteiņa atļauju atsevišķos gadījumos kuģu satiksmi var atļaut, ja vēja ātrums lielāks par 14 m/sek.

45. Pasažieru kuģu un kravas-pasažieru kuģu ienākšanu vai iziešanu pie vēja ātruma, kas pārsniedz 14 m/sek, savstarpēji saskaņo kuģa un Brīvostas kapteiņi.

46. Kuģim, arī velkamam, esot gaitā priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā, jābūt gatavam izmest enkurus.

47. Buru kuģiem un jahtām ienākšana vai iziešana no Brīvostas, pārvietošanās Ventas upes kuģošanas kanālā ir atļauta tikai ar dzinēju. Kuģiem ar zemūdens spārniem kustība Brīvostas akvatorijā atļauta tikai ūdens izspaida stāvoklī.

48. Visi kuģi ar garumu līdz 70 metriem un kuru iegrime mazāka par 4 metriem, izņemot tankkuģus ar gāzes un ķīmiskajām kravām, ienākot vai izejot no Brīvostas, ievēro, ka:

49. Kuģim, izejot vai ienākot Brīvostā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3° un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka, kā noteikts kuģa noturības informācijā.

IX. Tauvošanās operācijas

50. Bez piestātnes īpašnieka vai operatora atļaujas pietauvoties brīvostas piestātnē aizliegts. Kuģim pietauvojoties, uz piestātnes jābūt operatora pārstāvim, kurš atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu. Pietauvošanas tauvu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis, informējot par to loci. Kuģis ar kravnesību (dedveitu), lielāku par 5000 tonnām, nedrīkst izlikt uz vienu poleri vairāk par divām pietauvošanas tauvām.

51. Pirms saskares ar piestātni kuģim jāatrodas paralēli tai.

52. Kuģu pietauvošanas vai attauvošanas laikā celtņu un dzelzceļa sastāvu kustība un jebkādi darbi piestātnē ir aizliegti. Kuģa tauvošanas zonā nepiederošām personām atrasties uz piestātnes aizliegts.

53. Blakus piestātnēs aizliegtas vienlaicīgas pietauvošanas – attauvošanas operācijas.

54. Kuģa pārtauvošana no piestātnes uz citu piestātni vai tā iziešana ārējā reidā pieļaujama tikai tad, ja uz kuģa ir kapteinis vai vecākais stūrmanis. Avārijas situācijās šīs prasības var neievērot. Tās nav attiecināmas uz ostas palīgkuģiem.

55. Kuģa pārvilkšanās vienas piestātnes robežās vai no piestātnes uz piestātni, kas atrodas vienā līnijā, ir izdarāma tikai ar loča palīdzību, ja kuģis ir garāks par 120 m vai pārtauvošanas attālums pārsniedz 100 m. Velkoņu izmantošana šajos gadījumos atrunāti Noteikumu VI nodaļā.

56. Kuģi var tauvot pie cita kuģa borta tikai pēc saskaņošanas ar kuģi, pie kura plānots pietauvoties, un ar Brīvostas kapteiņa atļauju. Brīvostas kapteiņa atļauja nav nepieciešama ostas palīgkuģiem.

X. Kuģu stāvēšana pie piestātnēm

57. Stāvot pie piestātnes, kuģim jābūt aprīkotam ar drošu, labi apgaismotu trapu, zem kura nostiprina drošības tīklu. Trapa tuvumā jābūt glābšanas riņķim.